Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Minimālās algas celšana no patlaban noteiktā 380 eiro apmēra šogad līdz 430 eiro ja no nākamā gada, par ko panākta vienošanās valdības koalīcijas partneru vidū, var apdraudēt vietējā kapitāla uzņēmumus, aģentūrai LETA sacīja Krāslavas apģērbu ražotājas SIA Nemo īpašniece un valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.

Viņa pauda, ka minimālās algas likmes celšana būs graujoša. «Minimālās algas likmes pacelšana būs graujoša,» uzsvēra uzņēmēja, turpinot ar to, ka algas būs jāceļ visiem, taču pacēlumu neizjutīs tikai tie, kas strādā jomās, kur zemākā alga ir 500 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas, proti, banku sektors, IT sektors un citi pakalpojumi.

«Rūpniecība un citas darbaspēka ietilpīgās nozares dabūs cirtienu. Viena darbinieka izmaksas nākamgad palielināsies par 64 eiro mēnesī. Ja uzņēmumā strādā 100 darbinieki, tad tā izmaksas gadā palielināsies par 76 800 eiro. Tie, kuriem ir bagātas mātes[kompānijas] ārzemēs, varbūt par šādu summu neraudās, bet Latvijas kapitālam tas var būt arī iznīcinoši,» norādīja Zemdega-Grāpe.

Dānijas karaliene Margrēte, apmeklējot ikgadējo pasaules skautu vasaras nometni, izvēlējusies Latvijas apģērbu ražotnes NEMO ražotu mēteli. Mēteļa dizaina autori ir Dānijas uzņēmums Eva & Claudi, kas jau vairākus gadus uztic savu modelēto apģērbu ražošanu uzņēmumam NEMO.

Mēteļa piegrieztnes ir izgatavotas NEMO konstruktoru birojā un tas saražots nelielā partijā, pastāstīja Inga Zemdega-Grāpe, uzņēmuma NEMO valdes priekšsēdētāja.

Viņa norāda, ka Latvijā apģērbu konstruētāja profesija ir nenovērtēta. Pārsvarā speciālisti pēc studiju pabeigšanas izvēlas strādāt citā nozarē un savas zināšanas izmanto tikai sev un nelielam paziņu pulkam. «Taču mums katastrofāli trūkst šo speciālistu,» ir satraukusies uzņēmuma vadītāja. Tā varētu būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību, ja vien izglītības sistēma nodrošinātu speciālistu sagatavošanu un speciālisti patiesi vēlētos strādāt.

Nodokļu reformas likumprojektu paketē konstatēto trūkumu novēršana varētu notikt, skatot 2018. gada valsts budžeta projektu

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, izskatot priekšlikumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma grozījumiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāki aptaujātie iespēju, ka vēl pat pirms iecerētās nodokļu reformas spēkā stāšanās varētu tikt veikti grozījumi, uzskata par apsveicamu, vienlaikus norādot, ka šie defekti ir savlaicīgi jāidentificē, citādi problēmas būšot gan nodokļu maksātājiem, gan arī iekasētājiem. Vienlaikus skan brīdinājumi un aicinājumi nākamos piecus mēnešus rūpīgi studēt akceptētos likumu tekstus.

Tā, piemēram, vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētāja vietniece Inga Zemdega-Grāpe aicināja atbildīgās komisijas locekļus sasaistīt minimālo algu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. «Varbūt tas grūti izdarāms šobrīd, bet to noteikti var darīt vēlāk,» rosināja I.Zemdega-Grāpe. Viņa atgādina, ka minimālā alga, kura nav sasaistīta ar neapliekamo minimumu, ietekmēs fiskālo telpu par 37 milj. eiro. «Ir nosaukti konkrēti nozares uzņēmumi, kuri reģionos nodarbina ļoti daudz strādājošo, bet to peļņa samazinājusies par 0,7 procentpunktiem un ir tikai 3,8%. Tā kā nozare ir darbietilpīga, līdz 80% no kopējā apgrozījuma sastāda darbaspēka izmaksas. Ja minimālā alga tiek plānota 430 eiro un palielināts ar IIN neapliekamais minimums, tad cilvēki, kuri saņem minimālo algu, makā ieliktu par 70 eiro vairāk, taču 64 eiro nāktu no uzņēmēju kabatām un 6 eiro no valsts nodokļu kabatas,» skaidro I. Zemdega-Grāpe. Viņa norāda, ka pie pašreizējiem rentabilitātes rādītājiem uzņēmēji šādu pieaugumu panest nevarēs. «Vienkārša matemātika: ja izmaksas pieaug par 9%, bet rentabilitāte ir tikai 3,8%, tad 90% nozares uzņēmumu var nonākt bankrota priekšā,» brīdināja Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētāja vietniece. Viņa atgādināja, ka šie uzņēmumi kopā nodarbina 6500 darbiniekus un nodokļos samaksā 37 milj. eiro.

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Inga Zemdega-Grāpe kopā ar vīru izpirka Krāslavas šūšanas ārpakalpojumu sniedzēju SIA Nemo, un divu gadu laikā uzņēmums paplašinājis klientu loku, palielinājis darbinieku skaitu un atvēris filiāles citās pilsētās

«Mēs ar vīru meklējām, ko darīt. Zinājām, ka gribam darīt kaut ko labu, lielu Latvijai. Es esmu daudz darbojusies ar uzņēmuma misijām, kas bieži vien skan šādi – mēs radām skaistāku nākotni, labākas preces, ērtāku dzīvi utt. Šeit mūsu misija ir nodrošināt darba vietas. Protams, lai nodrošinātu darba vietas, vajadzīgi pasūtījumi. Klientiem svarīga ir pieņemama cena, pasūtījumu izpilde laikus un laba kvalitāte,» stāsta Inga Zemdega-Grāpe, SIA Nemo īpašniece. Viņa ar vīru pirms diviem gadiem izpirka uzņēmumu no bijušajiem vadītājiem, kuri bija nolēmuši pensionēties. Ģimene ieguldīja 80% savu privāto līdzekļu un daļēji arī aizņēmās. «2014. gada 1. novembrī es pieņemu vadības grožus. Kad zvanīju klientam, kas nodrošināja 50% ziemas darbu apjomu, uzzināju, ka sakarā ar Krievijas rubļa krišanos viņi nezina, vai kaut ko pasūtīs. Gāja smagi, bet es esmu tirgotāja – ja pa durvīm nelaiž iekšā, kāpju pa logu. Saņēmu daudz atteikumu, jo mums ir augstas cenas. Diemžēl eiropiešiem pastāv dubultstandarti – runā par ētiku, bet, kad jāizvēlas cena, pērk lētāko. Tāpēc visa Vācija šuj labākajā gadījumā Rumānijā, sliktākajā – Maķedonijā.

Latvijas uzņēmuma EUROAPTIEKA līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Māris Lūks turpmāk savu karjeru turpinās EUROAPOTHECA grupas uzņēmumā Polijā, vadot aptieku tīklu EUROAPTEKA.

Par EUROAPTIEKAS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku līdz jauna vadītāja iecelšanai nozīmēts Finanšu departamenta direktors Ivars Nelsons.

Latvijā darbojas 52 aptiekas ar EUROAPTIEKAS zīmolu, kas ir viens no valstī lielākajiem aptieku tīkliem ar aptuveni 500 darbinieku. EUROAPTIEKAS zīmols pieder uzņēmumam EUROAPOTHECA, kuram kopumā ir vairāk nekā 400 aptieku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā.

«Euroaptieka» aptieku tīkla paplašināšanā un esošo aptieku rekonstrukcijā šogad investēti jau 815 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Evija Bērziņa.

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vērušas divas atjaunotās «Euroaptiekas» mazumtirdzniecības tīkla «Maxima» telpās Rīgā, Viestura prospektā un Mūkusalas ielā.

«Mūsdienās aptieka vairs nav vieta, kur cilvēki vēršas tikai pēc zālēm. Cilvēki pie mums nāk arī pēc padoma - zinoši farmaceiti sniedz konsultācijas par to, kā laikus parūpēties par savu labsajūtu un veselību,» teic «Euroaptiekas» valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

Šogad paplašinātas jau četras «Euroaptiekas», to skaitā aprīlī iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» apmeklētājiem durvis vērusi Latvijā lielākā «Euroaptieka».

Iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» apmeklētājiem durvis vērusi lielākā Euroaptieka Latvijā.

Jaunā koncepta Euroaptiekā izveidota arī pieredzes zona, kurā bez maksas būs pieejamas sejas, galvas ādas un matu stāvokļa pārbaudes un speciālista konsultācijas.

Jaunā koncepta «Euroaptiekas» izveidē investēti aptuveni 650 000 eiro, un tās kopējā platība ir 500 kvadrātmetru. Jaunā aptieka nodarbinās 30 «Euroaptiekas» darbiniekus.

«Šīs aptiekas izveide ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem Latvijā šī gada laikā,» komentē Euroaptiekas valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons, uzsverot, ka pašlaik aptiekas mērķtiecīgi tiek veidotas kā vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma nomas un servisa uzņēmums AS “Elis Tekstila Serviss” ir iegādājies Latvijas veļas un apģērbu mazgāšanas uzņēmuma SIA “Irve” ražotni Salaspilī.

Darījums noticis šā gada 1. februārī, iegādājoties kā ražotni, tā arī visu tās tehnisko aprīkojumu un darba apģērbu un gultas veļas nomas biznesu.

“Kopš 2019. gada sākuma, kad ieviesām Latvijā darba apģērbu servisu, esam strauji attīstījušies šajā jomā, un pieaugošā darba apjoma dēļ ar esošajiem resursiem un aprīkojumu kļuvis sarežģītāk veikt nepieciešamos procesus darba apģērbu servisa nodrošināšanai. Nopirktā veļas mazgāšanas ražotne Salaspilī sniegs iespēju palielināt “Elis” jaudu un turpināt attīstīt mūsu darba apģērbu servisu, nodrošinot klientiem augstas kvalitātes darba apģērbu mazgāšanu, labošanu un operatīvu piegādi visā Latvijā,” informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Salnājs.

Valsts policijas (VP) un apģērbu zīmola ZIB* radītajai atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijai «Festivālu vasara» no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tika piešķirti 10 000 eiro, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Katru gadu no OCTA līdzekļiem tiek finansēti vairāki projekti, kuru mērķis ir satiksmes drošības profilakse, norāda VP. Šis Valsts policijai ir jau trešais projekts, kurā, sadarbojoties ar latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, tiek izveidota atstarojošo apģērbu kolekcija, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību tam, cik svarīga ir atstarojošu elementu lietošana ceļu satiksmē.

«Saprotot, ko vēlamies, mēs vērsāmies pie latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, un šoreiz kā vispiemērotākais tika izvēlēts apģērbu zīmols ZIB*.Uzņēmums arī iepriekš ar saviem apģērbiem ir vērsuši sabiedrības uzmanību, ka būt redzamam var būt gan droši, gan skaisti. Šī jaunā apģērbu kolekcija nav vienīgā iespēja kā būt pamanāmam – šis ir tikai piemērs un ierosinājums. Ir vairāki citi veidi, tostarp arī ierastā dzeltenā veste vai citi apģērbi ar jau iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem – katrs pats izvēlas, kā rūpēties par savu redzamību ceļu satiksmē,» skaidro S.Grāvīte.

Uzņēmums pastāv jau ļoti sen, jau 45 gadus. 1971. gadā kombināts Latvija šeit Krāslavā uzbūvēja jaunu filiāli. Kopā ar vīru šo uzņēmumu pārņēmām, jo uzskatījām, ka mūsu zināšanas un spējas būtu noderīgas, ka mēs redzam kā šo uzņēmumu attīstīt. Nebijām gan gaidījuši, ka šis bizness būs tik smags. Pamatīgi esam dabūjuši svīst, un tas, kas dod mums spēku, ir atbildība pret cilvēkiem – atzīst apģērbu ražotnes Nemo vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

Mūsdienās, kad tik daudz tiek importēts no Ķīnas, mēs pastāvam, jo fokusējamies uz ļoti kvalitatīvu segmentu un nelieliem apjomiem. Nešujam desmitiem tūkstošus vienību kā Ķīnā, šujam simtos, kas ir ļoti atbilstoši tieši Skandināvijas tirgum. Būtiska ir arī augstā kvalitāte, ko varam nodrošināt, un tas, ka esam ļoti tuvu Skandināvijai – varam ātri saražot, ātri aizvest un ātri dabūt produkciju veikalos. Fokusējamies faktiski tikai uz eksportu.

Kopumā šujam 150 tūkstošus vienību gadā, dažādiem zīmoliem. Pārsvarā apģērbi ir mūsu konstruktoru veidoti – ir bijusi skice, ko esam izstrādājuši no nulles līdz masu produkcijai. Īpašs prieks ir tad, ja mūsu produkcija parādās publiski. Piemēram, sadarbībā ar dāņu modes dizaineriem radījām mēteli, un mūsu mēteli izvēlējās Dānijas karaliene Margrēte.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Trešdien, 15. aprīlī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un aptieku tīkls Euroaptieka parakstīs sadarbības līgumu, kas paredz savstarpēji veicināt kvalitatīvu un aptieku tīkla esošajām un nākotnes vajadzībām atbilstošu speciālistu mācību procesu farmācijas jomā, abu pušu savstarpējās publiskās atpazīstamības veidošanu Latvijā un ārvalstīs, kā arī veidot abpusēji sociāli atbildīgas un uz attīstību vērstas aktivitātes, informē RSU pārstāvis Edijs Šauers.

RSU no savas puses līdzdarbosies aptieku tīkla personāla pilnveidē, bet aptieku tīkls savukārt nodrošinās prakses vietas un iespēju studentiem veikt pētījumus. Nākotnē varētu tikt veidots arī stipendiju, balvu un grantu fonds.

RSU jau iepriekš ir izveidojusi sekmīgu sadarbību arī ar citiem uzņēmumiem un institūcijām, piemēram, Organiskās sintēzes institūtu, GlaxoSmithKline, OlainFarm, Grindeks un citiem.

Farmācijas studijas ir vienas no RSU vecākajām un prestižākajām studijām. Augstākā farmaceitiskā izglītība, kurai Latvijā ir atzīmēta 90 gadu jubileja, jau sesto gadu desmitu RSU tiek realizēta atsevišķi – Farmācijas fakultātē.

No 3.oktobra SIA Euroaptieka ievēlēts jauns valdes priekšsēdētājs - Ivars Nelsons, informē uzņēmums.

Viņš Euroaptiekas komandai pievienojās kā finanšu departamenta direktors un šā gada jūlijā kļuva par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku, kad līdzšinējais Euroaptieka SIA valdes priekšēdētājs Māris Lūks atstāja amatu.

Ivaram Nelsonam ir 13 gadu darba pieredze uzņēmējdarbībā un finanšu vadībā. Līdz šim vairāku gadu garumā darbojies finanšu jomā – ieņēmis SIA Clean R finanšu direktora amatu, bijis atbildīgs par nozīmīgiem audita projektiem uzņēmumā SIA Deloitte Audits Latvia, kā arī ieguvis pieredzi, stažējoties Londonā, Deloitte Limited. Ivars Nelsons ir ACCA (The Association of Chartered Certified Accountants) biedrs.

"Euroaptieka" no 11.maija ieviesusi jaunu pakalpojumu "Zvani un saņem aptiekā", kas ļauj no mājām vai darba piezvanīt un pasūtīt nepieciešamos medikamentus, kosmētiku un citas preces, kurus sagatavotus izņemt aptiekā sev ērtā laikā.

"Rūpējoties par mūsu farmaceitu, klientu un sabiedrības veselību pandēmijas laikā un pēc tās, mūsu mērķis ir piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas ļauj iegādāties medikamentus un citu aptiekas produkciju veselībai pēc iespējas drošākos apstākļos. Jaunais pakalpojums, veicot zvanu uz pasūtījuma tālruni 20 369 469, nodrošinās arī mūsu klientiem tik svarīgās farmaceitu konsultācijas, kas pieejamas, veicot pasūtījumu pa telefonu," saka "Euroaptiekas" valdes priekšsēdētāja Nataļja Zaharova.

"Zvani un saņem aptiekā" pasūtījumus iespējams izņemt trīs lielākajās "Euroaptiekās" Rīgā: t/c "Akropole" Maskavas ielā 257, A. Deglava ielā ielā 67 Purvciemā un aptiekā Pļavniekos, A. Saharova ielā 20a.

Pagājušajā gadā zāļu un higiēnas preču tirgotāja SIA Euroaptieka neto apgrozījums palielinājās līdz 32,69 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Pērn kāpa arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1,527 miljonus eiro. Pozitīvas izmaiņas vērojamas arī Euroaptiekas rentabilitātes rādītājā, kas pērn sasniedza 18,31. Uzņēmums 2014. gadā nodrošināja 59 darbavietas.

Kopējie Euroaptiekas veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā pērn sasniedza jau 2,388 miljonus eiro.

Uzņēmums nodarbojas arī ar aptieku tīkla darbības nodrošināšanu un apkalpošanu, sniedzot radniecīgām sabiedrībām telpu, inventāra un pamatlīdzekļu nomas, kā arī administrācijas pakalpojumus.

Aizvadītajā gadā uzņēmums izvērsa savu darbību, nomājot un iekārtojot tirdzniecības vietas, iegādājoties aptieku inventāru un nepieciešamo aprīkojumu. Vairumtirgotāja finanšu resursi ir daļēji novirzīti šim mērķim, bet uzņēmuma vadība plāno, ka, sekojot noteiktai stratēģijai, investīcijas sāks atmaksāties jau tuvāko gadu laikā.

Otrdien Jūrmalā, Viestura ielā durvis vērusi rekonstruētā Euroaptieka, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rekonstrukcijā ieguldīti daži desmiti tūkstoši eiro. Pārveides procesā aptiekā mainīta apmeklētāju zāle un papildināts preču klāsts.

Šī ir jau 25. jaunā koncepta aptieka ar Euroaptiekas zīmolu, kur līdzās aptieku tradicionālajam preču klāstam, paredzēta vieta arī veselību un skaistumu veicinošajām precēm.

Latvijā darbojas 52 aptiekas ar Euroaptiekas zīmolu. Euroaptieka zīmols pieder uzņēmumam Euroapotheca, kuram kopumā ir vairāk nekā 400 aptieku Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Ukrainā.