Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu.

Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai PAD.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Rīgas jauno biroju ēku klāstu papildinājis A klases projekts pilsētas centrā, Pērses ielā 2A. Īpašuma attīstītājs ir SIA “River Properties”. Ēkas kopējā platība ir 3986 m2, tā ir nodota ekspluatācijā un to apdzīvo pirmie nomnieki.

Telpas ir pielāgojamas kā vērienīga, tā arī vidēja mēroga nomniekiem. To piesaiste uzticēta nekustamo īpašumu aģentūrai Kivi Real Estate.

Investējot 14 miljonus eiro, Rīgas centrā top jauns biznesa centrs 

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas...

Projektā pieejamas dažādas biroju platības, sākot no 200- 4000 kv.m Nomas maksa ir sākot no 16 EUR/kv.m. Nomas maksā ir iekļauta telpu izbūve, vadoties pēc nomnieku vajadzībām un vēlmēm. Esošajā celtniecības stadijā tās ir iespējams pielāgot arī ārstniecības iestādēm, kā arī citām vajadzībām.

Pirmie nomnieki projektam jau ir atrasti, viens no tiem ir SIA “Inspired”- Latvijā un Baltijā zināmi mārketinga eksperti, kuru darbībai ikdienā vajadzīga gan iedvesmojoša vide, gan reprezentabla un klientiem ērti pieejama lokācija. Noris sarunas arī ar vairākiem citiem potenciālajiem telpu lietotājiem.

Pērses ielas biroju projektu izceļ plašas terases, balkoni ar skatu uz vēsturisko centru un labiekārtots, zaļš iekšpagalms, kas pilsētas centrā ēkām ir retums.

SIA “River Properties” turpat blakus turpina arī attīstīt vēl vienu biroju ēku Barona ielā 30A, kuru plānots pabeigt šī gada nogalē.

Db.lv jau rakstījis, ka jaunā biznesa centrā, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, attīstītājs SIA “River Properties” plāno investēt 14 miljonus eiro. Visa projekta iznomājamā platība plānota 6 238,40 m2. Biznesa centru projektējuši arhitekti Iļja Miļgroms un Pēteris Bajārs.

“River Properties” ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas strādā ar dažādiem nekustamā īpašuma projektiem Rīgā. Uzņēmuma specialitāte ir pirmskara un koku ēku rekonstrukcija un renovēšana Rīgas centrā un Āgenskalnā, kā arī biroju celtniecība un komerctelpu noma.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Nekustamā īpašuma attīstītājs „Kaamosˮ nodevis ekspluatācijā otru “Moho Park” projekta ietvaros uzbūvēto 12 stāvu dzīvojamo ēku Mirdzas Ķempes ielā, Mežaparkā. Tajā tapuši 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Gandrīz 70% no jaunajiem mājokļiem jau atraduši savus jaunos īpašniekus.

Investējot gandrīz 15,5 miljonus eiro, kopumā “Moho Park” izbūvētas divas identiskas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem.

“Pēdējo divu gadu laikā nekustamā īpašuma nozare ir piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, kas ietekmējuši kā būvniecības procesu, tā arī mājokļu pircēju izvēles. Kamēr daļai jauno dzīvokļu meklētāju izdevies iegādāties izvēlēto mājokli, redzam, ka citi lēmumu par īpašuma iegādi ir uz laiku atlikuši, ieņemot nogaidošu pozīciju. Tomēr kopumā pircēju aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ir stabila, un esam gandarīti, ka mums ir izdevies Mežaparkā radīt kvalitatīvus, komfortablus un ilgtspējīgus mājokļus vairākiem simtiem rīdzinieku,” norāda “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu projekta būvniecībai Mārupē, Lielajā ielā 45, informē "Hepsor" pārstāvji.

Projektu "Mārupes dārzs" veido četri korpusi ar 23 dzīvokļiem katrā no tiem jeb kopā 92 divu, triju un četru istabu dzīvokļi. Projekta četru korpusu būvdarbus iecerēts pabeigt 2023.gada vasarā.

Jaunajā projektā paredzēta arī apzaļumota teritorija, privātās terases, balkoni, velonovietnes, autostāvietas, atpūtas stūrīši bērniem un pieaugušajiem, spēļu laukums centrālajā pagalmā.

"Hepsor" grupas kopējais apgrozījums 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 98%, sasniedzot 38,8 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa attiecīgajā periodā pieauga par 115%, sasniedzot 2,9 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Latvijā 2020.gadā "Hepsor" grupas uzņēmuma pārdošanas ieņēmumi sasniedza 4,9 miljonus eiro, veidojot gandrīz 13% no kopējiem grupas pārdošanas ieņēmumiem.

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Risinot kvalitatīvu, jaunu dzīvokļu nepieejamības problēmu Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītāji dažādo piedāvājumu ar īres dzīvokļu jaunajiem projektiem. Viens šāds projekts top Stabu un Skolas ielu krustojumā.

Daudzdzīvokļu nama Stabu ielā celtniecība tika uzsākta pērn un tiks pabeigta šā gada nogalē. 7 stāvu ēkas kopējā platība ir 1,550 kvadrātmetri, un tajā būs 33 dzīvokļi, kā arī divas komerctelpas pirmajā stāvā. Gandrīz visiem dzīvokļiem būs balkoni vai terases. Plašākās terases būs 16 kvadrātmetru lielas.

Pēc Latio grupas uzņēmuma SIA Stabu2A pasūtījuma būvētajā ēkā būs 28 vienistabas dzīvokļi un 5 divistabu. Īrniekiem tie būs pieejami ar pilnu apdari un mēbelēti.

"Pieprasījums pēc jauniem, kvalitatīviem īres dzīvokļiem Rīgā ir ārkārtīgi liels, vēl lielāks nekā pirms gada, taču atbilstošs piedāvājums ir niecīgs. Lielākoties tie ir vecu ēku rekonstruēti dzīvokļi," saka Bigbank Latvija Uzņēmumu kreditēšanas nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Pēc ievērojama pieprasījuma samazinājuma pagājušajā gadā “Merks mājas” novēro pozitīvas tendences mājokļu tirgū 2024. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.

Procentu likmju kāpuma un inflācijas radītais spiediens mazinājās, veicinot jaunu dzīvokļu iegādes interesi. Tirgus situāciju skaidro “Merks mājas” pārdošanas nodaļas vadītājs Grigorijs Baratašvili.

Pagājušā gada otrajā pusē “Merks mājas” novēroja būtisku pieprasījuma un klientu aktivitātes samazinājumu. Tas skaidrojams ar to, ka procentu likmju kāpums padarīja hipotekāros kredītus mazāk pieejamus un inflācija ietekmēja pirktspēju, kas savukārt ietekmēja iedzīvotāju lēmumus par nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr interese par nekustamo īpašumu saglabājas un šogad pirmā pusgada laikā “Merks mājas” novēroja, ka interese atgriežas un pat sāk augt. Vienlaikus gala lēmumi tiek pieņemti izsvērti un piesardzīgi vai atlikti līdz šķietami labvēlīgākiem apstākļiem.

Iemūrēta laika kapsula būvkompānijas "Merks" jaunākajā projektā "Merks Magnolijas", informē uzņēmums.

Projekts atrodas Šampētera apkaimē, Skrīnes ielā. Pirmās kārtas ietvaros taps divas 3-stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem. Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada vasarā.

"Šis ir nozīmīgs mirklis "Merks" turpmākajā attīstībā, jo "Merks Magnolijas" ir mūsu pirmais dzīvojamo māju projekts Pārdaugavā," saka Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Šampētera apkārtne izceļas ar glīti veidotām privātmājām un mazstāvu apbūvi. Tieši tāpēc projekta "Merks Magnolijas" ēkas tika radītas tā, lai tās iederētos apkārtējā vidē un topošajiem iedzīvotājiem spētu radīt privātmājas sajūtu dzīvoklī. Projekta būvniecība virzās straujiem soļiem uz priekšu, lai jau aptuveni pēc gada šeit varētu ievākties jaunie dzīvokļu īpašnieki," saka Mikus Freimanis, SIA "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors.