Baltijas poligrāfijas uzņēmums Livonia Print ir saņēmis Swedbank aizdevumu 2,65 miljonu eiro apmērā augstas pievienotās vērtības programmas 4.kārtas īstenošanai, informē Swedbank pārstāvji.

Livonia Print jau ir noslēgusi šīs programmas iepriekšējās kārtas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Swedbank atbalstu. Programmas ietvaros uzņēmums investē efektīvās iekārtās, lai ar jaunām tehnoloģijām radītu inovatīvus produktus iespējami efektīvākā veidā.

Augstas pievienotās vērtības programmas 2.kārtas ietvaros divu gadu laikā Livonia Print investējusi vairāk nekā 7,5 miljonus eiro, no kuriem 6,3 miljonus eiro piešķīrusi Swedbank.

Investīcijas veiktas modernās drukas un iesiešanas līnijās, kas uzņēmumam sniedz iespēju strādāt efektīvāk, kā arī paplašināt produktu klāstu esošajos eksporta tirgos. Pērn Livonia Print darbinieku skaits palielinājās par 76 cilvēkiem, sasniedzot 456 darbiniekus - 28 darbinieki piesaistīti tieši augstas pievienotās vērtības programmas ietvaros.

Ar pacietīgu darbu un vērienīgām investīcijām SIA Livonia Print iekarojis Skandināvijas un Vācijas tirgu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā Latvijas poligrāfisti, grāmatu ražotāji, eksportēja produkciju aptuveni 100 miljonu eiro apmērā. SIA Livonia Print eksports veidoja 43 miljonus, līdz ar to uzņēmums pērn nodrošināja nedaudz mazāk par pusi no Latvijas grāmatu eksporta. SIA Livonia Print piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

«Esam līderi Latvijas poligrāfijas jomā. 2007. gadā bijām pirmie, kas sāka eksportēt uz Skandināvijas valstīm, un šo gadu laikā esam ieguvuši labu reputāciju, kas pavēra eksporta ceļu arī citām Latvijas tipogrāfijām,» stāsta SIA Livonia Print pārdošanas direktore, valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma.

Poligrāfijas uzņēmuma SIA Livonia Print līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kjells Gunnars Hoffs atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Kjells Gunnars Hoffs par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2016.gada 4.martā, bet otrdien, 25.septembrī reģistrēta viņa atbrīvošana no šī amata.

Jaunu valdes priekšsēdētāju uzņēmums nav iecēlis, un šobrīd SIA Livonia Print valdē darbojas divi valdes locekļi - uzņēmuma lielākais īpašnieks Tronds Eriks Isaksens un Andreas Ingvars Johanssons.

Katram no valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Tipogrāfija SIA Livonia Print dibināta 2006.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 500 000 eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Norvēģijas pilsonis Tronds Eriks Isaksens, kuram pieder 96,5% akciju, bet atlikušie 3,5% pieder Zanei Blūmai-Johansonei.

Tā intervijā Dienas biznesam atzīst uzņēmuma Livonia Print valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma

Poligrāfijas bizness ir sezonāls. Gada pirmajā pusē ir klusā sezona, kad varam satikties, atskatīties uz paveikto un ieskatīties tuvākās nākotnes plānos. Janīnas Blūmas vadītais uzņēmums Livonia Print ir atzīts par eksportspējīgāko komersantu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015.

Runā, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā ir diezgan konservatīvi un tāpēc ir nokavējuši iespēju ieviest modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Vai tiešām Latvija šajā ziņā viņus apsteidz?

Ja pie mums krīze 2008. un 2009. gadā bija reāla, tad kolēģiem Eiropā krīze vairāk bija galvās. Livonia Print 2007. gadā sāka darbību ar pilnīgi jaunām iekārtām. Katru gadu, arī krīzes laikā, esam investējuši iekārtās. Poligrāfijas uzņēmumi ārvalstīs šādas investīcijas nav veikuši. Tāpat Skandināvijas uzņēmumos darba ņēmējiem ir citas prasības pret darba devējiem, piemēram, Zviedrijā poligrāfijas nozares arodbiedrība pieprasīja 35 stundu garu darba nedēļu un 1,5% piemaksu pie darba algas. Līdzīgas prasības ir arī citās Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā.

Grāmatu ražotāji plāno apgrozījuma pieaugumu, mēģina nosargāt esošos eksporta tirgus – gan gaidot Krievijas rubļa kursa stabilizēšanos, gan radot pievienoto vērtību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgrozījuma apjomu neietekmēs e–grāmatu un to lietotāju skaita palielināšanās, uzskata DB aptaujātie grāmatu ražotāji, uzsverot, ka svarīgas ir investīcijas modernās iekārtās, kas ļaus uzlabot produkcijas kvalitāti un konkurētspēju, palielināt ražošanas ātrumu un samazināt pašizmaksu. Nozares veiksme ir ne tikai jaunu eksporta tirgu iekaršanā un esošo nosargāšanā, bet arī grāmatu mīlēšanā, kas Latvijā ir daudz izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs.

Grāmatu specefekti

SIA Livonia Print apgrozījums 2014. gadā bija 43 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš, stāsta SIA Livonia Print vadītāja Janīna Blūma. Peļņa pērn noteikti būs, bet tās lielumu šobrīd vēl nevarot pateikt. 2014. gadā uzņēmums ir sācis produkcijas eksportu uz Lielbritāniju. «Pirmajā gadā eksporta apjoms uz Angliju nebija pārāk liels, kopējais apgrozījums bija aptuveni 300 tūkstoši eiro, bet pirmajam sadarbības gadam to var vērtēt kā ļoti labu rezultātu,» atzīst J. Blūma. Kopumā 99,7% no saražotajām gāmatām SIA Livonia Print eksportē, galvenie tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Vācija un Somija. «Klientu vidū ir lielākās Skandināvijas izdevniecības, kurām ir svarīgi, lai pasūtījumu izpilde tiktu nodrošināta ne tikai klusajā sezonā, bet arī gada otrajā pusē, kad tirgus ir ļoti aktīvs, un mēs to varam,» saka J. Blūma. Galvenie kritēriji grāmatu ražošanā ir kvalitāte un termiņu ievērošana, taču pēdējos gados ir novērota tendence, ka jebkurai grāmatai ir nepieciešama arī kāda pievienotā vērtība jeb specefekti, tie var būt gan speciāli pēcapstrādes elementi, gan īpaši materiāli, kas no uzņēmuma prasa ieguldījumus to testēšanā, jaunu tehnoloģiju apgūšanā un jaunu drukas veidu ieviešanā. «Ja klients vēlas, ir jāspēj radīt visdažādākie tehniskie risinājumu, piemēram, jāpanāk mitrā asfalta efekts uz grāmatas vāka, īpašs metālisks spīdums, matējums un visdažādākās toņu pārejas, kam ir nepieciešami veseli pieci dažādi ražošanas procesi,» stāsta J. Blūma.

Poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 3,504 miljoniem eiro līdz 8,590 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. Komercķīla nodrošina vairākus starp banku un uzņēmumu noslēgtos aizdevuma līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 10.janvārī, dzēsta 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 5,086 miljoni eiro.

Tipogrāfija SIA Livonia Print dibināta 2006.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 500 000 eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Norvēģijas pilsonis Trond Erik Isaksen, kuram pieder 96,5% akciju, bet atlikušie 3,5% pieder Zanei Blūmai-Johansonei.

2017.gadā SIA Livonia Print konsolidētais apgrozījums pieauga līdz 55,975 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma konsolidētā peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 3,057 miljoniem eiro. Gada beigās SIA Livonia Print nodarbināja 560 darbiniekus.

Poligrāfijas uzņēmumi nākotnē raugās cerīgi - audzē muskuļus eksporta tirgos, investē modernās tehnoloģijās un kļūst videi draudzīgāki, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī 2016. gada darbības rezultāti vēl nav apkopoti, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka gads bijis veiksmīgs, audzis gandrīz visu tās uzņēmumu apgrozījums. Nozares lielākie uzņēmumi uzrādījuši vērā ņemamu izaugsmi: SIA Livonia Print apgrozījums bijis 53 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2015.gadā, SIA PNB Print apgrozījums 2016. gadā bija tāds pats kā gadu iepriekš – 17,6 miljoni eiro, bet SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) tas pieaudzis par aptuveni 25%, sasniedzot 17 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā uzņēmums ir samazinājis atkarību no Austrumeiropas tirgus un vairāk sācis orientēties uz Rietumeiropas klientiem. PNB Print ir pārveidojis pārdošanas daļas struktūru, ir būtiski palielināts darbinieku skaits Eiropas tirgus nodaļā, kā arī ir attīstītas jaunas tehnoloģijas. Kopumā 2016.gads ir vērtējams pozitīvi, un tas noteikti palīdzēs veidot stabilu pamatu turpmākajai attīstībai,» saka SIA PNB Print vadītājs Aleksandrs Smogļukovs. 2017. gadā paredzēts uzņēmuma apgrozījuma pieaugums vismaz par 25%. Šogad uzņēmums plāno palielināt ekskluzīvo produktu eksportu uz Lielbritāniju, apgūt Vācijas tirgu un palielināt ietekmi Baltijas valstīs. SIA PNB Print eksportē 85% saražotās produkcijas. Galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija, Dānija, Zviedrija un Krievija. 2017.gadā būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā nav paredzētas. A. Smogļukovs atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja poligrāfijas nozares izaugsme, ko lielā mērā veicinājis Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts. «Vislielākā izaugsme ir tieši lielajiem uzņēmumiem, kas ir sociāli atbildīgi un var piedalīties Eiropas tenderos, kur viena no galvenajām prasībām ir veiksmīgi izieta Sociālā audita procedūra,» ir novērojis SIA PNB Print vadītājs.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

"Luminor" banka piešķīrusi Baltijā lielākajam grāmatu ražošanas uzņēmumam "Livonia Print" finansējumu 12,4 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kā arī investīcijām uzņēmuma turpmākai attīstībai.

"Luminor" banka uzņēmumam piešķīrusi finansējumu 12,4 miljonu eiro apmērā, tostarp nodrošinot faktoringa un overdrafta limitus, kas paredzēti apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Tāpat banka izsniegusi "Livonia Print" ilgtermiņa kredītu jauna aprīkojuma iegādei – jaunās drukas, līmēšanas un iesiešanas iekārtas palīdzēs palielināt uzņēmuma ražošanas efektivitāti un padarīt to videi draudzīgāku.

"Livonia Print" ir lielākais grāmatu ražotājs Ziemeļeiropā, kas kopš dibināšanas 2007. gadā strādā gandrīz tikai eksporta tirgos, eksportējot ap 99% produkcijas uz 20 valstīm. Ja pirmajā desmitgadē lielākais apjoms grāmatu tika piegādāts izdevniecībām Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, tad pēdējo gadu laikā ievērojami palielināts apgrozījums arī Vācijā un Lielbritānijā.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Latvijā ražo poligrāfijas nozares «mersedesus», taču, vienalga, nākas lauzt priekšstatu, ka drukas industrija ir mirstošs dinozaurs

Tā DB atzīst apaļā galda diskusijas dalībnieki. Poligrāfija kopš 2008. gada valstī piedzīvo tikai augšupeju un strauju attīstību kopumā, iesāk Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Nozares eksports pērn uzauga jau līdz 75% (277 milj. eiro vērtībā) no kopējā saražotā apjoma. Pārsvarā mūsu eksporta produkcija nonāk ES valstīs, Norvēģijā, Islandē un arī NVS valstīs. Turklāt, kā uzsver Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, šurp sūta drukāt darbus nevis izdevīgākas cenas, bet gan augstas kvalitātes, kolosālas attieksmes, modernu iekārtu un cilvēkresursu prasmju pēc. Gan šim uzņēmumam, gan Livonia print nišas produkts ir grāmatas. Tās kopumā aizņem 29% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā. Te I. Bečere ievieš papildus skaidrību, ka, skatoties Eiropas kontekstā, eksporta pieaugums ir sarežģītas, dārgas produkcijas segmentā. Tās ir ekskluzīvas grāmatas jeb poligrāfijas nozares «mersedesi» ar augstāko pievienoto vērtību un ražošanas procesā ieguldītu intelektu. Tāpat arī saražotais iepakojums ir augstā līmenī un nonāk nopietnās starptautiskās kompānijās. Protams, vienam otram uzņēmumam sāpīgs sitiens ir grāmatu, etiķešu un iepakojuma eksporta apjoma sarukums uz NVS valstīm, tostarp, Krieviju, kas ir arī ķēdes reakcija pārtikas eksporta kritumam. Iepakojums, etiķetes ir vieni no svarīgākajiem produkcijas veidiem, aizņemot pat 41% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma.

Poligrāfijas uzņēmumi arī šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos; vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem arvien ir darbaspēks.

Lielāko daļu drukas uzņēmumu apgrozījuma veido eksports, un tie šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas ārzemēs.

Tā, piemēram, SIA PNB Print 2019. gadā turpinās orientēties uz pozīciju stiprināšanu Rietumu tirgū. «Uzskatu, ka Krievijas virziens ir ļoti riskants. Tur mūs jau zina, pie pārrunu galda ciena, taču neplānojam ieguldīt šī tirgus virziena attīstīšanā. Mums ir laba kompetence, to vajag aktīvi piedāvāt un pārdot arī citur,» spriež Igors Rozanovs, SIA PNB Print direktors.

«2019. gada budžetā plānots apgrozījuma pieaugums. Mūsu pārdošanas komanda intensīvi strādā pie jauna tirgus apgūšanas, un cerams, ka, tāpat kā iepriekš, plānoto izdosies sasniegt,» saka Janīna Blūma, SIA Livonia Print izpilddirektora vietniece.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 61 komercķīla, bet 119 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Skonto Būve – 68,725 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank. Lursoft dati liecina, ka uzņēmums pārjaunojis komercķīlu. Pieejamajā izziņā redzams, ka par labu AS Swedbank Skonto būve ir ieķīlājusi krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 39 mehāniskos transportlīdzekļus.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Kronospan Riga – 28 miljonu eiro apmērā, un arī to ņēmusi AS Swedbank.

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 73 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 263 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 175 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējis uzņēmums Paul Reinhart AG – 249 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi ABN Amro Bank N.V.

Otra lielākā komercķīla bijusi SIA Belam-Rīga – 51,27 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Danske Bank.

Savukārt komercķīlu 20,15 miljonu eiro vērtībā devusi SIA TA sabiedrība, kā parādnieku norādot SIA Centrus Real One. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB.

(Pievienots RSU komentārs.)

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 116 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 196 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 134 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi Rīgas Stradiņa universitāte – 2,6 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Norvik banka. Kā informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers, Rīgā uzsākta medicīnas centra SIA Nukleārais medicīnas centrs būve, kurā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 231,9 tūkstoši eiro. Nukleārās medicīnas centra īpašnieki ir SIA Rīgas Nukleārās medicīnas laboratorija - 50,61%, RSU - 46,32%, Norvik (Malta) SICAV PLC - 2,76% un Latvijas Organiskās sintēzes institūts - 0,31%. Lai realizētu centra izveidi un saņemtu bankas aizdevumu, RSU savu kapitāla daļu apjomā piedalās kā komercķīlas devējs. Tā nav pārjaunota ķīla, bet jauna ķīla projekta realizācijai.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Poligrāfijas nozarē profesionālo izglītību apgūstošo audzēkņu skaits samazinās, uzņēmēji savlaicīgi noskata darbiniekus un slēdz darba līgumus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Rīgas Valsts tehnikumā (RVT), kas ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā var apgūt poligrāfiju. Audzēkņu skaits, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir samazinājies par 13%. Šobrīd RVT Poligrāfijas nodaļā mācās 211 jaunieši. RVT pasniedzēji pauž cerību, ka līdz ar jaunā mācību korpusa izveidi, audzēkņu skaits palielināsies.

Visvairāk audzēkņu apgūst iespieddarbu noformēšanas speciālista profesiju, ko jauniešiem ar pamatizglītību tehnikumā māca četrus gadus, stāsta RVT Poligrāfijas nodaļas vadītājs Agris Sondors.

Pieprasījums darba tirgū ir pēc poligrāfijas ražošanas tehniķiem, iespieddarbu digitālā noformējuma un apstrādes speciālistiem, šīs profesijas jaunieši ar vidējo izglītību RVT var apgūt 1,5 gadu laikā. A. Sondors uzsver, ka darba tirgū poligrāfijas speciālisti ir ļoti pieprasīti, gandrīz visi RVT audzēkņi iegūst labi apmaksātu darbu, daudzi pēc tehnikuma beigšanas veido savus uzņēmumus.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).