Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir ieviesis aizsardzības sistēmu, kas automātiski bloķē viltus mobilo telefonu numuru zvanus no ārvalstīm, nodrošinot klientiem drošāku saziņu pa tālruni. Pirmajās dienās inovatīvais drošības risinājums bloķē aptuveni 100 viltus zvanus stundā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācija, pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro.

”Tele2” risinājums palīdzēs cīņā pret krāpniekiem, kas vilto Latvijas numurus un no mobilo sakaru lietotājiem cenšas iegūt sensitīvu informāciju vai naudu. Automatizētā viltus mobilo telefonu numuru bloķēšanas sistēma bez maksas ir pieejama visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņa” klientiem.

“Krāpnieki allaž meklēs veidus, kā apiet sistēmu, un cīņa ar to norisināsies nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi notikumiem un izstrādājam risinājumus, lai pasargātu klientus no apdraudējumiem. Piemēram, ne tik sen ieviestais pakalpojums “Interneta drošība” katru mēnesi bloķē miljoniem krāpniecības mēģinājumu, un jaunā krāpniecisku zvanu bloķēšanas sistēma vēl vairāk pastiprinās aizsardzību. Ja konstatēsim, ka zvanītāja numurs pieder “Tele2”, bet reālais abonents fiziski nevarētu šādu zvanu veikt no ārvalstīm, zvans tiks bloķēts,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" ceturtdien paziņoja, ka ir spiests apturēt ražošanu rūpnīcā pie Berlīnes uz divām nedēļām, kā iemeslu minot piegādes ķēžu pārrāvumus, kurus radījuši Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi konteineru kuģiem Sarkanajā jūrā.

"Komponentu trūkuma dēļ mēs esam spiesti apturēt automašīnu ražošanu Berlīnes-Brandenburgas Gigafabrikā no 29.janvāra līdz 11.februārim, izņemot dažas jomas," teikts "Tesla" paziņojumā.

Kopš 7.oktobrī Gazas joslā sākās karš starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās", Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki ir vairākkārt uzbrukuši kuģiem Sarkanajā jūrā, apgalvojot, ka tie ir saistīti ar Izraēlu.

Lielās jūras kravu pārvadājumu kompānijas šo uzbrukumu dēļ aizvien vairāk izvairās no braucieniem pa Sarkano jūru. Atsakoties no Suecas kanāla šķērsošanas, kas nodrošina īsāko jūras ceļu starp Āziju un Eiropu, daudzas kompānijas pārorientē kuģus braucieniem ap Labās cerības ragu Dienvidāfrikā, bet tas paildzina braucienu par apmēram divām nedēļām.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Ja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek izvirzītas kā konfiskācijas pamats, ir skaidri jānorāda, uz kādu konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu šī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiks balstīta.

Bez šāda predikatīva noziedzīga nodarījuma pieņēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir juridiski izslēgts. Šādus secinājums, analizējot bankas noguldījumu konfiskāciju Latvijā, veicis profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas Martins Hēgers (Martin Heger).

Raksts, kas publicēts starptautisko krimināltiesību žurnālā www.zfistw.de profesors ne tikai analizējis noziedzīgu iegūtu līdzekļu konfiskācijas pamatotību, bet arī balstījis to uz piemēram no Vācijas tiesu prakses.

“Piemēram, Lībekas apgabaltiesa pilnīgi pamatoti atzina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi par nepieņemamu, jo tā pamatā bija tikai "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana finanšu noziegumu nolūkā", sīkāk neprecizējot predikatīvos noziedzīgos nodarījumus. Tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas (trešās personas) konfiskācijas pasākums, zina par konkrētajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta saistībā ar konfiscējamo naudu, tā var pierādīt savu godprātību šajā ziņā,” raksta Hēgers.

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Vācijas zemnieki pirmdien sāk protestu nedēļu, iebilstot pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu.

Vācijā gaidāmi satiksmes traucējumi, jo vairāku federālo zemju lauksaimnieku organizācijas plāno protesta akcijas, kas paredz autoceļu bloķēšanu, tomēr protestu mērogs un ietekme uz ikdienu būs atšķirīga dažādās vietās.

Tīringenes lauksaimnieki Erfurtē plāno protesta akciju ar 900 traktoru izmantošanu.

Vācijas ziemeļos Hamburgas pašvaldība jau iepriekš brīdināja par satiksmes traucējumiem, jo zemnieki no Šlēsvigas-Holšteinas plāno pilsētā iebraukt no dažādiem virzieniem.

Lejassaksijā lauksaimnieki plāno pa autoceļiem doties uz mītiņu Brēmenē.

Savukārt Berlīnē nozīmīgs ceļš pie Brandenburgas vārtiem būs slēgts visu dienu, jo ir reģistrēta demonstrācija.

Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Tehnoloģiju uzņēmums Tet sadarbībā ar pasaulē lielāko atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāju Neste turpmāk datu centru ģeneratoru darbināšanai izmantos Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu.

Videi draudzīgāka dīzeļdegviela nodrošinās Tet DATTUM un DC6 datu centru darbību, nozīmīgi mazinot vienu daļu CO2 emisiju. Pārejai uz dabai draudzīgākas dīzeļdegvielas izmantošanu Tet līdz šim ieguldījis ap 20 000 eiro, iegādājoties pirmās sešas tonnas degvielas.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro.

“Esam ilgstoši strādājuši pie tā, lai uzlabotu datu centru jaudas izmantošanas efektivitāti un klientiem piedāvātu konkurētspējīgākus pakalpojumos. Šogad esam sākuši realizēt “zaļo kursu”, kas ir saistīts ar pāreju uz zemu emisiju datu centriem. Šī kursa ietvaros pirmajiem diviem datu centriem sākam pāreju uz videi draudzīgāku degvielu, kas samazinās CO₂ izmešu daudzumu, kas rodas ģeneratoru darbināšanas rezultātā,” uzsver Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. “Atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošana datu centros ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no rezerves ģeneratoru izmantošanas vidēji par 90%.”

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 3,35 miljonu eiro apmērā jaunas tehnikas iegādei Latvijā vadošajam industriālās un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumam “INTRAC Latvija”.

Finansējumu uzņēmums izmantos jaunas lauksaimniecības, būvniecības un mežsaimniecības tehnikas iegādei – traktoriem, kombainiem, miglotājiem un iekrāvējiem, kas paredzēti tirdzniecībai visā Baltijā.

“Lai arī tirgū kopumā šobrīd ir izaicinošs laiks un vēlmi iegādāties jaunu tehniku ietekmē minerālmēslu cenu kāpums un zemās graudu cenas, saimniecības ar spēcīgu naudas plūsmu un pārdomātu plānošanu tehnikas iegādi neatliek. Uzņēmēju kompetence ir ievērojami augusi, un, investējot modernajās tehnoloģijās, viņi saskata potenciālu strādāt efektīvāk,” situāciju tirgū raksturo “INTRAC Latvija” valdes loceklis Andris Bružs.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvis, nākotnes plānos ietilpst attīstīt būvniecības tehnikas segmentu, izstrādājot piedāvājumu ceļu būves tehnikas izīrēšanai.

Turpinot protestus pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku, Polijas lauksaimnieki plāno no svētdienas bloķēt galveno automaģistrāli, kas ved pāri Vācijas robežai.

Automaģistrāles A12 blokādi plānots sākts svētdien pie robežas aptuveni plkst.13 (plkst.14 pēc Latvijas laika) un turpināt līdz 20.martam. Paredzēt bloķēt visas joslas abos virzienos.

Portāls "Slubice24" ziņo, ka lauksaimnieki plāno bloķēt ceļu ar aptuveni 700 traktoriem un citu lauksaimniecības tehniku. Protesta akcijā plāno piedalīties līdz 1500 cilvēku.

Polijas lauksaimnieki protestē pret ES lauksaimniecības politiku un lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas.

Vācijas policija brīdinājusi, ka satiksme būs traucēta vairākas dienas, un autovadītājiem ir jārēķinās ar sastrēgumiem un būs jāizmanto apvedceļi.

Automaģistrāle A12 ir galvenais ceļš, kas savieno Berlīni un Poliju. Vācijas policija paziņojusi, ka apturēs satiksmi pie Frankfurtes pie Oderas, lai novērstu milzīgu sastrēgumu veidošanos. Policija arī norādījusi, ka kravas automašīnas vajadzētu novirzīt pa citiem ceļiem.

Francijas lauksaimnieki piektdien ar traktoriem sabraukuši Parīzes centrā, palielinot spiedienu uz valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kurš solījis ar viņu pārstāvjiem tikties lauksaimniecības izstādes laikā.

Lauksaimnieku arodbiedrības vēlas līdz izstādes atklāšanai sestdien saņemt rakstiskas garantijas, ka viņu sūdzības par produktu cenām un birokrātiju tiks risinātas. Pretējā gadījumā lauksaimnieki turpinās protestus.

Lauksaimnieki ir neapmierināti ar apgrūtinošajiem vides aizsardzības noteikumiem, lētu importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un zemajiem ienākumiem.

Francijas premjerministrs Gabriels Atāls trešdien izklāstīja galvenos pasākumus, kas iekļauti topošajā lauksaimniecības likumā. Taču tas nespēja nomierināt lauksaimniekus, un tagad visi skatieni ir pievērsti Makronam, kurš sestdien, kā ierasts prezidentiem, apmeklēs lauksaimniecības izstādi.

Beļģijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieki pirmdien ar traktoriem sapulcējušies pie Eiropas Savienības (ES) ēkas Briselē, kur notika bloka lauksaimniecības ministru tikšanās.

Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes.

Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, "zaļo kursu" un lielo birokrātiju. Daudzās valstīs, sevišķi Polijā, spēcīgu neapmierinātību izraisījis arī lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas. Lauksaimnieku protesti ir radījuši galvassāpes ES līderiem, kuri bažījas, ka galēji labējie tos varētu izmantot savas popularitātes kāpināšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

2024. gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs.

Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.

Banku atbalsta maksājumi hipotekāro kredītu ņēmējiem

Pagājušajā gadā ilgi diskutēts un aprunāts, šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Zinu, ka daudziem šķiet, – maksātājs ir valsts, jo nauda kontā taču ienāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tomēr visu atbalsta maksājumu samaksā bankas – šī gada pirmajā ceturksnī kopumā bankas valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro. Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar VID. Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Un atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu – hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 tūkstošus, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.

Zviedrijas valdība pirmdien paziņoja, ka bloķē 13 atkrastes vēja turbīnu parku būvniecību Baltijas jūrā, jo valsts bruņotie spēki uzskata, ka tie var negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības spējas.

Vides un klimata ministre Romina Purmohtari preses konferencē norādīja, ka atļaujas plānoto vēja turbīnu parku celtniecībai ir liegtas, jo tiem būtu nepieļaujama ietekme uz valsts aizsardzības interesēm.

Lēmums pieņemts pēc Zviedrijas bruņoto spēku pētījuma, ko pagājušajā nedēļā publicēja sabiedriskā raidorganizācija SVT un kurā norādīts, ka šie projekti varētu būtiski traucēt militāro sensoru darbību.

Vēja turbīnu torņi un rotējošās lāpstiņas rada atstarotu radiolokācijas signālu un cita veida traucējumus.

Aizsardzības ministrs Pols Jonsons sacīja, ka atkarstes vēja turbīnu parki varētu traucēt militāro radaru darbību un aizkavēt ielidojošo spārnoto raķešu atklāšanu, samazinot brīdinājuma laiku no divām minūtēm līdz 60 sekundēm.

Eiropas diplomāti gatavojas pastiprināt sankcijas pret Krieviju, rēķinoties, ka Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā varētu apdraudēt Rietumu centienus izolēt Maskavu, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Pašlaik diplomātu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas sankcijas paliktu spēkā arī tad, ja Vašingtonas politika mainītos.

Tiek apspriesti vairāki soļi, kas palīdzētu atrisināt šo uzdevumu, raksta "Reuters". Pirmkārt, tas attiecas uz procedūras jautājumiem, piemēram, tiek ierosināts pārskatīt noteikumu, saskaņā ar kuru dažas sankcijas ir jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem. Turklāt notiek diskusijas par ierobežojumu paplašināšanu Krievijas naftas piegādēm.

Saskaņā ar aģentūras avotu sniegto informāciju Eiropas diplomāti nogaidīs līdz gada beigām, pirms nopietni apspriedīs jaunus ierobežojumus. Tad Eiropas Savienības (ES) prezidentūru no Ungārijas, kas bloķē daudzas iniciatīvas, pārņems Polija, kas ieņem daudz stingrāku nostāju attiecībā pret Krieviju.

Pasaulē populārās spēles "Fortnite" izstrādātājs "Epic Games" sūdz tiesā tehnoloģiju kompānijas "Google" un "Samsung", apsūdzot tās par nelikumīgu sadarbošanos, lai bloķētu konkurentus lietotņu veikalam "Samsung" ierīcēs.

ASV bāzētās kompānijas vadītājs Tims Svīnijs pirmdien paziņoja, ka "Epic Games" ar prasību vērsīsies ASV federālajā tiesā Kalifornijā, kur pērn uzņēmums uzvarēja gadiem ilgušajā tiesvedībā pret "Google".

Svīnijs solīja, ka uzņēmums ir gatavs nepieciešamības gadījumā vērsties atbildīgajās institūcijās Eiropā un Āzijā, lai turpinātu ilgstošo cīņu nolūkā panākt, ka "Apple" un "Google" savos viedtālruņos ļauj izmantot citus lietotņu veikalus.

"Šī ir liela globāla cīņa, kas beigās ir par patērētāju tiesībām saņemt visus ieguvumus no konkurences un brīvi izvēlēties, ar ko vēlas iesaistīties darījumos," Svīnijs teica žurnālistiem.

Jaunākajā tiesvedībā galvenā uzmanība pievērsta "Samsung" automātiskās bloķēšanas funkcijai "Auto Blocker".

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.