Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Salacgrīvā turpinās jaunā tilta pār Salacu izbūve, un šonedēļ uz jaunā tilta balstiem sāks uzbīdīt laiduma konstrukciju. Līdz šim ir izbūvēts krasta balsts Ainažu pusē, urbpāļi krasta balstam Rīgas pusē un urbpāļi diviem balstiem upē, vienlaikus turpinās vecā tilta nojaukšana Rīgas pusē, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kā zināms, pērn vasarā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību (PS) NB&Tilts par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, uz Tallinas šosejas (A1) (91,10. km). PS NB&Tilts piedāvājums bija ar zemāko cenu 14 971 552,94 eiro (bez PVN), PS veido uzņēmumi SIA Nordes būve un SIA TILTS.

Būvdarbu laikā satiksme pār upi tiek organizēta pa pagaidu tiltu. Tā risinājumu ir izvēlējies piegādātājs - PS NB&Tilts, iekļaujot to būvdarbu realizācijas piedāvājumā iepirkumā. Pagaidu tilta tehniskais stāvoklis tiek nepārtraukti monitorēts, katru nedēļu tiek veikti ģeodēziskie mērījumi un tilta nesošo konstrukciju apsekošana. Šos darbus nodrošina būvuzņēmējs.

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Drēzdenē, Vācijas austrumos, naktī uz trešdienu daļēji sabrucis tilts pār Elbu, vēsta vietējās amatpersonas un mediji.

Iebrukusi tilta daļa, uz kuras atradās gājēju un tramvaja joslas. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Negadījums noticis ap plkst.3. Saskaņā ar provizorisko informāciju tilta sabrukšanas cēlonis varētu būt siltumtrases avārija līdzās tilta konstrukcijai.

Karolas tilts savieno veco un jauno pilsētu un ir svarīga transporta artērija.

Pēdējais tramvajs no centra bija braucis pār tiltu deviņas minūtes pirms negadījuma, vēsta laikraksts "Bild", bet pēdējam tramvajam uz centru būtu bijis jābrauc pēc pusstundas.

Satiksme pārējos posmos ir bloķēta, glābšanas dienesti bažījas, ka tilts varētu sabrukt vēl citos posmos.

Pirmais Karolas tilts, kas nosaukts par godu Saksijas karaļa Alberta sievai, tika uzbūvēts 1892.gadā, bet 1945.gada maijā to uzspridzināja vācu karaspēks. Tilts tika atjaunots 1971.gadā.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.

Biznesa kredītu brokeris “Oferta Finance”, sadarbojoties ar finansētāju “Capitalia”, palīdzējis piesaistīt 320 tūkstošus eiro SIA “Biznesa vadības koledža” attīstībai.

Pagājušā gada vidū “Biznesa vadības koledžai” bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai iegādātos nekustamo īpašumu un paplašinātos, tāpēc vērsāmies pie “Oferta Finance” ar lūgumu atrast mums piemērotāko aizdevuma risinājumu, stāsta Jānis Stabiņš, “Biznesa vadības koledžas” dibinātājs.

“Tā bija mana pirmā pieredze darbā ar biznesa kredītu brokeriem un es biju patiesi pārsteigts, cik precīzi un profesionāli “Oferta Finance” spēja izprast mūsu vajadzības un atrast pareizās kompānijas, kuras bija gatavas finansēt mūsu ideju. Pateicoties šai pieredzei es sapratu, ka mūsdienās pastāv daudzi un dažādi finanšu instrumenti,” teic J.Stabiņš, iesakot arī citiem uzņēmējiem izmantot biznesa kredītu brokeru pakalpojumus.

Pastāvot riskam, ka varētu būt jāatmaksā daļu no saņemtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma par Ģenerāļa Radziņa krastmalā uzbūvētās veloceliņa estakādes nesavienošanu ar neesošo "Rail Baltica" tiltu, Rīgas dome šī jautājuma risināšanai vērsīsies Satiksmes ministrijā (SM), aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Rīgas mērs atzina, ka ir informēts par šādu risku. Vienlaikus viņš norādīja, ka Rīgas dome par saņemto ES finansējumu Ģenerāļa Radziņa krastmalas atjaunošanas darbus ir veikusi noteiktajos termiņos un labā kvalitātē.

Tādēļ Ķirša ieskatā Rīgas domei atmaksāt līdzekļus par darbiem, kurus Eiropas Komisija varētu novērtēt kā nepabeigtus, nebūtu taisnīgi, jo veloceliņa estakāde nebūs funkcionāla no domes neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to dome vēl par šo jautājumu runās ar SM, un Ķirsis pauda viedokli, ka ministrijai ir jādomā, kā to risināt.

Tāpat Ķirsis minēja, ka darbi ir veikti nepareizā secība - vispirms bija jābūt tiltam, un tikai tad tam klāt bija jāpiebūvē veloceliņa estakāde.

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim, informē Rīgas dome.

Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Baltijas tūroperators Join UP! Baltic no 2025. gada janvāra maina vadību. To turpmāk vadīs uzņēmuma līdzšinējais Pārdošanas un attīstības vadītājs Aurimas Janušauskas, un līdzšinējā vadītāja Sabina Saikovskaja tiek paaugstināta Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Kopš pievienošanās Join UP! Baltic 2022. gadā vadītājas un valdes locekles amatā Sabina Saikovskaja veiksmīgi izveidojusi un vadījusi spēcīgu komandu 60 tūrisma profesionāļu sastāvā, sasniedzot nozīmīgus rezultātus Baltijas reģionā: nodrošinājusi stabilu uzņēmuma izaugsmi un stabilitāti. Noslēdzot 2024. gadu, SIA “Join Up Baltic” ir sasniedzis peļņas rādītājus.

Jaunajā amatā Sabina Saikovskaja pārraudzīs darbību Polijā un Baltijā, koncentrējoties uz izaugsmes veicināšanu un uzņēmuma pozīciju nostiprināšanu četru valstu tirgos. Jaunais Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas līdz šim vadījis Pārdošanas un attīstības procesus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Viņa plašās zināšanas par tirgu un pieredze vadībā ļauj viņam pārņemt uzņēmuma vadību, lai nodrošinātu tūroperatora turpmāku spēcīgu un stabilu sniegumu saskaņā ar biznesa plānu.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada trešajā ceturksnī guvis ieņēmumus 61,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā.

Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) bija negatīva un bija 2,6 miljoni eiro, savukārt tīrie zaudējumi bija 2,9 miljoni eiro. Tomēr negatīvos ceturkšņa rezultātus mazināja ienesīgais septembris.

“Trešajā ceturksnī joprojām jutām iepriekš minēto iemeslu negatīvo ietekmi, proti, ceļojumu pārpalikumu un aso cenu konkurenci tirgū, īpaši ceļojumiem uz Turciju un Grieķijas salām. Lai nodrošinātu klientu apmierinātību un saglabātu viņu uzticību pat pārprodukcijas apstākļos, esam veikuši diezgan mērenu optimizāciju. Turklāt ceļojumu programmas optimizācijas iespējas bija ierobežotas arī mūsu saistību ar aviokompānijām dēļ. Tomēr, izmantojot mūsu plašo galamērķu klāstu, mēs spējām mazināt ceturkšņa zaudējumus un septembrī gūt peļņu. Ņemot vērā tūrisma tirgus dinamiku šogad, to vērtējam pozitīvi,” stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Neformāli Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek uzturēts atsevišķs "pelēkais saraksts" ar gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem tiek mēģināts apiet noteiktās sankcijas, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Sankciju koordinācijas padomē lemto.

Šajā saraksta iekļauti gaisa kuģi no dažādām reģistrācijas valstīm, taču atrašanās šajā "pelēkajā sarakstā" neliedz tiem veikt lidojumus. Atsevišķu padomes locekļu ieskatā būtu nepieciešams ierosināt dalībvalstīm noteikt tiesības atteikt lidojumu "pelēkajā sarakstā" esošam gaisa kuģim, ja konstatējama sankciju apiešana.

Padomes sēdē pērn decembrī vairāki padomes locekļi vērsa uzmanību arī uz citām problēmām, kad nav iespējams izpildīt noteiktās sankcijas vai ir pamats aizdomām par sankciju apiešanu, bet nav iespējas rīkoties. Tika norādīts uz problēmām saistībā ar "Telegram" platformu, ar kuras starpniecību tiek pārkāpti ES un Latvijas noteiktie ierobežojumi, jo platformā izplatīto audiovizuālo saturu nav iespējams uzraudzīt.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība - par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās - līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu - ES valstīm - par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Francijas ministri ierosinājuši iekasēt maksu no tūristiem par ieeju pasaulslavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, kad tā decembrī atkal tiks atvērta apmeklētājiem pēc postošā ugunsgrēka 2019.gadā.

"Visā Eiropā cilvēkiem ir jāmaksā, lai iekļūtu ievērojamākajās reliģiskajās celtnēs," intervijā konservatīvajam laikrakstam "Le Figaro" sacīja Francijas kultūras ministre Rašida Dati. Viņa atklāja, ka ierosinājusi Parīzes katoļu arhibīskapam noteikt tūristiem simbolisku maksu par ieeju katedrālē, iegūto naudu novirzot reliģiskā mantojuma saglabāšanai.

2019.gada 15.aprīļa vakarā katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Sagāzās arī smaile, kas ir būtiska katedrāles aprišu iezīme.