Decembrī tiek uzsākta ziedošanas akcija Ģertrūde skumst, kuras laikā Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti ziedot Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas tornīšu remontam un fasādes izgaismošanai, liecina akcijas organizatoru sniegtā informācija medijiem.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir apliecinājusi, ka Vecās Ģertrūdes baznīcas tornīši ir avārijas stāvoklī. Šobrīd tie apdraud garāmgājējus un automašīnas, kas novietotas blakus baznīcai, norāda organizatori.

Stāsta arhitekte un akcijas patronese Zaiga Gaile: „Uzkāpjot baznīcas tornī, pārliecinājos, ka tornīši tiešām ir avārijas stāvoklī un jebkurā brīdī var kādam uzkrist uz galvas. Četri tornīši jau ir nokrituši, no tiem divi ir ieķērušies drošības tīklā, bet divi nokrituši lejā nakts laikā.“

Par akcijas laikā saziedotajiem līdzekļiem tiks izstrādāti Ģertrūdes baznīcas tornīšu remonta un fasādes apgaismošanas projekti, kā arī veikti tornīšu atjaunošanas un izgaismošanas darbi.

Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Kultūras ministrija atbalstījusi Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskās draudzes projekta pieteikumu, piešķirot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 49 286 eiro apmērā Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukcijai, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt atkārtotu cenu aptauju, jo iepriekš izsludinātajā piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Tādējādi pašlaik nav zināms cik torņa rekonstrukcijas projekts kopumā varētu izmaksāt.

Kopumā baznīcas rekonstrukcija plānota trīs posmos – pirmais paredz Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukciju, otrajā posmā plānots rekonstruēt banzīcas apkārtni, tāpat arī iekšpusi, un trešais posms paredz ērģeļu rekonstrukciju. Pirmo posmu - baznīcas torņa renovācijas darbus - plānots uzsākt jau šogad, lai tos pabeigtu līdz 2015.gada jūlijam.

Izvēloties tirdzniecības telpas, ir ļoti svarīgi izvēlēties atrašanās vietu, kura ir labvēlīga tirdzniecībai. Jebkurā pilsētā ir viena vai vairākas ielas, kur koncentrējas pilsētas galvenie mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji. Kā tās atšķirt?

Ja mazākās reģionālajās pilsētās tirgotājiem centrs pārsvarā nozīmē vienu konkrētu ielu (piemēram: Valmierā – Kuldīgas iela; Ventspilī – Kuldīgas iela; Rēzėknē – Atbrīvošanas aleja), tad tādās pilsētās kā Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, centra jēdziens jau ir krietni izstieptāks.

Visgrūtāk centra robežas nepieredzējušiem tirgotājiem ir noteikt Rīgā, jo cilvēku plūsmas no vienas puses it kā var būt apmierinošas, taču dažos gadījumos no tām nebūs nekādas jēgas. Pircēji vienkārši ies garām un neveiks nekādus pirkumus, jebšu pirkumu summas būs mazas.

Rīgas centrā tirdzniecībai vislabvēlīgākās ir sekojošas ielas:

Brīvības iela (posmā no Elizabetes līdz Ģertrūdes ielai)

Ģertrūdes iela no Brīvības līdz K. Barona ielai ir dzīvīga un pašpietiekama – grūti iedomāties, kā te varētu pietrūkt. Īsajā ielas posmā atrodami visdažādākie uzņēmumi – sporta klubs un skaistumkopšanas saloni, tepat ērti nopērkama pārtika, apģērbi, apavi, ziedi, medikamenti un zoopreces. Tomēr, līdzīgi kā citur galvaspilsētas centrā, vairākums «redzamo» uzņēmumu pārstāv ēdināšanas nozari.

Lai arī Ģertrūdes ielā ir vesela plejāde ēdināšanas uzņēmumu, to nevar būt par daudz, spriež Liene Jermacāne, kafejnīcas Maize vadītāja. Viņas vadītais uzņēmums ar kaimiņiem sadzīvo labi un nekonkurē ne ar vienu. «Ja pasniedz kvalitatīvu ēdienu, nevajadzētu baidīties par to, ka varētu iet slikti. Galvenais – kā pasniedz, kāda ir ideja un cenas,» stāsta L. Jermacāne.

«Ģertrūdes iela ir ļoti populāra, tuvu centram. Te rosās ļoti liela dzīvība. Biznesam šī iela ir fantastiska. Sākotnēji mēs te bijām teju vienīgais restorāns, bet lēnām viss attīstās,» spriež restorānu Steiku haoss un KID* vadītāja Inga Sīle. Attīstība varētu būt saistīta ar to, ka uzņēmēji saprot – te apgrozās daudz biznesa cilvēku, jo tuvumā ir dažādi biroji un iestādes, kur strādā potenciālie klienti. Svarīgs aspekts ir arī tas, ka te var ērti novietot automašīnu.

Šodien Rīgā atkal iegruvis bruģis Ģertrūdes ielā.

Bruģa iegruvums nelielā platībā izveidojies blakus "Rīgas ūdens" akai uz Ģertrūdes ielas, netālu no krustojuma ar Barona ielu. Garāmgājēji bīstamo vietu uz ielas bija atzīmējuši, noliekot krēslu no tuvējās kafejnīcas āra terases. Vēlāk šo vietu apsekoja Rīgas pašvaldības policisti.

SIA "Rīgas ūdens" sācis novērst bruģa iegruvumu uz Ģertrūdes ielas, sacīja "Rīgas ūdens" sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Mucenieks norādīja, ka patlaban vēl nav zināms cēlonis, kādēļ bruģis iegruvis. Tas tiks noskaidrots remontdarbu laikā.

Jūnijā uz Ģertrūdes ielas divas reizes izveidojās bruģa iegruvumi, kuros ielūza trīs automašīnas.

Lasi arī:

Lai novērstu seguma iegruvumu veidošanos, AS "Rīgas siltums", SIA "Rīgas ūdens", Rīgas domes Satiksmes departaments un izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere ir vienojušies nākamajā būvsezonā sākt Ģertrūdes ielas pārbūvi, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Rīgas siltums", "Rīgas ūdens", Satiksmes departaments un Zalpētere ir vienojušies par rīcības plānu. Ielas tehniskā stāvokļa apzināšanai un iegruvumu risku konstatēšanai, Ģertrūdes ielas visā garumā tiek veikta ģeofizikālā apsekošana ar radiolokācijas metodi. Patlaban "Rīgas siltums" ir veicis daļēju ielas pārbaudi, konstatējot vairākas pazemes mitrās zonas blakus siltumtīklu kanālam.

Ar radiolokācijas metodi tiek veikta ielas pārbaude, noskaidrojot, kur un kādas inženierkomunikācijas ir bojātas un kur potenciāli var veidoties izskalojumi un seguma deformācija. Konstatējot šādas zonas, nekavējoties tās tiek norobežotas un veiktas detalizētākas pārbaudes. Tostarp Satiksmes departaments veic ielas vizuālo inspekciju ne retāk kā trīs reizes nedēļā.

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Ar mecenātu atbalstu Jaunpiebalgas novadā atklāta restaurētā Svētā Toma baznīca, kas nosvinējusi savu 140 gadu jubileju.

Baznīcas sienu un griestu restaurāciju laikā no pērnā gada aprīļa līdz oktobrim veica SIA Rufs, un darbu kvalitātes novērtēšanu veica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, liecina informācija Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda mājas lapā.

Baznīcas logi tika atjaunoti, finansējumu piesaistot akcijas «Mans logs mūsu baznīcai» ietvaros, un ziedotāji atrasti visiem 42 baznīcas logiem, un 2012. gada februārī atjaunošana ir pabeigta.

Kā norādīts baznīcas fonda interneta vietnē, kopš Jaunpiebalgas Svētā Toma atbalsta fonda izveidošanas atsaukušies daudzi ziedotāji, tāpat atjaunošanas darbi ritējuši, piedaloties baznīcas draudzei, Jaunpiebalgas novada domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Restaurācijas darbu laikā nosusināti baznīcas pamati pa visu tās perimetru, restaurētas centrālās ieejas durvis, salabots jumts un tornis, baznīcā ierīkots ūdensvads un kanalizācija, izveidots stāvlaukums 30 automašīnām, restaurētas iekštelpas, izgatavoti jauni logi, veikti baznīcas uzmērījumi un atjaunots tās arhitektoniskais projekts, restaurēts Kārļa Zāles veidotais piemineklis un labiekārtota tā apkārtne, nomainot veco bruģi.

Savulaik izpostītajā Lestenes baznīcā pakāpeniski atgriežas interjera priekšmeti, kas kādreiz šo baznīcu darīja slavenu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas Amatniecības vidusskolā tapuši pēc vēsturiskām fotogrāfijām atjaunotie baznīcas soli, kas pagaidām būs tikai apskatāmi, bet ar laiku ieņems tiem domāto vietu baznīcā.

«Tā nebūs 100% kopija, bet par 95% pietuvināta rekonstrukcija,» jaunos solus raksturojis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kurš kopā ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani baznīcas interjera fotogrāfijas sadabūjuši Vācijā. No vecajiem soliem Rundāles pilī paglābušās tikai vienas sola durvis, ko iedzīvotāji savulaik nebija sacirtuši malkā. Pēc šo durvju izmēriem projektētāji izstrādāja skices jaunajiem soliem, kurus trīsdesmit Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi izgatavoja kā mācību uzdevumu - bez maksas.

Latvijas Banka trešdien tirdzniecībā laidīs piecu eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām Kurzemes baroks, informē centrālā banka.

Monēta ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu.

Kurzemes barokam veltītās monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. Savukārt monētas reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.

Katoļu baznīca pievienojusies protestiem pret satiksmes ierobežojumiem Vecrīgā.

Autotransporta kustības ierobežojumi Vecrīgā neatbilst Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā Katoļu Baznīcai garantētām tiesībām brīvi īstenot savu sūtību, paziņojumā presei norādījis Romas Katoliskās Baznīcas Latvijā Rīgas Metropolijas oficiālā laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs.

«Rīgas domes Satiksmes departaments, nosakot Vecrīgā gājēju un velosipēdu ielas, autotransporta kustības ierobežojumiem šobrīd pakļauj arī ielas, kurās atrodas vairāki Katoļu Baznīcai piederošie nekustamā īpašuma objekti, tajā skaitā arhibīskapa rezidence, garīdznieku mītnes un arhibīskapa katedrāle. Liegt arhibīskapam un garīdzniekiem izmantot autotransportu piebraukšanai pie arhibīskapa rezidences, garīdznieku mītnēm un katoļu reliģiskā kulta celtnēm neatļāvās pat padomju okupācijas vara. Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikto autotransporta kustības ierobežojumu dēļ pie arhibīskapa rezidences liegts piebraukt arī personām, kurām tur paredzētas tikšanās ar arhibīskapu, savukārt, pie Svētā Jēkaba katedrāles - personām ar īpašām vajadzībām un katedrālē paredzēto kristību, laulību vai bēru reliģisko ceremoniju dalībniekiem,» norāda Katoļu baznīcas pārstāvis. «Latvijas Republika līguma ar Svēto Krēslu 4.pantā cita starpā apņēmās garantēt Katoļu Baznīcai kopā ar tās kopienām un institūcijām tiesības brīvi īstenot savu sūtību. Katoļu Baznīca uzskata, ka minētā starptautiskā līgumā tai garantētās tiesības ietver arī arhibīskapa, garīdznieku un citu Katoļu Baznīcas kalpotāju netraucētu amata pienākumu pildīšanu un viņu sniegtās pastorālās aprūpes pieejamību ticīgajai tautai.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Rīgas centrā atklāts jauns premium klases dzīvokļu nams «Club Central Residence II» Lāčplēša ielā, kas iezīmē jaunā kvartāla Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu, pabeigšanu, informē Baltic Sotheby`s International Realty mārketinga direktore Zane Borisēviča.

Šis ir viens no lielākajiem un apjomīgākajiem projektiem Rīgas centrā gan jaunuzcelto un rekonstruēto namu skaita, kvalitātes, tehniskā nodrošinājuma un investīciju ziņā, gan arī kā augstvērtīgas arhitektūras papildinājums pilsētvidei. Kvartāla izveides darbu pasūtītājs ir Axi Invest, kopējās projekta investīcijas sasniedza 14 miljonus eiro.

«Club Central Residence II» ir septiņu stāvu dzīvojamais nams ar pazemes autostāvvietu un komerctelpām 1. stāvā. Namā ir 28 dzīvokļi. Ēkas fasāde pieskaņota gan kopējai Baznīcas ielas, gan arī jau projekta ietvaros tapušās pirmās ēkas - «Club Central Residence» - estētikai, izmantojot līdzīgus arhitektoniskos risinājumus un tonalitāti. Lielvārdes jostas elementi sasaucas ar ielas nosaukumu Lāčplēša kontekstā, fasādē iekļauti arī līdzās esošās vecās Ģertrūdes baznīcas arhitektūras elementi.

Sakarā ar aktrises Vijas Artmanes bēru procesiju trešdien, 15. oktobrī no plkst. 9.30 līdz plkst. 11.00 Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē notiks atvadīšanās no aktrises Vijas Artmanes, bet no plkst.12.00 – bēru procesija pa maršrutu: Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle – Brīvības bulvāris – Brīvības iela – Cēsu iela – Mēness iela – Pokrova kapi.

Trešdien, 15. oktobrī transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu un bēru ceremonijas dalībnieku transportlīdzekļus):

– no plkst. 7.30 līdz plkst. 12.00 Esplanādē pie Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles;

– no plkst. 7.30 līdz plkst. 12.00 Brīvības bulvārī, posmā no Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai;

– no plkst. 7.30 līdz plkst. 15.00 Mēness ielā, posmā no Cēsu ielas līdz Miera ielai.

Policija 15. oktobrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 nepieciešamības gadījumā slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot operatīvam transportam un bēru ceremonijas transportlīdzekļiem):

– Brīvības bulvārī, posmā no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai;

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.