Plānots atjaunot satiksmi Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojumā.

No 6.novembra tiks atcelti spēkā esošie satiksmes ierobežojumi pie Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada un ielas posms ar divām joslām tiks atvērts satiksmei. Gājēju pārvietošanās jaunā dzelzceļa pārvada izbūves laikā tiks organizēta drošās, norobežotās gājēju zonās.

Dzirnavu ielas zonā darbi turpināsies, un tuvākā mēneša laikā BERERIX pilnveidos gājēju ietvju zonas, tādejādi paplašinot ielas braucamo daļu un atvirzot gājējus uz nākotnē plānoto ietves zonu, taču arī vienkāršotā ietves versijā. Pilnīga Dzirnavu ielas profila pabeigšana plānota nākamajā būvniecības posmā, kad tiks izbūvēts ziemeļu puses dzelzceļa pārvads.

Noslēdzot dzelzceļa pārvada konstrukciju apstrādes darbus Lāčplēša ielas zonā, no 3.novembra naktīs Lāčplēša ielā BERERIX vairs neierobežos satiksmi.

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs maija sākumā sāks uzstādīt pirmos jauna dizaina ielu tirdzniecības moduļus pašvaldības iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Lai nodrošinātu jauno ielu tirdzniecības moduļu uzstādīšanu, tiks demontētas vecās tirdzniecības vietas Valdeķu ielā 53, Parādes un Plēksnes ielas stūrī, Hipokrāta ielā pretī Gaiļezera ielai, Valdemāra un Zirņu ielas stūrī, Tilta ielas sarkanajās līnijās, blakus 3.trolejbusa galapunktam, Viestura prospektā, pretī ēkai Nr.24 un Murjāņu un Juglas ielas stūrī.

Šogad paredzēts uzstādīt 22 jaunus moduļus Ziepniekkalnā, Daugavgrīvā, Mežciemā, Brasā, Sarkandaugavā, Mīlgrāvī un Juglā.

Kopā trīs gadu laikā plānots uzstādīt 64 jaunas nojumes. Jauno moduļu dizainu radījis arhitekts Toms Kampars.

Moduļi visos gadījumos paredz tirdzniecības vietas veidot ar jumta segumu un sienām, lai pasargātu tirgotājus no lietus, vēja un saules. Moduļu dizains piemērots izvietošanai dažādās kombinācijās atbilstoši katrai āra tirdzniecības vietai. Katram modulim paredzēti funkcionāli elementi, kas ļaus pielāgot noēnojumu tirgotāja piedāvātajiem produktiem.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes locekle Evija Matveja svinīgā pasākumā pie Brīvības pieminekļa pasniegusi Rīgas vicemēram Edvardam Ratniekam monumenta apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Tādējādi BTA jau 21. gadu pēc kārtas turpina tradīciju Patriotisma nedēļā dāvināt Rīgas pašvaldībai Brīvības pieminekļa apdrošināšanu.

Pēc ekskursijas Brīvības pieminekļa telpās un parakstīšanās Goda grāmatā, E.Matveja nodeva E.Ratniekam apdrošināšanas polisi, kas nosedz Latvijas brīvības simbolam nodarīto postījumu novēršanas izmaksas. Brīvības piemineklis turpmāko gadu būs apdrošināts pret uguns, šķidruma vai tvaika noplūdes, dabas stihiju, kā arī trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radītiem bojājumiem pieminekļa masīvam.

"Brīvības pieminekļa simboliskā nozīme nācijas kolektīvajā apziņā ir nenovērtējama, tādēļ visas sabiedrības pienākums ir rūpēties par šo brīvības, neatkarības un vienotības simbolu, lai tas turpinātu stiprināt valstiskuma un nacionālās piederības sajūtu Latvijas iedzīvotājos vēl daudzās paaudzēs. Brīvības piemineklis tika uzbūvēts par tautas saziedotiem līdzekļiem, taču par tā uzturēšanu kārtībā sabiedrībai nebūtu jāmaksā. To par savu pienākumu uzskatām mēs. Esam pagodināti par ilgstošo sadarbību ar Rīgas pašvaldību un augstu novērtējam mums izrādīto uzticību," sacīja BTA valdes locekle Evija Matveja.

Lai sagatavotos valsts svētku pasākumiem, Rīgā šodien noteikti satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

Šovakar slēgs satiksmi 11.novembra krastmalas un Eksporta ielas posmā.

No plkst.16 līdz sestdienas, 18.novembra, plkst.18 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz 11.novembra krastmalai.

Savukārt no plkst.21 līdz NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājuma beigām nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ģenerāla Radziņa krastmalā un Krasta ielas posmā no Jēzusbaznīcas ielas līdz apgriešanās vietai pie tirdzniecības centra "Mols".

Šodien no plkst.8 līdz 16 transportlīdzekļu satiksmi ierobežos un nepieciešamības gadījumā slēgs 11.novembra krastmalā, labajā malējā braukšanas joslā, 150 metru garā posmā no Miesnieku ielas virzienā uz Poļu gāti.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Rīgā, Brīvības ielā 68. Nekustamā īpašuma sākuma cena noteikta 2,7 miljoni eiro apmērā. Izsole norisināsies no 20. augusta līdz 19. septembrim, un pieteikšanās termiņš ir noteikts līdz 9. septembrim, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Ēka, Brīvības ielā 68 ir pilsētvidē atpazīstams īpašums, kas atrodas vienā no aktīvākajiem Rīgas ielu krustojumiem. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošana prasīs būtiskus ieguldījumus, tā atrašanās vieta un nākotnes potenciāls noteikti palīdzēs atrast tam jaunu saimnieku. Iegūtie ieņēmumi no objekta atsavināšanas tiks novirzīti Rīgas Valsts tehnikuma studentu atbalstam un mācību līdzekļu papildināšanai, tādējādi turpinot īstenot Jāņa un Līzes Vīrs gribu un sniedzot ieguldījumu izglītības jomā,” skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Īpašums atrodas Rīgas centrā, pie Brīvības un Ģertrūdes ielu krustojuma. Tas nodrošina ērtu piekļuvi sabiedriskajam transportam, kā arī blakus esošajām izglītības, medicīnas, kultūras un komerciālajām iestādēm. Apkārtne ir labi attīstīta, ar augstu transporta un gājēju plūsmu, kas potenciālajiem investoriem piedāvā plašas attīstības un izmantošanas iespējas.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Investējot 500 000 eiro, ātrās ēdināšanas restorānu ķēde “Hesburger” atklājusi restorānu Rīgā, Dzērbenes ielā.

Tas šobrīd ir 51. uzņēmuma restorāns Latvijā. Kā norāda “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela, uzņēmums šogad mērķtiecīgi turpina savu paplašināšanās stratēģiju tirgū, un kopumā šogad Latvijā plānots atvērt vēl 2 restorānus.

Restorāna ēka Rīgā, Dzērbenes ielā, ir uzbūvēta trijos stāvos ar kopējo platību 419 m2. Pirmajā un otrajā stāvā atrodas restorāna telpas, bet trešajā stāvā – tehniskās telpas. Jaunajam restorānam ir “drive-in” jeb auto kase, savukārt vasaras mēnešos klientiem būs iespēja izmantot arī āra terasi. Kopumā restorāna iekštelpās būs sēdvietas 90 klientiem.

“Tāpat kā pārējās Baltijas valstīs un citviet Eiropā, arī Latvijā īstenojam mūsu paplašināšanās stratēģiju, atverot jaunus restorānus. Līdztekus šodien atklātajam restorānam Rīgā, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunus restorānus arī Tukumā un Alūksnē. Jāuzsver, ka iepriekš “Hesburger” restorāns šajā Rīgas pusē atradās faktiski blakus šodien jaunatvērtā restorāna ēkai. Šī ēku kompleksa attīstības plānu rezultātā nolēmām mūsu iepriekšējo restorānu pārcelt uz citu, pavisam no jauna celtu ēku Dzērbenes ielā, kas ļauj mums paplašināties un būt aizvien pieejamiem klientiem šajā Rīgas daļā, kur atrodamies jau vairāk nekā 10 gadus. Vienlaikus tā ir iespēja piedāvāt klientiem ēdināšanas pakalpojumus svaigi remontētās, modernizētās telpās. Jaunajā restorānā nodrošināsim arī darbavietas 20 cilvēkiem,” stāsta Ieva Salmela, “Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore.

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus 

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Rīgas ostas termināls SIA "WT Terminal" aicina Rīgas domi nākamgad sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Veispāls norāda, ka Flotes ielas pārbūve būtiski uzlabotu transporta kustību un iedzīvotāju drošību Daugavgrīvā. Viņš atzīmēja, ka ir izstrādāts Flotes ielas pārbūves projekts, taču nepieciešama aktīvāka Rīgas domes iesaiste tā īstenošanā.

Uzņēmums aicina Rīgas domi un pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu pārskatīt 2024.gadā plānoto transporta infrastruktūras objektu prioritātes un sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu 2024.gadā.

"Ilgstoši atliekot ielas pārbūvi, Flotes ielas tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un vērtējams kā galēji kritisks. Dziļās bedres, dubļi, milzu peļķes, lietus laikā apgrūtina un apdraud gan kravu automašīnu pārvietošanos un stāvēšanu, gan iedzīvotāju drošību un pat dzīvību, kuriem šī iela ir vienīgais gājēju ceļš uz tuvējo Piejūras dabas parku un pludmali," norāda Veispāls.

Šonedēļ tiks sākts viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi.

Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

AS Linstow grupas jaunākais uzņēmums SIA Satekles Business Center pabeidzis sarežģītu septiņu savstarpēji saistītu īpašumu iegādes procesu no trim dažādiem īpašniekiem līdzās topošajam Satekles biznesa centram.

Jauniegādāto zemesgabalu kopējā platība ir 9358 m2, bet darījumu kopējā vērtība četri miljoni eiro.

Jaunie savstarpēji saistītie īpašumi atrodas kvartālā starp Satekles, Dzirnavu un E. Birznieka-Upīša ielu, un to apbūves attīstības potenciāls ir nedaudz vairāk par 25 000 m2.

Divi no septiņiem zemesgabaliem šobrīd ir daļēji apbūvēti, un paredzēts, ka tajos tiks saglabātas vai daļēji pārbūvētas divas vēsturiskās noliktavu ēkas, bet mazvērtīgās būves plānots nojaukt. Lai izstrādātu kvalitatīvu un kompleksu teritorijas attīstības koncepciju, jau sākts darbs pie detalizētākām izpētēm.

Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds: “Šis ir nozīmīgs papildinājums mūsu nekustamo īpašumu attīstības ieceru portfelim Latvijā. Linstow Baltic aktīvi veicinājis Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas kvartāla attīstības potenciālu. Mūsu ieguldījumi šīs apkārtnes attīstībā, paplašinot tirdzniecības centru Origo un realizējot ieceri par biznesa centru Origo One, kā arī patlaban attīstot Satekles Biznesa centra kompleksu, ir veicinājuši apkārtnes transformāciju, padarot to pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan tur strādājošajiem, gan investoriem. Šī dinamiskā attīstība un mūsu stratēģiskais redzējums liek jauno īpašumu iegādi uzskatīt par svarīgu nākamo soli, stiprinot šo apkārtni kā vienu no galvenajiem komerciālo ēku puduriem Rīgā.”

Piektdien, 6.septembrī, plānots sākt sagatavošanās darbus 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvei no pašreizējā tramvaja galapunkta "Dole" līdz Latgales - Višķu ielas krustojumam, informē pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".

Pirmajā posmā Višķu ielā plānots izbūvēt elektrokabeļus un trolejbusa kustībai nepieciešamos kontakttīklus. Tāpat darbu laikā veiks ielas apgaismojuma infrastruktūras pārbūvi.

Vienlaikus tiks turpināts darbs pie tramvaja līnijas pagarinājuma pamattrases būvprojekta izstrādes, kurā tiks iestrādāti iedzīvotāju apspriedēs izteiktie priekšlikumi, kas izgaismoja vairākus gadu desmitus nesakārtotus jautājumus.

Līdz ar tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi, tiks uzlabota sabiedriskā transporta pieejamība, nodrošinātas plašākas pārsēšanās iespējas un izveidota videi draudzīga sabiedriskā transporta sistēma, kas vienlaikus uzlabos kopējo sabiedriskā transporta kustības ātrumu. Šī būs pirmā jaunas tramvaja līnijas izbūve pēc 40 gadu pārtraukuma.

Būves, kuras uzbūvētas vienkāršotā kārtībā, piemēram, pirtis, dažādus šķūnīšus un tamlīdzīgas būves varētu reģistrēt Zemesgrāmatā bez papildus būvvaldes lēmuma.

Šādu likumprojektu Saeimā iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Saeimas Juridiskā komisija to konceptuāli atbalstījusi virzīšanai uz pirmo lasījumu Saeimā.

Likumprojekts paredz, ka būves, kuras uzbūvētas vienkāršotajā kārtībā, varēs reģistrēt zemesgrāmatā, pamatojoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esamību apvidū. Tas nozīmē, ka šādām būvēm, kas ir uzbūvētas, par to paziņojot būvniecības informācijas sistēmā, vairs nebūs nepieciešams papildus būvvaldes izsniegts lēmums, kas līdz šim radīja papildu birokrātiskus šķēršļus.

"Mēs turpinām darbu pie vienkāršota un skaidra būvju reģistrācijas procesa, kas ļaus nekustamo īpašumu īpašniekiem ātrāk un vienkāršāk nostiprināt savas tiesības," uzsver Jurģis Miezainis. "Šie grozījumi ne tikai paātrinās reģistrācijas procesu, bet arī samazinās izmaksas, kas saistītas ar būvju nodošanu ekspluatācijā."

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Rīgā Lielirbes ielas un K. Ulmaņa gatves krustojuma pārbūvi un papildus rotācijas apļa izbūvi Remtes ielā iecerēts pabeigt līdz šī gada 1.oktobrim, aģentūra LETA noskaidrojas Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejā.

Savukārt Upesgrīvas ielas un K. Ulmaņa gatves krustojumu iecerēts izbūvēt līdz 2024.gada beigām.

Projektētāji šodien iepazīstināja komiteja deputātus par projekta attīstību, norādot, ka Lielirbes ielas krustojumā būvdarbi jau notiek. Šajā posmā iecerēts savienojums ar Lielo ielu Mārupē, papildus braukšanas joslas un jauns rotācijas aplis Remtes ielā.

Savukārt Upesgrīvas ielas krustojumā būvdarbus uzsāks šomēnes. Šajā posmā iecerētas papildu braukšanas joslas un jauna luksofora objekta ierīkošana.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā tiek pārbūvēts Lielirbes un Ulmaņa gatves krustojums, lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam.

"Depo" veikals atradīsies Mārupē, Lielajā ielā 2, netālu no Kārļa Ulmaņa gatves.