Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

LRKB Informācijas centrs ziņo, ka kardināls Jānis Pujats, kopā ar pārējiem katoļu baznīcas bīskapiem ir gandarīts par šī gada svētkiem Aglonā un īpaši izsaka pateicību visiem, kuri darbojās plašsaziņu jomā, lai atspoguļotu svētku norisi. „Gandarījums par to, ka daudzi žurnālisti apzinājušies Aglonas svētku nozīmi, pēc pašu iniciatīvas piedalījās kopējā darbā, dodot iespēju sekot notikumiem tiem cilvēkiem, kuri paši nevarēja Aglonā ierasties,” teica J.Pujats, piebilstot, ka Aglona kļūst par vienu no Latvijas lielākajām atpazīstamības zīmēm.

„Šobrīd, kad cilvēkos ir tik daudz negatīvā, rodas vajadzība pēc garīgām lietām. To apliecināja Aglonas svētki, jo pat neskatoties uz to, ka tā nebija brīvdiena, svētkus apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Ikviens meklē to, kas vajadzīgs katra sirdij: kurš meklē garīgās vērtības, tad tās arī atrod,” uzskata kardināls, piebilstot, ka arī šogad bija tādi, kas meklēja tikai tirgu un to tur, diemžēl arī atrada.

Saskaņā arī SIA „Media Intelligence” apkopoto informāciju, Latvijas centrālajos preses izdevumos vien no 1. līdz 20. augustam bija pavisam 53 publikācijas laikrakstos Diena, Rīgas Balss, NRA, Latvijas Vēstnesis, Latvijas Avīze, Vakara Ziņas, 5 min, Vesti Segodņa, Telegraf; Čas, Ieva, Salda Dzīve, Rīgas Vilni, Patiesa Dzīve un daudzos citos. Savukārt ziņu aģentūru arhīvos aizvadītajā mēnesī bija atrodamas vairāk nekā 100 ziņas par Aglonas svētkiem.

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Kultūras ministrija atbalstījusi Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskās draudzes projekta pieteikumu, piešķirot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 49 286 eiro apmērā Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukcijai, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt atkārtotu cenu aptauju, jo iepriekš izsludinātajā piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Tādējādi pašlaik nav zināms cik torņa rekonstrukcijas projekts kopumā varētu izmaksāt.

Kopumā baznīcas rekonstrukcija plānota trīs posmos – pirmais paredz Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukciju, otrajā posmā plānots rekonstruēt banzīcas apkārtni, tāpat arī iekšpusi, un trešais posms paredz ērģeļu rekonstrukciju. Pirmo posmu - baznīcas torņa renovācijas darbus - plānots uzsākt jau šogad, lai tos pabeigtu līdz 2015.gada jūlijam.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Ar mecenātu atbalstu Jaunpiebalgas novadā atklāta restaurētā Svētā Toma baznīca, kas nosvinējusi savu 140 gadu jubileju.

Baznīcas sienu un griestu restaurāciju laikā no pērnā gada aprīļa līdz oktobrim veica SIA Rufs, un darbu kvalitātes novērtēšanu veica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, liecina informācija Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda mājas lapā.

Baznīcas logi tika atjaunoti, finansējumu piesaistot akcijas «Mans logs mūsu baznīcai» ietvaros, un ziedotāji atrasti visiem 42 baznīcas logiem, un 2012. gada februārī atjaunošana ir pabeigta.

Kā norādīts baznīcas fonda interneta vietnē, kopš Jaunpiebalgas Svētā Toma atbalsta fonda izveidošanas atsaukušies daudzi ziedotāji, tāpat atjaunošanas darbi ritējuši, piedaloties baznīcas draudzei, Jaunpiebalgas novada domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Restaurācijas darbu laikā nosusināti baznīcas pamati pa visu tās perimetru, restaurētas centrālās ieejas durvis, salabots jumts un tornis, baznīcā ierīkots ūdensvads un kanalizācija, izveidots stāvlaukums 30 automašīnām, restaurētas iekštelpas, izgatavoti jauni logi, veikti baznīcas uzmērījumi un atjaunots tās arhitektoniskais projekts, restaurēts Kārļa Zāles veidotais piemineklis un labiekārtota tā apkārtne, nomainot veco bruģi.

Pagājušā gada nogalē noņemti 10 Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas tornīši, kas bija vissliktākajā tehniskajā stāvoklī un jebkurā brīdi varēja nokrist, tādējādi apdraudot garāmgājēju dzīvības. Ir atlietas 30 tornīšu galviņas, tomēr to uzstādīšana tiks veikta tikai tad, kad būs atjaunotas bojātās tornīšu pamatnes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Akcijai Ģertrūde skumst, kuras ietvaros cilvēki tiek aicināti ziedot Vecās Ģertrūdes baznīcas tornīšu remontam un baznīcas izgaismošanai, saziedoti 5.000 lati.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Ronalds Grikke: „Tornīši bija steidzami jānoņem, jo tie jebkurā brīdī varēja nokrist lejā, apdraudot garāmgājēju dzīvību. 2007.gadā Pieminekļu aizsardzības inspekcija bija piešķīrusi naudas līdzekļus bojāto tornīšu galviņu atliešanai un uzstādīšanai, bet redzot traģisko tornīšu stāvokli tika nolemts nevis uzstādīt atlietās tornīšu galviņas, bet gan noņemt nost visbīstamākajā stāvoklī esošos tornīšus.” Šobrīd 30 atlietās tornīšu galviņas glabājas baznīcas pagrabā. Tornīšu noņemšanas laikā atklājies, ka tornīšu pamatnes ir ļoti bojātas un nestabilas; steidzami nepieciešams remonts.

Savulaik izpostītajā Lestenes baznīcā pakāpeniski atgriežas interjera priekšmeti, kas kādreiz šo baznīcu darīja slavenu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas Amatniecības vidusskolā tapuši pēc vēsturiskām fotogrāfijām atjaunotie baznīcas soli, kas pagaidām būs tikai apskatāmi, bet ar laiku ieņems tiem domāto vietu baznīcā.

«Tā nebūs 100% kopija, bet par 95% pietuvināta rekonstrukcija,» jaunos solus raksturojis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kurš kopā ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani baznīcas interjera fotogrāfijas sadabūjuši Vācijā. No vecajiem soliem Rundāles pilī paglābušās tikai vienas sola durvis, ko iedzīvotāji savulaik nebija sacirtuši malkā. Pēc šo durvju izmēriem projektētāji izstrādāja skices jaunajiem soliem, kurus trīsdesmit Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi izgatavoja kā mācību uzdevumu - bez maksas.

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Katoļu baznīca pievienojusies protestiem pret satiksmes ierobežojumiem Vecrīgā.

Autotransporta kustības ierobežojumi Vecrīgā neatbilst Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā Katoļu Baznīcai garantētām tiesībām brīvi īstenot savu sūtību, paziņojumā presei norādījis Romas Katoliskās Baznīcas Latvijā Rīgas Metropolijas oficiālā laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs.

«Rīgas domes Satiksmes departaments, nosakot Vecrīgā gājēju un velosipēdu ielas, autotransporta kustības ierobežojumiem šobrīd pakļauj arī ielas, kurās atrodas vairāki Katoļu Baznīcai piederošie nekustamā īpašuma objekti, tajā skaitā arhibīskapa rezidence, garīdznieku mītnes un arhibīskapa katedrāle. Liegt arhibīskapam un garīdzniekiem izmantot autotransportu piebraukšanai pie arhibīskapa rezidences, garīdznieku mītnēm un katoļu reliģiskā kulta celtnēm neatļāvās pat padomju okupācijas vara. Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikto autotransporta kustības ierobežojumu dēļ pie arhibīskapa rezidences liegts piebraukt arī personām, kurām tur paredzētas tikšanās ar arhibīskapu, savukārt, pie Svētā Jēkaba katedrāles - personām ar īpašām vajadzībām un katedrālē paredzēto kristību, laulību vai bēru reliģisko ceremoniju dalībniekiem,» norāda Katoļu baznīcas pārstāvis. «Latvijas Republika līguma ar Svēto Krēslu 4.pantā cita starpā apņēmās garantēt Katoļu Baznīcai kopā ar tās kopienām un institūcijām tiesības brīvi īstenot savu sūtību. Katoļu Baznīca uzskata, ka minētā starptautiskā līgumā tai garantētās tiesības ietver arī arhibīskapa, garīdznieku un citu Katoļu Baznīcas kalpotāju netraucētu amata pienākumu pildīšanu un viņu sniegtās pastorālās aprūpes pieejamību ticīgajai tautai.

Latvijas Banka trešdien tirdzniecībā laidīs piecu eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām Kurzemes baroks, informē centrālā banka.

Monēta ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu.

Kurzemes barokam veltītās monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. Savukārt monētas reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Vissvētākās Jaunas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku organizēšanai Aglonā tiks piešķirti 58,7 tūkst. Ls, tomēr turpmāk šiem kristiešu svētkiem finansējums būs jāplāno laicīgāk, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi.

FM norāda, ka ikgadējos kristiešu svētkus Aglonā nevar nosaukt par neparedzētu gadījumu. Tomēr līdzšinējā prakse šo svētku finansēšanā bijusi, nevis izdevumu iekļaušana valsts budžetā, bet gan tā lūgšana no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem.

Šī gada valsts budžetā augusta pasākumiem Aglonā paredzēti 19,8 tūkst. Ls, tomēr svētku norisei kopumā nepieciešami vēl 58 666 Ls, kuru piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem otrdien atbalstīja valdības komiteja. Šis lēmums vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tāpat komiteja atbalstīja arī FM izstrādātos noteikumus par Aglonas svētku finansēšanas kārtību. Tie paredz, ka turpmāk katra iesaistītā institūcija, nepieciešamo finansējumu pasākumu veikšanai iekļauj kārtējā gada Finanšu ministrijai iesniedzamajā pamatotajā budžeta pieprasījumā.

Sausuma un zemo piena cenu ietekmē, saimniecību un liellopu skaits vasaras otrajā pusē un rudenī varētu sākt būtiski samazināties, stāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš prognozēja, ka rudenī nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē dramatiski palielināsies lauksaimniecības produktu cenas. Vienlaikus saimniecībām jau patlaban trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet tās "izdzīvo un krīzi izvelk", izmantojot pērn ievākto lopbarību.

Viņš uzsvēra, ka piensaimniecības nozare kopš februāra strādā ar pieciem miljoniem eiro zaudējumu mēnesī, bet jūnijā kopējie nozares zaudējumi veidos 25 miljonus eiro. LOSP jau tagad saņēmis ziņas, ka vairākas saimniecības šogad barību nākamajam gadam neplāno gādāt un rudenī lopus domā likvidēt.

Gūtmanis uzsvēra, ka sausums ietekmējis arī pļaujas apjomus un atsevišķās vietās šogad pirmajā pļaujā nopļauti tikai 50% no ierastā apjoma. Tikmēr Latvijā vidēji pirmā pļauja bijusi 30% apmērā no ierastā apjoma. Viņš skaidroja, ka pļaujas apmērs parasti ik gadu mainās 10% robežās.

Ministru kabinets šodien apstiprināja pasākumu plānu, saskaņā ar kuru nākamgad tiks organizēti svētki starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā. Vienlaikus Ministru kabinets noteica Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas norisināsies starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā, par valsts nozīmes pasākumu. Svētki nākamgad notiks no 12. līdz 15.augustam.

Saskaņā ar valdības lēmumu, tieslietu ministram jāvienojas ar pasākuma tiešo organizētāju - reliģisko organizāciju "Aglonas bazilikas draudze" par termiņiem, kādos iesniedzami pārskati par pasākumu.

Kā norādīts Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pasākuma plānu svētku organizēšanai izstrādājusi Ministru kabineta apstiprināta Aglonas svētku rīcības komiteja.

Plāns nosaka, kādas darbības jāveic valsts institūcijām un Aglonas bazilikas draudzei, lai

Sagatavotu svētku pasākumus, ir noteikti termiņi dažādu uzdevumu veikšanai un uzdevuma izpildi kontrolējošās institūcijas.

Kopumā plānā iekļauti vairāki desmiti dažādu uzdevumu, kas jāizpilda svētku nodrošināšanai. Tā, piemēram, sabiedriskās drošības, kārtības un ceļu satiksmes organizācijas nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt konkrētu plānu. Šis uzdevums jāveic Valsts policijai, bet uzdevuma izpildi kontrolēs Iekšlietu ministrija. ��is darbs jāpaveic līdz 2008. gada 5. augustam. Katastrofu medicīnas centram līdz nākamā gada augusta sākumam jāaktualizē medicīniskās palīdzības nodrošinājuma plāns un jāveic citi ar sabiedrības veselības nodrošināšanu saistīti pienākumi. Savukārt Aglonas bazilikas draudzei, piemēram, jāizstrādā ugunsdrošības nodrošināšanas plāns telpām, kuras tiek izmantotas pasākumam nodrošināšanai, kā arī bazilikas teritorijai, jāaktualizē un jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām evakuācijas plāni, jānorīko atbildīgie par ugunsdrošību telpās un teritorijā, jānodrošina atkritumu konteineru un bioloģisko tualešu uzstādīšana pasākuma laikā u.c.

Decembrī tiek uzsākta ziedošanas akcija Ģertrūde skumst, kuras laikā Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti ziedot Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas tornīšu remontam un fasādes izgaismošanai, liecina akcijas organizatoru sniegtā informācija medijiem.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir apliecinājusi, ka Vecās Ģertrūdes baznīcas tornīši ir avārijas stāvoklī. Šobrīd tie apdraud garāmgājējus un automašīnas, kas novietotas blakus baznīcai, norāda organizatori.

Stāsta arhitekte un akcijas patronese Zaiga Gaile: „Uzkāpjot baznīcas tornī, pārliecinājos, ka tornīši tiešām ir avārijas stāvoklī un jebkurā brīdī var kādam uzkrist uz galvas. Četri tornīši jau ir nokrituši, no tiem divi ir ieķērušies drošības tīklā, bet divi nokrituši lejā nakts laikā.“

Par akcijas laikā saziedotajiem līdzekļiem tiks izstrādāti Ģertrūdes baznīcas tornīšu remonta un fasādes apgaismošanas projekti, kā arī veikti tornīšu atjaunošanas un izgaismošanas darbi.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.