Lielākā daļa amerikāņu ir neapmierināti ar Volstrītu (Ņujorkas finanšu rajons), bet viņiem arī ir neskaidras jūtas pret Okupē Volstrītu (Occupy Wall Street) kustību, atsaucoties uz jaunu, CNN/ORC veiktu aptauju, ziņo CNBC.

Liels skaits aptaujāto uzskata, ka Voltrītas baņķieri un brokeri ir «apķērīgi», «mantkārīgi» un «pārāk daudz naudas saņemoši». Turklāt 65 procenti uzskata, ka viņi ir «negodīgi», un vien 24 procenti uzskata viņus par tādiem, kas domā par pārējiem.

Taču, lai gan vairākums aptaujāto skeptiski raugās uz Volstrītu, tikai 32 procentiem no viņiem ir labvēlīga attieksme pret Okupē Volstrītu protestētājiem, bet 29 procentiem šī attieksme ir nelabvēlīga.

Neskatoties uz Okupē Volstrītu izplešanos visā valstī un to, ka šie protesti tiek plaši atspoguļoti ne vien ASV, bet arī citviet pasaulē, 26 procenti aptaujāto par šo kustību neko nav dzirdējuši. 13 procenti ir atzinuši, ka dzirdējuši par kustību, bet viņiem šajā jautājumā nav viedokļa.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Kāds amerikāņu pāris iesniedzis pieteikumu, lai reģistrētu vārdus «Occupy Wall St.» kā preču zīmi, ziņo CNBC.

Atsaucoties uz potenciālu Occupy Wall Street kļūt par globālu zīmolu, kāds pāris no Longailendas vēlas kā preču zīmi reģistrēt vārdus, kas raksturo protestus Ņujorkas finanšu rajonā. Kā vēstīs, ar līdzīgiem saukļiem, kuros vienmēr tiek izmantots vārds «Occupy», bet mainās vietas nosaukums, protesti izplatījušies ne vien citviet ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

Pieteikumā, kas iesniegts ASV patentu un preču zīmju birojā (USPTO), Roberts un Diāne Mareski kā preču zīmi vēlas reģistrēt tieši frāzi «Occupy Wall St.» tā, lai viņi to varētu izmantot uz dažādām precēm, ieskaitot bamperu uzlīmes, kreklus, pludmales somas, apavus, lietussargus un citas.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņoja, ka, neskatoties uz bezdarba līmeni ASV (jūnijs - 9.5%), viņš ir pārliecināts par ASV ekonomikas atlabšanu, ziņo The Washington Post.

«Kā jau es teicu brīdī, kad ienācu pa Baltā nama durvīm, bija nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu šajā ķibelē, un būs nepieciešami vairāk nekā daži mēneši, lai situācija mainītos,» uzsvēra B. Obama.

«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs šajā grūtajā periodā kārtējo reizi varam pierādīt, ko šī nācija spēj sasniegt problēmu laikā. Es esmu pārliecināts, ka mēs ne tikai izkļūsim no šīs recesijas īstermiņā, bet arī sasniegsim ilgtermiņa augšupeju,» B. Obama pārliecinoši nobeidza savu uzrunu klātesošajiem.

ASV prezidents Baraks Obama, kritizējot finanšu kompāniju prēmiju politiku, prezentēja plānu, ar kura palīdzību desmit gadu laikā ASV valdība plāno atgūt 117 miljardus USD, ziņo BBC.

«Mēs vēlamies atgūt savu naudu, un mēs to panāksim. Mana apņemšanās ir atgūt katru centu, kas pienākas ASV iedzīvotājiem it īpaši, redzot ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielajām prēmijām ko piešķir vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas ASV tautai,» preses konferencē uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.

B. Obamas prezentētais plāns paredz desmit gadu laikā no lielākajām finanšu kompānijām, arī ārvalstu bankām, kuras darbojās ASV, atgūt 117 miljardus USD (56.5 mljrd. LVL). Plāns vēl ir jāapstiprina ASV Kongresam.

Jāatzīmē, ka nodoklis būs jāmaksā kompānijām, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 miljardus USD.

Vācijas kanclere Angela Merkele pošas mājās ar vēstījumu no ASV prezidenta Baraka Obama uzņemties vadību Eiropas parādu krīzes pārvaldīšanā, vēsta Bloomberg.

Uzņemot Merkeli Baltajā Namā, Obama darījis zināmu - viņš sagaida, lai politikas veidotāji Eiropas lielākajā ekonomikā novērstu «nekontrolētu defoltu spirāli» tādās valstīs kā Grieķija, lai izvairītos no «postoša» kaitējuma ASV ekonomikai.

«Mēs domājam, ka Amerikas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no saprātīgas šī jautājuma atrisināšanas,» Obama sacījis preses konferencē, kurā viņš piedalījās kopā ar Merkeli Vašingtonā.

Merkele, kura teikusi, ka Vācijas interesēs ir palīdzēt parādu nomāktajām valstīm, tomēr pastāv uz to, ka šādām valstīm apmaiņā pret palīdzību jāapņemas kļūt konkurētspējīgākām.

ASV prezidents Baraks Obama, tiekoties ar ārstiem, sacījis, ka spirālveida veselības aprūpes izmaksas varētu novest ASV ekonomiku pie bankrota, ziņo BBC.

BBC norāda, ka pašlaik ASV ārsti ir sadalījušies divās grupās - vieni atbalsta prezidenta ieceres, citi - ir pret tām.

Uzrunājot ārstus, B. Obama ASV salīdzinājis ar valsts auto nozari: «Liela daļa no tā, kas noveda General Motors un Chrysler nepatikšanās, bija to milzīgās izmaksas, nodrošinot veselības aprūpi saviem darbiniekiem - šīs izmaksas padarīja viņus mazāk pelnošus un mazāk konkurējošus ar citiem pasaules autoražotājiem. Ja mēs nereformēsim veselības aprūpes sistēmu, ASV «varētu aiziet pa General Motors iemīto taciņu» - maksājot vairāk, saņemot mazāk, līdz beidzot sabruktu.»

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) savā pirmajā State of the Union uzrunā norādījis, ka darbavietu izveide viņa dienaskārtībā pašlaik ieņem galveno lomu, ziņo Reuters.

«Darbavietām 2010.gadā ir jābūt mūsu fokusam numur viens,» sacījis ASV prezidents.

Viņš atzinis, ka ir pieļāvis kļūdas un norādījis, ka viņa pirmais gads šajā amatā ir bijis sarežģīts, bet solījis neatteikties no centieniem mainīt veidu, kā Vašingtona strādā.

«Es nedomāju izstāties,» sacījis B. Obama.

Viņš arī solījis jaunus, stingrus noteikumus attiecībā uz Volstrītu, taču vienlaikus akcentējis, ka «viņš nav ieinteresēts sodīt bankas». B. Obama arī aizstāvējis pretrunīgās banku glābšanas, norādot, ka tās bija vajadzīgas, lai glābtu visu ekonomiku.

«Kad es pretendēju uz prezidenta amatu, es solīju, ka es nedarīšu tikai to, kas ir populāri - es darīšu to, kas ir nepieciešams,» viņš akcentējis, skaidrojot: «Ja mēs būtu pieļāvuši finanšu sistēmas sabrukumu, bezdarbs varētu būt divtik liels nekā tas ir šodien. Noteikti nāktos slēgt vairāk uzņēmumu. Vairāk mājas noteikti tiktu zaudētas.»

ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis Volstrītu, ka republikāņu ieņemtā pozīcija varētu lielvalsts ekonomikai radīt tālejošas sekas. Vienlaikus B. Obama negrasās piekāpties un atlikt veselības reformu ieviešanu, kuras pieprasa republikāņi.

B. Obama ticies ar lielāko finanšu institūciju – JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Bank of America vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ekonomiskos jautājumus, kā arī situāciju ar ASV parādu griestiem.

Pēc tikšanās ar baņķieriem B. Obama norādījis, ka Volstrītai ir jāsaprot, ka valdības darba ierobežošana un parādu griestu problēmas atstās nopietnu ietekmi uz ASV ekonomiku.

ASV prezidents arī uzsvēris, ka negrasās risināt sarunas ar «vienas partijas ekstrēmistu spārnu» (tā saukto Tējas dzeršanas kustību), neskatoties uz to, ka tuvojas 17. oktobris, kurā, kā jau iepriekš izskanējis, ASV varētu nespēt pildīt savas saistības.

ASV Kalifornijas štata pilsētā Oklendā liels skaits policistu pirmdien aplenkuši kustības Okupē Volstrītu atzara Okupē Oklendu apmetni un, nojaucot teltis, izklīdinājuši demonstrantus, ziņo Reuters.

Kā vēsta ārvalstu mediji, šī nav pirmā reize, kad policija vērsusies pret Okupē Oklendu piekritējiem, taču šī reize izcēlusies ar mierīgo attieksmi gan no policijas, gan protestētāju puses.

Neraugoties uz to, protestētāji nedomājot padoties un apsverot vairākus tālākās rīcības variantus. Viens no tiem paredz okupēt tukšās ēkas Oklendā.

Jāatzīmē, ka Okupē Oklendu apmetne bija viena no lielākajām un aktīvākajām kustības Okupē Volstrītu vietām.

Db.lv jau rakstījis, ka enerģiskie, konkrētu cilvēku nevadītie protesti Ņujorkas finanšu rajonā Volstrītā iedvesmojuši demonstrantus ne vien citviet ASV, bet arī pasaulē. Okupē Volstrītu pārstāvji iepriekš atzina, ka paši iedvesmojušies no protestiem Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar gadskārtējo runu par situāciju valstī. Tajā viņš lielāko uzmanību pievērsis ekonomikas jautājumiem un nodokļu politikai.

B. Obama runā aicināja palielināt nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem un sekot ASV bruņotajos spēkos valdošajai apņēmības gaisotnei, lai varētu atjaunot valsts ekonomiku, kā arī uzturēt dzīvu «amerikāņu sapni» - saglabāt valsts iedzīvotāju ticību tam, ka smagi strādājot iespējams gūt sekmes.

«Neviens cits izaicinājums nav tik vērtīgs. Nevienas citas diskusijas nav svarīgākas. Mēs varam dzīvot valstī, kur labi klājas mazai cilvēku daļai, bet vairumam amerikāņu ir grūtības «savilkt galus kopā». Vai arī mēs varam atjaunot ekonomiku, kur katram ir vienādas iespējas un visi spēlē pēc līdzīgiem noteikumiem,» uzstājoties Kongresa priekšā klāstīja B. Obama.

Vairums Amerikas vēlētāju norādījuši, ka viņiem trūkst ticības prezidentam Barakam Obamam (Barack Obama), atsaucoties uz sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, ziņo Reuters.

Washington Post/ABC News aptaujas rezultāti ir pretstatā tam, ko vēlētāji sacīja Obama prezidentūras sākumā pirms 18 mēnešiem. Tad aptuveni 60% pauda uzticību viņa lēmumu pieņemšanai.

Vaicāti, cik liela uzticība viņiem ir, ka B. Obama pieņem pareizos lēmumus par valsts nākotni, 58% respondentu atbildējuši «tikai neliela» vai «nekāda».

Kā norādījuši aptaujas veicēji, tieši problēmas mājokļu nozarē, gausais darbavietu skaita pieaugums un citi ekonomiska rakstura problēmjautājumi negatīvi ietekmējuši arī B. Obama atbalsta reitingu.

Tikai 43% no amerikāņiem tagad atbalsta to, ko B. Obama dara ekonomikas sakarā, bet 54% - neatbalsta.

ASV prezidents Baraks Obama ir aicinājis amerikāņus izdarīt spiedienu pret republikāņiem, lai piespiestu tos uz kompromisu sarunās par ASV parādu griestu pacelšanu, brīdinot, ka maksātnespējā valstī izraisītu «dziļu ekonomikas krīzi,» vēsta AFP.

Uzstājoties televīzijā, B. Obama norādīja, ka visa atbildība par sarunu strupceļu ir jāuzņemas republikāņiem. Republikāņi atsakās atbalstīt ASV parāda griestu pacelšanu, līdz tiks veikti plaši federālā budžeta cirpumi, bet netiks paaugstināti nodokļi bagātniekiem.

Nespēja panākt kompromisu radīs «dziļu ekonomisko krīzi, par kuru pilna atbildība būs jāuzņemas Vašingtonai,» norādīja ASV prezidents, kurš atkārtoti noraidīja republikāņu piedāvājumu par īstermiņa vienošanos. Tas neatrisinātu problēmu un tagadējā krīze pēc pāris mēnešiem atkārtotos, uzsvēra B. Obama.

«Tas nav veids, kā pārvaldīt zemeslodes dižāko valsti. Tā ir bīstama spēle, kuru mēs nekad iepriekš neesam spēlējuši, un mēs nevaram atļauties to spēlēt tagad - ne tad, kad ir apdaudēts tik daudzu ģimeņu darbs un dzīvesveids,» stāstīja ASV prezidents.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Tāpat ASV amatpersonas nonākušas pie secinājuma, ka Sīrijas režīms veicis ķīmiskos uzbrukumus pret saviem pilsoņiem. B. Obama norādījis, ka nav ticams, ka uzbrukumus veikuši Sīrijas opozicionāri, kā to apgalvo valdošais režīms, jo to rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju. Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka joprojām vēl nav izlēmis par militāru triecienu došanu Sīrijai, vēsta CNN.

Iepriekš Baltā nama amatpersonas norādīja, ka trieciens Bašara Al Asada militārajiem objektiem varētu sākties jau tuvāko dienu laikā, iespējams, pat ceturtdien. Pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis nebūtu režīma krišana, bet piespiešana pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV un sabiedroto karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar ekonomikas stimulēšanas plānu 447 miljardu ASV dolāru vērtībā, kam vajadzētu radīt jaunas darba vietas un likt miljoniem amerikāņu atgriezties darbā.

B. Obama arī aicinājis ASV Kongresu nekavējoties pieņemt viņa ekonomikas plānu, vēsta Fox News.

ASV prezidenta plānā paredzēts samazināt nodokļus gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem, kopējā nodokļu samazinājuma summa sasniegs 240 miljardus ASV dolāru.

25 miljardus ASV paredzēts tērēt skolu infrastruktūras uzlabošanai, lai modernizētu aptuveni 35 tūkstošus skolu. Vēl 35 miljardi dolāru paredzēti, lai novērstu 280 tūkstošu skolotāju un iespējamo atlaišanu.

50 miljardi dolāru tiks tērēti transporta infrastruktūras attīstīšanai un remontēšanai.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti Irākas un Afganistānas karu veterānu nodrošināšanai ar darba vietām, kā arī esošā policistu un ugunsdzēsēju skaita saglabāšanai.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.