Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir dažādi viedokļi par to, kam būtu jāuzņemas galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību.

Trešdaļa (34%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdi KNAB būtu jāuzņemas konkrētajam darbiniekam, kas veic informācijas nopludināšanu. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

Tikpat daudz (33%) Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāju norādījuši, ka galvenā atbildība saistībā ar informācijas noplūdes gadījumiem KNAB būtu jāuzņemas KNAB vadītājam.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem jāuzņemas ģenerālprokuratūrai, kas īsteno KNAB operatīvā darba uzraudzību.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Strādājot pastiprināti nelegālo akcizēto preču aprites apkarošanas jomā, policijas darbinieki Zemgales reģionā atsavinājuši iespaidīgā daudzumā nelegālās akcizētās preces, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP).

ZRP Jēkabpils iecirkņa policijas darbinieki, rīkojot reidu Jēkabpils tirgū, pie 1975.gadā dzimuša vīrieša atsavināja 2000 cigaretes Premjier ar Baltkrievijas akcīzes markām. Rīkojot atkārtotu reidu tirgū, pie 1968.gadā dzimuša vīrieša atsavināja ievērojamā klāstā nelegālo cigarešu - 20 400 bez Latvijas Republikas akcīzes markām un 42 litrus nelegālā alkohola. Par doto faktu uzsākti kriminālprocesi.

Savukārt reida laikā Jelgavas tirgū, VP ZRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki sadarbībā ar VP ZRP Jelgavas iecirkņa darbiniekiem atsavināja 4600 nelegālās cigaretes ar Baltkrievijas un Ukrainas akcīzes markām ar dažādiem nosaukumiem – NZ Gold Super Slim, Cartel, NZ, Fest. Atkārtota reida laikā, policijas darbinieki atsavināja papildus 840 cigarešu. Par abiem gadījumiem uzsāktas administratīvās lietvedības.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.

Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.

Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas 

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoka parakstītais rīkojums, kuru Jurašs saņēmis šodien, paredz, ka ar 15.augustu tiks izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar Jurašu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2016.gadam. Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespējas samazinājumu, informē Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 22.oktobra lēmumu, Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem 2016.gadam tika provizoriski (pirms regulas publikācijas) noteiktas šādas nozvejas kvotas, salīdzinājumā ar 2015.gadu:

- Brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 5,3%, kaut arī Eiropas Komisija (EK) priekšlikumā tika paredzēts 13,7% samazinājums. Šī 8,4% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 2490 tonnas zvejas iespējas 2016.gadā. Nozvejas kvota - 27 990 tonnas.

- Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 10%. Nozvejas kvota - 18 791 tonnas. EK priekšlikumā bija paredzēts 21% samazinājums.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Nākamgad nozvejas kvotas reņģēm un Baltijas jūras austrumu krājuma mencām palielinātas, bet brētliņām – samazinātas.

To paredz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

«Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,» uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas, informē ministre. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bijis nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Latvijai izdevies panākt ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto.

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Ap Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, informē kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns» arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Viņš uzsvēra, ka mums gāzes piegādes no ziemeļiem un rietumiem daļēji nāk zem jūras. Tāpat jādomā par komunikāciju kabeļiem. "Bez komunikācijām, protams, ir ļoti grūti operēt," viņš uzsvēra.

Saspīlētos apstākļos Krievija varētu mēģināt to izmantot, viņš pauda, spriežot, ka, iespējams, notikušais kabeļu bojājums ir mēģinājums redzēt, cik efektīvas tādas rīcības varētu būt un kas tiks darīts pretī.

Kažociņš arī vērtēja, ka Krievijas konvencionāls uzbrukums NATO, tajā skaitā Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. "Viņi nevar pat ieņemt Donbasu. Tagad sākt plašāku karu pret NATO nav reāli," viņš pauda.

Runājot par hibrīdkaru, Kažociņš norādīja, ka Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādi veidi, kā stiprināt noturību, un pie tā valdība strādājot.

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

#Megastar ir arī lielākais peldošais tirdzniecības centrs Baltijas jūrā.

LNG ātrgaitas prāmis Megastar, kas uzsāka kursēt maršrutā Tallina-Helsinki 2017. gada janvārī, savā pirmajā gadā ir pārvadājis vairāk nekā 2 miljonus pasažierus, AS Tallink Latvija Pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

Šis ir lielākais pasažieru skaits, kas uz viena kuģa gada laikā ir pārvadāts Baltijas jūrā.

«Megastar ir lielākais ieguldījums Igaunijā pēdējā desmitgadē ar privāta kapitāla investīciju pamatā, un mēs esam ļoti gandarīti ar kuģa sniegumu pirmajā gadā. Šis kuģis patiesi ir jaunākās paaudzes kuģis, kas ir aizsācis jaunu laikmetu Baltijas jūrā, uzstādot jaunus standartus,» sacīja Janek Stalmeister, Tallink Grupp CEO.

Viens no galvenajiem Liepājas ūdenssaimniecības projekta uzdevumiem ir jauna notekūdeņu izvada izbūve Baltijas jūrā.

Izvads tiek būvēts pie pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām 1,5 km kopgarumā, no tiem1,2 km ir tieši jūrā. Lai varētu veikt cauruļvadu montāžu un to novietošanu uz pontoniem, pie krasta ir uzbūvēta un ar smilšu maisiem nostiprināta patvēruma osta, kura aizsargā tehniku un materiālus no jūras viļņiem. Pašreiz jūrā tiek montēts cauruļvads un rakta tranšeja. Celtnieki izmanto katru mirkli, kad darbi jūrā ir iespējami, apgalvo projekta vadītāja Sandra Dejus.

Jūras izvads jāizbūvē līdz 2014.gada 30.martam, un tas nomainīs pašreizējo tērauda cauruļvadu, kas kalpojis vairāk nekā 30 gadu. Jūrā jaunā izvada trasējumu veic zemessmēlējs Rolands no Vācijas. Tas ir aprīkots ar GPS navigācijas sistēmu, kas ļauj izrakt tranšeju cauruļvada izbūvei ar precizitāti līdz 3 cm.

Par darbošanos iespējamā naftas ieguvē Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem varēs sākt priecāties tad, kad nafta sāks tecēt nopietnos apjomos no kāda veiksmīga urbuma, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre, kurš savulaik arī nodarbojies ar naftas izpēti uz cietzemes Gudenieku tuvumā.

Šmidre teica, ka par viņa naftas projektiem neesot nekā jauna ko stāstīt, savukārt celt ažiotāžu ap kārtējiem paziņojumiem par darbību Baltijas jūrā, viņaprāt, liecina par zināmu provinciālismu.

Uzņēmējs komentēja ziņu, ka kompānija SIA Balin Energy šā gada otrajā ceturksnī veiks pirmo izpētes urbumu Latvijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, 104 kilometru attālumā no Latvijas rietumu krasta.

2010.gada pavasarī, izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu 136 950 latu apjomā, elektronisko sakaru kompānijas Baltcom dibinātājs Šmidre iegājis «naftas mednieku» biznesā ar mērķi specializēties mazu naftas atradņu izpētē un ekspluatācijā. Šmidri jau vairākus gadus saista ar naftas atradņu izpēti Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, kur jau padomju laikos veikti izpētes urbumi un konstatēta jēlnafta pazemes iežos.

Ekonomikas ministrijas (EM) šā gada jūnijā izsludinātajā konkursā par licences saņemšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā saņemti divi piedāvājumi no pretendentiem Latvijā un Lietuvā, biznesa informācijas portāls db.lv uzzināja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā neatklāja uzņēmumus, kas iesnieguši pieteikumus.

Lasi Arī:

Naftas meklēšana jūrā - miljoni par kaķi maisā

Izsludina konkursu par ogļūdenražu izpēti un ieguvi Latvijas teritoriālajā jūrā

EM atgādina, ka konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīts par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).