Lauksaimniecības tehnikas iepirkumos nereti tiek pārkāpti noteikumi, kā jaunus piedāvājot lietotus traktorus, tādēļ zemniekiem var rasties nepatikšanas ar Eiropas līdzfinansējuma saņemšanu, informē celtniecības iekārtu un lauksaimniecības tehnikas tirgotāja SIA Stoller pārstāvji.
«Fakts, ka zemnieki var pretendēt uz pieejamo Eiropas līdzfinansējumu, veicinājis negodīgus pārdevējus piedāvāt savu tehniku tirgū, nereti uzdodot to par jaunāku. Aicinām lauksaimniekus pievērst tam uzmanību, jo sakarā ar to, ka tiek izmantots Eiropas līdzfinansējums, Lauku atbalsta dienests (LAD) piecu gadu laikā var prasīt atmaksāt naudu, ja atklāj, ka traktors nav bijis jauns,» norādīja Stoller valdes loceklis Indreks Lillends.
Stoller, kuram pieder veikalu tīkls Stokker, brīdina zemniekus uzmanīties no nelikumībām agrotehnikas iepirkumu konkursos un «neuzķerties uz apšaubāmu tehnikas dīleru piedāvājumiem no neoficiāliem izplatītājiem». Stoller apgalvo, ka viņu rīcībā ir informācija par vairākiem konkursiem, kuros fiksēti konkursa organizēšanas noteikumu pārkāpumi.
«Konstatēti, piemēram, šādi pārkāpumi - vairākos gadījumos pretendentam nebija iespēju saņemt tehnisko specifikāciju, iesniegt piedāvājumu norādītajā laikā un vietā, jo tur neviens nav bijis pieejams, kā arī nav bijis ievērots termiņš, kurā pieteikumi iesniedzami. Lai pierādītu tehniskās specifikācijas neizsniegšanu un piedāvājumu nepieņemšanu, nācās pieaicināt tiesu izpildītājus, kuri apstākļus konstatēja, sastādot aktus,» norādīja uzņēmuma jurists Ingus Gailums.
Uzņēmuma pārstāvji akcentē, ka jautājums par agrotehnikas iepirkumu caurspīdīgumu ir aktuāls no tā aspekta, ka zemniekiem ar LAD starpniecību ir pieejams līdz pat 40% Eiropas līdzfinansējuma agrotehnikas iegādei, tomēr tas attiecas tikai uz jaunu traktoru iegādi oficiālos iepirkumu konkursos. Turklāt, ja zemnieks nepērk tehniku no oficiālā izplatītāja, rūpnīcas garantiju saņemt nav iespējams.
Tikmēr Lauksamniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāve Krista Garkalne norādīja, ka vienmēr pastāvot risks, ka Latvijā tiek ievesta lietota traktortehnika, kas tiek reģistrēta kā jauna. Tāpēc lauksaimniekiem, saņemot traktortehniku un konstatējot, ka tā ir lietota, nekavējoties jāvienojas ar piegādātāju par traktortehnikas maiņu, pretējā gadījumā lauksaimniekam būs jāatmaksā izmantotais Eiropas līdzfinansējums.
«LAD administrē un pārbauda šos iepirkumus. Tāpat arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra gadījumos, kad ir šaubas par patieso traktortehnikas stāvokli, vēršas pie konkrētā traktortehnikas ražotāja. Ja šaubas apstiprinās, LAD atsaka finansējumu. Šī jautājuma risināšanā, iespējams, vairāk jāiesaistās Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijai. Ja lauksaimnieks izvēlas lētāko traktortehnikas vienību, jāpārliecinās, ka ar izvēlēto tehniku varēs arī strādāt, ne tikai sēdēt darbnīcā un labot,» norādīja Garkalne.
Savukārt organizācijas Zemnieku saeima priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja akcentēja, ka domstarpības biežāk rodoties gadījumos, kad mainās zīmola tirgotāju pārstāvji. «Tad sākas problēmas ar servisu, jo izrādās, ka esošā firma nav oficiālais dīleris un nekādas garantijas saistības neuzņemas. Problēmsituācijas tehnikas tirgū ir dažādas. Piemēram, lauksaimnieks pasūta tehniku, veic pilnu iemaksu, bet tehnika tiek piegādāta citā komplektācijā. Ir situācijas, kad zemnieks pērk traktoru no mazpazīstama uzņēmuma, veic prasīto pirmo iemaksu, bet uzņēmums pazūd. Esam novērojuši - ja tehnikas tirgotāji prot preci pārdot, nereti rodas problēmas ar kvalitatīva servisa nodrošināšanu un rezerves daļu pārlieku lielo uzcenojumu,» rezumēja Dzelzkalēja.
Kā ziņots, Stoller Latvijā dibināta 1994.gadā kā Igaunijas uzņēmuma Mecro meitasuzņēmums. Stoller ir Stokker veikalu īpašnieks. Patlaban SIA Stoller īpašnieks ir Igaunijas Aktsiaselts Mecro.
Stokker tirdzniecības centros Baltijas valstīs pārstāvētas vairāk nekā 80 dažādas preču zīmes, ieskaitot JCB, STILL, Karcher, Metabo, Valvoline, Ingersoll-Rand, John Deere, Junkkari, Kesla, Patu u.c.
Stoller apgrozījums 2010.gadā bijis 12,55 miljoni latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija. Tas ir par 5% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 11,93 miljonus latu.
Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 97 226 lati, salīdzinot ar 1,11 miljonu latu zaudējumiem 2009.gadā.
