Latvijā normatīvie akti nosaka apmācības kārtību darba aizsardzības jomā, tomēr apmācības kārtība personālam, kas veic darbu ar dažādām bīstamajām iekārtām, nav stingri reglamentēta - neskatoties uz to, ka šīs iekārtas var radīt paaugstinātu bīstamību apkalpojošajam personālam, kā arī to tuvumā strādājošajiem uzņēmuma darbiniekiem. Līdz ar to, konsultējot darba devējus, pēdējā laikā saskaros ar to, ka viņiem bieži nav īsti skaidrs - kādas apmācības un kādā formā jāveic, lai darba process atbilstu likumdošanas prasībām, būtu darba vide būtu droša un iespējamie riski novērsti.
Likums «Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību» nosaka, ka bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls ir tās pārvaldītāja norīkotas, apmācītas personas, kuru rīcība tieši ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi. Likuma 14. pantā noteikts, ka bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību. Apmācības gaitā jāņem vērā bīstamās iekārtas veids, sarežģītības un bīstamības pakāpe, kā arī darbinieka izglītība un iepriekšējā darba pieredze.
Likumā bija iekļauta atsevišķa nodaļa, kurā bija noteikta vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām, tomēr tā no aktuālās redakcijas izslēgta, līdz ar to darba devējiem dodot lielāku rīcības brīvību apmācību organizēšanā.
Savukārt Darba aizsardzības likuma 14. pantā «Nodarbināto un uzticības personu instruktāža un apmācība» noteikts, ka darba devējam jānodrošina, lai ikviens nodarbinātais tiktu instruēts un apmācīts darba aizsardzības jautājumos attiecībā uz viņa darba vietu un pienākumu veikšanu. Tas gan attiecas ne tikai uz bīstamo iekārtu apkalpošanu, bet jebkādu darbu. Šādu instruktāžu un apmācību veic, uzsākot darbu, mainoties darba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu, kā arī ieviešot jaunu tehnoloģiju. Tāpat noteikts, ka darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai jābūt nodarbinātajiem saprotamai un piemērotai viņu profesionālajai sagatavotībai. Darba devējam jāpārliecinās par to, ka nodarbinātais ir sapratis darba aizsardzības instrukcijas un apmācību.
Līdzīgas prasības minētas arī Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumos Nr. 526 «Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā», kur noteikts, ka darba devējs darbā ar aprīkojumu, kas var radīt palielinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai (piemēram, bīstamās iekārtas, bet ne tikai), norīko tikai speciāli apmācītus nodarbinātos, kā arī nodrošina apmācību un instruēšanu jautājumos, kas saistīti ar darba aprīkojuma lietošanu - tostarp informēšanu par jebkuru risku, kas saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu.
Normatīvajos aktos tātad ir noteikta prasība apmācīt darbiniekus, kas strādā ar dažādām iekārtām, tomēr patlaban nav definēts šādu apmācību saturs un forma, tādēļ liela atbildība gulstas uz darba devēju, kuram jāgādā par darbinieku veselības aizsardzību un uzņēmuma drošu un efektīvu darbību. Darba devējs var izvēlēties, vai darbinieks tiks apmācīts kādā no sertificētiem mācību centriem saskaņā ar to izstrādātajām mācību programmām vai arī uzņēmumā - saskaņā ar darba devēja izstrādāto apmācību programmu. Apmācību var veikt arī tā uzņēmuma pārstāvji, kas piegādā bīstamo iekārtu.
Tomēr pats būtiskākais - apmācības gaitā darbiniekiem jāgūst gan teorētiskās zināšanas par normatīvo aktu prasībām, drošām darba metodēm, attiecīgās iekārtas uzbūvi un darba drošības prasībām, gan arī praktiskas zināšanas pieredzējušu speciālistu vadībā. Jāatceras, ka apmācības būtu vēlams atkārtot reizi gadā.
