Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Bauskā patlaban nav vērienīgu ražotņu, nozīmīgākie uzņēmumi izvietojušies novadā, nodrošinot darba vietas arī pilsētas iedzīvotājiem. Palīdz arī Rīgas tuvums, jo Bausku no galvaspilsētas šķir vien nepilni 70 kilometri, raksta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, autobusi, kas rītos dodas uz Rīgu un vakaros atgriežas Bauskā, par pasažieru trūkumu nevarot sūdzēties. Arī automašīnu straume, kas ik dienu plūst pa Rīgas-Bauskas ceļu, esot iespaidīga.

«Rīga Bausku baro,» norādījuši vietējie iedzīvotāji un piebilduši, ka «nabagi mēs te neesam».

Vairāki automašīnu desmiti un lielais cilvēku daudzums ar apjomīgiem iepirkumu maisiem rokās pie Bauskas centrālā lielveikala uzskatāmi parādot, ka baušķeniekiem ar pirktspēju viss kārtībā un bailes izdot naudu viņus arī nevajājot.

Tikmēr ieceres attīstīt vērienīgu ražošanu pilsētā un tās pievārtē pagaidām neesot vainagojušās panākumiem, atzīmē Diena. No aptuveni 600 darba devējiem Bauskā un novadā 90% esot mikrouzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošajiem. Savukārt mazāk par pusi - tikai 43% - darba devēju atrodas pilsētā.

Maksātnespējīgā uzņēmuma Bauskas piens apjomīgāko nekustamo īpašumu Bauskā, Stacijas ielā 2, izsoles ceturtajā kārtā jūlija beigās iegādājies bankrotējušās firmas lielākais kreditors – GE Money Bank, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bankas īpašumā nonāca bijušā piena kombināta ēka un jaunais komplekss, informējusi uzņēmuma maksātnespējas administratore Jevgēņija Tokmačova. Viņa izsoli vērtējusi kā ļoti neveiksmīgu, jo Stacijas ielas objekta sākumcena bija 360 tūkstoši latu. Ceturtā izsole notika ar lejupejošu soli, un banka to savā īpašumā ieguva par 10% no sākumcenas jeb 36 tūkstošiem latu.

Vairāk nekā pusmiljonu vērtais zemesgabals ar ēkām līdz šim nav ieinteresējis nevienu potenciālo pircēju. Bijušajiem īpašniekiem tā arī neizdevās izveidot vērienīgāko piena pārstrādes uzņēmumu, visu mantību nācās likt zem ūtrupes āmura, norāda Bauskas Dzīve. Administratore domā, ka jaunā ēka ir piemērota ražotnei vai noliktavai. Vecajai kombināta daļai ir tikai viens risinājums – nojaukšana. To pirms maksātnespējas bija plānojuši arī iepriekšējie īpašnieki.

Piena ražotni patlaban stutē ar graudu nozares ieņēmumiem. Kopā ar partneri Bauskas un Iecavas novadā strādājošais zemnieks skaidro – pamatīgi izrēķinājuši, ka ir vērts savilkt jostu un pārciest kārtējo grūto posmu, jo «Latvijas kvalitatīvais piens atkal būs tirgū vajadzīgs,» trešdien raksta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Tuvu lēmumam par piena devēju likvidēšanu ir dažu desmitu gotiņu turētāja Bauskas novadā, kura nevēlējās publiskot savu vārdu. Zemniece gan atzīst – no svara arī tas, ka jaunā paaudze nepārņems ražošanu, bet pašai jau sāk pietrūkt spēka to vadīt, cīnoties ar finanšu grūtībām. Pussimta hektāru zemes apstrādi solījies pārņemt kaimiņu saimnieks – Zemgalē iekoptas platības ir pieprasītas.

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta piena fermas līdzīpašnieks Mārtiņš Mediņš dziļi nopūšas, taču nepadodas: «Pašlaik ir ļoti smagi, taču centīsimies izķepuroties, līdzīgi kā visas iepriekšējās krīzes. Esam uz robežas, turklāt ne tikai materiāli, bet arī fiziski un morāli – mums nav graudu, ar ko balstīt piena ražošanu, un fermā jāstrādā katru dienu. Ja tam pievienojas stress par nesaņemtajiem maksājumiem un paša parādiem piegādātājiem, spēki šķiet izsmelti.»

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Uzņēmums SIA «Baltic Dairy Board» bijušajā «Bauskas piena» kombināta teritorijā sācis būvēt attīrīšanas iekārtas, celtnieks – SIA «Benson Industry», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Iedzīvotāji pauduši uztraukumu, vai neatkārtosies kādreizējā situācija, kad attīrīšanas iekārtu apkaimē bija spēcīga smaka. SIA «Baltic Dairy Board» valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks teic, ka iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas.

Uz sabiedrisko apspriešanu, kas notika pirms mēneša, iedzīvotāji ieradās ļoti mazā skaitā, informē K. Kazāks. Viņš uzsvēra, ka centušies par apspriešanu cilvēkus informēt, cik iespējams.

Vairākumam uzrunāto ļaužu visvairāk rūp, lai nav smakas, kas kādreiz bijusi no attīrīšanas iekārtām. Kaspars Kazāks uzsver, ka tādu problēmu nebūs: «Uzskatu, ka vecās attīrīšanas iekārtas nemaz nevarēja saukt par attīrīšanu. Tas bija skata pēc burbuļojošs ūdens, un attīrīšanas līmenis bija ļoti zems.»

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši:

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Piena iepirkuma cenas Latvijā arī nākamā gada pirmajā pusē saglabāsies zemas, kas skaidrojams ar pārprodukciju visā Eiropas tirgū, savukārt izmaiņas tirgū varētu būt gaidāmas tikai pēc jaunu rūpnīcu darbības sākšanās Bauskā un Kauņā, šodien žurnālistiem prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Pirmajā gada ceturksnī nekas nemainīsies, bet korekcijas varētu rasties pēc divu jaunu pārstrādes uzņēmumu darbības sākšanas. Viens ir bijušais Bauskas piens, kur gatavojas pārstrādāt piena sūkalas, bet otrs - jauns lietuviešu uzņēmums Kauņas tuvumā. Abām rūpnīcām lielos daudzumos būs vajadzīgs piens, tādēļ zemniekiem ir cerības uz nedaudz lielāku iepirkuma cenu, sacīja Gulbe.

Viņa arī sacīja, ka vairākas zemnieku saimniecības patlaban apsverot ieceri likvidēties vai mainīt ražošanas profilu. Tikmēr kopumā Latvijas piena nozarē ir tikai viens nozīmīgākais spēlētājs - AS Preiļu siers, kas ne tikai pārstrādā lielu daudzumu piena un izvērš eksportu, bet arī demonstrē darbības stabilitāti un veiksmīgu stratēģiju atšķirībā no citiem uzņēmumiem.

Bankrotējušā Bauskas piena teju pabeigtajā jaunajā ražošanas ēkā jau nākamgad varētu uzstādīt iekārtas piena pārstrādei, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve pastāstījis īpašumu šogad pārņēmušās SIA Sigilo KV direktors Kaspars Kazāks.

Taču tur netapšot parastie piena produkti, bet galvenokārt inovatīvi tiks izmantotas sūkalas, kas atliek pēc piena pārstrādes sierā un citos gardumos. «Ražotnei nebūs pamatprodukta, bet seši blakusprodukti,» biznesa plānu atklājis K. Kazāks. «Pārstrādāsim 200 – 300 tonnas piena dienā, ko tagad aizvedam uz Lietuvu,» viņš teicis.

Vispirms piens pārtaps cietajā sierā ar kāda Itālijas ražotāja zīmolu un krējumā. Atlikušais un no citiem ražotājiem nopirktais sūkalu koncentrāts – kopumā 250 – 450 tonnas dienā – tiks pārstrādāts bioetanolā, procesā iegūstot arī lopbarības piedevu, attīrītu, sašķidrinātu CO2 gāzi un sūkalu proteīna pulveri. Katram produktam būs savs tirgus.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Piena uzpircēja un tirgotāja SIA Baltic Dairy Board, kas pirms diviem gadiem kā SIA Sigilo KV izsolē iegādājās maksātnespējīgo AS Bauskas piens un ar Krievijas investoru piesaisti pērn sāka rūpnīcas būvniecību, trīs gados attīstībā plāno investēt 18 miljonus eiro.

Kā informēja Zemkopības ministrijā, par šādiem plāniem šodien runāts uzņēmuma vadības un zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes pārstāvju tikšanās laikā rūpnīcā.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju piena nozarē, sanāksmes mērķis bija iepazīties ar uzņēmuma darbību un uzzināt pieredzi, kā veiksmīgi strādāt un iekarot jaunus tirgus piena produktu realizācijai.

Stāstot par nākotnes plāniem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks uzsvēra, ka trīs gadu laikā rūpnīcā plānotas investīcijas 18 miljonu eiro apmērā, bet piecu gadu laikā uzņēmums cer palielināt ražošanas apjomu un sasniegt piena/sūkalu pārstrādes jaudu 800-1000 tonnas diennaktī. Tāpat uzņēmumā plāno sākt piena-sūkalu proteīna padziļinātu pārstrādi, ražojot produktus ar ļoti augstu pievienoto vērtību.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir pabeidzis 2017. gada nogalē aizsākto svaigo piena produktu Izcilības centra izveidi, kurā investēti 15 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Rezultātā ir uzbūvēta jauna biezpiena sieriņu rūpnīca, iegādātas jaunas ražošanas iekārtas un modernizēta esošā infrastruktūra. Tas ir viens no pēdējo gadu ievērojamākajiem Latvijas pārtikas nozares investīciju projektiem, kura kopējais apjoms sasniedz 14,6 miljonus eiro. Projekts iecerēts ar mērķi paplašināt jaunu un inovatīvu piena produktu piedāvājumu vietējam un starptautiskajiem tirgiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē projekts noritēja ilgāk, nekā plānots – trīs gadu laikā. Šajā laikā tika veikta virkne tehnoloģisku un darba vides uzlabojumu, jaunu iekārtu uzstādīšana AS “Rīgas piena kombināts”. Vienlaikus ražošana no SIA “Rīgas piensaimnieks” tika pārcelta uz AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”. SIA “Rīgas piensaimnieks” 2020.gada sākumā tika juridiski pievienots AS “Rīgas piena kombināts”.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Padziļināti pārstrādājot piena molekulas, SIA Baltic Dairy Board top produkti ar augstu pievienoto vērtību – proteīns un laktozes koncentrāts; 96% produkcijas eksportē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Baltic Dairy Board ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Līdz 2015. gadam tā pamatdarbība bija saistīta ar svaigpiena loģistikas pakalpojumu sniegšanu, citu piena produktu iegādi un izplatīšanu. 2012. gadā SIA Baltic Dairy Board no bankas iegādājās maksātnespējīgā piena produktu ražotāja Bauskas piens ēkas un zemi. 2016. gadā tika atvēra jauna sūkalu/piena olbaltumvielu un augstas pievienotās vērtības produktu rūpnīca, kurā tika ieguldīti 11 milj. eiro. 1,7 milj. eiro bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 18,5 milj eiro. 2017. gadā plānots apgrozījuma pieaugums vismaz par 50%, lēš SIA Baltic Dairy Board valdes loceklis Kaspars Kazāks. «Uzņēmums fokusējas uz nišas jeb padziļinātas pārstrādes industriāliem produktiem, piens tiek sadalīts pa molekulām – tauki, olbaltums, laktoze un ūdens. Uzņēmums piedalās pētniecības projektos, kuriem ir piesaistītas ES naudas, lai rastu paņēmienus padziļināti pārstrādāt šīs atsevišķās molekulas, radot īpaši augstu pievienoto vērtību. Šī nav tikai piena pārstrādes rūpnīca, zem viena jumta ir gan piena pārstrāde, gan biotehnoloģijas – iekārtas, kas padziļināti pārstrādā piena cukurus. Nezinu, vai līdzīgas rūpnīcas ir vēl kaut kur pasaulē,» stāsta K. Kazāks.

Pagājušajā nedēļā, 17. februārī, SIA Baltic Dairy Board nosūtījis pirmo piena proteīna pulvera MPC 85 eksporta kravu uz ASV 114 tūkstošu eiro vērtībā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim uzņēmums eksportē produkciju jau uz sekojošām valstīm: Polija, Nīderlande, Vācija, Lietuva, Igaunija, Austrija, Rumānija, Grieķija, Ukraina, Ēģipte, Maroka, Francija un Ungārija.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka SIA Baltic Dairy Board ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Līdz 2015. gadam tā pamatdarbība bija saistīta ar svaigpiena loģistikas pakalpojumu sniegšanu, citu piena produktu iegādi un izplatīšanu. 2012. gadā SIA Baltic Dairy Board no bankas iegādājās maksātnespējīgā piena produktu ražotāja Bauskas piens ēkas un zemi. 2016. gadā tika atvēra jauna sūkalu/piena olbaltumvielu un augstas pievienotās vērtības produktu rūpnīca, kurā tika ieguldīti 11 milj. eiro. 1,7 milj. eiro bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Atšķirībā no Lakto ražošanas pirmssākumiem deviņdesmitajos gados, pašlaik raudzētajā piena produktā Lakto izmantotās baktērijas neslimo un pēkšņi nenomirst, un produkts visās ražošanas un tirgošanas dienās saglabājas nemainīgs. Kā panākt, ka produktā savairojas baktērijas, turklāt tās ir organismam labvēlīgas un pat veselīgas, uzziniet, skatot galeriju augstāk.

Šonedēļ Db.lv viesojās Food Union uzņēmuma Rīgas piena kombināts (RPK) ražotnē Rīgā, Bauskas ielā 180. Tur uzzinājām, ka Lakto ražošanas procesā ietilpst tāds pats piena sagatavošanas process kā jebkuram citam piena produktam, piemēram, kefīram vai jogurtam, taču atšķirīga ir Lakto izturēšana īpašā, karstā telpā ar noteiku temperatūras režīmu jeb termostatā, kurā baktērijas vairojas un rada īpašo produkta konsistenci.

Raudzētā piena produkta Lakto ražošanas pirmssākumi meklējami deviņdesmitajos gados, kad uzņēmums kopā ar Latvijas zinātniekiem radīja labvēlīgas baktērijas, kas rūgst un ir veselīgas cilvēka organismam. Sākotnēji baktēriju kultūru audzēja kolbās tepat, RPK, tomēr, kā tas nereti notiek maza apjoma ražošanas procesā, baktēriju attīstība nebija kontrolējama, stāsta Maija Avota, Lakto zīmolu vadītāja. Tādēļ deviņdesmito gadu beigās tika uzsākta sadarbība ar uzņēmumu, kas varēja nodrošināt to, ka Lakto īpašības nemainās laika gaitā, stāstīja uzņēmuma pārstāve.

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs 2016 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, lauku uzņēmējus un mazpulcēnus, informē Zemkopības ministrija.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Kuldīgas novada zemnieku saimniecībai Ezergaļi un tās saimniekiem Dzintaram un Ivetai Erdmaņiem. Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Bauskas novada SIA Jaunkrasts, tās vadītājs Gints Druseiks.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Rēzeknes novada zemnieku saimniecība Lukstiņmājas, kurā saimnieko Ķipuru ģimene. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Kocēnu novada zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Jānis Grasbergs, bet laureāta nosaukumu nominācijā Lauksaimniecības kooperatīvs ieguva Durbes novada LPKS Durbes grauds, tās vadītājs Sandris Bēča.

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Izveidots jauns krējuma saldējums ar olu liķiera garšu, olu liķiera garšas mērci un rozīnēm rumā, kā arī krējuma saldējumam ar sāļās karameles mērci un karamelizētiem pekanriekstiem. Jauno saldējumu receptes izstrājuši “Food Union” pārtikas tehnologi uzņēmuma Saldējuma kompetences centrā Rīgā, Bauskas ielā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Zemgales rajona tiesā Bauskā iesniegts piena pārstādes uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» maksātnespējas pieteikums, liecina Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija.

Ar «Baltic Dairy Board» maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies Pētera Bites Iecavas pagasta zemnieku saimniecība «Jumis».

Kompānijas maksātnespējas procesa administratora pretendente ir Inga Eglīte.

Tiesa «Baltic Dairy Board» maksātnespējas pieteikumu plāno skatīt šogad 23.maijā.

Bite aģentūrai LETA sacīja, ka «Baltic Dairy Board» zemnieku saimniecībai ir parādā naudu par divu mēnešu periodā piegādāto pienu.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji zemnieku saimniecība naudu no «Baltic Dairy Board» mēģināja atgūt sarunu ceļā, bet tas nedeva vēlamo rezultātu, tāpēc nolemts vērsties tiesā.

Bite neatklāja, kādu naudas summu «Baltic Dairy Board» ir parādā zemnieku saimniecībai, bet norādīja, ka tā saimniecībai ir ļoti nozīmīga summa. «Piegādājām viņiem pienu divu mēnešu apmērā. Viņi bija vienīgie pircēji tobrīd,» viņš teica, piebilstot, ka sadarbību ar uzņēmumu zemnieku saimniecība pārtraukusi janvārī.

Zemgales rajona tiesa pieņēmusi lēmumu pagarināt Baltic Dairy Board termiņu tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Termiņš pagarināts līdz 2018.gada 17.augustam,nosakot, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns iesniedzams apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pagarinātā saskaņošanas termiņa beigām.

«Baltic Dairy Board» pagājušajā gadā strādāja ar 19,456 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas zaudējumi pieauga trīs reizes, sasniedzot 1,118 miljonus eiro. Revidents kompānijas gada pārskata atzinumā norāda uz būtisku nenoteiktību saistībā ar «Baltic Dairy Board» spēju turpināt darbību.

«Baltic Dairy Board» (iepriekš «Sigilo KV») 2012.gadā izsolē iegādājās maksātnespējīgo piena pārstrādes uzņēmumu «Bauskas piens» un sāka būvēt piena rūpnīcu. «Baltic Dairy Board» rūpnīca tika nodota ekspluatācija 2015.gada decembrī, bet ražošana sākās 2016.gada janvārī.

Zemgales rajona tiesa Bauskā ierosinājusi piena pārstrādes uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, informēja tiesā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai ar kreditoriem tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 7.oktobrim.

Arī 2018.gada 18.maijā Zemgales rajona tiesa ierosināja «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču 2018.gada 23.augustā tiesa apstiprināja kompānijas iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu.

«Tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes laikā, komunicējot ar kreditoriem, nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditoru ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību, lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» toreiz skaidroja kompānijas pārstāvji.