Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzskata, ka padziļinātā pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai nerezidentu bankās
Lai gan pēdējās dienās tieši Skandināvijas kapitālam piederošā Swedbank pieķerta un sodīta par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē, tomēr Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārliecināta, ka padziļināta pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) pasākumu īstenošanā bija jāveic tikai tā dēvētajās nerezidentu bankās kā sāpīgākajā tirgus segmentā. Turklāt FKTK vadītājs Pēters Putniņš savos skaidrojumos, kādēļ saudzētas Skandināvijas bankas, nonāk pretrunās, jo, no vienas puses, esot svarīgi pārbaudīt tās bankas, kurās ir liels darījumu skaits ASV dolāros, bet, no otras puses, viņš nenoliedz, ka NILLTFN nosacījumi jāievēro arī tām bankām, kas strādā ar citām valūtām vai pārsvarā veic darījumus eiro.
ASV signāli
Atbildot uz jautājumiem, kādēļ ASV konsultāciju uzņēmumu pārbaudes par saviem līdzekļiem, kas, pēc neoficiālas informācijas, sniedzās pat līdz diviem miljoniem eiro (precīzāka informācija par šo auditu izmaksām būs publiski pieejama banku gada pārskatos), bija jāveic tikai tām bankām, kuras pārsvarā orientējas uz nerezidentu apkalpošanu, bet tika saudzētas universālās Skandināvijas kapitālam piederošās bankas, FKTK pārstāvji ir ļoti izvairīgi.
P. Putniņš apgalvo, ka bijis jāsāk ar sāpīgāko problēmu. Nav noslēpums, ka tieši no ASV nāca signāli par aizdomām par Latvijas banku iespējamo saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un Latvijas bankām ir grūti atvērt korespondējošos kontus darījumiem ar ASV dolāriem tieši aizdomu ēnas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas procedūrām dēļ. FKTK nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš, kurš tika komandēts uz ASV 12 Latvijas bankās veikto pārbaužu organizēšanai, kā iemeslu, kādēļ pārbaudes neskāra Skandināvijas bankas, min kapacitātes trūkumu, jo arī Amerikā nemaz neesot tik daudz kompāniju, kas specializējas banku procedūru pārbaužu veikšanā, turklāt lielākā un nopietnākā kompānija jau četrus gadus uz priekšu nofraktēta Meksikas banku pārbaudīšanai.
Jautāts, kāds bija pārbaužu veikšanai izvēlēto kompāniju atlases process un vai tiešām FKTK klauvēja pie šo kompāniju durvīm, taujājot, kura no jums vēl brīva, A. Lagzdiņš atbild, ka esot rīkota iepirkuma procedūra, ar kuru var iepazīties FKTK mājas lapā. Taču iepirkums tika veikts tikai par pārbaudes apjoma un metodoloģijas izstrādni, bet ne par pašām pārbaudēm, kuras apmaksāja bankas no saviem līdzekļiem. FKTK apliecina, ka bankas varēja izvēlēties tikai vienu no diviem FKTK rīkotajā konkursā izraudzītajiem pretendentiem – Navigant Consulting Inc. vai kompāniju apvienību Exiger LLC un Lewis Baach Kaufmann Middlemiss.
Lielo četrinieku ignorē
Uz jautājumu, kādēļ pārbaudes tika uzticētas mazpazīstamām kompānijām, bet nevis pasaules līmeņa auditorkompānijām jeb tā dēvētajam lielajam četriniekam, P. Putniņš atbild, ka bankās nav veikts grāmatvedības audits, bet gan procedūru pārbaude noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas procedūru ievērošanā. Lai gan visas lielās auditorkompānijas nodarbojas ne tikai ar finanšu auditu, bet arī citu jomu padziļinātu pārbaudi, tai skaitā vētījot kompāniju un kredītiestāžu iekšējās procedūras un to efektivitāti, tomēr šīm pārbaudēm izvēlētas tieši ASV bāzētas specializētās kompānijas.
A. Lagzdiņš gan apgalvo, ka nākamajā solī šādas pārbaudes, kādas pašlaik veiktas 12 nerezidentu bankās, tiks veiktas pilnīgi visās bankās, vēl tikai nav zināms, vai tas notiks jau nākamgad vai tālākā nākotnē. Vēl viens iemesls, kādēļ vētīšanai netika pakļautas Skandināvijas bankas, esot tas, ka to īpašnieku struktūra esot atšķirīga, skaidro A. Lagzdiņš. ASV pārbaudītāji kā vienu no mūsu nerezidentu bankās atklātajām problēmām minējuši to, ka atsevišķās bankās akcionāru struktūra ierobežo atbilstības un iekšējā audita funkcijas patstāvību. ASV pārbaudītāju atklātās problēmas gan nebūšot iemesls banku sodīšanai, apgalvo FKTK Attīstības kontroles departamenta direktore Maija Treija. Pārbaudītāju atklātās nepilnības tikšot uzdots bankām novērst, un, ja tas netikšot darīts, tad gan sekošot soda sankcijas. Tieši ASV konsultantu veikto pārbaužu laikā FKTK ir sodījis vairākas bankas par NILLTFN pārkāpumiem.
Pašām bankām par ASV auditoru veikto nav ļauts bilst ne vārda, jo līgumā iestrādāti ļoti nopietni konfidencialitātes noteikumi. Gan Baltic International Bank, gan Rietumu Banka, gan ABLV uz visiem jautājumiem saistībā ar šīm pārbaudēm atbild tikai ar vienu vārdu: konfidencialitāte.
