Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes sniegto informāciju biznesa portālam Db.lv pagājušajā gadā kopumā par iebraukšanu Jūrmalā tika iekasēti 1,5 miljoni latu, bet šā gada septiņos mēnešos - 1 miljons latu. Krietni samazinājies autovadītāju skaits, kas pa Jūrmalu pārvietojušies bez caurlaidēm, tādējādi katrs šķiroties no 50 latiem.

Jūrmalas pilsētas domes sniegtā informācija liecina, ka pagājušajā gadā kopumā par iebraukšanu pilsētā iekasētā summa sasniedza 1549743 latus, bet šā gada septiņos mēnešos - 1031958 latus. Vislielākā summa šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, iekasēta jūlijā (230104 lati šogad, 233590 - 2006.gadā).

Par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalas pilsētā transportlīdzekļa vadītājam tiek uzlikts naudas sods līdz 50 latiem. (Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada Saistošie noteikumi Nr.20.)

2006.gada astoņos mēnešos - laika posmā no janvāra līdz augustam - par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalā tika sodīti 1185 autovadītāji, gada laikā - 1312. Savukārt šogad šis skaits ir krietni mazāks - 2007.gada attiecīgā laika periodā (astoņos mēnešos) sodīti 228 autovadītāji.

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Pēc pirmā ceturkšnā jauno auto reģistrācijas datiem Latvija ieņem pirmo vietu ar vismazāko jauno auto reģistrācijas skaitu, proti, šī gada trijos mēnešos pie mums tika reģistrēti tikai 821 jauni auto.

Procentuāli samazinājums pret 2009. gadu gan vairs nav tik graujošs, kā 2009. gada dati pret 2008. gadu. Tomēr šī gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka tie no 2009. gada rādītājiem atpaliek par 37,3 %. Salīdzinājumā ar mums daudz labāk ir viecies mūsu kaimiņiem, piemēram, Igaunijā pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 1599, bet Lietuvā 1375 jauni auto.

Valsts Martas '10 Marts '09 Izmaiņas (%) Jan - Mar '10 Jan - Mar '09 Izmaiņas (%) Austrija 33,270 26,477 +25.7 75,938 64,296 +18.1 Beļģija 64,330 50,258 +28.0 161,297 143,852 +12.1 Bulgārija 1,250 2,202 -43.2 3,356 6,100 -45.0 Čehijas Republika 17,446 12,410 +40.6 39,339 31,075 +26.6 Dānija 11,282 9,858 +14.4 30,564 25,095 +21.8 Igaunija 653 824 -20.8 1,599 2,572 -37.8 Somija 9,108 10,741 -15.2 29,084 29,493 -1.4 Francija 242,707 205,823 +17.9 594,720 508,559 +16.9 Vācija 294,375 400,965 -26.6 670,410 868,090 -22.8 Grieķija 19,053 13,372 +42.5 59,365 49,211 +20.6 Ungārija 4,371 9,356 -53.3 10,181 22,650 -55.1 Īrija 13,813 7,764 +77.9 42,554 32,447 +31.1 Itālija 257,694 215,443 +19.6 666,231 540,223 +23.3 Latvija 290 372 -22.0 821 1,309 -37.3 Lietuva 501 629 -20.3 1,375 1,899 -27.6 Luksemburga 5,806 4,768 +21.8 13,423 12,090 +11.0 Nīderlande 45,216 34,532 +30.9 145,535 124,634 +16.8 Polija 29,343 31,098 -5.6 79,083 87,963 -10.1 Portugāle 23,860 12,758 +87.0 53,777 31,783 +69.2 Rumānija 4,027 8,124 -50.4 8,819 29,126 -69.7 Slovākija 5,397 6,488 -16.8 11,790 12,696 -7.1 Slovēnija 5,895 5,360 +10.0 15,748 14,648 +7.5 Spānija 124,756 76,501 +63.1 286,167 197,993 +44.5 Zviedrija 25,652 18,035 +42.2 59,147 43,937 +34.6 Lielbritānija 397 383 313 912 +26 26.6 611 548 480 358 +27 27.3 ES 27 1,637,478 1,478,070 +10.8 3,671,871 3,362,099 +9.2

ValstsEksportsImports2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)Beļģija315.3323.33%301.4319.26%Bulgārija13.515.313%21.925.316%Čehijas Repub.89.499.411%86.296.212%Dānija74.979.56%71.975.65%Vācija964.0993.93%769.8818.56%Igaunija8.08.45%11.410.9-5%Īrija88.784.5-5%61.256.4-8%Grieķija17.217.20%55.652.9-5%Spānija184.8182.4-1%284.1272.9-4%Francija402.7411.72%452.0479.66%Itālija358.6365.82%368.1377.33%Kipra1.01.17%6.37.215%Latvija6.16.913%11.210.9-3%Lietuva12.516.128%17.821.018%Luksemburga16.417.35%20.121.57%Ungārija69.673.25%69.773.45%Malta2.21.915%3.53.1-10%Nīderlande401.9430.47%359.4389.88%Austrija119.4

Db.lv piedāvā aplūkot Eiropas Autoražotāju asociācijas (ECEA) datus par jaunu automašīnu reģistrāciju šī gada septembrī un šī gada pirmajos deviņos mēnešos. Dati par Maltu un Kipru dati nebija pieejami.

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbināto skaits Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs palielinājās par 0.2%. Savukārt, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, nodarbināto skaits ES palielinājies par 1.3%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Salīdzinot šī gada otro ceturksni ar attiecīgo laika periodu pērn, nodarbināto skaits visvairāk palielinājies Maltā (3.7%), Latvijā (3.4%), Kiprā (3.2%).

Savukārt, salīdzinot šī gada otro ceturksni ar pirmo ceturksni, visvairāk nodarbināto skaits palielinājies Slovēnijā (0.7%), Latvijā (0.6%) un Somijā (0.6%).

Jāpiemin, ka dati par 7 ES dalībvalstīm nebija pieejami.

Latvijas iedzīvotāju mājokļi lielākajā daļā izvirzīto kritēriju ir sliktākie Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat jaunākā informācija.

Eurostat dati liecina, ka 22% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos bez dušas vai vannas, kas uz kopējā fona ES valstu ir kritisks rādītājs, ņemot vērā faktu, ka ar divciparu skaitli šis rādītājs vēl rakstāms tikai Igaunijā un Lietuvā – abās 18%. Pārējās valstīs šis rādītājs nepārsniedz 7%. Par Rumāniju informācija nav pieejama.

Līdzīgi ir ar tualeti ar kanalizācijas sistēmu iekštelpās. Latvijas gadījumā šāda tualete nav 20% iedzīvotāju, kas arī ir sliktākais rādītājs ES. Arī Lietuvā šādas tualetes mājokļos nav 20% valsts iedzīvotāju.

Pētījumā norādīts, ka procentuāli iedzīvotāju Latvijā, kuri dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni, ir augstākais ES, proti, 30%. Vienīgā valsts, kas vēl varētu šajā kritērijā konkurēt ar Latviju, ir Lielbritānija ar 27% iedzīvotāju, kas dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni.

Latvijas enerģētiskās atkarības indekss 2006. gadam ir 65.7%. Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, pie kam Igaunijas enerģētiskās atkarības reitings ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.

Vislielākā enerģētiskā atkarība 2006. gadā bijusi Kiprā (102.5%) un Maltā (100.0%).

Vienīgā ES valsts, kurai šis rādītājs ir negatīvs, ir Dānija. Tā kā Dānija ir energoresursu eksporta valsts, tad tās enerģētiskais atkarības indekss ir -36.8%.

Igaunijai (33.5%) ir zemākais enerģētiskās atkarības indekss starp Baltijas valstīm un ceturtais zemākais ES, neskaitot Dāniju.

Lietuvas enerģētiskās atkarības indekss 2006. gadā bijis 64.0%.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijas eksports samazinājies par 28%, kas ir sestais lielākais eksporta kritums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Eurostat dati liecina, ka straujāks eksporta kritums nekā Latvijā bijis Somijā (-37%), Zviedrijā (-32%), Bulgārijā (-31%), Lietuvā (-30%) un Igaunijā (-29%).

Vismazāk eksports minētajā laika periodā samazinājies Īrijā (-1%), Luksemburgā (-9%) un Grieķijā (-16%).

Tabula. ES valstu eksports un imports šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada.

Latvija eksporta vērtība šī gada pirmajos sešos mēnešos bijusi aptuveni 2.5 miljardi eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras un Maltas, liecina Eurostat dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības bilancē bijis pārpalikums 0.7 miljardu eiro apmērā. Attiecīgajā laika periodā pirms gada bilance uzrādīja 22.4 miljardu eiro deficītu.

Eirostat provizoriskie dati liecina, ka Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos eksporta apjomi sarukuši par 26% līdz 2.5 miljardiem eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras (0.4 miljardi eiro) un Maltas (0.7 miljardi eiro).

Importa pieaugums šī gada pirmajā pusē nav novērots nevienā ES valstī. Lielākais kritums bijis Lietuvā (-44%) un Latvijā (-39%).

Šī gada pirmajos divos mēnešos pārdotas 937 automašīnas, kas ir par 76.86% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Salīdzinot šī gada februārī ar 2008. gada februārī, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Latvijā samazinājušies par 76%.

Arī šī gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, jaunu auto pārdošanas apjomi bija kritušies par 77%.

Dramatiski kritušies visu Latvijā pieprasītāko automašīnu pārdošanas apjomi. Pēc pārdošanas apjomiem Latvijā piecu lielāko automašīnu zīmolu (Volkswagen (VW), Toyota, Mitsubishi, Hyundai, Ford) kritums šogad februārī, salīdzinot ar 2008. gada februāri ir virs 50%.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos jau ir noslīdējusi zem 500 eiro par kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus Real Estate apkopotā informācija liecina, ka maijā vidējā cena ir noslīdējusi līdz 465 eiro/m2, un tas ir par 8.4 % mazāk nekā aprīlī.

Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, lētākie dzīvokļi Rīgā ir Bolderājā, kur dzīvokļu cenas jau ir noslīdējušas zem 400 eiro/m2, bet dārgākie — Teikā, kur atkarībā no ēkas sērijas, dzīvokļu cenas pārsniedz 500 un 600 eiro/m2.

Kompānija ziņo, ka plašākus tirgus apskatus turpmāk tā piedāvās reizi trijos mēnešos, taču mēneša griezumā tiks apkopoti dati par sērijveida dzīvokļu cenām.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc citu kompāniju aprēķiniem, ņemot vērā atšķirīgu aprēķinu metodoloģiju, sērijveida dzīvokļu cena maijā sanākusi augstāka — virs 500 eiro/m2.

Pēc trīs gadus ilgas samazināšanās bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs ekonomiskās krīzes rezultātā 2008. gada pirmajā ceturksnī sācis pieaugt. Kopš tā laika bezdarbs, īpaši jauniešu vidū ES valstīs strauji palielinās.

Eurostat dati liecina, ka Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ES iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija 18.3%, kas ir ievērojami augstāk nekā kopējais bezdarba līmenis, kas šajā laikā bija 8.2%.

Laika posmā no 2008. gada pirmā ceturkšņa līdz 2009. gada attiecīgajam laika periodam bezdarbs ES jauniešu vidū palielinājies par 3.7 procenta punktiem, kamēr kopējais bezdarba līmenis palielinājies par 1.5%.

Bezdarbs jauniešu palielinājies visās ES valstīs, izņemot Bulgāriju, kur tas samazinājies no 13.9% līdz 13.5%. Straujākais bezdarba pieaugums bijis Latvijā (no 11.0% līdz 28.2%), Igaunijā (no 7.6% līdz 24.1%) un Lietuvā (no 9.5% līdz 23.6%).

2008. gadā Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu viesnīcās un iestādēs ar līdzīgu darbības novirzienu tūristi pavadījuši kopumā 1 578 miljonus nakšu, kas ir par 0.5% mazāk nekā 2007. gadā, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas viesnīcās tūristi pērn pavadījuši kopumā naktis 2.9 miljonus nakšu, kas ir par 4.6% vairāk nekā 2007. gadā. Latvijā pērn bijis vērojams trešais straujākais viesnīcā pavadīto nakšu pieaugums.

No ES 27 dalībvalstīm viesnīcā pavadīto nakšu skaits palielinājies 14 valstīs un samazinājies 12 valstīs (par Luksemburgu dati nebija pieejami). Straujākais pieaugums bijis Slovākijā (+7.7%), Polijā (+4.7%) un Latvijā (+4.6%), savukārt lielākais kritums – Kiprā (-4.8%), Grieķijā (-4.6%) un Nīderlandē (-4.1%).

Vērtējot rezidentus un nerezidentus atsevišķi, tad nerezidentu īpatsvars viesnīcās pavadīto nakšu ziņā pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, ir samazinājies par 1.1%, savukārt rezidentu skaits nav būtiski mainījies.

Db.lv piedāvā aplūkot Eiropas centrālā statistikas biroja Eurostat apkopoto informāciju par bezdarba līmeni Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs. Augstākais inflācijas līmenis šī gada jūnijā reģistrēts Spānijā un Slovākijā, savukārt mazākais – Dānijā un Nīderlandē. Latvijā bezdarba līmenis jūnijā bija – 5.7%.

Nodarbinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs 2008. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, nav mainījies, taču Latvijā šajā laika periodā nodarbināto personu skaits samazinājies par 5.4%.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka nodarbinātības līmenis, salīdzinot 2008. gada pēdējo ceturksni ar 2007. gada pēdējo ceturksni, palielinājies 11 ES valstīs, samazinājies 10 valstīs, palicis nemainīgs vienā valstī, savukārt par 5 valstīm dati nav bijuši pieejami.

Tabula. Nodarbinātības līmeņa izmaiņas ES.

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme samazinājusies par 0.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazināšanās bijusi otra straujākā ES valstu vidū, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas un Vācijas ekonomikas attīstības tempi šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, samazinājušies par 0.5%. Tas ir otrs zemākais rādītājs aiz Dānijas, kur ekonomikas izaugsmes tempi samazinājušies par 0.9%.

Latvijas populācija pakāpeniski samazināsies no 2.27 miljoniem iedzīvotāju 2008. gadā līdz 1.68 miljoniem iedzīvotāju 2060. gadā, kas nozīmē, ka Latvijā 2060. gadā būs par 25% jeb ceturtdaļu mazāk iedzīvotāju nekā pašlaik, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat prognozes.

Neskatoties uz to, ka kopējā populācija 27 ES valstīs līdz 2035. gadam palielināsies par 26 miljoniem un tikai laika posmā no 2035. līdz 2060. gadam būs vērojama populācijas samazināšanās, Latvijas populācija jau līdz 2035. gadam būs samazinājusies par 13.2%.

Latvijā paredzēta lielākā populācijas samazināšanās pēc Bulgārijas, kuras iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam samazināsies par 28%.

Laika posmā no 2008. līdz 2060. gadam populācijas pieaugums prognozēts 13 ES valstīs, savukārt kritums 14 valstīs. Vislielākais populācijas pieaugums šajā laika periodā prognozēts Kiprā (+66%), Īrijā (+53%) un Luksemburgā (+52%).

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Maijā jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 80.4 % (!)

Kopumā maijā Latvijā tika reģistrētas tikai 356 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur maijā reģistrēti tikai 185 jauni auto, kas ir par 84.7 % mazāk nekā 2008. gada maijā. Toties gavilēt var autotirgotāji Vācijā un Slovākijā, kur maijā jauno auto tirdzniecība pret pērno gadu ir pieaugusi attiecīgi par 39.7 % un 46.4 %.

Tabula. Jaunu automašīnu reģistrācija ES valstīs.

Eiropas lielāko kompāniju trijniekā tikušas divas naftas un dabasgāzes kompānijas, kā arī viens pārtikas ražotājs. Lielākā Eiropas kompānija ir Krievijas Gazprom un tās tirgus vērtība ir gandrīz 300 miljardi USD, liecina Financial Times gadskārtējais pēc kārtas divpadsmitais lielāko kompāniju tops.

Eiropas lielāko kompāniju topa pirmajā desmitniekā ir četras Lielbritānijas kompānijas, pa divām kompānijām no Šveices un Francijas, kā arī viena Krievijas un viena Spānijas kompānija.

Eiropas lielākās kompānijas darbojas finanšu sektorā. Starp 500 lielākajām kompānijām ir 72 bankas ar kopējo tirgus vērtību 2 131 miljards USD. Ar ievērojamu skaitu mazāk 500 kompāniju sarakstā ir pārstāvētas naftas un dabasgāzes kompānijas, taču to kopējā tirgus vērtība ir otra lielākā - 1 634 miljardi USD.

Sarakstā nav iekļuvusi neviena kompānija no Baltijas valstīm. Eiropas 500. lielākās kompānijas tirgus vērtība ir 4.744 miljardi USD.

Eiropas lielāko kompāniju TOP 50:

Būvniecības sezonālie izlīdzinošie apjomi maijā Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājušies par 0.3%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, liecina Eurostat dati.

Savukārt eiro zonas valstīs sezonālie izlīdzinošie būvniecības apjomi mēneša laikā palielinājušies vien par 0.2%.

Starp ES dalībvalstīm, kuru šā gada maija dati ir pieejami, būvniecības nozares ražošanas apjomi pieauguši sešās, bet nokritušies septiņās valstīs. Vislielākais pieaugums reģistrēts Lielbritānijā, kur tas pieaudzis par 3.4%, Spānijā un Rumānijā - katrā par 2.9%. Taču lielākie būvniecības izlaides apjomu samazinājums bijis Portugālē - 9%, Slovākijā 5.1% un Nīderlandē - 1.9%.

Maijā ēku celtniecības apjomi, salīdzinot ar aprīli, palika nemainīgi eiro zonas valstīs, bet par 0.2% palielinājās visā ES. Inženierbūvniecība maijā visā ES palielinājusies par 2.5%, bet eiro zonas valstīs par 1.5%.

Kā jau iepriekšējos mēnešus inflācija līdere Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir Latvija. No visām ES valstīm gada inflācijas līmenis jūnijā, salīdzinot ar jūniju, ir palielinājies 20, samazinājies 3 un palicis nemainīgs 2 valstīs.

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Aprīlī jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 85.4 % (!)

Kopumā aprīlī Latvijā tika reģistrētas tikai 327 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur aprīlī tika reģistrēti tikai 72 jauni auto, kas ir par 88.4 % mazāk nekā 2008. gada aprīlī. Diez ko spīdoši nav veicies arī mūsu kaimiņiem:Lietuvā aprīlī jauno auto pārdošana samazinājās par 74.4 %, bet Igaunijā par 65.2 %.

Tabula. Jaunu auto reģistrācija Eiropā.

Janvārī ir reģistrēti tikai 494 (!) jauni auto jeb par 77.5 % mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā.

Katastrofāli zemie statistikas dati ir līdzvērtīgi 2002. gada janvāra sasniegtajam rezultātam. Ar puslīdz apmierinošiem rezultātiem ir strādājuši Volkswagen, Toyota, Ford, Mitsubishi, Volvo, Mercedes, Renault, Škoda, BMW pārstāvji. Kas attiecas uz pārējām automobiļu markām, tad skaitļi gan pret 2008. vai 2007. gadu ir vairāk nekā smieklīgi. Atsevišķiem tirgus spēlētājiem 2009. gada janvāri nav izdevies reģistrēt pat 10 jaunus auto. Smiekli patreizējā brīdī nenāk pašiem autotirgotājiem, kuri norāda, ka autotirdzniecība šobrīd ir kritiskā situācijā.

Skandi auto (Hyundai) direktors Ainars Liljē uzskata, ka ir nepareizi salīdzināt 2002. gada statistikas datus ar 2009. gadu. Toreiz tirgotāji tirgoja mazāk, taču strādāja ar peļņu par ko pašreizējā situācijā var aizmirst. Ne tikai autotirgotājiem, bet arī citu nozaru pārstāvjiem neskaidrība par banku turpmāko stratēģiju ir galvenais bieds.