TNK-BP visas akcijas gatavs iegādāties Rosneft, kas audzēs Krievijas valdības ietekmi pār energoresursu sektoru, bet akciju pārdevējiem atraisīs rokas jauniem projektiem.

Krievijas naftas kompānijas TNK-BP nākotne, šķiet, pilnībā būs saistīta ar valdībai piederošo naftas gigantu Rosneft. Proti, Rosneft izteikusi pirkšanas piedāvājumu abiem TNK-BP akcionāriem – britu naftas kompānijai BP un krievu miljardieru kontrolētajam konsorcijam AAR. Jāpiebilst, ka līdz šim TNK-BP nomocīja dziļi akcionāru strīdi, jo gan BP, gan AAR piederēja 50% TNK-BP akciju.

Šāds iznākums, šķiet, varētu apmierināt visas ietaisītās puses. Rosneft kļūst par pasaules energoresursu ieguves sektora gigantu (milzis gan Rosneft bija arī pirms šī darījuma). Savukārt BP atbrīvojas no mokošās sadarbības ar AAR un tiek pie milzīgiem līdzekļiem vismaz 25 miljardu ASV dolāru vērtībā (lieliska iespēja jaunām investīcijām), ko kompānijai dos Rosneft (daļa līdzekļu gan, ļoti iespējams, tiks dota Rosneft akciju veidā, var tikt solīti arī sadarbības līgumi). Līdzīgi ieguvumi ir arī AAR, kas, pēc darījumam pietuvinātu personu sniegtās informācijas, varētu no Rosneft dabūt 28 miljardus ASV dolāru. Sagaidāms, ka šis būs lielākais pārņemšanas darījums, ko veic kāda Krievijas kompānija, un otrs lielākais pārņemšanas darījums energoieguves jomas vēsturē (lielākais ir, kad Exxon pārņēma Mobil).

Krievijas naftas kompānija Rosneft pavēstījusi, ka uzsākusi sarunas par iespēju iegādāties Lielbritānijas kompānijas BP daļu britu – krievu kopuzņēmumā TNK-BP.

Kopuzņēmums TNK-BP pieder BP un Krievijas Alfa Access Renova (AAR). Pašlaik vēlmi pārņemt pusi no BP daļas kopuzņēmumā izteikusi AAR, apņemoties maksāt par to desmit miljardus ASV dolāru. Analītiķi BP daļu Krievijas – Lielbritānijas kopuzņēmumā novērtējuši 25 līdz 30 miljardu ASV dolāru apmērā.

Lielbritānijas BP jau ilgāku laiku cenšas atrast veidu kā pamest dalību kopuzņēmumā, kas līdz šim bijušas nemierīgas, lai arī ienesīgas investīcijas, un atrast citu ceļu, kā piekļūt pie Krievijas dabas resursiem, vēsta Reuters.

Eksperti norāda, ka BP Rosneft piedāvājums ir izdevīgāks. Noslēdzot līgumu ar Krievijas valsts naftas kompāniju, BP varētu vēlāk tikt pie projektiem, kas ļautu apgūt milzīgos valsts dabas resursus.

Krievijas naftas ražošanas apjomi pagājušajā mēnesī salīdzinājumā ar septembri pieauguši par 0,5% līdz vidēji 10,46 miljoniem barelu dienā, kas ir jauns šīs valsts «melnā zelta» ražošanas rekords, ziņo Reuters.

Līdz ar to Krievija saglabā pirmo vietu pasaules naftas ražotāju topā. Pagājušajā mēnesī otra pasaules lielākā naftas ražotājvalsts Saūda Arābija vidēji dienā ieguva 9,95 milj. barelu naftas. Jāpiebilst, ka Krievijas pārstāvji norādījuši, ka tuvāko desmit gadu laikā neplāno iegūt mazāk par 10 milj. barelu naftas (vidēji dienā).

Jāpiebilst, ka ieņēmumi no Krievijas naftas un gāzes sektora veido aptuveni pusi no visiem valdības ieņēmumiem.

Krievijas lielākais naftas ieguvējs ir valdības kontrolētais Rosneft. Pēc tam, kad kompānija pagājušajā mēnesī nolēma pirkt visu BP - TNK – uzņēmuma naftas ražošanas apjomi pieaugs līdz vidēji 4,6 milj. barelu dienā.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.