Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Leģendārais investors uzticas, ka ASV un Ķīnas attiecībās uzvarēs saprāts; pati kompānija ziņo par zaudējumiem.

Gadskārtējā Berkshire Hathaway akcionāru sapulcē Vorens Bafets izteicis šaubas, ka ASV un Ķīna varētu saķerties frontālā tirdzniecības karā un neatturēsies izdarīt kaut ko «sevišķi muļķīgu», citē Reuters.

Ekonomiski un citādā ziņā Savienotās Valstis un Ķīna būs divas pasaules lielvaras «ļoti, ļoti, ļoti ilgu laiku, nedēļas beigās Omahā notikušajā Berkshire Hathaway sapulcē, kas tradicionāli ir ar viņa personīgā šova elementiem, sacīja V. Bafets.

«Tās ir pārāk lielas un redzamas patiesības, ka ieguvums no tā ir pārāk liels un ka pasaules progress ļoti lielā mērā ir no tā atkarīgs, lai divas saprātīgas valstis neizdarītu kaut ko sevišķi muļķīgu,» sacīja V. Bafets.

Šogad februāra beigās tirgus dalībnieku uzmanība pievērsta tam, ko par aktuālo situāciju ekonomikā un finanšu pasaulē saka slavenākais pasaules ieguldītājs – Vorens Bafets.

Holdinga kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs nācis klajā ar savu ikgadējo vēstījumu uzņēmuma akcionāriem, kas tradicionāli ietver dažādas viņa pārdomas par šā brīža situāciju. Tāpat kāri tiek tverti viņa padomi par investīcijām un dzīvi kopumā. DB jau rakstījis, ka ikgadējā V. Bafeta vēstule kļuvusi par lasāmvielu, kura lielākā vai mazākā mērā būtu jāizburto cauri katram sevi cienošam investoram; savukārt Volstrītā tā kļuvusi pat par obligāto lasāmvielu. Protams, Bafeta tekstus palīdz lasīt arī tas, ka viņš mēdz izteikties visai asprātīgā un kolorītā manierē.

Leģendārais investors šogad atkārtojis savu pēdējo gadu laikā pausto pārliecību, ka ASV investīcijām joprojām ir lieliska vieta. V. Bafets uzsvēra, ka ASV ekonomikas nākotni pēdējā laika politiskie notikumi satracinājuši tomēr nav un piebilda, ka par «ASV lieliskumu» lielā mērā atbildīgi ir bijuši talantīgi un ambiciozi imigranti. «Tev nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, cik labi mūsu sistēma tomēr ir strādājusi. Vienkārši paskatieties apkārt. Skatieties uz 75 milj. māju, kas pieder pašiem to īpašniekiem, bagātīgo lauksaimniecības zemi, 260 milj. transportlīdzekļu, hiperproduktīvajām rūpnīcām, lieliskajiem medicīnas centriem, talantu pilnajām universitātēm. Viss tas reprezentē neto peļņu amerikāņiem, salīdzinot ar neauglīgo zemi, primitīvajām struktūrām un mazajām jaudām 1776. gadā. Sākot no nulles ASV ir uzkrājusi bagātību 90 triljonu dolāru apmērā,» V. Bafets, runājot par ASV, saglabā optimismu. «Jā, būs īslaicīgi bagātības uzkaršanas pārtrūkuma brīži. Tās audzēšana gan nestāsies. Es atkārtoju to, ko esmu jau teicis un turpināšu teikt nākotnē: mazuļi, kas šobrīd dzimst ASV būs laimīgākā «to raža» vēsturē», pārliecināts ir V. Bafets.

Leģendārais investors Vorens Bafets uzpircis finanšu tirgus Amazon.com un ASV banku akcijas.

Reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko ar naudu darījis, šķiet, pats slavenākais pasaules investors – Vorens Bafets. Pieejamā informācija liecina, ka viņš iepriekšējā ceturkšņa laikā uzpircis Amazon.com akcijas. Proti, otrajā ceturksnī Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway piederējis par 11% vairāk Amazon.com akciju nekā iepriekš (kopumā vairāk nekā miljarda ASV dolāru vērtībā). Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos.

Investīciju leģenda atzīst, ka bijusi pārāk skeptiska pret tehnoloģiju milžu akcijām

Nupat par saviem iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem informējusi viena no pasaules lielākajām kompānijām Berkshire Hathaway. Kompānijas finanšu rezultāti bijuši vājāki, lai gan daudzi investori lielāku uzmanību pievērš tam, kāds noskaņojums ir pasaules ieguldījumu leģendai Berkshire Hathaway vadītājam Vorenam Bafetam.

V. Bafets slavens ar to, ka viņš visai izvairīgi iegulda tehnoloģiju uzņēmumu akcijās. Tiesa gan, nupat (līdz ar Berkshire iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītāju publicēšanu) viņš atzinis, ka investoriem tomēr nevajadzētu baidīties no iespējām šī sektora akcijās, un norādījis, ka kļūdījies, neieguldot Google (Alphabet) un Amazon akcijās. «Man bija pietiekami daudz iespēju uzdot jautājumus un sevi izglītot. Bet es to palaidu garām,» paškritisks ir Bafets, kas piebilda, ka diemžēl nav spējis saskatīt Google potenciālu. Tāpat V. Bafets atzina savu kļūdu, ieguldot International Business Machines akcijās.

Kompānijām vajadzētu ierobežot ierastos peļņas solījumus

Mūsdienu finanšu pasaulē ierasts, ka lielākā daļa publiski kotēto uzņēmumu katru ceturksni ziņo par to, kā tiem finansiālā ziņā klājies iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Šie dati attiecīgi nonāk tirgus dalībnieku uzmanības centrā un bieži nosaka to, vai kāds konkrētais vērtspapīrs tiks pastiprināti pirkts vai pārdots. Tāpat kompānijas šajā pašā laikā sniedz savus peļņas paredzējumus, kas arī ietekmē investoru omu.

Pietiekami daudzi finanšu nozares smagsvari gan izvirza domu, ka šāda situācija stimulē īstermiņa domāšanu, kur kompānijas milzu pūles pieliek tam, lai uzspodrinātu savu kārtējo finanšu atskaiti.

Pagājušonedēļ gandrīz 200 globālu kompāniju vadītāji nāca klajā ar kopēju paziņojumu, ka vajadzētu pārtraukt praksi, kas paredz, ka paši uzņēmumi regulāri mēģina paredzēt ceturkšņa peļņu. Lielu svaru šim viedoklim piedeva tas, ka šo vadītāju vidū ir arī leģendārais investors un Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets un arī, piemēram, J.P. Morgan Chase & Co vadītājs Džeimijs Dimons. Katrā ziņā – ja Bafeta kungs kaut ko saka, tad finanšu tirgus dalībnieki mēģina klausīties.

Ja investoru guru Vorens Bafets pārdos māju par tādu cenu, kādu viņš to patlaban izlicis pārdošanā, tad viņš no tās iegūs pamatīgu atdevi, raksta Business Insider.

Miljardierim šis īpašums pieder kopš 1971.gada, kad viņš to iegādājās par 150 tūkstošiem ASV dolāru. Saskaņā ar Wall Street Journal informāciju, nupat V. Bafets izlicis pārdošanā īpašumu par 11 miljoniem dolāru.

Mājai ir sešas guļamistaba un tās platība ir vairāk nekā 325 kvadrātmetri. V. Bafets ar ģimeni sākotnēji šajā īpašumā atpūtās, taču zinātāji saka, ka kopš viņa sievas nāves 2004.gadā investors to vairs īsti neizmanto.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties V. Bafeta īpašumā!

Miljardiera, investora Vorena Bafeta (Warren Buffett) seja Ķīnā redzama uz ķiršu Coca-Cola 500ml pudelēm un bundžām, vēsta BBC.

V. Bafets bieži redzams, publiski dzerot tieši ķiršu Coca-Colu un tiek uzskatīts par tās lielāko fanu, un viņa investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway ir Coca-Cola lielākais akcionārs ar gandrīz 10% akciju.

Coca-Cola gan atzinusi, ka bijusi pārsteigta, kad Bafets piekritis savas fotogrāfijas izmantošanai. Turklāt viņam par to netiek maksāts.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Miljardierim Vorenam Bafetam piederošais ASV investīciju uzņēmums Berkshire Hathaway iegādājies akcijas trīs lielās ASV aviokompānijās, neskatoties uz Bafeta iepriekš pausto naidīgo noskaņojumu pret aviācijas nozari.

Berkshire Hathaway investējis 797 miljonus dolāru American Airlines, 249 miljonus dolāru Delta Air Lines un 237 miljonus dolāru United Continental Holdings.

Tāpat arī kompānija iegādājusies akcijas lidsabiedrībā Southwest Airlines.

Bafets iepriekš bija pazīstams ar savām antipātijām pret aviācijas nozari pēc neveiksmīgās US Airways akciju iegādes 1989.gadā, viņam šo sektoru nodēvējot par «nāves slazdu».

Berkshire Hathaway vadītājs Bafets ir pasaulē trešais bagātākais cilvēks.

ASV prezidenta pirmsvēlēšanu cikla laikā viens no lielākajiem Donalda Trampa kritiķiem bija investīciju pasaules leģenda Vorens Bafets. Tiesa gan, tieši viņš pēdējās nedēļās ir bijis nozīmīgs ieguvējs no pēcvēlēšanu akciju cenu pieauguma, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa stūrētā uzņēmuma Berkshire Hathaway akcijām novembris bija veiksmīgākais mēnesis sešu gadu laikā. Kopš pagājušā mēneša sākuma Berkshire B klases akcijas vērtība Ņujorkas biržā ir pieaugusi par 11% (līdzīgs cenas kāpums bijis arī A klases akcijai). Rezultātā minētās kompānijas kapitalizācija pietuvojusies 400 miljardu ASV dolāru līmenim (ASV vēl lielākas ir tikai trīs kompānijas - Apple, Alphabet un Microsoft). Jau ziņots, ka Berkshire Hathaway ir holdinga kompānija, kurai pieder dažādu biznesu – apdrošinātāju, banku, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ražotāju, pārtikas uzņēmumu, transporta kompāniju utt. – akcijas. Pēdējā laikā straujāk pieaug tieši finanšu uzņēmumu akcijas, kuras bagātīgi pārstāvētas Berkshire akciju portfelī.

Šajā gadā pasaules turīgākie cilvēki savas bagātības apmēru audzējuši par 237 miljardiem ASV dolāru, raksta Bloomberg.

Tādējādi gada beigās viņu bagātības apmērs sasniedzis 4,4 triljonus dolāru.

Visvairāk nopelnījis Vorens Bafets – 11,8 miljardus dolāru, jo viņam piederošās investīciju kompānija Berkshire Hathaway ieguldījumi aviokompāniju un banku akcijās pēc Donalda Trampa uzvaras ASV Prezidenta vēlēšanās palielinājās. Tādējādi V. Bafets atguva otrās bagātākās personas pasaulē vietu, viņa bagātībai palielinoties par 19% līdz 74,1 miljardam ASV dolāru.

Vislielākais pieaugums bija amerikāņu bagātībai, un četri no straujākajiem Bloomberg miljardieru indeksa kāpumiem bija tieši šīs valsts pārstāvjiem, tostarp, Bilam Geitsam, viņa bagātībai sasniedzot 91,5 miljardus dolāru.

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

99 gadu vecumā miris amerikāņu miljardiera un investora Vorena Bafeta partneris Čārlijs Mangers, kurš palīdzēja Bafetam izveidot uzņēmumu "Berkshire Hathaway" par investīciju milzi.

Mangers aizgājis no dzīves otrdien slimnīcā Kalifornijā, paziņoja "Berkshire Hathaway".

""Berkshire Hathaway" nebūtu tāds, kā šobrīd, bez Čārlija iedvesmas, gudrības un līdzdalības," norādīja 93 gadus vecais Bafets.

Mangers palīdzēja vadīt "Berkshire Hathaway" vairāk nekā 50 gadus un ilgu laiku bija uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Viņam patika palikt ēnā un ļaut Bafetam būt "Berkshire Hathaway" sejai, un bieži vien viņš publiski centās neizcelt savu ieguldījumu uzņēmuma ievērojamajos panākumos.

Mangers un Bafets "Berkshire Hathaway" akcijas sāka iegādāties 1962.gadā par septiņiem un astoņiem dolāriem par akciju, bet kontroli pār uzņēmumu viņi pārņēma 1965.gadā. Gadu gaitā viņi attīstīja "Berkshire Hathaway" par konglomerātu, kāds tas ir šobrīd, izmantojot tā paspārnē esošo uzņēmumu līdzekļus, lai iegādātos citu kompāniju akcijas.

#Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors.

Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors

Ir dažas lietas, kas investīciju pasaulē nemainās. Viena no tām – ziemas izskaņā finanšu tirgus dalībnieku obligātās lasāmvielas sarakstā parādās pasaules slavenākā investora Vorena Bafeta ikgadējais vēstījums viņa stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway akcionāriem. No tā tirgus dalībnieki mēģina saprast, ko par aktuālajām tendencēm domā viens no pasaulē pašiem veiksmīgākajiem investoriem. Tāpat ar lielu interesi Bafeta fanu pulciņš gaida viņa pārdomas par citiem jautājumiem. Zināmā mērā šo lasāmvielu atvieglo tas, ka leģendārajam investoram ir tendence izteikties asprātīgā manierē.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» iepazīstinājis ar mašīnmācīšanās algoritmu, kas palīdzēšot vairākus desmitus reižu ātrāk un precīzāk veikt naudas atmazgāšanas prevenciju un pasargāt klientus no noziegumiem

Jaunā kompānijas inženieru radītā atbilstības garantēšanas sistēma nosaka klienta uzticamības rādītāju un individuālus konta papildināšanas limitus, atkarībā no klienta veiktajiem darījumiem. «Visiem klientiem, atverot «Revolut» kontu, ar viedtālruņa palīdzību ir jāveic dažādas darbības, taču tas ir ērti, pateicoties «Pazīsti savu klientu» procesam, kura laikā tiek veikta personas pārbaude – pietiek nofotografēt savu dokumentu un uzņemt pašbildi. Uzreiz pēc tam visi saņem vienādu konta papildināšanas limitu, kuru iespējams palielināt, iesniedzot līdzekļu izcelsmi pierādošus dokumentus. Tagad ikvienam lietotājam tiks sniegts individuāls limits, izvērtējot viņa veiktās darbības. Tas nozīmē, ka vairumam klientu tas «Revolut» lietošanu padarīs vienkāršāku,» stāsta Andris Bičeika, «Revolut» biznesa attīstības vadītājs

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Foto avots: Pixabay

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī dažāda veida komerciālais nekustamais īpašums. Šajā pašā laikā vairāki pasaules lielie investori un fondi gatavojas iespējai neierasti lēti uzpirkt dažādus nekustamos īpašumus.

"The Wall Street Journal" jau aprīlī rakstīja – daudzu šādu fondu vadība uzskata, ka pandēmija tiem varētu būt sniegusi retu – vienreiz paaudzē – iespēju par grašiem kādā brīdī iegādāties grūtībās nonākušus nekustamā īpašuma aktīvus.

Tiek izcelts, ka tādi investīciju uzņēmumi kā "Blackstone Group", "Brookfield Asset Management" un "Starwood Capital Group" šobrīd sēž uz miljardiem ASV dolāru, kurus daļā gadījumu tie piesaistījuši no dažādiem institucionālajiem investoriem, piemēram, pensiju fondiem, valstu labklājības fondiem un bagātām ģimenēm. Acis tiekot mestas uz viesnīcu ēkām, mazumtirdzniecības īpašumiem, ar hipotēku nodrošinātajiem vērtspapīriem un citiem aktīviem, kuri līdz ar pandēmiju nonākuši pastiprinātā stresā.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.