Krievijas valdība atteikusies no idejas konvertēt kompānijas AvtoVAZ parādus bankām, ziņo lenta.ru.

Tas bija viens no priekšlikumiem, apgalvojis Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs pēc sēdes, kurā spriests par Krievijas ekonomikas stabilizāciju.

I. Šuvalovs uzskata, ka AvtoVAZ parāda regulējums nav izstrādāts, un gala lēmumu varēšot pieņet tikai tad, kad būs zināma pārējo autoražotāja investoru nostāja. Valdība esot gatava piedāvāt Renault palielināt savu daļu kompānijā AvtoVAZ, taču francūži nav izrādījuši ieinteresētību. Savukārt Šuvalovs uzsvēris, ka parāda regulējums, AvtoVAZ personāla atbalsts, ieskaitot sociālo nodrošinājumu, jāskata tikai kopā ar potenciālā investora Renault-Nissan iespējām. Pēc viņa teiktā, Francijas kompānija vai nu saglabāšot līdzšinējo ietekmi, vai arī palielināšot to.

AvtoVAZ akcionārs Renault ir gatavs finansiāli atbalstīt Krievijas uz bankrota sliekšņa esošo automašīnu ražotāju, taču noraida Krievijas aicinājumu injicēt AvtoVAZ lielus finanšu resursus. Tā norādījis Francijas auto ražotāja izpilddirektors Patriks Pelata (Patrick Pelata), vēsta Reuters.

Iepriekš Krievijas premjerministrs norādīja, ka gadījumā, ja Renault atteiksies piedalīties AvtoVAZ glābšanā ar finansiālu atbalstu, Francijas auto ražotājs varētu zaudēt savus 25% akciju Krievijas kompānijā.

«Viņi gribētu, lai mēs iegrūstu lielu naudu, jo AvtoVAZ vajadzīga nauda, taču mums nav šādas naudas. Mēs viņiem pateicām, ka vairāk naudas mēs nevaram ieguldīt mūsu kopuzņēmumā,» Reuters rīkotā autoražotāju samitā norādījis P. Pelata.

Viņš gan arī sacīja, ka Renault atbalstīšot AvtoVAZ ar pagaidām vēl nezināmu naudas summu, kas būs papildu ieguldījums jau investētajiem 650 miljoniem eiro, ko Francijas ražotājs 2007./2008. gada ziemā ieguldīja AvtoVAZ apmaiņā pret 25% AvtoVAZ akciju.

Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs ir pārliecināts, ka AvtoVAZ de facto ir bankrotējis un ir bezjēdzīgi tērēt naudu kompānijas atbalstam, atsaucoties uz vēstuli, ko ministrija sūtījusi uzņēmumam, raksta Kommersant.

Ministra vietnieks Andrejs Dementjevs analizē situāciju AvtoVAZ un, atsaucoties uz autoražotāja biznesa plānu, izlems, vai piešķirt uzņēmumam 70 miljardu rubļu (1.106 mljrd. latu) lielu valsts atbalstu.

Pēc Krievijas ierēdņu domām, glābt uzņēmumu varēs tikai tad, ja no darba uzņēmumā atlaistu 50 tūkstošus darbinieku. Pašlaik uzņēmumā strādā 100 tūkstoši cilvēku un ar šādu darbinieku skaitu būtu jāsaražo 660 tūkstošus automašīnu gadā, tomēr pašlaik AvtoVAZ tāda ražošanas jauda nav nepieciešama.

Ministrija prognozē, ka AvtoVAZ parādi 2010. gadā sākumā būs 76.3 miljardi rubļu (1.144 mljrd.latu) , neskaitot parādus piegādātājiem, kas ir vēl 9.8 miljardi rubļu (147 milj. Ls) . Tāpat ministrija norāda, ka AvtoVAZ ir visas pazīmes, kas, saskaņā ar likumu, norāda uz uzņēmuma bankrotu.

Krievijas lielākā automašīnu ražotāja Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu, kas ir par 24,5 miljardiem rubļu vairāk nekā 2008. gadā, kad kompānija strādāja ar 24,7 miljardu rubļu lieliem zaudējumiem, ziņo BBC.

Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem 2009. gadā, Krievijas autoražotājs cer šo gadu noslēgt ar peļņu, jo kompānija bijusi lielākais ieguvējs Krievijas valdības veiktajā auto tirgus atbalsta programmā, kura ļāva iedzīvotājiem apmainīt veco automašīnu pret iemaksu jaunas iegādei.

Avtovaz sadarbībā ar Renault, kura kontrolē ir ceturtdaļa Avtovaz kapitāldaļu, arī plāno nākt klajā ar jaunu ekonomiskās klases automašīnu.

Krievijas Avtovaz ražošanas kapacitāte ir 800 tūkst. automašīnu gadā. Kompānijas pārdošanas apjomi 2009. gadā bijuši vāji - Avtovaz pērn pārdeva mazāk nekā 350 tūkst. auto.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Francijas autoražotājs Renault kopā ar savu Japānas sabiedroto Nissan Motor patlaban risina sarunas ar kompāniju Troika Dialog par tai piederošo Krievijas automašīnu ražotāja AvtoVAZ akciju iegādi, citējot Renault vadītāju Karlosu Gosnu (Carlos Ghosn), vēsta Bloomberg.

«Mēs plānojam iegādāties Troika Dialog piederošo AvtoVAZ akciju paketi un tagad par to diskutējam,» sacījis K. Gosns.

Patlaban Renault pieder 25% liela AvtoVAZ akciju pakete. Renault savu daļu kompānijā 2007. gada decembrī iegādājās par miljardu ASV dolāru.

Krievijas premjers Vladimirs Putins iepriekš norādījis, ka gadījumā, ja Renault nolemtu palielināt savu klātbūtni Krievijas autoražotājā, Krievija varētu iegādāties Francijas valsts īpašumā esošo Renault 15% akciju paketi.

Kompānijai Troika Dialog patlaban pieder 25% AvtoVAZ akciju pakete.

Krievijas lielākā autobūves kompānija AvtoVAZ pirmdien paziņoja, ka plāno piesaistīt finansējumu aptuveni 85 miljardu rubļu (1,1 miljarda eiro) apmērā, tādējādi cenšoties atgūties no tirdzniecības apjoma krituma valsts ekonomikas krīzes laikā.

AvtoVAZ, kas pieder Francijas autoražotāja Renault un tā Japānas partnera Nissan Motor Co. aliansei, norādīja, ka 10.oktobrī paredzētajā ārkārtas sanāksmē tiks pārrunāts jautājums par atvērtu parakstīšanos uz akcijām.

«Tas kļūs par pirmo svarīgo soli, īstenojot uzņēmuma rekapitalizācijas plānu aptuveni 85 miljardu rubļu apmērā,» vēsta kompānija.

Pirmais akciju tirdzniecības posms 25 miljardu rubļu apmērā iecerēts decembrī, un Renault paudis gatavību nodrošināt finansiālu atbalstu.

AvtoVAZ zaudējumi pērn pieauga līdz 73,8 miljardiem rubļu, salīdzinot ar 25 miljardiem rubļu 2014.gadā.

Savukārt aprīlī AvtoVAZ direktora amatā stājās Francijas autoražotāja Renault Rumānijas struktūrvienības Dacia vadītājs Nikolā Mors.

Kompānija AvtoVAZ jau otro reizi pusgada laikā vērsies pēc finansiālas palīdzības pie Krievijas valdības. Kompānija lūdz, lai valsts piešķir garantijas 30 miljardu rubļu (468 milj. LVL) vērtībā aizdevuma iegūšanai, ziņo Vedomosti.

AvtoVAZ norāda, ka saņemto summu tā jau ir paguvusi iztērēt, samaksājot daļu parādsaistības, norēķinoties ar piegādātājiem un izmaksājot darbiniekiem algas. Laikraksts norāda, ka kompānijas parādsaistības šobrīd sasniegušas 37 miljardus rubļu (577 milj. LVL), no kuriem 14 miljardi rubļu kompānijai šā gada septembrī jāatmaksā bankai Sberbank.

Atsaucoties uz kompānijai tuvu esošu informācijas avotu, Vedomosti raksta, ka AvtoVAZ valsts garantijas nepieciešamas parādsaistību restrukturizēšanai un aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšana. Taču bankas šādus pasākumus gatavas īstenot tikai gadījumā, ja tiek piešķirtas valsts garantijas.

Krievijas banka Sberbank, kas kopā ar Kanādas auto detaļu ražotāju Magna International no General Motors iegādājās Vācijas autobūves kompānijas Opel, paziņoja, ka Krievijas lielākais autoražotājs AvtoVAZ varētu pievienoties darījumam, ziņo Reuters.

«Sadarbība ir iespējama. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai stabilizētu situāciju AvtoVAZ, jo tas ir liels mūsu klients. AvtoVAZ, kas plāno likvidēt ievērojamu skaitu darba vietu, neskatoties uz valsts finansiālas palīdzības saņemšanu, varētu piedalīties Opel darījumā, tostarp ražot kompānijas automašīnas,» paziņoja Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Db.lv jau ziņoja, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām ieguva arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu. Intelektuālā īpašuma piederība darījuma pārrunu laikā bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Krievijas lielākais autoražotājs AvtoVAZ ir nolēmis augustā slēgt rūpnīcu, sūtot strādniekus atvaļinājumā, vēsta Reuters.

AvtoVAZ tirdzniecības apjomi 2009. gada pirmajā pusē ir samazinājušies par 44.3 %. Kopumā pirmajā pusgadā Krievijā ir pārdoti tikai 179 870 VAZ automobiļi. Noieta trūkuma dēļ VAZ jau iepriekšējā gada septembrī bija spiesta samazināt darba stundu skaitu nedēļā, pēcāk atlaižot arī daļu strādājošo. AvtoVAZ vadība nenoliedz, ka pēc augusta dīkstāves, neuzlabojoties ekonomiskajai situācijai, AvtoVAZ būs spiesta turpināt samazināt darba stundu skaitu nedēļā, kā arī neizslēdz iespēju no darba atlaist vēl daļu strādājošo.

Krievijas autoražotāja AvtoVAZ akcionāri, proti, Krievijas valdība un franču Renault, kuram pieder 25 % uzņēmuma akcijas, piektdien Parīzē parakstīšot tuvu kraham esošā uzņēmuma glābšanas plānu, vēsta Automotive news.

Krievijas valdības kontrolētā investīciju grupa Russian Technologies, Maskavas banka Troika Dialog un Renault ir gatavas parakstīt darījumu, kas sakrīt ar Krievijas premjerministra Vladimira Putina vizīti Francijas galvaspilsētā. Krievijas premjerministra vietnieks Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka šis dokuments ir vairāku mēnešu darba rezultāts.

Krievija ir ieinteresēta, lai Renault aktīvi piedalītos uzņēmuma glābšanas procesā, daloties ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī izmantojot AvtoVAZ rūpnīcas jaudas ražotu šeit kādu no Renault modeļiem.

AvtoVAZ rūpnīca, kura atrodas Toljati pilsētā nodarbina gandrīz 100 000 cilvēku. Krievijas valdība baidās par milzīgiem sociālajiem nemieriem, gadījumā, ja lielākā daļa AvtoVAZ strādājošo zaudēšot darbu.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

Nissan Mot, Japānas trešais lielākais autoražotājs, plāno iegūt 10% akciju Lada ražotājā AvtoVAZ, reportierus Maskavā informējis Krievijas autoražotāja valsts īpašumā esošā investora Russian Technologies boss Sergejs Čemezovs, ziņo themoscowtimes.com.

Saskaņā ar Russian Technologies aplēsēm AvtoVAZ vērtība tagad ir 2,4 miljardi ASV dolāru, bet tā vērtība 2011.gadā, kad vajadzētu notikt darījumam, pieaugšot.

«Nākamgad tā jau būs 2,8 līdz 2,9 miljardi ASV dolāru,» sacījis Čemezovs. Russian Technologies gribot pārdot akcijas pirmajā vai otrajā ceturksnī.

Japānas kompānija 4% AvtoVAZ akciju iegādāsies no Russian Technologies, valsts īpašumā esošās holdinga kompānijas. Vēl 6% akciju tiks pirkti no Troika Dialog.

Krievijas automašīnu ražotājs AvtoVAZ (АвтоВАЗ) nolēmis pacelt cenas mašīnām par 1.5 procentiem, ziņo lenta.ru.

Cenu paaugstinājums saistīts ar izejvielu sadārdzināšanos un inflācijas pieaugumu Krievijā. Visvairāk sadārdzināsies modelis Ņiva - par 5 tūkst. rubļu (95.5 LVL), pārējiem modeļiem cena augs vidēji par 3 tūkst. rubļu (57.3 LVL).

Pēc analītiķu prognozēm šāds sadārdzinājums neiespaidos AvtoVAZ pārdošanas apjomus. Turklāt automobiļu izplatītāju salonos jaunās cenas parādīšoties tikai augustā.

Kopš šā gada 1. janvāra cenu paaugstinājums AvtoVAZ ražojumiem veikts jau trešo reizi.

Kā db.lv jau vēstīja, Krievijas automodeļiem audzis pieprasījums Latvijā, un Lada ir viena starp pieprasītākajiem modeļiem jauno automašīnu tirgū.

Pēc apjomīgiem zaudējumiem 2009. gadā Krievijas lielākā automašīnu ražotāja AvtoVAZ peļņa 2010. gadā varētu sasniegt pusotru miljardu Krievijas rubļu (25,8 miljonu latu).

Šādu prognozi izteicis AvtoVAZ vadītājs Igors Kamārovs, vēsta Gazeta.ru.

Pēc viņa teiktā, kompānijas ieņēmumi šogad, salīdzinot ar 2009. gadu palielinājušies par 56 miljardiem rubļu (963,2 miljoniem latu), sasniedzot 140 miljardus rubļu (2,41 miljardu latu).

Avtovaz zaudējumi 2009. gadā sasniedza 49,2 miljardus rubļu (846,2 miljonus latu), kas ir par 24,5 miljardiem rubļu (421,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2008. gadā.

26. novembra vakarā Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ieradās divu dienu vizītē Francijā. Tūlīt pēc ierašanās V. Putins devās vakariņās kopā ar savu Francijas kolēģi Fransuā Fijonu. Nākamajā dienā oficiālās vizītes programmas ietvaros Krievijas premjeram bija pusdienas ar bijušo Francijas prezidentu Žaku Širaku. Taču tikšanās ar Francijas tagadējo prezidentu Nikolā Sarkozī netiek plānotā, jo viņš patlaban atrodas ārpus valsts.

27. novembrī V. Putins kopā ar Francijas premjerministru piedalījās 14 stundu ilgā sanāksmē, kurā tika runāts par Krievijas un Francijas savstarpējo sadarbību. Pēc tikšanās Krievijas premjers atzīmēja, ka krīzes iespaidā tirdzniecības apjomi Krievijas un Francijas starpā ievērojami samazinājušies, taču pavērušās jaunas iespējas jauniem projektiem. Putins arī uzsvēra veiksmīgo abu valstu sadarbību kosmosa nozarē, par piemēru minot Francijas pilsētā Gviānā topošo kosmodromu, kur nākotnē plānota Krievijas raķešu Sojuz-ST palaišana.

V. Putins pozitīvi izsakās arī par abu valstu sadarbību aviācijas nozarē, īpaši uzsverot Francijas un Krievijas kopīgo projektu, kurš paredz lidmašīnu SuperJet 100 ražošanu. Viņš izteica arī cerību, ka šīs lidmašīnas varētu tikt ražotas ne tikai Krievijas tirgum, bet arī citu valstu vajadzībām.

Divas no Krievijas lielākajām kompānijām atklājušas, ka ir ievērojams risks, ka tās nebūs spējīgas atgūt desmitiem miljonu dolāru, kas «iesaldēti» Kipras bankās.

Krievijas lielākā jūras pārvadājumu pakalpojumu kompānija Sovcomflot atzinusi, ka tai Kipras Laiki Bank «iesaldēti» 25,8 miljoni ASV dolāru, bet kaimiņvalsts autobūves kompānija AvtoVAZ nobažījusies, ka kopumā parādu krīzes skartās salas bankās varētu tikt iesaldēti 20,6 miljoni ASV dolāru, kas veido aptuveni 40% no uzņēmuma aizvadītā gada pamatdarbības peļņas, vēsta Wall Street Journal.

Gan Sovcomflot, gan AvtoVAZ norāda, ka ir ievērojams risks, ka lielu daļu no Kiprā iesaldētajiem līdzekļiem vairs neizdosies atgūt. Kompānija Sovcomflot jau uzsākusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu naudas plūsmu kreditoriem, klientiem un algu izmaksu darbiniekiem.

Kompānija Renault iegādājusies AvtoVAZ akcijas par vienu miljardu USD, tādējādi kļūstot par trešo akcionāru Krievijas uzņēmumā, ziņo NEWSru.

Kompānijas AvtoVAZ galvenie akcionāri tagad ir Troika Dialog, Rostehnologiji un Renault. Jāatzīmē, ka līgums paredz to, ka šā gada vasarā Renault kļūst par kontrolpaketes ieguvēju.

AvtoVAZ prezidents Boris Aļešins norādīja, ka drīzumā Krievijas autorūpnīcas gigants sāks ražot jaunas mašīnas uz RenaultLogan bāzes un 2015. gadā rūpnīca spēs gada laikā saražot pusotru miljonu automašīnu. "Mēs uzskatam, ka tāds piedāvājums patiks īsteniem auto mīļotājiem," uzsvēra B. Aļešins.

Krievijas automašīnu ražotājs AvtoVAZ, izmantojot Rīgas ostu, uz Venecuēlu sācis eksportēt automašīnas Lada. Pirmā partija ar 450 automašīnām jau vakar pametusi Rīgas ostu, lai tālāk dotos uz Latīņamerikas valsti, ziņo laikraksts Biznes&Baltija.

Līdz šā gada beigām caur Rīgas ostu paredzēts eksportēt vēl 1 500 automašīnas Lada.

Kā laikrakstam norāda Rīgas tirdzniecības ostas pārstāve Kristīne Vizule, tad AvtoVAZ sadarbība ar Rīgas ostu aizsākusies jau šā gada septembrī, kad uz Nikaragvu nosūtītas 550 automašīnas Lada. AvtoVAZ automašīnu tranzītam izvēlējies Rīgas ostā esošo Rīgas centrālo termināli.

Krievijas kompānija ar Venecuēlu noslēgusi darījumu vairāk nekā 17 miljonu ASV dolāru vērtībā. Līgums ietvaros caur Rīgas ostu uz Venecuēlu nosūtītas automašīnas Lada 4x4, Lada Kalina, Lada Priora.

Šā gada pirmajā pusē kompānija AvtoVAZ peļņa sasniegusi vienu miljardu rubļu, tiekoties ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, paziņoja kompānijas AvtoVAZ prezidents Igors Komarovs.

Lenta.ru ziņo, ka galvenais iemesls tam, kāpēc kompānijai ir izdevies pirmo pusgadu nobeigt ar pozitīvu zīmi ir izveidotā utilizācijas programma. 2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kompānijas pārdošanas apjomi palielinājušies divas reizes.

V. Putins uzsvēra, ka utilizācijas programmas ietvaros vispārdodamākie modeļi bijuši novecojušie, klasiskie Lada 2105 un Lada 2107. Krievijas auto pārdošanas dati liecina, ka jūnija laikā abi šie modeļi pārdoti 16,8 tūkst. klientiem. Savukārt kompānija AvtoVAZ kopumā šajā mēnesī pārdevusi 51,2 tūkstošus automašīnu.

Šajā februārī Lada pārdošanas apjomi ir krietni auguši, un viens no galvenajiem iemesliem ir Krievijas iedzīvotāju ienākumu samazinājums.

Krievijas ekonomikas stagnācija, pārbaudot iedzīvotāju reālās algas, ir liels palīgs ekonomisko automašīnu ražotājam AvtoVAZ, kura īpašnieks ir Renault. Pateicoties mazākai pirktspējai, Krievijas iedzīvotāji vairs nedodas pie rietumu autoražotāju dīleriem, bet drīzāk vērš savu skatu žiguļu virzienā. Protams, tiek iegādāti jaunie AvtoVAZ modeļi, nevis labi pazīstamie Fiat 124 atdarinājumi, kuri bija AvtoVAZ galvenie ienākumu avoti gadu desmitiem ilgi.

Pēc AEB (Association of European Businesses) datiem, salīdzinot ar 2016. gada februāri, šogad Krievijas vieglo automašīnu pārdošanas apjoms ir nokrities par 4%.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" trešdien paziņoja, ka apturēs automobiļu ražošanu līdz aprīļa beigām, ņemot vērā detaļu trūkumu rietumvalstu Maskavai noteikto sankciju dēļ.

"AvtoVAZ" norāda, ka ikgadējo trīs nedēļu atvaļinājumu, kas parasti darbiniekiem tiek nodrošināts no jūlija beigām, organizēs jau no 4.aprīļa.

Tādējādi uzņēmums spēs uzkrāt pietiekami daudz detaļu, lai rūpnīcās Toljati un Iževskā nodrošinātu stabilāku ražošanu, sākot no 25.aprīļa.

"AvtoVAZ" ražo ne tikai "Lada" automobiļus, bet arī "Renault" zīmola automašīnas.

Eiropas Savienība, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā. Daudzas kompānijas ir pārtraukušas darbību Krievijā un izstājušās no kopprojektiem ar partneriem Krievijā. Darbu Krievijā apturējušas arī autobūves kompānijas "Volkswagen Group", "General Motors", BMW, "Renault", "Hyundai", "Toyota" un "Mercedes-Benz".