ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi Latvijā kopumā būs zemāki, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, kā rezultātā izmaksas par siltumu samazināsies Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, Iecavā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Maltā un Lūznavā, Brankās, Ānē, Pļaviņās, Talsos, Valmierā un Viestura laukumā, kā arī Viļānos.

Lai gan kopumā siltumenerģijas tarifiem jau no pērnā gada nogales ir tendence samazināties, ar pieaugumu septembrī jārēķinās Krāslavas, Ozolnieku, kā arī Olaines un Pārolaines iedzīvotājiem.

https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

Pieaug citas izmaksas

Būtiskākais faktors siltumapgādes tarifu samazinājumam ir kurināmā cenu kritums, skaidro Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors. “Tajās apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants ir slēdzis līgumu par resursu piegādi,” atzīmē J.Negribs.

Pēdējā gada laikā pakalpojumu tarifi lielākā vai mazākā mērā pieauguši teju visās regulējamajās nozarēs, ar augstām cenām, visticamāk, sabiedrībai nāksies sadzīvot arī turpmāk, norāda Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja.

Krievijas karš Ukrainā izraisījis būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kā rezultātā palielinājies gan kopējais produktu un pakalpojumu cenu līmenis valstī, gan arī regulējamo nozaru pakalpojumu tarifi, pauž A.Ozola. Viņa stāsta, ka elektroenerģijas, dabasgāzes, biomasas un citu resursu sadārdzināšanās sevišķi ietekmējusi siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kā ietekmē šajā apkures sezonā par siltumu dārgāk nāksies maksāt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visgrūtāk siltuma rēķinus varētu būt samaksāt to pašvaldību, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, iedzīvotājiem, spriež A.Ozola.

Fragments no intervijas

Ja kādreiz SPRK ziņoja arī par kāda tarifa samazināšanos, tad pēdējā laikā šķiet, ka visas regulējamās nozares tarifus tikai audzē. Vai tā tiešām ir?

Elektroenerģijas sadales tarifi izsenis ir bijuši apvīti ar negatīvām emocijām, jo tie tieši ietekmē gandrīz jebkuru Latvijas ģimeni un uzņēmumu.

Sadales tarifi nozīmē arī ārkārtīgi lielu risku politiķiem, jo sevišķi tiem, kas ir atbildīgi par enerģijas nozari - neveikla tarifu skaidrošana var ieskandināt beigas attiecīgā ministra karjerai.

Tarifi, kapitāla piesaiste un konkurētspēja

Retāk mēs dzirdam par to, ka tarifi var būt ūdensšķirtne kapitāla ienākšanai Latvijas reģionos, un neatkarīgi, vai tas ir vietējais, vai ārvalstu kapitāls, reģionu nākotni izšķirs tas, vai kāds būs ieinteresēts tur investēt finanšu līdzekļus, radīt darbavietas un nodrošināt daudzu ģimeņu nākotni. Lēmums par kapitāla investīcijām balstās uz vairākiem faktoriem, bet vislielākajā mērā ņemot vērā dividenžu nodokļu likmi (kas ietekmē nākotnē sagaidāmo peļņu pēc nodokļiem), transporta infrastruktūru (ar kādām izmaksām ir sasniedzamas galvenās transporta artērijas, visbiežāk konteineru ostas) un enerģijas izmaksas.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.

Nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifi, visticamāk, varētu nebūt ievērojami augstāki kā šobrīd, taču izteikt konkrētas prognozes pagaidām vēl ir pāragri, norāda nozares eksperti.

Noslēdzoties apkures sezonai, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42% apdzīvoto vietu, 28% teritoriju tie ir augstāki, bet 30% apdzīvotu vietu - nav mainījušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Augstākie tarifi joprojām saglabājas tajās teritorijās, kur siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, savukārt zemākie tarifi novērojami vietās, kur kā galvenais resurss ražošanā tiek izmantota šķelda vai granulas, atzīmē SPRK. Šobrīd viszemākie siltumenerģijas tarifi ir Krāslavā, Preiļos, kā arī Vecstropu, Lociku, Naujenes un Kalkūnes ciemos, savukārt augstākie - Ķekavā, Saulkrastos un Rēzeknē.

Bez satricinājumiem

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.

Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Siltumenerģijas tarifi šā gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada maiju, bija augstāki teju visās Latvijas lielākajās pilsētās; rudenī siltums, visticamāk, maksās vēl dārgāk. Turklāt lielai daļai siltumuzņēmumu, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, vēl aizvien nav skaidrs, kādā veidā šis resurss ziemā tiks nodrošināts.

Salīdzinot ar 2021.gada maiju, 2022. gada apkures sezonas noslēgumā 43% regulēto komersantu siltumenerģijas tarifs pieauga, 54% - nemainījās, bet 3% - samazinājās, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. No tiem komersantiem, kuriem tarifs mainījies, aptuveni trešdaļai tarifu pieaugums nav pārsniedzis 30%, bet desmitajai daļai tarifs vairāk nekā dubultojies.

Lielākie tarifu pieaugumi, noslēdzoties 2022.gada apkures sezonai maija beigās, bija vērojami Olainē, Rēzeknē, Ozolniekos, kā arī Brankas, Ānes un Mārupes ciemā. Siltumenerģijas tarifi pieauguši arī septiņās no deviņām lielajām pilsētām, nemainīgs tarifs pagaidām saglabājies tikai Ventspilī un Liepājā.

Lai arī, pateicoties kurināmā cenu izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā tie vairs neatgriezīsies 2021. gada līmenī.

Atskatoties uz esošo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi kopumā komersantiem samazinājušies un kļuvuši viendabīgāki, tam par pamatu ir kurināmā cenas kritums, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopumā skatoties, visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks, nekā bija pirms trim gadiem, taču būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023. gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tad 2024. gada janvārī tas bija ap 90,00 EUR/MWh, liecina SPRK dati.

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa nav pārliecināta, ka ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Pēc politiķes paustā, iespējams, Tramps joprojām "spēlē uz publiku", runājot par ASV diženuma atgūšanu.

Vaidere norādīja, ka brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas gan ES, gan arī ASV. EP deputāte skaidroja, ka ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance.

Viņa akcentēja, ka no ASV tarifiem cietīs Eiropas autobūves industrija, jo īpaši Vācijā, kur ražotās automašīnas bieži iegādājas ASV iedzīvotāji. EP deputāte norādīja, ka ASV tiek uzskatīts par prestižu braukt ar "Mercedes" un "BMW".

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.