Sabiedrisko attiecību kompānija "Consensus PR" veic pārrunas ar divām Igaunijas sabiedrisko attiecību kompānijām par 50 - 65% kapitāldaļu iegādi vienā no šiem uzņēmumiem. Konkrētus uzņēmumu nosaukumus "Consensus PR" prezidents un līdzīpašnieks Māris Graudiņš vēl atteicās minēt. Kapitāldaļu iegādi Māris Graudiņš pamato ar "Consensus PR" nepieciešamību stiprināt savas pozīcijas Igaunijā. "Consensus PR" darbojas biroji visās trijās Baltijas valstīs, no kurām vājākais ir Igaunijā. "Consensus PR" Igaunijas biroja apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā bijis tikai 26 tūkstoši eiro. Savukārt, visas "Consensus PR" grupas uzņēmumu apgrozījums Baltijas valstīs pērn bijis 1,12 milj. eiro. «Igaunijas birojs nedrīkst atpalikt no aģentūras izaugsmes Latvijas un Lietuvas tirgū. Atsevišķos konkursos, kā arī daži uzņēmumi, pirms uzsāk sarunas par iespējamo sadarbību, skatās uz apgrozījumu kā kritēriju. Apgrozījumu var strauji pieaudzēt, vienojoties ar ekspertiem no esošas PR firmas,» skaidro "Consensus PR" biznesa attīstības direktors Oskars Balodis. Konkrēta darījuma summa netiek izpausta. Taču ir zināms, ka starptautiskais PR kompāniju tīkls "Action PR", gatavs segt 65% no iepirkuma summas. «Līdz ar to "Action PR" kļūtu par lielāko īpašnieku "Consensus PR" Igaunijas filiālē,» informē M.Graudiņš. Uzņēmumam "Action PR Global Communications Ltd" pieder 15% kapitāldaļu uzņēmumā SIA "Consensus PR" Latvijā.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Consensus PR, viena no vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām Latvijā, kļuvusi par GolinHarris filiāli Baltijas valstīs. GolinHarris, kas ir viena no pasaules vadošajām sabiedrisko attiecību aģentūrām, ietilpst Interpublic Group tīklā. GolinHarris pieder 29 biroji un nozīmīgs skaits neatkarīgo filiāļu visā pasaulē. Māra Bransone, Consensus PR valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka šī jaunā partnerība veicinās un tālāk attīstīs sadarbību ar jau esošo Consensus PR stratēģisko partneri Action Global Communications (15%) ar vairāk nekā 30 biroju tīklu Centrālajā un Dienvideiropā, kā arī Tuvajos Austrumos un Āzijā: «GolinHarris globālais biroju tīkls kopā ar Action Global Communications dos mums iespēju nodrošināt Baltijas preču un pakalpojumu eksportētājiem pieeju jauniem tirgiem, kā arī demokrātiskas cenas par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.» Db jau ziņoja, ka Consensus uzvarēja EK konkursā par Vidusjūras valstu informācijas kampaņas īstenošanu kopā ar Action Global Communications un Latvijas firmu Comperio. Consensus PR dibinātājs Māris Graudiņš sadarbojoties ar GolinHarris izveidotāju Alu Golinu (Al Golin) kopš 1997. gada. Als Golins, kas ir viens no modernās PR profesijas pamatlicējiem ASV, ir slavens kā termina «uzticības banka» (trust bank) - mūsdienu korporatīvās sociālās atbildības prakses – attīstītājs un izveidotājs.

Consensus PR, viena no lielākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām Latvijā, turpmāk nepārstāvēs Interpublic Group ietilpstošo starptautisku tīklu Weber Shandwick (WS) Baltijas valstīs, jo ir noslēgusi sarunas par sadarbību ar citu tīklu, kurš tomēr pieder tai pašai grupai. Par to Db informēja Māra Bransone, Consensus PR valdes priekšsēdētāja. Kopš 1997. gada aģentūra sadarbojusies ar WS un kā tīkla pārstāve ir īstenojusi vairākus starptautiskus projektus, piedāvājot klientiem sabiedrisko attiecību pakalpojumus visās Baltijas valstīs. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā sadarbības efektivitāte šajā tīklā ir kritusies. Stratēģiskā partnera maiņa Consensus PR dos iespēju nodrošināt Baltijas preču un pakalpojumu eksportētājiem pieeju jauniem tirgiem, kā arī demokrātiskas cenas par globāliem sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, uzskata uzņēmumā.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotā konkursā uzvarējusi ministra Oskara Kastēna bijusī darbavieta, šodien, 16.janvārī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sekretariāta rīkotajā konkursā par tiesībām uz Eiropas Starpkultūru dialoga gada (2008) nacionālās informācijas kampaņas organizēšanu un publicitātes nodrošināšanu uzvarējusi SIA Consensus PR. Tās izpilddirektors no 2001. gada līdz 2002. gadam bija O. Kastēns, norāda Dienas bizness.

Dienas bizness jau aprakstīja līdzīgu gadījumu - ieteikumus valdībai sabiedrisko attiecību jomā izstrādāja ar premjera Aigara Kalvīša biroja bijušo vadītāju Jurģi Liepnieku saistīts uzņēmums. Pēc interešu konflikta novēršanas likuma normām nevienā no abiem gadījumiem pārkāpuma nav.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Zemkopība ministrija (ZM) aicina jebkuru iedzīvotāju iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā par ZM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Šie noteikumi jau nākamgad skars jebkuru suņa, kaķa vai kāda cita mājās vai dzīvoklī mītoša mīļdzīvnieka īpašnieku.

Noteikumu projekts ievietots ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā "Sabiedrības viedoklis". Jebkurš interesents tiek aicināts iepazīties ar šo dokumentu un izteikt savu viedokli, ierakstot to sadaļas lodziņā "Mans komentārs" vai arī līdz šā gada 8.oktobrim atsauksmi elektroniski nosūtot uz ZM oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Tāpat iedzīvotāji savu attieksmi var paust atbildot uz ZM interneta mājas lapā ievietoto aktuālo jautājumu, atzīmējot kādu no piedāvātajām un savam viedoklim atbilstošākajām atbildēm.

Pēc iedzīvotāju iesūtīto viedokļu apkopošanas Zemkopības ministrija organizēs tikšanos - diskusiju, par kuras norises laiku un vietu tiks paziņots atsevišķi.

Ir kāda Facebook lapa, kas pēdējās dienās piesaistījusi manu (un, spriežot pēc dažiem ierakstiem sociālajos medijos, - ne tikai manu) uzmanību, liekot domāt par to, cik liela ir «aiz» dažādiem sociālo mediju profiliem, fanu lapām un komūnām esošu uzņēmumu atbildība pret saviem sekotājiem.

Sociālo tīklu pētnieks Andrē Burks kādā no savām prezentācijām norādījis, ka, domājot par sekotājiem virtuālajā vidē, «tas vairs nav stāsts par mūsu interesēm, tas ir stāsts par viņu interesēm». Citiem vārdiem – mums, kas radām šīs lapas, protams, ir savi biznesa vai kādi citi mērķi, bet cilvēkiem, kas tām sāk sekot, - viņu intereses un vēlme saņemt noteikta rakstura informāciju. Ja liekam viņiem vilties un to nesniedzam, viņi agrāk vai vēlāk mūsu fanu pulku pamet.

Pirms gada – 2011. gada jūlijā – Latvijas Facebook lietotāju uzmanību piesaistīja tikko izveidota virtuālā «komūna» Bring H&M to Latvia (atvediet/atvedīsim H&M uz Latviju). Tā kā diskusijas par Zviedrijā tapušā, bet nu jau visā pasaulē pieejamā zīmola Hennes & Mauritz iespējamo ienākšanu Latvijā uzvirmoja ik pa laikam un zīmols šeit bija gaidīts, minētā fanu lapa diezgan ātrā laikā savāca ievērojamu skaitu sekotāju. Jāatzīst, ka Latvijas mērogā 3 265 fani kādai Facebook lapai gada laikā ir ievērojams skaits (ņemot vērā, ka esam viena no aptuveni 10 valstīm pasaulē, kur Facebook joprojām nav absolūts sociālo mediju līderis).

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Policija prokuratūrai nosūtījusi materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 64 personām, kas aktīvi piedalījušās 13.janvāra masu nemieros.

Joprojām nav atpazītas 38 personas, bet 55 personu dalība masu nekārtībās vēl tiks izvērtēta. Iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām.

Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnās 10 000 lappusēs, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13.janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona, un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms sastāda aptuveni 185 770 latus.

Policija pateicas iedzīvotājiem par līdzšinējo atsaucību identificējot mājas lapā masunekartibas.lv redzamās personas un aicina palīdzēt policijai noskaidrot arī šobrīd lapā redzamo 38 cilvēku personības.

6 gadījumos no 10 saskaros ar situāciju, kad mājas lapa tiek publicēta internetā bez nepieciešamo sagatavošanas darbu veikšanas. Rezultātā reklāmas aktivitātes internetā kļūst mazāk efektīvas un tiek apgrūtināta biznesa mērķu sasniegšana. Tā kā šādu gadījumu ir pietiekami daudz, nolēmu atvēlēt šai tēmai atsevišķu rakstu. Šos ieteikumus ir vērts atcerēties pat tad, ja šodien tas nav aktuāli.

Pirms mājas lapa tiek publicēta internetā, pārliecināties par sekojošo:

1. Google Analytics konts pieder jums un jums ir administratora tiesības.

Google Analytics sniedz svarīgu informāciju, kas palīdz noteikt komunikācijas kanālu un reklāmas ziņojumu darbības efektivitāti, kā arī palīdz analizēt apmeklētāju uzvedību mājas lapā. Analīzes rezultāti ir pamats lēmumu pieņemšanai par reklāmas budžeta sadalīšanu, reklāmas optimizācijas un/vai mājas lapas pilnveidošanu. Tam nepieciešams ne tikai pievienot Google Analytics, bet arī pienācīgā veidā to pielāgot.

Ir būtiski panākt, ka esat konta administrators, jo pretējā gadījumā pēc kāda laika Jūs varat tikt atvienots no konta, un viss iepriekš paveiktais darbs tiks pazaudēts, darbs būs jāsāk no jauna.

Ir virkne iespēju, kā Google meklētājā izveidot neefektīvu reklāmu. Neņemot vērā svarīgākos pamatnosacījumus, jūs riskējat ātri iztērēt reklāmas budžetu un ģenerēt nekvalitatīvu trafiku uz savu mājas lapu (ne mērķauditoriju). Šodien es pastāstīšu par dažām būtiskākajām kļūdām, kas tiek pieļautas, veidojot reklāmu Google meklētājā. Ņemiet tās vērā un jūs spēsiet paaugstināt savas reklāmas efektivitāti un iegūt vairāk jaunu klientu.

1. Izmantoti tikai plašas atbilstības (Broad match) atslēgas vārdi

Centieties neizmantot atslēgas vārdus ar plašu atbilstību. Ja jūs šo atbilstību tomēr izmantojat, piemēram, atslēgas frāzi «Kravas automobiļu autoserviss», rēķinieties, ka jūsu reklāma būs redzama pēc visdažādākajiem pieprasījumiem, tādiem kā «Autoserviss Daugavpilī», «Vieglo automobiļu autoserviss», «Degvielas patēriņš kravas automobiļiem» utt. Proti, jūsu reklāmu redzēs un uz to bieži vien klikšķinās dažādi interesenti, taču ne jūsu mērķauditorija. Tādējādi jūs zaudēsiet naudu. Es iesaku izmantot frāzes atbilstību (Phrase match) un/vai precīzu atbilstību (Exact match). Tas jums ļaus samazināt nekvalitatīvo klikšķu skaitu un pārsvarā rādīt reklāmu vienīgi jūsu potenciālajiem klientiem.

Igaunijas migrācijas lietu pārvaldes jaunā mājas lapa atbalsta tikai igauņu valodu. Proti, ja kāds ārzemnieks vēlās iegūt informāciju, tad tā viņam ir pieejama tikai igauņu valodā.

BBN raksta, ka mājas lapā ir pieejamas arī angļu un krievu valodas, bet, kad interesents uz tām uzspiež lapa automātiski novirza lietotāju uz Igaunijas policijas mājas lapu www.politsei.ee. Šajā lapā lietotājs var izlasīt tikai vispārēju informāciju ar dažiem kontaktiem.

«Šobrīd mēs tulkojam materiālu un cerams, ka migrācijas lietu pārvaldes lapa angļu un krievu valodā interesentiem būs pieejama nākamās nedēļas nogalē,» norādīja migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāre Tulī Hārsona.

Igaunijas akadēmiskās informācijas centrs Archimedes norāda, ka tas ir saņēmis vairākas sūdzības no ārzemniekiem par to, ka pēc jaunās mājas lapas izveidošanas, tie nevar atrast sev nepieciešamo informāciju par migrācijas jautājumiem. «Atbildīgajām iestādēm, pirms tiek veiktas šādas radikālas izmaiņas mājas lapā, ir jāpārliecinās, vai viss strādā,» norāda Archimedes pārstāvis Mārts Miljans.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Izvērtējot SIA 220.lv interneta mājas lapu www.220.lv, PTAC uzdevis uzņēmumam 14 dienu laikā mājas lapu nodrošināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tādējādi uzņēmumam jānodrošina, lai mājas lapā tiktu sniegta informācija par laika posma, kurā ir spēkā konkrētā cena konkrētajai precei, kā arī jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošas informācijas sniegšanu par atteikuma tiesībām un līguma noteikumu grozīšanu.

PTAC, izvērtējot lietas materiālus, ir konstatējis, ka uzņēmums, izmantojot mājas lapu, patērētājiem piedāvā iegādāties preces ar interneta starpniecību, tādējādi noslēdzot distances līgumu.

Izvērtējot mājas lapu 2009.gada jūlijā, PTAC konstatēja konkrētus normatīvo aktu pārkāpumus. Proti, mājas lapā ir jāsniedz kontaktinformācija, kas nodrošina iespēju ātri sazināties ar pakalpojumu sniedzēju tiešā viedā, ieskaitot e-pasta adresi, bet tā kā mājas lapā ir norādīta tikai saite kā iespēja nosūtīt e-pasta vēstuli, tad mājas lapā sniegtā informācija neatbilst normatīvo aktu regulējumam.

Visapmeklētākais visās Baltijas valstīs ir Google resurss – gan katrai valstij atšķirīgie meklētāji, gan ar paplašinājumiem com un ru. Augstas vietas ieņem arī Google piederošie produkti – youtube.com un orkut.com.

Šāds apmeklējuma sadalījums sakrīt arī ar vispasaules tendencēm. Tāpat Baltijas valstīs ļoti populāras ir starptautiskās un nacionālās mājas lapas, kurās var virtuāli komunicēt – draugiem.lv, draugas.lt, odnoklassniki.ru, facebook.com u.c. tamlīdzīgas, kā arī bezmaksas e-pasta serveri – Inbox, mail.ru.

Nozīmīgu vietu meklētāko mājas lapu sarakstā ieņem vietnes, kurās iespējams lejupielādēt filmas, mūziku u.c. failus. TOP 50 ir atrodamas tādas mājas lapas kā filebase.ws, torrents.ru, thepiratebay.org u.c. Līdz ar to populāra ir arī International Movie Data Base vietne, kurā var pasmelties informāciju par jebkuru pasaules filmu.

Iekšlietu ministrija, reaģējot uz ziņām par to, ka Iekšlietu ministrijas lapā parādās nezināmu personu izvietoti paziņojumi norāda, ka tehniski to nevar saukt par uzlaušanu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta preses centra vadītājas Lauras Karnītes komentārs: "Nevar apgalvot, ka IeM mājas lapa būtu uzlauzta, jo persona, kas veica nelikumīgās darbības, nepiekļuva serverim, uz kura lapa tiek glabāta, un satura vadības sistēmai. Šī persona ievietoja lapā Java Script moduli caur lapas diskusiju sadaļu.

Pašlaik problēmas ir novērstas un lapa strādā normālā režīmā.

Ekonomikas policija šobrīd jau ir uzsākusi pārbaudi, lai noskaidrotu vainīgās personas.

Vēlamies uzsvērt, ka IeM lapa ir tīri informatīva lapa, tā nesatur un no tās nav pieejas kādai aizsargājamai informācijai, datu bāzēm vai informācijas sistēmām, nelicencēta piekļuve kurām varētu apdraudēt valsts drošību vai traucēt IeM dienestu darbu. Līdz ar to lapai tika nodrošināts standarta aizsardzības līmenis.

No 2007.gada 2.februāra sāk darboties jaunā uzlabotā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mājas lapa, Db.lv informēja aģentūra. Mājas lapa atrodama pēc iepriekšējās adreses www.liaa.gov.lv

Mājas lapai ir izstrādāts jauns dizains, uzlabota funkcionalitāte, kā arī vieglāk pārskatāma ievietotā informācija.

Būtisks jaunums mājas lapā ir izveidotā sadaļa Kā uzsākt biznesu, kas ietver visu nepieciešamo informāciju kā no idejas nonākt līdz uzņēmuma izveidei. LIAA interneta mājas lapā pieejama arī informācija par Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plānošanas periodam no 2007.gada līdz 2013.gadam.

LIAA jaunā mājas lapa esot veidota draudzīgāka ikvienam, kurš to lietos, sākot ar studentiem, topošiem uzņēmējiem un beidzot ar maziem, vidējiem un lieliem Latvijas uzņēmumiem un ārvalstu investoriem.

Valdība šodien, 15. aprīlī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tie paredz, ka No 2009.gada 1. janvāra suņus un kaķus būs jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās un tas novedis pie vairākām negācijām:

-dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

-nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

-nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

No 20. februāra Latvijas Televīzijas 7. kanāls (LTV7) testa režīmā uzsāk visu hokeja kluba Dinamo Rīga mājas spēļu tiešraižu demonstrēšanu internetā.

Šādu iespēju LTV7 saviem skatītājiem nodrošinās sadarbībā ar sabiedrību Tilde, informēja Latvijas Televīzijas sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Valdīšana.

Hokeja kluba Dinamo Rīga Mārketinga direktors Mārtiņš Kalniņš izteicis cerību, ka jau nākamajā sezonā hokeja spēļu skatīšanos hokeja kluba Dinamo Rīga interneta mājas lapā ieviesīs kā regulāru un pastāvīgu iespēju. Tuvākās Rīgas Dinamo spēles, kas tiks rādītas LTV7 ēterā un internetā notiks šodien, 20. februārī, plkst. 19.20 un 21. februārī plkst. 16.50 pret Novosibirskas Sibirj, 23. februārī plkst. 19.20 pret Novokuzņeckas Metalurg, 25. februārī pret Habarovskas Amur, un regulāro sezonu mūsu hokejisti noslēgs 26. februārī 19.20 ar spēli pret Habarovskas Amur.

«Ja kādreiz uzņēmumiem patiešām pietika ar šo standarta komplektu – mājas lapa + Facebook.com + Twitter.com + Draugiem.lv, tad tagad situācija ir krietni mainījusies,» uzsver SIA WIT Berry vadītāja, grāmatas Pārdotspējīgi teksti interneta mājaslapām autore Linda Kimeiša.

«Atkarībā no tā, kādā nozarē darbojas uzņēmums, kāds no sociālajiem tīkliem var izrādīties vairāk vai mazāk svarīgs,» viņa norāda.

«Ja uzņēmums nodrošina kādu pakalpojumu, iespējams, vajadzīgāks būs konts video vietnē Youtube.com, kur publicēt video pamācības, kā rīkoties dažādās situācijās, savukārt, ja uzņēmums darbojas, piemēram, tūrisma nozarē, daudz nepieciešamāks būs Tripadvisor.com, savukārt dažādu modes un dizaina preču tirgotājiem neaizstājami būs Instagram un Pinterest, bet visiem ir svarīgs Google Business,» skaidro eksperte.

Vienlaikus viņa akcentē, ka sociālie tīkli nevar aizstāt mājas lapu. «Mājas lapa ir centrālā vieta, kur izvietot visu nepieciešamo informāciju. Protams, sociālie tīkli ir strauji attīstījušies un mūsdienās piedāvā tādas iespējas, kādu agrāk nebija. Piemēram, Facebook.com iespējams publicēt klientu atsauksmes, aprakstīt pakalpojumus, u.tml. Mājas lapa tomēr sniedz plašākas iespējas parādīt savu identitāti.»