Tagad “Bolt” klientiem Latvijā ir pieejams “Bolt Plus” abonements – ikmēneša dalības programma, kas sniedz ekskluzīvas priekšrocības un prioritāru apkalpošanu gan braucieniem “Bolt” kopbraukšanas platformā, gan ēdiena piegādēm no “Bolt Food”. Pirmajā mēnesī jaunie abonenti šo iespēju varēs izmantot bez maksas.

Ietaupi vidēji 13 eiro mēnesī uz “Bolt Food” pakalpojumiem

Ar "Bolt Plus" abonementu lietotāji var pasūtīt ēdienu un citus produktus no restorāniem un veikaliem bez piegādes maksas, ja tiek sasniegta minimālā pasūtījuma summa. Tas nozīmē vidēji 13 eiro ietaupījumu mēnesī, turklāt “Bolt Plus” pasūtījumi tiks apstrādāti prioritāri, nodrošinot ātrāku piegādi.

Restorāni un veikali, no kuriem “Bolt Plus” abonenti varēs pasūtīt maltītes un produktus bez piegādes maksas, lietotnē būs atzīmēti ar "+" simbolu. Pirmajā mēnesī jaunie abonenti šo iespēju varēs izmantot bez maksas, bet pēc tam “Bolt Plus” abonements maksās 5,99 eiro mēnesī.

Ātrāki un izdevīgāki “Bolt” braucieni

Situācija Latvijas taksometru tirgū ir optimāla, norāda "Bolt" operāciju vadītājs Latvijā Mārcis Baķis, komentējot Latvijas taksometru nozares apgalvojumu par Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Viņaprāt, situācija ir optimāla, jo tirgū līdzdarbojas gan tradicionālie taksometru uzņēmumi, gan digitālās platformas, turklāt ikvienam pārvadātājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko darbības modeli.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pasažieru pārvadājumu nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - digitālās platformas kļūst par jauno standartu, jo tās nodrošina ērtu un caurskatāmu pakalpojumu, kā arī ļauj pasažieriem izsekot izmaksām un norēķināties bezskaidras naudas veidā, samazinot ēnu ekonomikas riskus, kas vēsturiski ir bijusi aktuāla problēma nozarē.

"Runājot par izmaksu atspoguļošanu konkrēti "Bolt" platformā, klientam noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," skaidroja Baķis.

Lai veicinātu ceļu satiksmes drošību un samazinātu negadījumu riskus gadumijas svinību laikā, “Bolt Drive” pakalpojumi nebūs pieejami no 31. decembra plkst. 23.30 līdz 1. janvāra plkst. 7.00, savukārt “Bolt” skrejriteņu pakalpojumi – no 31. decembra plkst. 00.00 līdz 1. janvāra plkst. 8.00.

“Bolt” pārstāvji aicina lietotājus būt atbildīgiem un nesēsties pie stūres alkohola reibumā, bet par galveno pārvietošanās līdzekli izvēlēties taksometru vai sabiedrisko transportu.

“Mūsu prioritāte ir klientu un ikviena satiksmes dalībnieka drošība, tādēļ ar mērķi samazināt potenciālus negadījumus, mēs ierobežosim “Bolt Drive” pakalpojuma pieejamību Jaungada naktī. Aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem un pēc nepieciešamības rezervēt koplietošanas automašīnu “Bolt” lietotnē iepriekš,” saka Edvīns Kažoks, “Bolt Drive” vadītājs Latvijā.

Lietotājiem, kuri veiks “Bolt Drive” automašīnas rezervāciju pirms 31. decembra plkst. 23.30, būs iespēja iesākto braucienu turpināt. Savukārt bez iepriekšējas rezervācijas automašīnas īslaicīgai izmantošanai konkrētajā laika periodā nebūs pieejamas.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

No nākamā gada elektrisko skrejriteņu nomas kompānijām Lietuvā būs jānodrošina aizsargķiveres visiem klientiem, ceturtdien nolēma Lietuvas parlaments.

Seima pieņemtie grozījumi Satiksmes drošības likumā paredz, ka no 2026.gada janvāra skrejriteņu un citu elektrisko mikromobilitātes transportlīdzekļu nomas operatoriem būs jānodrošina aizsargķiveres visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, ceļa veida vai transportlīdzekļa jaudas.

Arī cilvēkiem, kas izmanto savus privātos skrejriteņus, būs jālieto aizsargķiveres.

Par grozījumiem nobalsoja 58 Seima deputāti, 18 bija pret un 12 atturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima opozīcijā esošās Liberāļu kustības deputāts Andrjus Bagdons iebilda pret grozījumiem, sakot, ka, viņaprāt, likuma grozījumi nav saistīti ar drošību un kaitēs labi funkcionējošam biznesam.

Finansēšanas uzņēmums Capitalia veic ieguldījumu Igaunijas riska kapitāla fondā Siena, kas ir respektabls, Igaunijā dibināts tehnoloģiju uzņēmumu investīciju fonds.

Šī ieguldījuma mērķis ir veicināt kapitāla pieejamību Baltijas reģiona tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, agrīnajiem darbiniekiem un investoriem, nodrošinot tiem iespēju pārdot savas daļas uzņēmumos Siena pārvaldītajam fondam. Siena mērķis ir investēt 50 miljonus eiro tuvāko gadu laikā, iegādājoties daļas labākajos tehnoloģiju uzņēmumos Baltijā, Skandināvijā un Austrumeiropā.

Siena specializējas akciju iegādē no agrīnajiem investoriem, darbiniekiem un strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem Baltijas reģionā. Siena līdzšinējie ieguldījumi ir bijuši tādos pazīstamos uzņēmumos kā Bolt, Skeleton, Oura, Printify un Veriff, iegūstot reputāciju kā "labākais jaunuzņēmumu indekss" Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.