Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.
Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.
Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.
Šobrīd interesantākā iespēja ir ieguldīšana akcijās pašam vai ar ieguldījumu fondu starpniecību, kā arī savstarpējo aizdevumu platformās.
Veicot individuālus ieguldījumus dažādu uzņēmumu akcijās, pats personīgi esmu nonācis pie sekojošiem principiem, pie kuriem cenšos pieturēties. Pirmkārt, pirkt akcijas tad, kad citi tās masveidā grib pārdot. Otrkārt, neguldīt individuālās akcijās vairāk kā 5% līdz 10% no saviem uzkrājumiem.Treškārt, guldīt tikai tajos uzņēmumos, kuru darbību es spēju saprast un novērtēt, un, ceturtkārt, guldīt tikai ar ilgtermiņa (10 gadu) skatījumu. Tāpat noteikti jāizvairās no uzņēmumiem ar apšaubāmiem korporatīvās pārvaldības standartiem, kas nereti diskvalificē daudzus biržā kotētos Latvijas uzņēmumus.
Savukārt ieguldījumu fondi apkopo investoru naudu un veic ieguldījumus dažādās akcijās ar jau lielāku naudas apmēru. Ieguldījumu fondi ir ar dažādām specializācijām – no ieguldījumiem biržā tirgotās akcijās, specifiskos reģionos, obligācijās, dabas resursos līdz pat riska kapitāla projektiem. Pēc sava profila ieguldījumu fondi sadalās divās kategorijās: pasīvie un aktīvie. Aktīvie ieguldījumu fondi ir tādi, kuru pārvaldnieki, profesionāli finansisti, aktīvi izvērtē ieguldījuma iespējas, pieņem investīciju lēmumus un pārvalda ieguldījumu portfeli. Pasīvie ieguldījuma fondi neveic investīciju pārvaldi, bet automātiski veic ieguldījumus pēc kāda noteikta kritērija. Vēsturiskie rādītāji pierāda, ka tikai retais aktīvo ieguldījumu fonds spēj ilgtermiņā nodrošināt labākus atdeves rādītājus investoriem par pasīviem fondiem. Līdz ar to pats ieguldu un rekomendēju ieguldījumus pasīvajos fondos, kuriem, manuprāt, būtu jāuztic lielākā daļa no uzkrājumiem.
Otra ieguldījumu iespēja ir savstarpējo aizdevumu platformās. Jebkurš potenciāls interesents var ar summām no 10 eiro ieguldīt patēriņā, auto, hipotekāros, biznesa un faktoringa aizdevumos. Ir divu veidu platformas. Viena (klasiskā savstarpējo aizdevumu versija) publicē investoriem informāciju par vēlamo kredītņēmēju, savukārt investori nobalso ar savu naudu par to, vai ieguldīt šajā projektā vai nē. Ja nepieciešamais finansējums no visiem investoriem tiek savākts, projekts tiek finansēts. Otrā pārdod jau iepriekš izsniegtus aizdevumus, tipiski norādot daudz mazāk informācijas par kredīta saņēmēju, bet bieži piedāvājot atpakaļ-pirkšanas garantijas (buyback) kredītiem, kas atmaksu kavē. Latvija ir Eiropas līdere otrā tipa savstarpējo ieguldījumu platformās un ir tie, kas pirmie aizsāka šādu ieguldījumu piedāvāšanu investoriem.
Laikā, kad mēs katrs varam kļūt par investoru, ir svarīgi ne tikai apzināties savas iespējas, bet arī sekas un riskus no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas. Ieguldot brīvos līdzekļus termiņdepozītā, visdrīzāk, neko nenopelnīsiet, bet nauda būs drošā vietā. Savukārt, ieguldot uzņēmumu akcijās, var nopelnīt daudz, bet arī zaudēt. Tāpēc starpnieki, tādi kā savstarpējo ieguldījumu platformas un ieguldījumu fondi, var bieži vien labāk palīdzēt pārvaldīt jūsu finanses, nodrošinot samērīgu atdeves un riska attiecību un neprasot no jums lielu laika patēriņu.
