Balto sarakstu jeb tā dēvēto Padziļinātās sadarbības programmu grib padarīt pieejamu ikvienam uzņēmumam, tāpēc tās dalībniekus varētu segmentēt trijos līmeņos, vienlaikus nodrošinot lielāku pretimnākšanu
To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums par Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) darbību un tās attīstības modeli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Lai arī PSP darbojas kopš 2012. gada, tajā, pēc Finanšu ministrijas informācijas, ir iekļauti tikai 75 dalībnieki. Ir piepildījušās 2012. un 2013. gadā paustās prognozes (DB12.06.2013.) par to, ka šī programma kļūs par VIP klubiņu. Uzņēmēji (DB 07.01.2016.) vairākkārt ir aicinājuši Finanšu ministriju un valdību paaugstināt PSP prestižu un pārskatīt kritērijus. Ministru prezidenta Māra Kučinska valdības rīcības plānā ir paredzēts izvērtēt iespēju paplašināt šīs programmas priekšrocības klāstu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu. Ziņojumā valdībai norādīts, ka VID un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šobrīd nodrošina virkni priekšrocību PSP dalībniekiem. Kā būtiskākās priekšrocības minētas ar pozitīvu finansiālu ietekmi uz uzņēmumu darbību, piemēram, uzņēmumi jaunos kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas sāk lietot ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī, savukārt PSP dalībnieki kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas sāk lietot ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī. Vēl viena priekšrocība ir iespēja akcīzes preču noliktavas turētājam piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā.
Apstiprina prognozes
Sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji, kas ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu dalības iespējas, būs spēkā tikai gadu, ļaujot pēcāk dalībnieku loku paplašināt. Taču kopš 2012. gada 1. jūlija ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi un PSP kritēriji joprojām ir nesaderīgi ar koncepcijā iekļauto.
Koncepcijā secināts, ka šobrīd PSP kritēriju kopums ir nesaderīgs ar tās mērķi un nesamērīgs ar izvirzīto kritēriju radīto administratīvo slogu nodokļu maksātājam, kā arī paredzētajām priekšrocībām, kas kopumā nemudina nodokļu maksātāju kļūt par PSP dalībnieku. Kritēriji rada iespaidu, ka nodokļu administrators – valsts – uzskata, ka nodokļu maksātāja izcilība attiecībā pret valsti ir mērāma pēc tā apgrozījuma, darbinieku skaita, ienesīguma u.c. specifiskiem kritērijiem, kuriem kvalificēties var vien aptuveni 1500 Latvijas lielo nodokļu maksātāju, no kuriem 2016. gada nogalē kvalificējušies bija tikai 66.
Visu rakstu Balto sarakstu grib padarīt par iekārojamu vietu uzņēmējiem lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Bizness.