Lai ko būtu ķīmiķojuši Krievijas polittehnoloģijas alķīmiķi, no Ukrainas «atsišanas» Eiropas Savienībai tāds «kaķu zelts» vien būtu, un, ekonomiski vērtējot, pamatīgs balasts jau tā bīstami zemu lidojošajai ekonomikai. Sāksim ar to, ka Kijevai šogad sasolītie 15 miljardi ASV dolāru Maskavai nemaz nav, un šo uzņemto saistību izpilde ir vai nu ar dakšām ūdenī rakstīta, vai arī Krievijai prasīs nesamērīgu saspringšanu faktiski svešu problēmu risināšanā.

Kijeva pirms Jaunā gada par Krievijai pārdotajām valsts parādzīmēm saņēma trīs miljardus no solītajiem 15 – jau svilstošo ārējo un iekšējo parādu dzēšanai. Iznākumā valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki uz svētkiem saņēma ieturētās algas, bet pati Krievija (Sberbank un VTB Capital) – 0,91miljardu dolāru, kas tai pienācās pēc rēķiniem.

Nav brīnums, ka «apēšanai» paredzēto miljardu došanu Krievijas izpildvara, izņemot pašu premjeru Dmitriju Medvedevu, neatbalsta. To skaidri un gaiši ir atzinis prezidents Vladimirs Putins, liekot saprast, ka Ukraina ir abu valdnieku ģeopolitiskais, ne ekonomiskais, projekts jeb principa lieta.

15 miljardi par Krievijas valstiskuma šūpuļa paturēšanu savā ietekmes zonā būtu neliela maksa, ja vien ar to tiešām pietiktu, un ja tas būtu valdītāju vienīgais ģeopolitiskais un principiālais hobijs. Tādi tomēr ir vairāki, sākot ar Čečeniju, 90% no kuras budžeta sedz Kremlis. Zināms, ka «atdeve» no šīm investīcijām ir nabadzībā un bezdarbā aizvien grimstoša čečenu tauta, naudas izmešana šokējošos apmēros elites izrādīšanās pasākumos un terora akti Krievijā. Sava tiesa Krievijas budžeta aiziet arī no Gruzijas atkarotajai Ziemeļosetijai un Abhāzijai.

Un tad, protams, pēc mēneša ir arī olimpiskās spēles Sočos. Tiek lēsts, ka šīs, vēsturē dārgākās, spēles Krievijai izmaksās virs 50 miljardiem ASV dolāru. Ja ņem vērā, ka V. Putina sākotnējais optimistiskais uzstādījums bija 12 miljardi dolāru, ir jāsecina, ka savu hobiju finanšu kontrole pat ar visu vienvaldnieka-despota taktiku nav V. Putina stiprā puse.

Vai ar Ukrainu būs citādi? Nē, nekas par to neliecina. Ar jau pieminētajiem un vēl citiem balastiem apkārtā Krievijas administrācija pagaidām vēl taustās, kur raut iztrūkstošos apmēram sešus miljardus dolāru no Ukrainai apsolītā. Īpaši Kijevas «brālīgajam atbalstam» gada beigās tika mainīti Krievijas Nacionālā Labklājības fonda apsaimniekošanas noteikumi, 10% aktīvu ļaujot izvietot arī riskantos vērtspapīros.

Jāsaka, ka tas bija tālredzīgs solis, jo Standard & Poor’s Kijevas emitētās divu gadu parādzīmes novērtēja kā stipri riskantas – ar B-. Tas Maskavai nav traucējis Krievijas pensiju fonda naudu aizdot krietni zem tirgus prasītā ienesīguma – vien par 5%, lai gan Ukrainas valsts parāds tirgū tiek vērtēts kā pasaulē trešais bīstamākais uzreiz aiz Argentīnas un Venecuēlas.

Nākamajiem solītajiem Ukrainas vērtspapīru pirkumiem ir jāseko šā gada sakumā, bet ar visu labvēlības režīmu Krievija no sava pensiju fonda cēlajam mērķim varēs veltīt vien 8,8 miljardus dolāru. Krievijas amatpersonas spriež, ka pārējie miljardi varētu nākt, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda «valūtas» jeb speciālo aizņēmuma tiesību formā un netiešajā ekonomiskajā pabalstā – dabasgāzes palētināšanā un līdzšinējo Ukrainas preču eksporta apgrūtinājumu noņemšanā.

Un tālāk? Tālāk – kad nu būs apdzēsti sasvilušākie parādi – Krievijai kaklā paliks apjomīga valsts, kuras būtiskākie eksporta dolāru pelnītāji – metalurģija, ķīmija un mašīnbūve – piedzīvo kritumu, morālu un fizisku nolietojumu un investīciju trūkumu. Un Muitas savienības, nevis ES asociācijas un brīvās tirdzniecības līguma, sastāvā šī Ukrainas industriju stagnācija un lejupslīde turpinātos.

No otras puses – vai ES vajag šādu akmeni kaklā, pēc kā pašlaik sniedzas Krievija? Jāsaka, ka ES gadījums ir atšķirīgs pēc būtības, jo asociācijas līgums un vēl jo vairāk Kijevas kārotā SVF kredītlīnija nāk ar nosacījumiem, kas paredz Ukrainas ekonomikas asimetriju novēršanu. Tas nozīmētu arī virkni sociāli un politiski sāpīgu lēmumu, no kuriem valdošā politiskā elite vairās, tomēr pēc laika tā būtu pavisam cita, daudz cerīgāka valsts un nevis kaut kāds akmens kaklā.