«Bankas patlaban dzīvo citā ritmā nekā vispārējā Latvijas ekonomika, jo ekonomika jau atkopusies, bet finanšu industrija turpina cīnīties ar krīzes sekām. Papildu resursus prasa ne vien eiro ieviešana, bet arī tas, ka aizvien stingrāka kļūst finanšu sektora uzraudzība un regulācija,» intervijā laikrakstam Diena norādījis bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
«Minētie faktori bankām neļauj mesties attīstības dejā kopā ar eksportējošiem uzņēmumiem,» viņš piebildis.
Jautāts, vai līdz ar eiro ieviešanu no valūtas maiņas zudušie ienākumi banku sektoru ietekmēs, bankas vadītājs atbildējis: «Ietekmēs kā nu kuru banku, bet nevar noliegt, ka bankai ar valūtas maiņu saistīti nopietni ieņēmumu posteņi, kas mērāmi daudzos tūkstošos latu.»
«Bieži saka, bankas, lai šos turpmāk negūstamos ieņēmumus kompensētu, paaugstinās citu pakalpojumu maksu. Ja mēs droši zinātu, ka, piemēram, paaugstinot bankas kartes maksu no sešiem uz 16 latiem gadā, visi klienti sadarbību ar mums turpinās, tad droši vien mēs to darītu, bet tirgū jau tā nenotiek – banka, kas izvēlēsies agresīvāku politiku, paaugstinot pakalpojumu maksu, var zaudēt klientus. Tāpēc banku sektora spēlētāji raugās cits uz citu, vēro pārējo darbošanos un ir piesardzīgi,» viņš atklājis.
Savukārt, runājot par ES līmenī apspriesto finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, G. Beļavskis paudis: «Nevaram noliegt to, ka liela daļa no atbildības par finanšu krīzi, kas daudzas valstis skārusi pēdējā laikā, gulstas uz to finansistu pleciem, kuri pieņēma nepareizus lēmumus, bija pārāk vieglprātīgi, riskēja un varbūt arī dzinās pēc ātras, vieglas peļņas, tāpēc karmiski būtu pareizi, ja finanšu sektors par savu vieglprātību samaksātu.»
«Protams, krīzē daudzi cilvēki cieta no pārmērīgām kredītsaistībām arī tāpēc, ka paši vieglprātīgi pieļāva – augsto ienākumu laiks nekad nebeigsies. Izvērtējot, vai atbildību par notikušo uzlikt parastam cilvēkam vai arī finansistam, kuram ir plašāka izpratne par ekonomiskajiem procesiem, jāatzīst, ka finanšu sektora atbildību pilnībā noliegt nevar,» teicis bankas pārstāvis.
Intervijā viņš izteicies arī par nekustamo īpašumu cenām. Pēc viņa teiktā, «cenas mājokļiem, ko iegādājas vidusmēra Latvijas iedzīvotāji, varbūt nedaudz kāps, bet ne radikāli. Augsta līmeņa dārgiem īpašumiem, kurus lielā skaitā pērk turīgi nerezidenti, cenas varētu arī būtiski palielināties.»