Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU), aģentūrai LETA apstiprināja LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī «no rīta līdz pēcpusdienai». LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko saistīta kratīšana.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LAU apstiprināja, ka kratīšana notikusi uzņēmuma pārstāvju klātbūtnē. Kratīšana notikusi uzņēmuma birojā, taču uzņēmums nevarot komentēt, vai KNAB pārstāvji izņēmuši kādus dokumentus vai datu nesējus. Tāpat LAU nevarot komentēt, kura darbinieka kabinetā notikusi kratīšana.

Tāpat LAU nevarot komentēt, vai kratīšana saistīta ar kādu no iepirkumiem, jo procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju. Uzņēmuma rīcībā nav informācija, ka kādam no uzņēmuma darbiniekiem ir piemērots aizdomās turētā statuss.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs ar šodienu atstāj uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu, informē kompānija.

Viņš ir iesniedzis paziņojumu par amata atstāšanu LAU un informējis akcionāru – Satiksmes ministriju.

LAU norāda, ka lēmums par atkāpšanos pieņemts personīgu iemeslu dēļ.

LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis aģentūrai LETA pastāstīja, ka jūlijā noslēgusies Satiksmes ministrijas (SM) pārbaude par LAU saimniecisko darbību un kompānijas valdei uzdots sniegt paskaidrojumus. Viņš norādīja, ka pārbaudi veica SM Audita nodaļa un visiem LAU valdes locekļiem dota iespēja rakstīt paskaidrojumus līdz 10.augustam par to, vai audita slēdzienā minētais atbilst patiesībai.

Taujāts, vai pārbaudē atklāti kādi pārkāpumi vai neatbilstības, Reimanis atzīmēja, ka patlaban, kamēr nav saņemti valdes paskaidrojumi, negribētu sacīt, ka uzņēmumā kāds ir kaut ko pārkāpis. Vienlaikus viņš nemācēja teikt, vai LAU valdes priekšsēdētāja Kononova lēmums atkāpties no amata ir saistīts ar šīs pārbaudes rezultātiem. Kononovs neesot par saviem plāniem vai atkāpšanās iemesliem informējis Reimani.

2023.gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) noslēdzis ar pozitīviem finanšu rādītājiem un attīstījis jaunus darbības virzienus.

Pērnajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 67,2 milj. eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2022.gadā, turpretī peļņa 2023.gadā sasniedza 1,1 milj. eiro pretstatā 1361 eiro 2022.gadā. Savukārt 2,2 milj. eiro tika ieguldīti tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu iegādei. LAU dividendēs valstij no pagājušā gada peļņas izmaksāts 709 805 eiro un nodokļos samaksāti 10,1 milj. eiro.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis: "2023.gads bija pārmaiņu un izaicinājumu pilns. Augustā noslēdzās deviņu gadu posms, kad LAU izbeidza pildīt valsts deleģēto funkciju valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā. Šobrīd LAU autoceļu uzturēšanas un būvniecības jomā konkurē brīvajā tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem. Brīvā tirgus konkurences apstākļos LAU ieguva tiesības uzturēt 100% visus valsts autoceļus un ir viens no lielākajiem pašvaldību un meža ceļu uzturēšanas darbu veicējiem. Esam apliecinājuši, ka spējam pielāgoties pārmaiņām un esam konkurētspējīgs, profesionāls tirgus spēlētājs uzturēšanas jomā. Uz to norāda uzņēmuma stabilie finanšu rādītāji, kā arī tas, ka spējam attīstīt jaunus sadarbības veidus un darbības virzienus. Uzņēmuma stabilitāti novērtē arī bankas, ko apliecina pievienotās kredītprocentu likmju samazināšana.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ražotnē Daugavpilī, kur tiek ražotas dažādas ceļazīmes.

Ceļazīmju izgatavošana Daugavpilī ir LAU komercpakalpojums. Tiek ražotas ceļazīmes ar un bez stiprinājuma elementiem, transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, ielu un māju nosaukumu plāksnītes, reklāmas no gaismu atstarojoša materiāla, darba drošības tehnikas zīmes, piktogrammas, ģerboņi, plakāti, paziņojumi, informācijas un tūrisma norādes.

Kā stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele, Daugavpilī ceļazīmju ražotne pastāv no 1998. gada, un sākotnēji ceļazīmes tika ražotas tikai Daugavpils ceļu rajona vajadzībām.

Šobrīd ceļazīmes tiek ražotas visam LAU un, kā norāda Z.Bleidele, pasūtījumi un apjomi ar katru gadu pieaug. Pēdējos trīs gados ar rokām katru gadu tiek izgatavotas vairāk nekā 6000 ceļazīmes, no kurām 85% ir LAU vajadzībām un 15% - citi pasūtījumi. Ražotnē strādā divi cilvēki, kuri gan veido zīmi, gan veic aprēķinus

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) jaunā valde sākusi izvērtēt uzņēmuma darbību, organizatorisko struktūru, materiāli tehnisko bāzi, kā arī biznesa procesu organizāciju. Valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors kā svarīgāko mērķi izvirzījis uzņēmuma efektivitātes celšanu, jo, ņemot vērā valsts izvirzītās ilgtermiņa prioritātes, tuvākajos gados būtisks papildus finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai, visticamāk, nebūs pieejams, informē LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.

«Pirmais uzdevums ir izvērtēt iespējas efektivizēt uzņēmuma darbību, kas ietver arī iekšējo biznesa procesu efektivitātes celšanu,» uzsver R. Nešpors.Viņš atzīmē, ka ir jārēķinās ar reāli pieejamo finansējuma apjomu un jāatrod veidi, kā to izmantot maksimāli efektīvi, meklējot rezerves uzņēmuma iekšienē. «Mūsu mērķis ir apzināt būtiskus virzienus, kur iespējams efektivizēt uzņēmuma darbību, piemēram, pārskatot esošo uzņēmuma struktūru, materiāli tehnisko nodrošinājumu un biznesa procesus, uzlabojot iekšējās kvalitātes kontroles procedūras un ieviešot modernākās pieejamās tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot labākus rezultātus gan uzņēmumam, gan valsts autoceļu lietotājiem,» saka LAU vadītājs.

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Trešdien, 29.novembrī, satiksmes ministrs Uldis Augulis dosies uz Jelgavu, lai kopā ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu piedalītos 10 jaunu riteņtraktoru svinīgās nodošanas pasākumā, infornē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Riteņtraktoru iegādes mērķis ir tehniskā parka pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot valsts autoceļu uzturēšanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, sekmējot autoceļu uzturēšanas kvalitāti.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktību un operativitāti, ir aprēķināts, ka 2017. gadā LAU ir nepieciešams iegādāties desmit riteņtraktorus, kas tiks nosūtīti darbam dažādos Latvijas reģionos - Alūksnes, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonos.

Pēc oficiālās tehnikas nodošanas plānotas apmācības LAU darbiniekiem, kuri ekspluatēs un apkalpos jaunos riteņtraktorus.

LAU pieejams specifisks sezonāliem darbiem izmantojams tehnikas parks, ko pašlaik veido gandrīz 800 tehnikas vienības, vairāk nekā 650 tehnoloģiskās iekārtas.

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

Šobrīd VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo tikai satiksmei bīstamās bedres, informē LAU.

Pie pašreizējiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir virs 0ºC un naktī zem 0ºC, bedru aizpildīšanas metode ir aukstā asfalta tehnoloģija. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem.

Satiksmei bīstamās bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību līdz brīdim, kad bedres iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos un ar ierastajām tehnoloģijām.

Iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, proti, diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5ºC grādiem, LAU uzsāks masveida bedru remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem.

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Pēc Valsts kontroles (VK) ieteikumu ieviešanas VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) savas izmaksas ir samazinājis par 5 miljoniem eiro, kā arī guvis papildu ieņēmumus – aptuveni 350 tūkstošus eiro.

Tomēr revidenti uzskata, ka kapitālsabiedrības izmaksu optimizēšanas iespējas nebūt nav izsmeltas. Tā secinājusi VK, pārbaudot, kā ieviesti 2011.gadā veiktās revīzijas ieteikumi.

No 25 savulaik sniegtiem ieteikumiem pārbaudīta 19 joprojām aktuālo ieteikumu ieviešana, jo daļa ieteikumu ir zaudējuši aktualitāti. Par ieviestiem atbilstīgi ieteikumu mērķiem var atzīt 13 ieteikumus.

Viens no ilgstoši panāktiem risinājumiem ir tas, ka Satiksmes ministrija ir noformulējusi valsts politiku valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas jomā, nosakot, ka tā ir stratēģiski svarīga nozare. LAU darbojas kā valsts kapitālsabiedrība, kurai valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana tiek deleģēta ar konkrētiem uzdevumiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) atklātā konkursā par sniega tīrītāju-pašizgāzēju iegādi par uzvarētāju atzinis kravas automašīnu MAN dīleri SIA Avar Auto, kas LAU piegādās 11 MAN markas kravas automašīnas ar ziemas dienesta aprīkojumu par kopējo līgumsummu – 1,79 miljoni eiro, neskaitot PVN, informē LAU.

Ar LAU Iepirkumu komisijas lēmumu konkursā Kravas automobiļu ar ziemas dienesta aprīkojumu iegāde SIA Avar Auto atzīts par uzvarētāju visās 3 izsludinātajās iepirkuma lotēs. Kopumā tika saņemti trīs piedāvājumi.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs uzsver, ka jaunas tehnikas iegāde nepieciešama, lai turpinātu atjaunot tehnikas parku: «Mēs ievērojam senu tautas paražu, ka ratus taisa ziemā, bet ragavas kaļ vasarā. Iegādāsimies augstas kvalitātes tehniku – kravas transporta pasaulē labi zināmās MAN markas automašīnas –, ar kurām vienlaikus varēs veikt vairākus autoceļu uzturēšanas darbus.»

Pēdējo piecu gadu laikā atkritumu savākšana ceļmalās ir izmaksājusi vienu miljonu euro, pērn sasniedzot lielākās gada izmaksas – 0,4 miljonu euro. Šīs izmaksas varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, tāpēc VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izmest tiem paredzētās vietās.

LAU visā Latvijas teritorijā ir uzsācis piegružoto ceļu nomaļu sakopšanas darbus, kas pēc būtības ir tikai ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi.

Naudu, kas tiek tērēta piegružoto ceļmalu tīrīšanai varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, grants autoceļam veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot to par melno segumu, tādējādi novēršot ceļa seguma putēšanu un nodrošinot komfortablākus braukšanas apstākļus, norāda LAU.

LAU veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem vairāk nekā 8 000 km autoceļu ir ar melno segumu un gandrīz 12 000 km ir grants autoceļu.

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

2015. gada nogalē līzinga kompānija OP Finance iepirkuma konkursā ieguva tiesības finansēt 14 riteņtraktoru iegādi VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļu sakopšanas darbiem, informē kompānijas mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Vociša-Bērzkalne.

Šā gada martā iepirkuma darījums tika pabeigts – OP Finance LAU rīcībā nodeva 14 jaudīgus zīmola Valtra riteņtraktorus, kas tika iegādāti no lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecības uzņēmuma Valtek. Darījuma kopsumma ir gandrīz 1,5 miljoni eiro. SIA Valtek valdes loceklis Juris Narubins atzīst, ka šis ir viens no lielākajiem darījumiem uzņēmuma vēsturē, Valtek lielākais darījums vienā piegādē, kā arī riteņtraktoru ražotāja – Somijas uzņēmuma Valtra Oy Ab – lielākais darījums vienam klientam Latvijā.

10 no LAU iegādātajiem riteņtraktoriem ir Valtra T214V ar 228 ZS jaudu, bet pārējie 4 – Valtra N103.4 ar 111 ZS jaudu. Visi traktori ir aprīkoti ar speciālajām industriālajām riepām, priekšējo uzkari un Igaunijas uzņēmumā Meiren ražotu sniega lāpstu. Vasarā riteņtraktori pēc vajadzības strādās ar citu – sezonai atbilstošu – aprīkojumu. SIA Valtek nodrošinās arī riteņtraktoru garantijas un pēcgarantijas apkalpošanu.

Rīgas ielu uzturēšanu nākamos piecus gadus par 293,4 miljoniem eiro veiks apvienība "Roadeks un LAU", uzņēmums "Vizii Urban", kā arī uzņēmumu "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO" apvienība, informēja Rīgas domē.

Minētie komersanti uzvarējuši konkursā "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā", un ar tiem tiks slēgts līgums par darbu veikšanu uz nākamajiem pieciem gadiem.

Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām plānojot noslēgt atsevišķu iepirkuma līgumu.

Konkursa pirmajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas kreisajā krastā līgums noslēgts ar piegādātāju apvienību "Roadeks un LAU", kas sastāv no SIA "Roadeks" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Noslēgtā līguma kopējā summa uz pieciem gadiem ir 115,3 miljoni eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Konkursa otrajā daļā par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā līgums noslēgts ar personu apvienību, kuru veido SIA "Eco Baltia vide" un SIA CBF "Ļ-KO". Noslēgtā līguma kopējā summa ir 93,7 miljoni eiro piecos gados, ieskaitot PVN.

Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļa klātnes, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) turpmāk tiks veikta preventīva ceļu kaisīšana, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Par to pirmdien sanāksmē vienojās atbildīgie dienesti. Tāpat izstrādāti priekšlikumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kas tiks izskatīti Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

«Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildus soļi, lai savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no CSDD,» atzīst satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sanāksmē tika uzklausīta LAU valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes aktuālā informācija par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem. LAU vadītājs Kononovs informēja, ka arī ceļu uzturētājs šādu, ļoti mainīgu laika apstākļu periodā, kurā veidojās tā saucamais «melnais ledus», nodrošinās preventīvu ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Autoceļu uzturētāja pārstāvji informēja, ka saņemot operatīvu informāciju par iespējamo «melnā ledus» veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks uzsākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem 3 stundu laikā.

Valsts autoceļu uzturēšanai ziemā kopš pērnā gada novembra izlietoti gandrīz 23 miljoni eiro, kas ir aptuveni iepriekšējo gadu līmenī un finanšu līdzekļu ietaupījums nav izveidojies, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) pārstāve Sigita Audere.

Šī ziema bija raksturīga ar mainīgiem laika apstākļiem. Temperatūru svārstību ietekmē uz autoceļiem bieži veidojās arī «melnais» ledus. Līdz ar to, kopš janvāra vidus LAU uzsāka preventīvo kaisīšanu, lai samazinātu apledojuma veidošanās iespējamību uz autoceļa brauktuves.

Brauktuvju kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem izlietoti 10 miljoni eiro, preventīvai kaisīšanai 3,3 miljoni eiro, brauktuvju attīrīšanai no sniega ar vienlaicīgu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem 5,3 miljoni eiro, brauktuvju attīrīšanai no sniega vairāk nekā viens miljons eiro un rievu izveidei viens miljons eiro.

AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) darbu ziemas sezonas diennakts režīmā ik gadu sāk no 1.novembra, bet arī patlaban ceļu uzturētāji seko līdzi apstākļiem uz valsts autoceļiem un tos kaisīt gatavi, kolīdz tas būs nepieciešams, aģentūrai LETA pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Guntis Karps.

«Visa tehnika ir pārbaudīta un aprīkota ziemas uzturēšanas darbu veikšanai. Darbam ir gatavas 642 ziemas tehnikas vienības, tostarp 210 universālās ziemas dienesta automašīnas. Sāls ir sagādāta 46 000 tonnu apmērā, savukārt sāls-smilts maisījums - 15 000 tonnu apmērā. Izmantosim iepriekšējos gados aprobētās metodes un tehnoloģijas, ir veiktas gadskārtējās apmācības ziemas dienesta dežurantiem. Varu teikt, ka ziemas sezonai esam gatavi,» pauda Karps.

No 1.novembra darbu diennakts režīmā sāks 28 informatīvie un operatīvie dežuranti visās LAU nodaļās, kā arī četru reģionu dežuranti.

«Aicinām arī autovadītājus ziņot par apgrūtinātiem braukšanas apstākļiem, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas infotālruni 8000 5555. Mēs nevaram vienlaikus būt uz visiem ceļiem, tādēļ nereti autovadītāji ir tie, kas pirmie pamana problēmas - ceļu lietotāju ziņojumi mums ir ļoti svarīgi, lai varētu operatīvāk reaģēt,» sacīja LAU vadītājs.

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Šogad piegružoto ceļu nomaļu sakopšana izmaksājusi jau 400 000 eiro. Pērn tās bija visa gada izmaksas. Šos līdzekļus varētu novirzīt lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt grants autoceļus, norāda VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU).

Izmesto atkritumu daudzums ceļmalās šajā gadā ir pieaudzis, kas liecina par ceļu lietotāju nevīžīgu attieksmi pret vidi. Ceļu nomalēs tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, pudeles, riepas. Aizkraukles apkaimē starp atkritumiem pat matracis un gulta.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. LAU veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 km, no tiem vairāk nekā 8 000 km autoceļu ir ar melno segumu un gandrīz 12 000 km ir grants autoceļu.