Kad Oksana Birkāne sāka darbu būvmateriālu ražošanas kompānijā Sakret, viņa bija galvenās grāmatvedes un visu citu palīdze. Gandrīz desmit gadu laikā viņa ir izaugusi līdz galvenās grāmatvedes amatam.
«Kad sāka celt Sakret rūpnīcu, bija tikai galvenā grāmatvede un viņas palīdze – es. Nebija ne biroja administratores, ne personāla daļas. Toreiz mēs visi mācījāmies. Neviens nezināja, kā ir pareizi, jo ražošanas uzņēmumā grāmatvedība nav tik vienkārša. Tajā laikā arī iestājāmies Eiropas Savienībā – bija ļoti daudz kā jauna. Tagad esam izauguši, un mūsu grāmatvedības nodaļā ir pieci grāmatveži,» viņa stāsta.
Iepriekš O. Birkāne savu profesionālo dzīvi bija iecerējusi saistīt ar jurisprudenci un cītīgi to studēja. Taču, saprotot, ka tolaik ar jurista palīga algu izdzīvot nebūtu reāli, viņa nolēma pievērsties kādai labāk atalgotai profesijai. Izvēle par labu grāmatvedībai bija ļoti racionāla. Runājot par jaunajiem grāmatvežiem, O. Birkāne uzskata, ka tas, ka viņiem nav pieredzes, netraucē sākt strādāt. Pieredze rodas tikai ar laiku. Jauniem grāmatvežiem ir laba izglītība, jo īpaši labas ir zināšanas par tehnoloģiju iespējām. Lai gan jaunajām kolēģēm vēl nav lielas pieredzes, šīs zināšanas lieti noder ikdienas darbā, un pat O. Birkāne kā galvenā grāmatvede no viņām var mācīties.
Nesen O. Birkāne sarunā ar kolēģiem secināja, ka, satiekoties salidojumā ar bijušajiem klasesbiedriem un atbildot uz jautājumiem par savu profesiju, skolasbiedri līdzjūtīgi nopūšas, jo vairākums domā, ka šajā profesijā nav nekā interesanta. «Es augu kopā ar uzņēmumu. Sākumā te nebija nekā – maziņš ofiss pļaviņā. Pēc tam uzcēla gatavās produkcijas ražotni, Igaunijas rūpnīcu, Lietuvas rūpnīcu. Es augu un jūtos piederīga. Tas nav tikai aiziet uz darbu, padarīt nepieciešamo un iet mājās. Ir citādi. Ir gandarījums, redzot rezultātu, savu ieguldījumu,» stāsta O. Birkāne.
