Arvien vairāk uzņēmumu sāk dzīvot bez komercķīlām un iztiek ar savu naudu, bankām stingrākas prasības kredītu izsniegšanā, un iecerētais ekonomikas izrāviens var izčākstēt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
SIA Lursoft pētījums par komercķīlām rāda, ka ekonomiskās recesijas apstākļos joprojām turpinās aizsāktais process, kad uzņēmumi atdod parādu un jaunus parādus vairs neuzņemas – nedod komercķīlu. Tādējādi faktiski aug to uzņēmumu skaits, kuriem agrāk bija komercķīlas, bet šobrīd vairs nav. Šo procesu uzņēmēji vērtē divējādi. Vieni uzskata, ka dzīvot bez komercķīlām nozīmē dzīvot ar to, kas pašiem ir, vienlaikus nav riska, ka kāda atgadījuma dēļ komercķīlas ņēmējs – banka – prasīs nekavējoties atmaksāt parādu, tomēr pašu rocība visbiežāk nozīmē lēnāku attīstību, nekā varētu būt, izmantojot kredītresursus. Otrs skatpunkts ir pilnīgi pretējs, proti – nav kredītu, nebūs ekonomiskās izaugsmes, kas nozīmē stagnāciju ar visām no tās izrietošajām sekām: augstākus nodokļus, došanos peļņā uz ārzemēm utt.
Latvijas fenomens
«Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu,» situāciju komentē a/s Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš atgādina, ka pašlaik notiek acīm redzamais – neticamais: kredītu apmēri sarūk, bet uzņēmumu apgrozījums aug. «Šķiet, ka Latvijā esam inovatīvi, un šaubos, vai vēl kādā vecajā Eiropas Savienības dalībvalstī kaut ko tādu var ieraudzīt, jo izsniegto kredītu apmēriem tomēr ir jākorelē ar apgrozījumu,» norāda A. Vanags. Viņš atzīst, ka šādu fenomenu, kad biznesam trūkst līdzekļu investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem, var izskaidrot tikai ar to, ka bizness ir racionālāks. «Tomēr, raugoties no otras puses, ir jāsecina, ka no krīzes sekām joprojām neesam atkopušies, jo nav nedz tādu kredītlīniju, nedz iespēju aizņemties naudu ar tik mazu pašu ieguldījumu, kā tas bija līdz 2005.–2006. gadam, » skaidro A. Vanags. Viņš atgādina, ka, investējot aizņemto jaunās ražotnēs, visbiežāk nav iespējams atdot kredītu pat piecu gadu laikā, nemaz nerunājot par tādiem termiņiem kā divi, trīs gadi. «Ekonomiskajā recesijā tirgus saruka nevis par dažiem, bet gan desmitiem procentu, sākās strīdi ar bankām, jo maksātspēja saruka gan privātajā, gan valsts sektorā,» atceras A. Vanags. Viņš norāda, ka šādos apstākļos daļa uzņēmumu – banku parādnieku – vienkārši bankrotēja, savukārt otra daļa gāja runāt ar bankām – nodrošinātajiem kreditoriem – komercķīlu turētājiem, lai vienotos par parādu atmaksas grafika izmaiņām. Gan A. Vanags, gan citi aptaujātie atzīst, ka tajā brīdī nebija iespējas izpildīt uzņemtās saistības, kuru izpilde bija iespējama vienīgi tad, ja būtu tāda pati ekonomiskā situācija, kāda bija ap 2005. gadu.
Vairāki faktori
SIA Lursoft pētījums rāda, ka patlaban Latvijā vismaz vienu komercķīlu ir devuši 11 477 uzņēmumi. Tomēr pērn 1057 uzņēmumiem, kuriem bija vismaz viena aktuāla komercķīla, šogad nav nevienas. 2014. gadā vairs nav nevienas komercķīlas 5315 uzņēmumiem, kuriem tāda bija vismaz viena 2008. gadā.
Visu rakstu Biznesā mazinās komercķīlu ietekme lasiet 11. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
