Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Šodien ap plkst.12, krītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, darba vietā smagi savainojušies pieci vīrieši, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola un Valsts darba inspekcija.

(Papildināts viss teksts.)

Cietušie ir vecumā no 21 līdz 58 gadiem. Divi no viņiem guvuši smagas politraumas, bet vēl divi vidēji smagas politraumas, tostarp galvas traumas, ekstremitāšu lūzumus un krūšu kurvja traumas.

Būvuzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa Nozare.lv paskaidroja, ka negadījums noticis būvlaukumā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kurā tiek būvēta biroja ēka.

Viņa stāstīja, ka Vaiņodes ielā 1, kur notiek jaunbūves būvniecība, šodien ap plkst.12.15 noticis nelaimes gadījums - veicot betonēšanas darbus nokrita un ar dažādām traumām, kuru raksturojumu Noriņa neatklāja, cieta pieci cilvēki - četri apakšuzņēmēja SIA Abora betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Valsts darba inspekcijā biznesa portālam db.lv sacīja, ka jaunceltnē noticis nogruvums.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

3D lāzerskenēšanas mērķis ir izveidot vraka un tā tuvākās apkārtnes punktu mākoni, kas pēc tam ļaus izgatavot vraka 3D modeli. Tāpat tiks pētīts vraks un apkārtne jūras dzelmē, kā arī ar augsto tehnoloģiju aprīkojumu tiks pētīts nogrimušā prāmja automašīnu klājs.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojā informēja, ka pētniecības kuģis "Sweet", kuram ir Nīderlandes karogs, pirmdien ieradies "Estonia" nogrimšanas vietā. Darbi sākās ar aprīkojuma izmēģināšanu un kalibrēšanu. Pētniecības darbi jūrā tiks veikti nepārtraukti visu diennakti.

Biroja direktors Renē Arikass klāstīja, ka vispirms pēc iespējas detalizētāk tiks pētīts automašīnu klājs. Tehniski sarežģītajā procesā eksperti centīsies iegūt pēc iespējas pilnīgāk priekšstatu par situāciju uz šī klāja, piemēram, deformācijām, vai durvis un šahtas bijušas atvērtas vai aizvērtas.

Šorīt situācija uz ceļiem apledojušo ceļu dēļ vietām ir katastrofāla - līdz pulksten 10:00 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas, informē Valsts policija.

Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā – kopā no pulksten 6:00 līdz 10:00 policija saņēmusi 40 izsaukumus uz ceļu satiksmes negadījumu vietām, tostarp vairāki negadījumi ir ar traģiskām sekām. Šorīt pulksten 7:44 uz Daugavpils šosejas noticis negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Diemžēl negadījumā bojā gājuši divi cilvēki un vairāki guvuši traumas.

Pulksten 8:15 netālu no lidostas Rīga uz Jūrkalnes ielas noticis negadījums, kurā gājis bojā gājējs. Arī šajā negadījumā tāpat kā iepriekšējā kā vienu no apstākļiem var minēt slidenos ceļus, uzsvēra Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Divus gadus pēc kruīza kuģa Costa Concordia traģiskās avārijas pie Džiļjo salas Itālijā tas aizvien atrodas nelaimes vietā, vēsta Reuters.

Arī šogad, tāpat kā pērn, janvāra sākumā avārijas vietu apmeklēja bojāgājušo radinieki, pieminot nelaimes upurus. Kuģa avārijā bojā gāja 32 cilvēki.

Pieminot avārijas upurus, Džiļjo salā tika noturēts dievkalpojums.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms dažiem mēnešiem kuģa vraks tika pacelts peldus stāvoklī. Operācija notika 2013. gada septembra vidū.

Paredzams, ka no līča avarējušā kuģa vraks tiks aizvākts šā gada jūnijā, kad to pacels trīsdesmit ar gaisu piepildītas tvertnes. Costa Concordia nocelšana no sēkļa būs vēl viens posms lielākajos glābšanas darbos jūrniecības vēsturē, raksta Reuters. Pašlaik vēl nav zināms, kur notiks kuģa demontāža, šo darbu pēdējais posms.

Db.lv viesojās laivu kapsētā Mazirbē.

Laivu pamestību Mazirbes kāpās vēsturiski veicinājis individuālās zvejas aizliegums pagājušā gadsimta 60.gados, kad Padomju armija centās ierobežot zvejniecību piekrastē.

Līdz ar to samazinājās iedzīvotāju skaits ciemos un veco laivu cita veida pielietojums - dūmbūdu uzsliešanai. Pēdējās koka laivas kapsētā pievienotas 1976.gadā. Tagad tās pamazām ieaug mežā, apmeklētājiem radot nedaudz sirreālu sajūtu.

Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais vēsturiskais kuģa vraks

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas šā gada janvārī pietuvojās pārāk tuvu Itālijas salas Džiljo krastam un apgāzās, vraks vēl aizvien atrodas netālu no sēkļa pie Džiljo krasta, radot sirreālu ainavu.

Kuģa vraks nav aizbiedējis cilvēkus no tuvējās pludmales, kas vēl oktobra sākumā tajā tvēra saules starus.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis Costa Concordia vraku attēlos.

Jau rakstīts, ka Costa Concordia avārija notika šā gada janvārī, kruīza kuģa kaptenim pietuvojoties pārāk tuvu krastam. Kuģis uzsēdies uz sēkļa un apgāzies. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kā tika noskaidrots vēlāk, kuģa kapteinis pietuvojies pārāk tuvu Toskānas salas krastam, jo vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Vidusjūras kruīza kuģa Costa Concordia vraks pirmdien uzsliets peldus stāvoklī un tiks aizvilkts uz Dženovu, kur tiks sagriezts metāllūžņos.

2012.gada 13.janvāra vakarā Costa Concordia ar 4299 cilvēkiem uz klāja uzskrēja zemūdens klintij pie Džiljo salas Toskānā. Kuģa avārijā dzīvību zaudēja 32 cilvēki.

Costa Concordia sver 44 612 tonnas - aptuveni tikpat daudz, cik Titāniks -, un tas ir 290 metrus garš. Pēc avārijas tas gulēja jūrā, sagāzies uz sāniem pie klintīm, uz kurām uzskrēja.

Pagājušā gada septembrī kuģis tika uzsliets vertikālā stāvoklī, un kopš tā laika balstījās uz pagaidu platformas.

Vakar tika sākta operācija Costa Concordia vraka uzstādīšanai peldus stāvoklī.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. apturējusi pašbraucošo automobiļu izmēģinājumus ASV ielās, ņemot vērā fatālo negadījumu Arizonas štatā, kurā bija iesaistīta kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber autonomās vadības automašīna.

Toyota norāda, ka ir nobažījusies par emocionālo ietekmi, ko šis negadījums varētu radīt uz kompānijas testētājiem. Uzņēmums arī nesniedz informāciju, kad pašbraucošo automobiļu testi varētu tikt atsākti.

Tikmēr Arizonas štatā notikušais negadījums atdzīvinājis debates par to, vai pašbraucošo automašīnu izmantošana nav pāragra.

Analītiķi skaidro, ka šī tehnoloģija nodrošina iespējas samazināt negadījumus un paplašināt transporta iespējas invalīdiem un gados veciem cilvēkiem, taču daļa ekspertu brīdina, ka šī tehnoloģija nav gatava un aicina regulatorus ieviest stingrākas drošības pārbaudes.

Sabiedriskās domas izpētes centra Pew Research Center (PRC) pērn veiktā aptaujā secināts, ka vairāk nekā puse amerikāņu nevēlētos braukt ar autonomās vadības automobili, ja viņiem tiktu piedāvāta tāda iespēja, kā arī viņi pauduši satraukumu par šāda veida transportlīdzekļiem.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi, paziņojusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Ungārija par Krievijas gāzi maksās rubļos 

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu...

Polija, kas aktīvi atbalsta sankciju piemērošanu Maskavai, uzskata, ka ES būtu pilnībā jāaizliedz Krievijas gāzes imports.

"Šodien tas, kas trūkst, ir pilnas sankcijas gāzei, kas atrisinātu problēmu ar "Gazprom", problēmu ar 100% sankciju ievērošanu," trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat News" paziņoja Moskva, piebilstot, ka pret šādu sankciju ieviešanu iestājušās Austrija, Vācija un Ungārija.

"Mēs paļaujamies, ka šīm valstīm (kas maksās rubļos) būs sekas un rezultātā tās pārtrauks maksāt rubļos," norādīja ministre.

Viņa nepaskaidroja, kādas sekas Polija vēlas redzēt.

Maskavas ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Sankciju eksperti norāda, ka Krievijas maksājumu sistēma ļauj Maskavai piekļūt enerģētikas ieņēmumiem neatkarīgi no Krievijai piemērotajām sankcijām attiecībā uz ārvalstu valūtām.

Vācijas enerģētikas koncerns "Uniper" šodien laikrakstam "Rheinische Post" atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Lai ko būtu ķīmiķojuši Krievijas polittehnoloģijas alķīmiķi, no Ukrainas «atsišanas» Eiropas Savienībai tāds «kaķu zelts» vien būtu, un, ekonomiski vērtējot, pamatīgs balasts jau tā bīstami zemu lidojošajai ekonomikai. Sāksim ar to, ka Kijevai šogad sasolītie 15 miljardi ASV dolāru Maskavai nemaz nav, un šo uzņemto saistību izpilde ir vai nu ar dakšām ūdenī rakstīta, vai arī Krievijai prasīs nesamērīgu saspringšanu faktiski svešu problēmu risināšanā.

Kijeva pirms Jaunā gada par Krievijai pārdotajām valsts parādzīmēm saņēma trīs miljardus no solītajiem 15 – jau svilstošo ārējo un iekšējo parādu dzēšanai. Iznākumā valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki uz svētkiem saņēma ieturētās algas, bet pati Krievija (Sberbank un VTB Capital) – 0,91miljardu dolāru, kas tai pienācās pēc rēķiniem.

Nav brīnums, ka «apēšanai» paredzēto miljardu došanu Krievijas izpildvara, izņemot pašu premjeru Dmitriju Medvedevu, neatbalsta. To skaidri un gaiši ir atzinis prezidents Vladimirs Putins, liekot saprast, ka Ukraina ir abu valdnieku ģeopolitiskais, ne ekonomiskais, projekts jeb principa lieta.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.

"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.

Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.

Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Pagājušās nedēļas nogalē logu ražotnē Tukuma novada Lestenes pagastā gājis bojā vīrietis, kuram virsū uzkritušas stikla loksnes, turklāt viņš nodarbināts bez darba līguma.

Negadījums noticis pagājušajā piektdienā, 17.janvārī. Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vecākā inspektore Domicela Dzalbe pastāstīja, ka uzņēmumā, kurā noticis traģiskais negadījums, tiek ražoti pakešu logi un pašas stikla paketes.

Negadījums noticis, kad vairāki darbinieki ar diviem ratiņiem, kas tiek saukti arī par "rohļām", pārvietojuši paku ar stikla loksnēm. Pēc Dzalbes teiktā, pārvietot paku, kurā bijušas aptuveni divus metrus platas un trīs metrus augstas 15 stikla loksnes, kas kopumā svērušas no 1800 līdz 2000 kilogramu, vajadzēja vien par dažiem centimetriem.

Loksnes, kuras kopā saturējis no koka veidots karkass, sākušas krist, un vīrietis, kurš vēlāk gājis bojā notikuma vietā, kopā ar citiem mēģinājis tās saturēt vai izglābt.

Ceļu satiksmes negadījumā bojāts Iecavas novada domei piederošais automobilis Honda Accord, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve. Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informējusi, ka negadījums 27. martā ap plkst. 16 notika Iecavā, Sila ielā.

Automobiļa vadītājs, 1960. gadā dzimis vīrietis, neizvēlējās pareizu braukšanas ātrumu. Ieraugot uz ielas suni, viņš netika galā ar mašīnas vadīšanu, auto ietriecās barjerās, tās bojājot. Cietušo negadījumā nav.

Kā Bauskas Dzīvei ziņojuši notikušā aculiecinieki, automobili Honda vadījis Iecavas novada izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs. Laikrakstam iesūtītas arī fotogrāfijas no notikuma vietas, kā arī izteikts jautājums, vai vadītājs nav bijis alkohola reibumā.

Bauskas Dzīve sazinājusies ar M. Veinbergu. Viņš apliecinājis, ka 27. marta pēcpusdienā tiešām ar pašvaldības auto braucis pa Sila ielu. Mašīnas priekšā izskrējis suns. Veicot manevru, šoferis auto nav spējis savaldīt, tas ietriecies barjerās ielas malā. Vispirms notikuma vietā ieradušies vietējie kārtības sargi, tad atbraukusi VP ekipāža no Bauskas. Apskatīta notikuma vieta, vadītājam lūgts pārbaudīt alkohola koncentrāciju izelpā. «Dzēris nebiju, visi rādītāji bija uz nullēm. Tas tiešām bija tikai negadījums. Automobilis ir apdrošināts,» apliecinājis M. Veinbergs.

Glābšanas vienības Nepālā trešdien atradušas pazudušās pasažieru lidmašīnas vraku un saskaņā ar jaunākajām ziņām tajā bijuši 23 cilvēki, paziņoja aviācijas ministrs Aananda Prasads Pokharels.

Nepālas aviokompānijas Tara Air lidmašīnas Twin Otter izdegušais vraks tika atrasts nomaļā kalnu rajonā Mjagdi apriņķī valsts rietumos.

Ap vraku bija izkliedēti cilvēku līķi, kurus vēl nav iespējams identificēt.

Lidmašīnā bija 20 pasažieri, tostarp viens Kuveitas un viens Ķīnas pilsonis, un trīs apkalpes locekļi. Iepriekš bija ziņots par 18 pasažieriem un trim apkalpes locekļiem.

Visi apkalpes locekļi un pasažieri, izņemot abus ārzemniekus, bija Nepālas pilsoņi, un starp tiem bija divi bērni.

Lidmašīna bija izlidojusi no Pokharas pilsētas valsts rietumos, bet astoņas minūtes pēc pacelšanās tās sakari ar aviodispečeriem pārtrūka.