Jaunie regulatoru noteikumi bankām, kas tiek pieņemti, lai stiprinātu finanšu sistēmu, rada nekārtību pasaules banku sektorā, uzskata Blackstone Group vadītājs Stefans Švarcmans.

Viņš uzsver, ka patlaban pasaulē ir banku krīze, un Bāzele III noteikumi samazina banku sistēmas visā pasaulē, raksta Bloomberg.

Blackstone pārstāvis norāda, ka bankas ierobežo kreditēšanu un samazina biznesus, atgūstoties no 2008. gada finanšu krīzes, kā arī meklē veidus, kā izpildīt Bāzele III kapitāla un svērto aktīvu rādītājus. Jaunie noteikumi ir regulatoru mēģinājums izvairīties no finansiālā sektora šokiem pēc tam, kad ASV un Eiropas valstīm nācās palīdzēt aizdevējiem ar finansējumu krīzes laikā.

Eirozonas inflācija ir vien 0,3%, bet bezdarba līmenis turas 11,5%, kas ir tuvu rekordaugstam līmenim. Otrajā ceturksnī izaugsme reģionā apstājās, un noskaņojuma rādītāji kopš Krievijas un Rietumvalstu sankciju ieviešanas ir pasliktinājušies.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Stingrāka finanšu risku kontrole no valsts un Eiropas regulatoru puses prasa lielus ieguldījumus no bankām un finanšu organizācijām. Bankas un finanšu institūcijas jau tagad sastopas ar arvien stingrāku un stingrāku kontroli no regulatoru puses, kas noved pie lielākiem apjomiem atskaišu sagatavošanā. Nākotnē prasības tikai augs. Tādējādi vairākas bankas apsver iespēju maksimāli standartizēt un automatizēt regulatoru atskaišu veidošanu, pielietojot speciālus risinājumus.

Nesenās finanšu krīzes rezultātā patlaban pasaulē, tostarp, Eiropā, tiek ieviesti aizvien vairāk jauni standarti un nosacījumi, kā padarīt bankas drošākas, tomēr, no otras puses, tas uzliek bankām papildus administratīvo slogu, jo tām jātiek galā ar daudzām jaunām prasībām, ieviešot tās salīdzinoši īsos termiņos, kā arī iesniedzot neskaitāmas jaunas atskaites un datus. Eiropas tai skaitā arī Latvijas lielākās bankas jau pavisam drīz nonāks stingrākā - Eiropas Centrālās bankas – uzraudzībā, savukārt Bāzele III nosacījumi liks tām palielināt kapitālu (piemēram, samazinot dividendes) vai samazināt risku (piemēram, pārdodot kādu no struktūrām). Kā liecina Wolters Kluwer Financial Services aplēses, Bāzeles III ieviešanas rezultātā ievērojami augs datu apjoms, kas jāiesniedz regulatoriem. Gan vienotajā pārskatā, gan finanšu būs jāiesniedz vairāki tūkstoši datu. Jau patlaban ir skaidrs, ka bankām, būs ļoti grūti iekļauties regulatora norādītos termiņos, lai nodotu visas nepieciešamas atskaites, un bankas, kurām nav automātiskās kalkulācijas sistēmas, nespēs noteiktajā termiņā šīs atskaites iesniegt, stāsta Wolters Kluwer Financial Services eksperti.

Eiropas Centrālā banka, sākot uzraudzīt finanšu sektoru vienotās valūtas reģionā, lielākajām bankām veiks stresa testus, iecerējusi eirozonas lielākajām bankām likt turēt vismaz 8% lielu kapitāla buferi, atsaucoties uz anonīmu avotu, raksta Bloomberg.

ECB liks bankām kapitālu 7% apmērā no riska svērto aktīvu un vēl 1% papildus kapitālu lielākajām bankām.

ECB sāks uzraudzīt eirozonas bankas, lai izvairītos no parādu krīzes atgriešanās. Pirmais solis būs 124 banku bilanču pārbaudes, un šīs darbības varētu likt vairākām bankām meklēt papildus kapitālu.

Galvenais parametrs, kas nosaka, cik daudz bankām būs kapitāls jāpalielina, būs atkarīgs no tā, kā ECB mēra banku aktīvu riska pakāpi, taču šīs vadlīnijas ECB vēl nav publicējusi, un tās var atšķirties no tām, kā bankas to mēra patlaban. Tas sarežģī aprēķinus, kuras bankas patlaban neizpilda ECB kapitāla prasības.

Ņemot vērā pašreizējos Bāzele III standartus, 19 vājākajām bankām šis rādītājs ir virs 8%, un zemākais ir Commerzbank – 8,4%.

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja atvieglojusi pretrunīgi vērtētos jaunos Bāzeles nosacījumus, kas veidoti, lai mazinātu banku paļaušanos uz parādu.

Sviras rādītājs (leverage ratio) tika mainīts pēc tam, kad veikta banku datu analīze, skaidro Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Tāpat mainīts likviditātes rādītājs.

Bankas iepriekš norādīja, ka stingrāku nosacījumu ieviešana var bremzēt ekonomikas izaugsmi un kreditēšanu. Tādas starptautiskas bankas kā BNP Paribas SA, Bank of America Corp un Citigroup pēc tam, kad pērnā gada jūnijā tika publicēts noteikumu melnraksts, norādīja, ka nepieciešams to mīkstināt, jo savādāk tas ietekmēs ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu, sadārdzinot valdību parādu, kā arī veicinās banku vēlmi investēt riskantākos aktīvos.

Ja jaunās Bāzele III kapitāla prasības būtu jāievieš jau pērn, bankām būtu nepieciešami papildus 208 miljardi eiro, liecina Bāzeles Komitejas aplēses.

Tiesa gan, kapitāla trūkums 101 lielākajā bankā bija par 176 miljardiem mazāks nekā iepriekš veiktajā komitejas pārbaudē 2011. gada decembrī.

Jāpiebilst, ka jaunās prasības tiks pakāpeniski ieviestas sešu gadu laikā, sākot no šā gada janvāra.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka Bāzeles komiteja gada sākumā atkāpusies no iespējami ātrākas stingrāku prasību ieviešanas.

Runa ir par noteikumiem, kas saistīti ar tā saucamo likviditātes seguma koeficientu. Proti, šī noteikuma izpildes termiņu Bāzeles komiteja ir atbīdījusi no 2015. gada uz 2019. gadu. Šis likviditātes seguma koeficienta likums paredz, ka bankām jāglabā viegli pārdodami aktīvi (piemēram, skaidra nauda, valdības obligācijas) tādā daudzumā, lai 30 dienas spētu izturēt saspringtu likviditātes krīzi. Šādiem likvīdiem aktīviem būtu jābūt 100% apmērā no tās summas, kura bankai teorētiski nebūtu pieejama naudas tirgus apstāšanās gadījumā (30 dienas pēc kārtas).