Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzās Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu. Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Konkursā varēja piedalīties līdzekļu pārvaldītāji ar vismaz divu gadu pieredzi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, kuru pārvaldīto ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums nav zemāks par Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgumu. Līdzekļu pārvaldītāji uz Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrātā kapitāla saņemšanu konkurs�� varēja pretendēt katrs ar vienu ieguldījumu plānu, kura ieguldījumu politika ir identiska Valsts kases ieguldījumu plāna ieguldījumu politikai, proti, tādu ieguldījumu plānu, kurš neparedz ieguldījumus komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Piektdien, 31.augustā, noslēdzies Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu.

Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Pēc akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lūguma Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2023. gada 24. maijā anulēja tai 2014. gadā izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Šāds lēmums pieņemts, ievērojot akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības lēmumu izbeigt savu darbību un lūgumu anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

Akciju sabiedrība "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret tās fondu ieguldītājiem un citiem klientiem, proti, visi finanšu instrumentu portfeļa individuālās pārvaldīšanas līgumi ar visiem akciju sabiedrības "Rietumu Asset Management" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības klientiem ir izbeigti un ir pabeigta fonda "Rietumu Asset Management Fund" un divu tā apakšfondu "Rietumu Asset Management Fixed Income Investment Grade USD" un "Rietumu Asset Management Fixed Income High Yield USD" likvidācija.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas izvēlēts no četriem pretendentiem.

Paredzēts, ka 5,171 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls līgums ar Minhenē bāzēto uzņēmumu tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Autovadītājiem nav pamata satraukumam, jo no 2013. gada situācija būs līdzīga, kā tad, kad Latvijā tika ieviestas esošās apliecības, proti, esošās apliecības nebūs obligāti jānomaina, un tās vēl aizvien būs derīgas, Db.lv skaidroja CSDD pārstāve Agnese Korbe. Jaunās apliecības izmērs kredītkartes lielumā saglabāsies iepriekšējais.

ES Direktīva nosaka, ka jaunajās no polikarbonāta izgatavotajās apliecībās infromācijai jābūt iestrādātai, izmantojot jaunu tehnoloģiju – lāzergravēšanu. Tāpat stingri esot noteikta kārtība, kādiem pretviltošanas elementiem jābūt iekļautiem, kā arī noteikts iekļaujamās informācijas apjoms un izkārtojums. Tas ļaušot vienādu apliecības datu nolasīšanu visās ES dalībvalstīs, stāstīja A. Korbe.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Viens no faktoriem, kas ietekmēs faktiski sasniegto jeb neto ienesīgumu, realizējot izvēlētu investīciju stratēģiju un iegādājoties atbilstošus finanšu instrumentus, ir komisijas. Ar ieguldījumu pārvaldīšanas maksu būs jārēķinās, iegādājoties daļas ieguldījumu vai pensiju fondos, uzkrājot līdzekļus ar dzīvības apdrošināšanas polises starpniecību vai slēdzot individuāla portfeļa pārvaldīšanas līgumu.

Pirmajā brīdī šķiet, ka pārvaldīšanas komisija, piemēram, 1.25% apmērā gadā no ieguldījuma vērtības, ko ieturētu, tipisks vienkārša sabalansēta ieguldījumu fonda pārvaldnieks, nav liela summa. Turklāt, ieguldījumu fondu daļu vērtības procentuālās izmaiņas parasti tiek atspoguļotas jau pēc pārvaldīšanas komisiju atskaitīšanas, kas padara ieturētās pārvaldīšanas maksas reālo ietekmi grūtāk novērtējamu un necaurspīdīgu. Ja vēl šis pārvaldnieks ir spējis sniegt pozitīvu kapitāla pieaugumu, tad tas liekas pašsaprotami, ja iegūtajā peļņā klients padalās ar savu pārvaldnieku. Tomēr, ja arī procentuāli šādas maksas apmērs nešķiet liels, tās ietekme uz absolūtu kapitāla pieaugumu ilgtermiņā kļūst ievērojama.

Izvērtējot IPAS ABLV Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu darbību un apstākļus finanšu tirgos, nolemts reorganizēt korporatīvo obligāciju fondu ABLV High Yield CIS Bond Fund, informē ABLV Bank.

Fonds tika izveidots 2007. gada jūnijā ar mērķi piedāvāt tā ieguldītājiem iespēju veikt diversificētus ieguldījumus NVS valstīs reģistrētu komercsabiedrību emitētos vai garantētos parāda vērtspapīros (nominētus USD valūtā) ar salīdzinoši augstu sagaidāmo ienesīgumu.

2012. gada janvārī tas tika pārkārtots uz fondu ar diviem apakšfondiem — ABLV High Yield CIS USD Bond Fund un ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund ar mērķi piedāvāt tā ieguldītājiem iespēju veikt ieguldījumus arī Krievijas rubļos. Abiem apakšfondiem ir kopēja ieguldījumu politika un pārvaldes principi.

No 2012. gada janvāra abu apakšfondu daļas vērtība ir augusi vairāk nekā par 30% un to ienesīgums kopš izveides brīža gada izteiksmē pārsniedz 5%.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Parex bankas meitas uzņēmums – investīciju kompānija Parex Asset Management ziņo par jauna atvērtā investīciju fonda – Parex Strategic Allocation Funds – darbības sākumu.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2007.gada 24.augustā reģistrējusi jaunu investīciju fondu – Parex Strategic Allocation Funds. Fonda darbības mērķis ir nodrošināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā ar ieguldījumiem investīciju fondos, kas reģistrēti galvenokārt Eiropas Savienības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs.

Kompānijas Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons: ''Mēs sagaidām, ka šis produkts raisīs lielu interesi pirmām kārtām nelielo investoru vidū, jo tas piedāvā aktīvi pārvaldāmas stratēģijas ar dažādiem riska līmeņiem. Katram klientam ir tikai jāizvēlas viņam piemērots riska līmenis – pārējo paveiks mūsu speciālisti, pārvaldnieki.''

Finanšu tirgos ceturkšņa sākumā dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums gada sākumā par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Neskatoties uz to, vairums ieguldījumu fondu gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Labāk veicās tiem fondiem, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

2013. gada 31. martā vidējais triju mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (13 fondi) bija 1,6% (tikai vienam fondam no 13 ienesīgumas bija negatīvs), savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija 6,8% un tas bija pozitīvs visiem fondiem.

Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, kas gada laikā piedzīvoja vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis marta beigās sasniedza 128,9 milj. latu.

Šie fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – marta beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 72,6 milj. latu jeb 56,3% no to kopējā ieguldījumu portfeļa, t.sk. lielāko daļu, t.i., 53,2 milj. latu, veidoja naudas līdzekļi (prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un termiņnoguldījumi kredītiestādēs). 8,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latviju) un 24,8% – NVS valstīs (t.sk. Krievijā – 16.7%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos komercsabiedrību parāda vērtspapīros).

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Šā gada otrajā ceturksnī visi Latvijā reģistrētie atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot divus naudas tirgus fondus, uzrādīja negatīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Negatīvais ienesīgums atspoguļo kritumu finanšu tirgos, ko galvenokārt izraisīja investoru bažas par to, ka centrālās bankas varētu mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu (12 fondi) triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 6,6% līdz plus 0,1%, savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 3,5% līdz plus 6,9% un tas bija negatīvs tikai diviem fondiem. Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nebija ASV dolārs, kas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā.

Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis jūnija beigās sasniedza 141,8 miljonus latu, ceturkšņa laikā pieaugot par 10%, ko ietekmēja trīs jaunu obligāciju fondu ienākšana tirgū.

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.