Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

«Ja mēs nevaram padarīt mūsu ceļus par sakārtotākajiem, tad mēs varam padarīt tos par visskaistākajiem, stādot ceļu bedrēs ziedus,» norādījuši optikas salona Metropole pārstāvji, vienlaikus atzīstot, ka ir atbildīgi par pavasara vēstnešu - atraitnīšu stādīšanu 90 bedrēs uz Latvijas ceļiem, cerot piesaistīt sabiedrības uzmanību sliktajam Latvijas ceļu stāvoklim.

Latvijā vairākās pilsētās bojātā seguma vietā pavasara ziedi negaidīti uzziedēja no 2. aprīļa, turklāt bedres, kurās puķes iestādīas, norobežoja barjeras.

«Ikviens no mums vēlētos, lai Latvijas ceļi būtu sakārtotākie Eiropā. Tomēr tā vien šķiet, ka pagaidām šis sapnis ir nesasniedzams. Gluži pretēji, ar katru gadu mūsu ceļi sabrūk aizvien izteiktāk, un bedres tikpat kā jau nepārsteidz nevienu braucēju,» atraitīšu stādītāji norādījuši savā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka ar šādu rīcību optikas salonu darbinieki vēlējušies mudināt ceļu uzturētājus un pašvaldības «tomēr veikt savus darbus nedaudz atbildīgāk».

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Šobrīd VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo tikai satiksmei bīstamās bedres, informē LAU.

Pie pašreizējiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir virs 0ºC un naktī zem 0ºC, bedru aizpildīšanas metode ir aukstā asfalta tehnoloģija. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem.

Satiksmei bīstamās bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību līdz brīdim, kad bedres iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos un ar ierastajām tehnoloģijām.

Iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, proti, diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5ºC grādiem, LAU uzsāks masveida bedru remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem.

Uz asfaltētajiem valsts autoceļiem notiek bedru masveida remonts un izmantojamā tehnoloģija izvēlēta atbilstoši ceļu segumam, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Visplašāk izmantotā bedru remontu metode ir šķembas un bitumena emulsija. Metode ir piemērota sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem autoceļiem un ir lētākā no visām tehnoloģijām. Šī ir ekonomiski pamatota darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota daudzviet Eiropā, piemēram, Francijā, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs.

Karstā asfaltbetona tehnoloģiju izmanto, lai remontētu atsevišķas bedres, kuras izveidojušās uz relatīvi jauniem asfalta segumiem. Metode ir 1,5 reizes dārgāka nekā šķembas un bitumena emulsija.

Savukārt satiksmei bīstamās bedres remontam (lielāka par A4 formāta lapu un dziļāka par pieciem centimetriem) izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas ir 2-3 reizes dārgāka metode nekā šķembas un bitumena emulsija. Šādas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību. Ar šo metodi satiksmei bīstamās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Šā gada janvārī ziemas ceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar operatīvajiem datiem ir izlietoti 8,069 miljoni eiro, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Pērn janvārī tika izlietoti 8,834 miljoni eiro.

2015. gada janvāri vairāk raksturoja ceļu apledojums, tāpēc slīdamības likvidēšanai, kaisot ceļus ar sāli vai smilti, iztērēja 5,008 miljonus eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 3,360 miljonus eiro. Savukārt šogad janvāris bija bagāts ar sniegu, tāpēc slīdamības likvidēšanai iztērēti 3,138 miljoni eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 4,773 miljoni eiro. Atšķirīgs finansējums janvārī iztērēts arī rievu izveidei uz apledojušiem autoceļiem. Pērn tie bija 465 127 eiro, šogad – 157 841 eiro.

Šobrīd, iestājoties atkusnim, uz valsts autoceļiem joprojām notiek ziemas uzturēšanas darbi, taču galvenokārt ceļu uzturētāji nodarbojas ar avārijas bedru lāpīšanu. Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli, skaidro LAU.

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Brauktuvju remonti Rīgā notiek lēnāk, nekā veidojas bedres, atbildīgais departaments vienīgi iesaka uzmanīties, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Ņemot vērā to, ka kopējā Rīgas pilsētas pašvaldības ielu tīkla platība ir 9,8 miljoni kvadrātmetru, bedru veidošanās norit straujāk, nekā iespējams nodrošināt ielu apsekošanu un bedru remontu. Tāpēc lūdzam autovadītājus šajā laikā ievērot drošu distanci un noteiktos atļautā braukšanas ātruma ierobežojumus, kā arī būt ļoti uzmanīgiem uz ceļa, lai vajadzības gadījumā spētu izvairīties vai nobremzēt pirms bedres,» klāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere. Cik daudz tad bedru Rīgā patlaban fiksēts un cik salabots, atbildīgā departamenta pārstāve Dienai nespēj atbildēt, jo šādas informācijas neesot.

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Uz sabrukušajiem Liepājas apkārtnes ceļiem notiek intensīva bedrīšu lāpīšana. Liepājas apkārtnē, kur sabrukuši aptuveni 70 procenti no valsts nozīmes ceļiem, pagājušā gadā ir uzstādīts bedrīšu lāpīšanas rekords, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Arī šajā gadā praktiski nekam citam naudas nepietikšot. Salīdzinot ar 2011. gadu, finansējums ceļu uzturēšanai un atjaunošanai Latvijā samazināts par 7,3 miljoniem latu. Finansējuma samazinājuma dēļ 2012.gadā valsts autoceļu tīklā praktiski veiks tikai ikdienas uzturēšanas darbus, norāda portāls.

Tas raksta, ka akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs Aizputes iecirkņa darbinieks Vilnis Horns kopā ar diviem kolēģiem remontē bedres uz bēdīgi slavenā Ventspils-Leči-Grobiņa ceļa, kur pagājušā gadā notika vairāki nelaimes gadījumi. Pērn aizpildītās bedres it kā nemaz nebūtu lāpītas, vietām tās esot ļoti bīstamas. Bedres lāpa arī uz ceļiem Rucavas un Priekules virzienā. Kāda autovadītāja vārdiem sakot - bedres līdz ceļiem.

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Rīgas domes Satiksmes departaments kartē vienkopus apkopojis tās ielas, kur autovadītājiem jāpievērš īpaša uzmanība satiksmes drošībai.

Kartē iekļautas tādas ielas, kur pie straujas gaisa maiņas veidojas bedres asfaltbetona segumā. Tāpat ir atzīmētas brauktuves un tilti, kur apledojums veidojas straujāk un apledo arī pie aukstākām gaisa temperatūrām.

Ar karti un ielām, kur jāpievērš lielāka uzmanība autovadītājiem satiksmes drošībai, var iepazīties Satiksmes departamenta mājas lapā.

Tomēr departaments arī aicina iedzīvotājus informēt Satiksmes vadības centru par vietām, kur radušās bedres, norādot konkrētu vietu un adresi. Informāciju speciālisti par norādītajām bedrēm apkopos, pārbaudīs un atbilstoši to atrašanās vietas nozīmīgumam un bīstamībai veiks remontdarbus, informē deprtaments.

Par zaudējumiem, kas autovadītājiem radušies iebraucot bedrēs, apdrošinātājs BTA Insurance Company SE saviem KASKO apdrošināšanas klientiem pērn atlīdzībās izmaksājusi 75 tūkstošus latu.

No tiem 30 tūkstoši izmaksāti klientiem, kuri bija iegādājušies BTA produktu KASKO Bedres, kas sedz zaudējumus, ja auto ticis bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā.

BTA norāda, ka gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz. Apdrošinātāja atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece skaidro, ka tam ir zināmi iemesli.

«Jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» skaidro I. Rijniece.

Cauras riepas, gūtas traumas un neestētisks skats - tās esot bedraino ielu sekas arī Ķekavas novadā. Bedres liedz droši pārvietoties ne tikai gājējiem un autovadītājiem, bet arī jauniešiem ar velosipēdiem un skrituļslidām.

Tāpēc Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs un Ķekavas novada jauniešu padome vakar, 24.aprīlī, Ķekavā rīkoja bedru aizdarīšanas akciju.

Bedres tika lāpītas Ķekavā, Gaismas ielas 19 posmā - no korpusa nr.1 līdz nr.15.

Bedru lāpīšanas procedūra - bedrēs iebērtas baltās smiltis, lai nolīdzinātu bedres dziļumu. Pēc tam uzklāti krāsaini auduma ielāpi, kas nostiprintāti ar celtniecības līmlentu. Netālu no bedru lāpīšanas vietas izvietotas zīmes - «Uzmanību! Lāpītas bedres!».

Mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres. Īpaši tas attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Saskaņā ar meteorologu sniegto informāciju arī turpmākajās dienās gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – naktī temperatūra nokritīsies zem nulles, savukārt dienā tā pakāpsies līdz pat +5 grādiem. Sākot ar piektdienu visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos.

Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Uz autoceļiem pēc sniega nokušanas izveidojušās tā saucamās «avārijas bedres» tiek remontētas tūlīt pēc to konstatācijas, un uz galvenajiem A klases ceļiem šīs bedres tiek saremontētas diennakts laikā pēc to konstatācijas, norāda Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzņēmumā uzsver, ka nelabvēlīgos laika apstākļos bedres uz autoceļiem veidojas pastiprināti, īpaši posmos, kuros asfalta segums jau savu laiku nokalpojis. Šie posmi tiek aprīkoti ar brīdinājuma zīmēm par nelīdzenu segumu. LVC skaidro, ka informācija par saremontēto bedru apjomiem būšot pieejama janvāra sākumā un patlaban secināt, cik intensīvi notiek darbi, esot pāragri.

Par avārijas bedrēm tiek uzskatītas tādas bedres, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un dziļums ir pieci centimetri vai vairāk. Ārpus Rīgas darbus veic AS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

LAU savukārt skaidro, ka bedres identificē ne tikai ceļu apsaimniekotāji, bet arī iedzīvotāji, kuri nereti zvanot un norādot konkrēto vietu, kur braukšana kļuvusi bīstama.

Saskaņā ar laika prognozēm šonedēļ gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – nedēļas vidū piesals, turpmāk kļūs siltāks un jau piektdien visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos. Tas īpaši attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, vēsta Latvijas Valsts ceļi.

Pie gaisa temperatūras virs nulles kūstošais sniegs un ledus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un izplešoties plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Atkusnī uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem tās, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Šodien vairāku Latvijas pilsētu ielu bedres pārvērtušās par ziedošām «puķu dobēm».

Vislatvijas atraitnīšu stādīšanas akcija norisinās trešo gadu. Optikas salonu Metropole kolektīvs izmantojis vairāk nekā 800 atraitnīšu stādu, ap 1600 litru kūdras, tādējādi aizdarot apmēram 100 bedres.

Akcijas rīkotājus priecējot tas, ka autovadītāji bedres ar ziedošām atraitnītēm pamana un cenšas apbraukt, lai nekaitētu ziediem. Savukārt, ielu uzturētāji, ierodoties bedres labot, rūpīgi izceļot stādus, ļaujot tos paņemt garāmgājējiem iestādīšanai piemājas puķu dobēs.

Krievijas pilsētas Jekaterinburgas iedzīvotāji raduši interesantu veidu, kā protestēt pret slikto pilsētas ceļu stāvokli. Grafiti mākslinieki uz asfalta uzzīmējuši Sverdlovskas reģiona vadītāja Jevģenija Kuivaševa (Yevgeny Kuivashev) un citu politiķu attēlus. Tiesa gan, pašvaldības vadītāja un citu politiķu mutes vietā atrodas pamatīgas bedres, informē ziņu aģentūra Itar Tass.

Blakus Sverslovskas reģiona vadītāja attēlam grafiti mākslinieki uzrakstījuši viņa reiz pausto citātu – reģiona vadītājs reiz izteicies, ka «ceļu rekonstrukcija ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm».

Pie attēla, kurā redzams Jevģēnijs Porunovs (Yevgeny Porunov), Jekaterinburgas pilsētas vadītājs, redzamais uzraksts vēsta - «ceļa grambu remonts tiks pabeigts līdz 2012. gada aprīlim». Arī pilsētas vadītāja muti «rotā» dziļa bedre.

«Visas ielas tiks savestas kārtībā!» - šāds uzraksts lasāms pie pilsētas administrācijas vadītāja Aleksandra Jakoba (Alexander Yakob) karikatūras.