Pēc brauciena nenoslēgšanas koplietošanas nomas pakalpojumu sniedzēja "Bolt Drive" lietotnē kādai sievietei pieprasa samaksāt 8737,45 eiro par, iespējams, sveša cilvēka izraisītā avārijā cietušas automašīnas remontu.

Sociālajā tīklā "Facebook" Anna Miesniece apgalvo, ka viņa 23.augustā, atbraucot mājās, lietotnē noslēdza braucienu ar nomas auto. Savukārt no rīta pamostoties, sieviete lietotnē ieraudzījusi, ka attiecīgā automašīna šo braucienu turpina.

Viņa ir mēģinājusi noslēgt braucienu, kamēr automašīna brauca, bet tas nav izdevies. Attiecīgi sieviete rakstīja "Bolt" palīdzības centram, kā arī zvanīja "Bolt" kontakttālrunim, bet tas esot bijis izslēgts. Nākamajā dienā sievietes konts ticis apturēts. Pēc tam "Bolt" pārstāvji sazinājušies ar sievieti un informējuši, ka mašīna ir atrasta un ir sākta izmeklēšana.

Savukārt pēc dažām nedēļām ar sievieti sazinājusies policija, paziņojot, ka mašīna ir atrasta sadauzīta un lieta ir ierosināta pret viņu. Sieviete apgalvo, ka viņas kolēģi var apliecināt, ka no rīta viņa bija darbā, kā arī "Bolt" lietotnē var redzēt, ka mašīnā ir citā Rīgas galā. Viņa uzsver, ka mēģināja sazināties ar kompāniju, kamēr automašīna brauca.

Transporta pakalpojumu platforma “Bolt” un viens no Baltijā un Polijā vadošajiem elektromobiļu uzlādes tīklu attīstītājiem “Eleport” paziņojis par sadarbības paplašināšanu, lai īstenotu lojalitātes programmu, kas paredzēta elektromobiļu autoparku īpašniekiem un partneršoferiem “Bolt” kopbraukšanas platformā.

“Bolt” un “Eleport” sadarbības pamatā ir mērķis atbalstīt kopbraukšanas pakalpojuma sniedzējus pārejas procesā no fosilās degvielas uz elektromobiļiem. Lojalitātes programmas ietvaros visiem “Bolt” partneršoferiem un autoparku īpašniekiem, kas izmanto elektromobiļus, ir iespēja saņemt iepriekš aktivizētu “Eleport” atlaižu karti, ko var izmantot visās “Eleport” uzlādes stacijās Baltijā un Polijā. “Bolt” partneršoferi un autoparku īpašnieki, kas piedalās lojalitātes programmā, saņems atlaidi lieljaudas uzlādei. Lojalitātes programma tika ieviesta Igaunijā š.g. aprīlī, taču no maija tā ir pieejama arī Latvijā, Lietuvā un Polijā.

"Bolt" vecākais operāciju speciālists Nils Kacars stāsta: "Kopbraukšanas pakalpojumi var palīdzēt pilsētām veicināt transporta elektrifikāciju un vienlaikus samazināt vajadzību pēc personīgās automašīnas uzturēšanas, jo autovadītāji, kuru peļņas avots ir kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana, mēro ievērojamus attālumus. No autovadītāju atsauksmēm mēs zinām, ka veiksmīga pāreja uz bezizmešu automašīnām ir atkarīga no autovadītāju uzticības elektromobiļiem, it īpaši attiecībā uz uzlādes pieejamību un akumulatoru darbības ilgumu. Sadarbība ar “Eleport” ļauj mums risināt vienu no partneršoferu nosauktajiem izaicinājumiem."

Lai uzlabotu kopbraukšanas pakalpojuma kvalitāti un lietotāju pieredzi, kopbraukšanas platformā “Bolt” tagad ir pieejamas divas jaunas kategorijas – “Taxi” un “Taxi Comfort”, informē uzņēmums.

Šajās kategorijās pārvadājumus veiks taksometru automašīnas ar “dzeltenajām” numurzīmēm (TQ vai TX). Vienlaikus visās pārējās kategorijās, kā “Kids”, “Pets”, “Assist”, “XL” un citās, taksometru automašīnas nebūs pieejamas, un šajās kategorijās varēs norēķināties tikai ar “Bolt” aplikāciju.

Braucieni jaunajās “Taxi” un “Taxi Comfort” kategorijās būs ātrāki, jo taksometri var izmantot sabiedriskā transporta joslas. Maksājumus varēs veikt gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu karti, gan “Bolt” aplikācijā.

Braucieniem “Taxi” kategorijā tiek piemērots kategorijas “Bolt” 1.2x tarifs, savukārt “Taxi Comfort” kategorijā braucienam tiek piemērots kategorijas “Bolt” 1.4x tarifs, jo šī kategorija piedāvā paaugstinātu komforta līmeni. Tarifi šajās kategorijās paliks nemainīgi arī paaugstināta pieprasījuma situācijās. Gadījumā, ja lietotājs vēlas izmantot jau ierastās populārās kategorijas, piemēram, “Kids”, “Pets”, “Assist” un “XL”, taksometru automašīnas tajās nebūs pieejamas, un turpmāk šajās kategorijās par braucienu varēs norēķināties tikai ar “Bolt” aplikāciju. Līdz ar to “Bolt” aplikācijā Rīgā ir pieejamas jau 11 braucienu kategorijas – “Taxi”, “Taxi Comfort”, “Bolt” jeb standarta kategorija, “Economy”, “Comfort”, “Kids”, “Pets”, “Assist”, “XL”, “Premium” un “Tesla”. Ierastajās braucienu kategorijās, gluži kā līdz šim, darbojas atšķirīgs tarifs, kas ir piemērots katras kategorijas specifikai.

Igaunijas mobilitātes tehnoloģiju kompānijas "Bolt" zaudējumi pērn pieauguši līdz 91,9 miljoniem eiro, un tas ir par 27,3% vairāk salīdzinājumā ar 72,2 miljonu eiro zaudējumiem 2022.gadā, liecina uzņēmuma gada finanšu pārskats.

"Bolt" pārdošanas ieņēmumi pērn palielinājušies līdz 1,7 miljardiem eiro, un tas par 37,4% vairāk nekā 1,2 miljardu eiro ieņēmumi 2022.gadā. Ieņēmumu kāpumu kompānija skaidro ar darbības efektivitātes uzlabojumiem un paplašināšanos.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Markuss Villigs pauda pārliecību, ka ieņēmumu kāpums liecina par pareizu attīstības virzienu un plašāka cilvēku loka uzrunāšanu.

""Bolt" ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums, tādēļ mēs daudz esam investējuši, lai paplašinātos. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, augsto inflāciju un negatīviem valūtas kursiem, mēs 2023.gadā turpinājām izaugsmi. Mūsu spēcīgo sniegumu apliecina arī nesen labāko pasaules banku piešķirtais 220 miljonu eiro aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem," klāstīja Villigs.

“Bolt Drive” auto koplietošanas pakalpojuma lietotāji lielāko daļu nomas automašīnu varēs atslēgt un aizslēgt bez fiziskām atslēgām, to vietā izmantojot “Bolt” lietotni, informē uzņēmums.

Ņemot vērā kaimiņvalstu piemēru, paredzams, ka šis risinājums uzlabos arī Latvijas klientu pieredzi, jo autovadītājiem vairs nebūs jāuztraucas par nozaudētām vai aizmirstām atslēgām.

Pēc Edvīna Kažoka, “Bolt Drive” vadītāja Latvijā teiktā, pāreja uz bezatslēgu risinājumu ir būtisks solis ceļā uz ērtāku koplietošanas transporta pakalpojuma nodrošināšanu. “Esam ļoti gandarīti par bezatslēgu risinājuma ieviešanu, jo tas ir vēl viens veids, kā “Bolt” palīdz cilvēkiem vieglāk pāriet no personīgajām automašīnām uz koplietošanas transporta pakalpojumu izmantošanu. Divu gadu laikā kopš “Bolt Drive” pakalpojuma ieviešanas Latvijā lietotāji norāda, ka atslēgu pazaudēšana vai aizmiršana tās atdot ir galvenā problēma, izmantojot koplietošanas automašīnas. Sniedzot lietotājiem iespēju atslēgt un aizslēgt automašīnu ar “Bolt” lietotni, mēs varam nodrošināt ērtāku un parocīgāku lietošanas pieredzi. Lai gan pāreja uz šo risinājumu prasīs zināmu lietotāju paradumu maiņu, ticu, ka nākotnē tas atpelnīsies."

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Omniva Grupas valdes locekles un finanšu direktores amatā iecelta Signe Kukina (Signe Kukin).

Kā norāda Omniva Grupas valdes priekšsēdētājs Marts Megi (Mart Mägi), uzņēmumam pievienojusies vadītāja ar ļoti spēcīgu kompetenci finanšu jomā, kurai ir ilggadēja pieredze starptautiskos uzņēmumos, tādējādi atbalstot Omniva biznesa stratēģijas un vīzijas sasniegšanu.

“Signes zināšanas, kas iegūtas strādājot Bolt un lielajos biržas uzņēmumos, sniegs Omniva ekspertīzi, kas mums nepieciešama šajā attīstības stadijā. Prieks, ka uzņēmumam pievienojas cilvēks ar šādu pieredzi,” papildina M. Megi.

Jaunā finanšu direktore sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmumam pievienojusies ar mērķi sniegt visaptverošu un efektīvu finanšu atbalstu, kas balstīts uz labāko praksi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, rosina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pastiprināti pievērst vērību un operatīvi sniegt priekšlikumus patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

"PVD uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas iedzīvotāji saņem drošu un kvalitātes prasībām atbilstošu pārtiku. Nav pieņemams, ka iegādāto pārtikas produktu kvalitāte piegādes laikā netiek nodrošināta līdzvērtīgi prasībām, kādas tās ir pārējos pārtikas ķēdes posmos. Tiekoties ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi, vienojāmies, ka nepieciešami uzlabojumi pašreizējā kārtībā, sniedzot iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu," uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Pēc sarunas ar zemkopības ministru, PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem.

Biznesa veiksmes atslēga ir skaidra vīzija un stratēģija, kā arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un prasme izveidot efektīvu komandu, norāda Edvīns Kažoks, Bolt Drive vadītājs Latvijā.

Komanda ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma veiksmes stāstā, teic E.Kažoks, piebilstot, ka uzticība, atklāta komunikācija un savstarpēja cieņa ir pamats veiksmīgai komandas darbībai. Tāpat liela loma biznesa attīstībā ir arī inovāciju ieviešanai un spējai ātri pielāgoties jaunām tirgus prasībām, atzīmē Bolt Drive vadītājs Latvijā. Bez tam, lai ilgtermiņā sasniegtu labus rezultātus, uzņēmumam jābūt arī atvērtam starptautiskajai sadarbībai un jāizmanto globālās iespējas, veicinot izaugsmi.

Novērtē praktiskās zināšanas

Kā daudzi bērni, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, policistu vai armijnieku, atminas E.Kažoks. “Mani vienmēr ir fascinējusi kustība un darbība, kas saistīta ar šīm profesijām, kā arī iespēja palīdzēt un aizstāvēt cilvēkus. Jau bērnībā man piemita izteikta taisnīguma izjūta un es vēlējos palīdzēt cilvēkiem cīnīties pret netaisnību, tāpēc vēlējos kļūt par policistu. Dzīve gan iegrozījās tā, ka galu galā nonācu pavisam citā sfērā. Pēc vidusskolas beigšanas biju krustcelēs, jo mani interesēja gan tūrisma un viesmīlības nozare, gan datoru industrija. Jau pusaudžu gados pašmācības ceļā biju apguvis pamatus datoru remontā un programmatūras problēmu risināšanā, tāpēc nolēmu izvēlēties datorsistēmu administratora izglītību. Tā ieguvu dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs Transporta un sakaru institūtā, un jāsaka, ka augstākā izglītība man noteikti ir palīdzējusi virzīties pa karjeras kāpnēm. Tā man ļāva apgūt gan specifiskas prasmes informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, gan arī sniedza vispārīgas zināšanas par uzņēmuma vadīšanu. Lielākais ieguvums gan, manuprāt, bija disciplīna - es iemācījos paveikt svarīgus darbus ierobežotā laikā un meklēt nestandarta veidus, kā iegūt un apstrādāt informāciju. Jau augstskolā apzinājos, ka man ir analītisks prāts, ko turpināju attīstīt,” stāsta E.Kažoks, kurš pirmo nopietno darba pieredzi guva kādā nelielā IT uzņēmumā, kas nodarbojās ar datoru tehnikas un datorsistēmu uzstādīšanu.

Līdz ar straujo biznesa kvartāla attīstību, Mūkusalas Biznesa Centra vadība pirms gada uzsāka daudzstāvu autostāvvietas projektu, kura būvniecībā un tai piegulošās teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti aptuveni 4,5 miljoni eiro.

Ekspluatācijā nodotā autostāvvieta atrodas Dēļu ielā 6 un tā ir piecus stāvus augsta, četri no kuriem atrodas virszemē un viens – pazemē. Celtnē ir paredzētas 371 stāvvieta – tai skaitā 19 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un 11 elektrisko automobiļu uzlādes stacijas, kā arī 48 velosipēdu novietnes. Tāpat veikti arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi. Daudzstāvu autostāvvietas būvdarbus īstenojis būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, savukārt atbalstu procesā sniedzis arī inženieruzņēmums BLV Advisory Group.

“Strauji augot ne tikai teritorijas lietotāju skaitam, bet arī vispārējiem standartiem par to, ko nozīmē pilsētvides mobilitāte un cilvēkiem piemērota vide, daudzstāvu autostāvvietas būvniecība daudzējādā ziņā bija nākamais loģiskais solis,” stāsta Mūkusalas Biznesa Centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane. “Tikai nodrošinot biznesa centra iemītnieku pamatvajadzības mēs varam runāt par turpmāku teritorijas attīstību – galu galā mēs redzam, ka nomnieki pārmaiņas uztver ļoti pozitīvi. Tieši tāpēc neplānojam apstāties pie jau paveiktā un attīstība noteikti turpināsies,” viņa stāsta.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Uzņēmējs Uldis Tēraudkalns ir Lietuvā bāzētā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Nexpay izpilddirektors, kā arī viens no Baltijā visvairāk klausītā biznesa raidieraksta The Pursuit of Scrappiness vadītājiem. Lai sekmīgi apvienotu abas lomas un uzlabotu savu produktivitāti, Tēraudkalns iepazinies ar mākslīgā intelekta (AI) sniegtajām iespējām, kādas pieejamas Samsung S24 sērijas viedierīcēs.

Svarīgākais: plānošana

Dzīvesveidā, kas prasa ekstrēmu efektivitāti, reti kas ir svarīgāks par plānošanu. Tādēļ īpaši būtiski, lai plānotājs ir vienmēr līdzi un ērti lietojams. Tēraudkalns stāsta: “Ikdienas darbu plānošanai izmantoju Google kalendāru, kas pats par sevi nav nekas unikāls. Taču man bieži vien ir svarīgi kalendāru pārkārtot ātri un, piemēram, esot ceļā, un tas, pateicoties S24 Ultra lielajam ekrānam un parocīgajam S Pen irbulim ir gana ērti.”

Pētot jaunākās AI piedāvātās funkcijas, paveras plašas iespējas pilnveidot vairākus profesionālās dzīves aspektus: “Tagad, kad esmu pievērsis vairāk uzmanības AI funkcijām, esmu sācis izmantot Google kalendāra papildinājumu Reclaim.ai, kurā manu darāmo darbu saraksts tiek sakārtots pēc to termiņa, prioritātēm un pieejamā laika. No sākuma bija jāvelta dažas stundas, lai saprastu, kā tas viss darbojas un vēl tagad pieslīpēju šī rīka funkcionalitāti, bet redzu tam lielu potenciālu, lai turpmāk uzlabotu savu produktivitāti.”

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma.

Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.

Komisijas deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare ar pamatotiem argumentiem spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (palielinās apgrozījums un tamlīdzīgi) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā.

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūnija numurā lasi:

Statistika

Kādas ir Latvijas iekšējās darbaspēka rezerves?

Nodokļi

Nodokļu pārskatīšana var reanimēt inflāciju

Pavisam vienkārši

Lauku nodarbinātību zaudēt nedrīkst

Finansējums

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Finanses

Nerezidenti pēc finanšu sektora kapitālā remonta

Nodokļi

Nodoklis spiedīs mainīt iepakojumu