Par korupciju aizdomās turētā politiķe Baiba Broka šodien iesniegusi atlūgumu Latvija Universitātē (LU).

Broka iesniegusi atlūgumu, tajā uzsverot, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos. Iesniegumā LU rektoram Indriķim Muižniekam Broka norādīja, ka darbu viņa pārtrauc, augstu vērtējot LU reputāciju, augstskolā strādājot kopš 1997.gada.

LU prorektore Ina Druviete apstiprināja, ka Broka iesniegusi atlūgumu. Darba tiesiskās attiecības ar LU Broka pārtrauc jau šodien.

Druviete uzsvēra, ka LU respektē Brokas izvēli un izsaka cieņu par šo lēmumu LU reputācijas vārdā.

Par minēto lēmumu komentārus no Brokas pagaidām nav izdevies iegūt.

Jau ziņots, ka vēl nesen Broka tikusi pie jauna amata LU - viņa tikusi iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākušajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) ir aizliegums strādāt kā rektora vietniecei un LU iepirkumu komisijā, bet strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU nav aizliegts.

Broka skaidroja, ka viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, jo aizlieguma strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU neesot.

Viņa atgādināja, ka atkāpusies no rektora vietnieces amata un pārtrauksi savu politisko darbību nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, lai neradītu lieku rezonansi. Taču nolēmusi strādāt LU citā amatā, kas neesot liegts.

Latvijas Universitātes personāla atalgojums ir saskaņots LU Senāta vispārējā personāla atalgojumā un kurā līmenī viņas ieņemamais amats iekritīs, tāds arī būšot viņas atalgojums. Konkrētu atalgojumu Broka atteicās izpaust, sakot, ka tas būs «ievērojami zemāks nekā bijis līdz šim».

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Trešdien Satiksmes ministrijā notika VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) ārkārtas akcionāru sapulce, kuras laikā nolemts, ka ar 7. janvāri amatu atstāj līdzšinējā valdes locekle Baiba Broka, informē Satiksmes ministrija.

Drošības policija janvāra sākumā nolēma neizsniegt B. Brokai speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lūgumu piešķirt pielaidi DP saņēma 2014.gada 24.novembrī, taču, ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš vērtēja Brokas kā tieslietu ministres atbilstību pielaides saņemšanai, DP secinājusi, ka nav pamata pārskatīt SAB lēmumu par atļaujas neizsniegšanu, raksta LETA.

LGS valdes priekšsēdis Dāvids Tauriņš aģentūrai LETA norādīja, ka nākotnē varētu tikt izvērtēta iespēja Brokai darbu turpināt nozarē citā amatā. Tauriņš arī sacīja, ka neatkarīgi no izveidojušās situācijas Brokai esot ievērojama un liela pieredze LGS pārstāvošā nozarē un būtu lietderīgi to izmantot tālāk. Viņa LGS esot nostrādājusi teju septiņus gadus. Vienlaikus gan Tauriņš atzina, ka šādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) nolēmusi atkāpties no amata un iesniegt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) demisijas rakstu, pirmdien preses konferencē paziņoja Broka.

(Ar jaunāko informāciju papildināts viss teksts.)

Politiķe savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā.

Kā preses konferencē norādīja nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks, partija rīt vai parīt varētu pārrunāt jautājumu par iespējamo tieslietu ministra amata kandidātu.

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

VAS "Latvijas" gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA "Aimasa" valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā "Rīga".

Projekta "VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi" celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025.gada 1.janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026.gada 31.decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Intriga - gaidīšanas svētki ir beigušies, tieslietu ministre Baiba Broka iesniegusi demisijas lūgumu valdības vadītājai, tomēr jautājumi ir palikuši.

Šādai demisijai divus mēnešus pirms vēlēšanām, visticamāk, ir savs politiskais piesitiens, un šo minorīgo noti var mēģināt izmantot vēlētāju balsu zvejošanā. Citādi uz to var lūkoties politiskie konkurenti – iespējams, par vienu lokomotīvi mazāk. Otrs, kas pašreizējos apstākļos arī ir pietiekami būtisks, ir ekonomiskais aspekts, kur bez attiecīgās pielaides īpašumu pārdošanā Nacionālajai apvienībai spēciņi valdības līmenī varbūt ir pārāk švaki.

Demisijas iemesls – B. Brokai nav augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumiem. Tieslietu ministrs bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam! Neiespējami, nē – vismaz Latvijā! Un kāda tad informācija Latvijā ir valsts noslēpums?

Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta komiteja izskatīja un atbalstīja VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) iesniegto projektu ar līdzfinansējumu 50 procentu jeb 26,263 miljonu eiro apmērā gaisa satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

“Ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā radīja nepieciešamību aktīvi attīstīt un stiprināt militārās spējas, kur aviācija ir viena no būtiskām komponentēm. Strikti reglamentētajā aviācijas nozarē arvien vairāk tiek noteiktas jaunas prasības, kas vērstas galvenokārt uz gaisa satiksmes vadības drošuma līmeņa paaugstināšanu. Drošuma līmeņa paaugstināšanas priekšnoteikums ir infrastruktūras tehniskā un tehnoloģiskā attīstība, tai skaitā tās pielāgošana militāriem mērķiem. Sākotnēji LGS plānoja realizēt jaunā gaisa satiksmes vadības torņa projektu, izmantojot savus līdzekļus un aizņēmumu bankā, taču Covid 19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas aviācijas nozarē ir radījušas tādu situāciju, kurā tas vairs nav iespējams. Tāpēc ir liels prieks, ka mums, LGS vadībai, un uzņēmuma speciālistiem, ir izdevies sagatavot kvalitatīvu projektu, kas saņēmis Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) atbalstu un ļaus izmantot Eiropas Savienības līdzekļus šī nozīmīgā projekta realizācijai,” uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Latvijas gaisa telpas slēgšana ar Krieviju saistītiem gaisa kuģiem aizvadītajās dienās par 25% samazinājusi kopējo lidojumu skaitu pāri Latvijai, liecina Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) apkopotā informācija.

Lielāka ietekme gaisa telpas slēgšanai ir bijusi uz LGS vadīto tranzītlidojumu skaitu.

No Krievijas puses ienākošo lidojumu skaits samazinājies par 73%, vienlaikus turpinās tranzīta lidojumi, kas šķērso Krieviju, ko veic citu valstu, tostarp Ķīnas un Dienvidāzijas, pasažieru un kravu pārvadātāji.

Vienoti ar citām Eiropas valstīm Latvijas gaisa telpa ir slēgta komerclidojumiem Krievijā reģistrētu pārvadātāju gaisa kuģiem no 27. februāra pusnakts. Savukārt atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam, no 28. februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem Krievijas pilsoņiem, kuri tieši vai netieši kontrolē gaisa kuģi, neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), pirmdien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

SAB priekšnieks Jānis Maizītis premjeri informējis par lēmuma iemesliem, tomēr Straujumai nav tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturējās vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

«Es ministres demisiju neprasīšu, viņai ir tiesības SAB lēmumu pārsūdzēt [ģenerālprokuroram],» sacīja Straujuma.

Līdz vēlēšanām atlikuši vairs tikai četri mēneši, un tas ir tas laika periods, kamēr var norisināties Brokas sūdzības izskatīšana, turklāt viņai ir tiesības sūdzēties arī starptautiskajās institūcijās. «Šī būs pieredze nākamajiem valdību vadītājiem - būs jāvelta laiks tam, lai noskaidrotu, vai ministram ir pielaide valsts noslēpumam,» atzina Straujuma.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Sievišķīgā apģērba zīmola Black Swan by Olga Broka radītājai ir izdevies atrast savu nišu un noturēties virs ūdens.

Uz kopējā šī brīža modes industrijas un apģērba ražošanas fona Olgai Brokai ir paveicies atrast un izveidot savu profesionālo rokrakstu, ko novērtē sešu darba gadu laikā iegūtais plašais klientu loks.

Šuvēju pietiek

Tieši pircēju labās atsauksmes un degsme viņu acīs Olgai deva stimulu darboties tālāk. Taču tagad viņai jāatzīst, ka kopējā situācija nav vairs tik spīdoša. Nozarē aizvērtas vairākas labi zināmas šūšanas fabrikas. Piemēram, nesen ir slēgti Latvijā ražoto apģērbu zīmola Vaide veikali. Tiesa, kā spriež O. Broka, nav ļaunuma bez labuma. Proti, darba tirgū parādījušies vairāk speciālistu – šuvēju, kā iepriekš trūka vairāk. Uz Black Swan gan neviens tādējādi nav pārcēlies, jo uzņēmumam ar pašreizējo ražošanas apjomu darbaspēka pietiek. Savukārt atsevišķi dizaineri nav nepieciešami, jo šo rūpalu un arī audumu atlasi O. Broka uzņēmusies uz saviem pleciem. Viņa strikti nosaka, ka ne brīdi nevar sēdēt uz vietas un gaidīt, kad viss notiks pats no sevis. Ir nemitīgi jāattīstās. Vēl pirms vairākiem gadiem varēja iztikt ar dalību dažādos tirdziņos, bet tagad spēcīgu lomu spēlē sociālie tīkli. Jāpiedalās izstādēs, jāstrādā reklāmas ziņā. «Ja neiesi laikam līdzi, mūžīgi attapsies pašā aizmugurē,» teic O. Broka. Viņa arī novērojusi, ka vēl pirms gadiem pieciem cilvēki vairāk iepirkās par prieku sev, no naudas šķīrās vieglāk. Tagad situācija apmetusi kūleni. Cilvēki apdomīgāk plāno savus pirkumus. Par konkrēto nozari runājot, pārdomā, kur konkrēto apģērbu vilks, kur to liks. «Arī citu sfēru uzņēmējiem katru dienu jāstrādā pie sīkumiem, jābūt aktīviem sociālajos tīklos, jārunā ar klientiem un, kā manā gadījumā, jāpiedāvā aizvien jauni modeļi,» vēlreiz uzsver uzņēmēja.

Tieslietu ministrija (TM) valsts budžetā paredzējusi 59 miljonus eiro jaunā cietuma izbūvei. Summā iekļautas projektēšanas un būvniecības izmaksas, šodien preses konferencē sacīja tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK).

B. Broka gan neizslēdz, ka cietuma kopējās izmaksas varētu būt mazākas par paredzēto summu, jo Latvija cietuma projektu būs aizguvusi no kaimiņvalsts Igaunijas, kura jau ir uzcēlusi divus Eiropas prasībām atbilstošus un modernizētus cietumus. Broka atzina, ka Igaunijas un Latvijas krimināltiesību nozare un tiesiskais regulējums ir līdzīgs, kas bijis iemesls Igaunijas pieredzes izvēlē. Latvijai pagaidām nav pieredzes, kā būvēt šādu projektu, turklāt jau esoša projekta adaptēšana Latvijas situācijai varētu izmaksāt mazāk, nekā iesākumā plānots.

Šodien TM valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par to, ka sarunas ar Igaunijas Tieslietu ministriju un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru ir tādā stadijā, lai starp Latvijas TM un Igaunijas aģentūru noslēgtu līgumu par sadarbību un varētu uzsākt būvprojektēšanas darbus jaunajai ieslodzījuma vietai. TM jāsaņem valdības akcepts Latvijas un Igaunijas līguma parakstīšanai, pēc kura 27 mēnešu laikā paredzēts veikt projektēšanu. Pēc projektēšanas pabeigšanas varēs sākties cietuma būvniecības etaps.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) kopā ar kolēģiem – aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem no vēl astoņām Eiropas valstīm, kuri darbojas Borealis Alliance programmā Free Route Airspace (FRA - Brīvo maršrutu gaisa telpa), saņēmusi prestižu Eiropas Komisijas godalgu par ieguldījumu Eiropas vienotās gaisa telpas veicināšanā, informē LGS.

Borealis Alliance īstenotā programma Free Route Airspace paredz līdz 2021. gadam izveidot vienotu lidojumu plānošanas telpu, kas aptver deviņas valstis. Tas ir brīvprātīgs sadarbības projekts, kurā piedalās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji no deviņām valstīm. Tā īstenošana ļaus gaisa telpas lietotājiem pašiem plānot un izmantot izmaksu ziņā efektīvākos, degvielas patēriņā ekonomiskākos un laika ziņā izdevīgākos maršrutus visā "Borealis" dalībnieku pārvaldītajā gaisa telpā, nevis izmantot tikai iepriekš noteiktus maršrutus katras valsts gaisa telpā.

Programmas pamatā ir trīs pašreizējo funkcionālo gaisa telpas bloku – Dānijas-Zviedrijas, Apvienotās Karalistes-Īrijas un Ziemeļeiropas – jau paveiktais, kā arī Ziemeļeiropas Brīvo maršrutu gaisa telpas (NEFRA) programma, taču aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji to brīvprātīgi paplašina, lai patērētājiem nodrošinātu maksimālu ieguvumu.