Finanses

Lielākā komercķīla – Sakret Holdings

Žanete Hāka,25.11.2013

Jaunākais izdevums

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi AS Sakret Holdings – 21 miljona latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati.

Kā parādnieks reģistrēts uzņēmums Sakret LT, savukārt ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Arī pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrēja vairāki ar kompāniju Sakret saistīti uzņēmumi un personas. Kā portālam db.lv skaidroja SIA Sakret direktors Andris Vanags, veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu Sakret uzņēmumos, tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, Igaunijas OU Sakret un Lietuvas UAB Sakret LT. Notiek arī atsevišķo uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu, skaidro kompānijas pārstāvis.

Otru lielāko komercķīlu deva SIA Ostby Holding, SIA Saliena Reksni and Nomale un SIA Saliena Hanzas and Skalbes, kā parādnieku reģistrējot būvprojektu izstrādātāju un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas SIA Saliena. Ķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 13,7 miljoni latu.

Komercķīlu 10,88 miljonu latu vērtībā devis Sergejs Kiseļovs, kā parādnieku norādot būvniecības SIA SK Real Estate. Ķīlu ņēmusi AS Rietumu banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 9,3 miljonu latu apmērā reģistrējis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Tāpat pagājušajā nedēļā 8,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devuši enerģētikas nozares uzņēmumi SIA Zaļā liesma un SIA Vegi eco, kā parādnieku reģistrējot elektroenerģijas ražošanas SIA Piejūra Energy. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Tāpat aizvadītajā nedēļā būvniecības projektu izstrādātājs SIA Ulbrokas projekts kopā ar Stigu Maja Ou SEB bankai devusi komercķīlu 7,8 miljonu latu vērtībā. Kā parādnieks reģistrēts SIA Ulbrokas projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Lielākā komercķīla – Sakret

Žanete Hāka,20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla ir 21 miljons latu, ko ņēmusi AS DNB banka.

Komercķīlas devēji ir vairāki – būvmateriālu ražotāja SIA Sakret, SIA Sakret valdes priekšsēdētājs Māris Ķelpis, SIA Sakret Plus, Iveta Meļko, Ilgvars Bilinskis, karjeru izstrādes SIA Remine valdes loceklis Pēteris Students, AS Sakret Holdings un Jevgenijs Gricuks, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Savukārt kā parādnieki norādīts UAB Sakret LT.

Veicot vadības un pārvaldības optimizācijas un efektivizācijas procesu, Sakret uzņēmumos tiek veidots koncerns AS Sakret Holdings, kas turpmāk būs kā Sakret uzņēmumu mātes uzņēmums, skaidro SIA Sakret direktors Andris Vanags. AS Sakret Holdings meitas uzņēmumi ir SIA Sakret, SIA Sakret plus, OU Sakret (reģistrēta Igaunijā), UAB Sakret LT (reģistrēta Lietuvā). Notiek arī atsevišķu uzņēmumu piesaistīto kredītsaistību restrukturizācija - iepriekšējo vairāku līgumu vietā, ar AS DNB Banka tika noslēgts vienots kredīta līgums, apvienojot visas grupas uzņēmumu kredītsaistības. Reģistrētās komercķīlas apjoms saistīts ar jaunā vienotā kredīta apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret reģistrējis jaunu komercķīlu ar maksimālo nodrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro

Žanete Hāka,24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 23. septembrī. Kopumā uzņēmumam ir aktuāla 31 komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Sakret» dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 2 048 366 eiro.

Uzņēmuma 2018. gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2017. gadā SIA «Sakret» apgrozījums bija 7,409 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 476 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesā mazinās komercķīlu ietekme

Māris Ķirsons,11.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk uzņēmumu sāk dzīvot bez komercķīlām un iztiek ar savu naudu, bankām stingrākas prasības kredītu izsniegšanā, un iecerētais ekonomikas izrāviens var izčākstēt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lursoft pētījums par komercķīlām rāda, ka ekonomiskās recesijas apstākļos joprojām turpinās aizsāktais process, kad uzņēmumi atdod parādu un jaunus parādus vairs neuzņemas – nedod komercķīlu. Tādējādi faktiski aug to uzņēmumu skaits, kuriem agrāk bija komercķīlas, bet šobrīd vairs nav. Šo procesu uzņēmēji vērtē divējādi. Vieni uzskata, ka dzīvot bez komercķīlām nozīmē dzīvot ar to, kas pašiem ir, vienlaikus nav riska, ka kāda atgadījuma dēļ komercķīlas ņēmējs – banka – prasīs nekavējoties atmaksāt parādu, tomēr pašu rocība visbiežāk nozīmē lēnāku attīstību, nekā varētu būt, izmantojot kredītresursus. Otrs skatpunkts ir pilnīgi pretējs, proti – nav kredītu, nebūs ekonomiskās izaugsmes, kas nozīmē stagnāciju ar visām no tās izrietošajām sekām: augstākus nodokļus, došanos peļņā uz ārzemēm utt.

Komentāri

Pievienot komentāru