Valsts kase pārskaitījusi 67,465 miljonus eiro (47,4 miljonus latu) bankai UniCredit S.p.A., kas ir valsts galvotā kredīta a/s Liepājas metalurgs pamatsummas atlikums.

Līdz ar to valsts kļūst par par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē tika saņemta šodien, 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma a/s Liepājas metalurgs, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīga šo maksājumu veikt.

Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā, norāda Valsts kase.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn atteicis deklarēto nodokļu pārmaksu atmaksu kopumā 29,073 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,177 miljoniem eiro jeb 46,1% vairāk nekā 2013.gadā, liecina VID apkopotā informācija.

Tostarp 29,042 miljonu eiro apmērā atteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, 31,7 tūkstošu eiro apmērā atteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļa nodokļa pārmaksas atmaksa, bet 160 eiro apmērā - akcīzes nodokļa atmaksa.

VID pagājušajā gadā pieņēmis 2424 lēmumus atteikt apstiprināt pārmaksāto nodokļu summu, kas ir par 522 lēmumiem jeb 17,7% mazāk nekā 2013.gadā.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu administrēšanu, īsteno muitas politiku, nodrošina valsts fiskālo interešu un sabiedrības aizsardzību un attīsta godīgai komercdarbībai labvēlīgu vidi. VID darbu sāka 1993.gadā.

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

Jebkuru LR paņemtu kredītu iespējams atmaksāt ātrāk. Šādā gadījumā varat atmaksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laiku, kurā esat izmantojis kredītu. Gadījumā, ja līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi, pēdējo maksājumu veicot citā dienā, nekā noteikts kredītlīgumā, par dienu, kurā kredīts atmaksāts, tiek uzskatīta tā mēneša diena, kurā paredzēts veikt maksājumus (tas ir, procentus aprēķina par pēdējo mēnesi, kurā atmaksājat kredītu). Arī ātros kredītus drīkst atmaksāt pirms termiņa un daudzos gadījumos tas ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem.

Ko darīt, ja vēlos atmaksāt kredītu pirms termiņa?

Ja vēlaties atmaksāt kredītu pirms līgumā noteiktā laika, jums nepieciešams informēt kredītdevēju rakstiskā veidā. Kredītdevējs nedrīkst prasīt papildus maksu par šo pakalpojumu, izņemot gadījumā, kad pārkreditējaties, prasīt pieņemamu maksu par izdevumiem, kas saistās ar līgumu pārformēšanu u.c. lietām. Savukārt , ja līgumā nav norādīta gada procentu likme vai citas izmaksas, kas obligāti jānorāda līgumā un ir ietekmējušas patērētāja lēmumu par labu kredīta ņemšanai tieši pie šī kredītdevēja, patērētājs drīkst veikt maksājumus tikai par likumiskajiem procentiem.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

DB šonedēļ vēstīja (30.08.), ka pērn gandrīz 8000 uzņēmumiem uzrādītā nodokļu pārmaksa ir vairāk nekā 160 milj. eiro, turklāt katrs ceturtais no šiem uzņēmumiem nodokļu atmaksā saņēmis vairāk, nekā pats samaksājis nodokļos, turklāt jau vismaz trīs gadus pēc kārtas.

Kā liecina Lursoft veiktā pētījuma rezultāti, situācija, kad valsts atskaites periodā atmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir ierasta. Iespējams, tas gadu no gada turpinās, pateicoties likumdošanas robiem, jeb, kā drīzāk varētu teikt šajā gadījumā, likumdošanas savdabībai. Uzņēmumi daļu nodokļu maksā avansā, ievērojamu sadaļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtība.

Atgriežoties pie šiem aptuveni 20% uzņēmumu no visu to uzņēmumu skaita, kam nodokļi tiek kompensēti, tie stabili pārstāvēti šai savādajā topā jau vairākus gadus pēc kārtas, tomēr mulsina vēl viens fakts. Proti, no visu tā saucamo negatīvo nodokļu summas lauvas tiesu – 60% – saņem tieši šī uzņēmumu saujiņa, precīzāk, tikai 1797 uzņēmumi. To kopējais neto apgrozījums pērn pārsniedza divus miljardus eiro, bet kopējie maksājumi valsts makā allaž ir negatīvi – pēdējo trīs gadu laikā tie svārstījušies no 140 līdz 97 milj. nodokļu maksātājiem atņemtiem eiro. Šiem uzņēmumiem vismaz trīs gadus – tik tālu sniedzas publiski pieejamie dati – nepārtraukti tiek uzrādīta nodokļu pārmaksa daudzu miljonu eiro apmērā, un pēc DB izvaicāto ekspertu domām šo uzņēmumu gadījumā nodokļu atmaksu pamatā veido tieši PVN maksājumi. Turklāt interesanti, ka vairāk nekā trešdaļa no tiem ir ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Vēl viens fakts – gadu no gada tie palielina zaudējumu apjomu. Tajā pašā laikā nodarbina vidēji astoņus darbiniekus katrs. Arī šo uzņēmumu pārstāvētās nozares ir interesantas – pamatmasa darbojas kravu un pasažieru pārvadājumos un pārtikas vairumtirdzniecībā. Par eksportējošiem nozarēm ir mazāk neskaidrību, bet citas liek saraukt pieti, atzīst arī Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Kā viņš iepriekš norādīja DB, daļa šo uzņēmumu nešaubīgi ir godājami un pelnījuši saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Tomēr, uz šīs dīvainās statistikas fona, kas rada iespaidu par to, ka šis tas tur «nelīmējas kopā», ir arī otra – negodprātīgo uzņēmumu daļa. Sanāk, ka starp šīs īpatnējās grupas uzņēmumiem ir arī tādi, kas spēj manipulēt ar nodokļu sistēmu tik augstā līmenī, ka vienus nodokļus, piemēram, par darbiniekiem, var segt uz atmaksāto nodokļu rēķina. Citiem vārdiem sakot – uz nodokļu maksātāju rēķina. Acīmredzot iemesls ir sistēmas nepilnības, kļūdas, kas jāizķer kā ērces no sēņotāja biksēm, lai iztiktu bez nelāgām sekām, kas, kā jau var noģist, izdara zināmu spiedienu uz valsts maku. Budžeta veidošanas kontekstā, kur ministrijas cīnās par miljoniem un atsevišķas nozares gaužas par mūžīgo nabadzību un lobija vārdā gatavas pašas pasludināt savu pastaro dienu, tā liekas īpaši liela greznība – regulāri dāvināt veikliem zēniem daudzus miljonus eiro. Tā vairs nav nodokļu atmaksa, bet nepelnīta dāvana no valsts, publiskās naudas prēmija par izdomu, spējot apvest sistēmu ap stūri, iespējams, nevis tikai trīs, bet jau daudzu gadu garumā.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas» un Lietuvas «Snoras bankas» kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām - no 200 miljoniem eiro, kas iegūti šogad pārdodot obligācijas, «airBaltic» atmaksājis abām bankām skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus, pirmdien vēstīja LNT ziņas.

Valsts rokās nonākušais «airBaltic pirms pieciem gadiem atpirka tās iepriekšējo privāto akcionāru savulaik ņemot kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās «Latvijas Krājbankas» administratoru KPMG šo parādu atmaksāt 15 gadu laikā. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad tika sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr «airBaltic» šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana - KPMG deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu – līdz ar to «airBaltic» atmaksājis «Krājbankai» nepilnus 28 miljonus eiro, bet «Snoras bankai» - vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Mūsu līgumos paredzēts saskaņojums par to, ka pie noteiktas jaunu saistību uzņemšanās ir jāsaņem «Krājbankas» saskaņojums, izvērtējot visus nosacījumus. Tāda atļauja tika dota, nosacījums, ka ir šī te pirmstermiņa atmaksa,» LNT skaidroja KPMG pārstāve Una Petravska.

Šī gada februārī aizdevumu apjoms, kuru atmaksa kavējas ilgāk par 90 dienām, Latvijā veidoja 17,7% no kopējiem banku aizdevumiem, kas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā šogad janvārī.

Tā liecina Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskie aprēķini.

2008. gada februārī aizdevumi, kuru atmaksa kavējas vairāk nekā 90 dienas, veidoja 3,8% no kopējiem aizdevumiem.

Kopējais aizdevumu apjoms, kuru atmaksa aizkavējusies, šī gada februārī veidoja 28,8% no kopējiem banku aizdevumiem. Tas ir par 1,1 procenta punktu vairāk nekā šogad janvārī.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomika pērn pēdējā ceturksnī saruka par 16,9%.

AS Capitalia un banka Citadele uz trīs gadiem pagarinājusi abu pušu sadarbības līgumu, informē Capitalia pārstāve Laura Komisāre.

Tādējādi Capitalia var nodrošināt saviem klientiem Latvijā iespēju saņemt aizdevumu ar automātisku atmaksu.

Aizdevumus ar automātisku atmaksu iespējams nodrošināt uzņēmumiem, kas vismaz daļu no klientu maksājumiem saņem ar banku norēķinu kartēm jeb izmantojot POS terminālu. Uzņēmuma kredīta atmaksa tiek piesaistīta POS termināla apgrozījumam un ieturēta automātiski. Šādu risinājumu līdz šim nav piedāvājuši citi kreditētāji Baltijas valstīs, taču citur pasaulē tas ir plaši pieejams un īpaši iecienīts tieši tirgotāju vidū.

Kredīta atmaksas automatizēšana sniedz iespēju uzņēmumam izvēlēties fiksētu procentu no apgrozījuma, ko novirzīt aizdevuma segšanai. Tādējādi kredīta atmaksa notiek atbilstoši uzņēmuma ienākumiem – jo labāk iet bizness, jo ātrāk atmaksā kredītu. Ja gadās klusāks mēnesis, kredīta maksājums nesagādā uzņēmumam finansiālas grūtības. Šāds risinājums ir drošāks arī no finansētāja puses, tāpēc kredīts ar automātisku atmaksu pieejams bez papildu aktīvu ķīlas.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi un atklājis sistemātiskas problēmas. Indexo piedāvā grozīt likumu «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū.

Grozījumi ierobežotu komisiju līmeni produktiem, par kuriem iespējams saņemt IIN atmaksu līdz 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Grozījumi arī paplašina produktu klāstu, kuriem piemērojami šie nodokļu atvieglojumi, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus, kuros tiek veikts ieguldījums vismaz 10 gadu garumā.

Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus un tie var sasniegt līdz pat 10% no iemaksu summas, apgalvo Indexo.

«Mums ir vajadzīgs šis produkts, jo latviešiem ir jākrāj. Sistēmu sagraut nevajag, bet vajag uzlabot. Problēmas būtība ir tāda, ka mums ir tirgus ar augstām ieejas barjerām, kas viss ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzticēties šim apdrošinātājam un šim tirgum tiek dota valsts subsīdija. Tagad, kad ir barjeras, jūties ērti un nāk subsīdijas, tad motivācija konkurēt ir mazāka,» situāciju skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Latvijai nākamgad starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Eiropas Komisijai (EK) būs jāatdod 1,2 miljardi eiro, aģentūru BNS informēja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Saskaņā ar aizņēmumu atmaksas grafiku Latvijai 2015.gada 16.janvārī ir jāveic aizdevuma atmaksa EK – 1,2 miljardi eiro.

Tāpat 2015.gadā tiks uzsākta arī starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā Pasaules Bankas aizdevuma atmaksa – 2015.gadā jāatmaksā 60 miljoni eiro. Dzelme pavēstīja, ka janvārī un jūlijā PB tiks pārskaitīti 20 miljoni eiro, bet aprīlī un oktobrī 10 miljoni eiro.

Valsts kases pārstāve norādīja, ka EK aizdevums 1,2 miljardu eiro apmērā, kura atmaksa jāveic 2015.gada janvārī, jau ir pārfinansēts ar 2014.gadā veiktiem aizņēmumiem starptautiskajos finanšu tirgos.

«Valsts aizņēmumu vadībā līdz šim īstenotā aizņemšanās stratēģija ir nodrošinājusi elastību attiecībā uz aizņemšanās laiku, aizņēmumu valūtu, termiņiem un apjomu, un ir vērsta uz investoru bāzes diversifikāciju un turpmāku paplašināšanu. Šādu pieeju aizņemšanās pasākumu īstenošanā plānots saglabāt arī turpmāk un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz finanšu tirgus situācijas novērtējumu,» par nākamgad plānoto iespējamo aizņemšanos starptautiskajos tirgus, minēja Dzelme.

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Krieviem kādreiz 80-tajos gados bija jauka komēdija, kuras nosaukumu vairs neatceros, taču tur dziedātās dziesmiņas vārdi man dungājas galvā vēl joprojām: «Man tikai parakstu, tikai parakstu; kāds sīkums. Jūs vēlaties saņemt parakstu? Ka tik ne ar.» Šīs rindiņas man asociējas saistībā ar šobrīd īstenoto pāreju uz jauno PVN pārmaksu atmaksu sistēmu. Jaunā likuma norma paredz veco PVN pārmaksu (kas izveidojusies līdz 30.06.2010.) atmaksāt bankas kontā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas VID un nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas. Viens iesniegums – kāds sīkums!

Sākumā par šo it kā nevainīgo normu likās – kas tur īpašs? Vai pirmā reize, kad VID pieprasa kādu lieku papīru? Uzraksti iesniegumu, ja vēlies saņemt savu PVN savā bankas kontā, un viss ok. Ja nevēlies atmaksu, varēsi turpināt ar veco PVN pārmaksu samazināt nākamajos mēnešos budžetā maksājamo PVN, kā līdz šim. Tādā gadījumā veco priekšnodokli tik turpinātu novirzīt uz nākamajiem periodiem, nepiemērojot jauno automātisko atmaksu kontā gada beigās (kaut arī tā ir tiesiski nepamatota diskriminācija – kādēļ vecajam priekšnodoklim savādāks regulējums kā jaunajam?).

Bažas sāka mākt VID ierēdņu publiski paustie komentāri un informatīvie materiāli, kur teikts, ka iesniegums VID jāraksta arī tiem, kas vēlas ar veco priekšnodokli samazināt jauno budžetā maksājamo PVN, nevis prasīt atmaksu, kā paredzēts likuma jaunajā normā! Turklāt, turpat VID nekautrējas arī pakratīt ar pirkstu nodokļu maksātājiem – ja Jūs neiesniegsiet iesniegumu vairāk kā trīs gadus, savu naudiņu (PVN) Jūs neredzēsiet kā savas ausis!

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Likumā nosakot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības saņemt, bet apdrošinātājiem - sniegt informāciju par apmaksātajiem medicīnas pakalpojumu čekiem, tiks novērsta iespēja, ka iedzīvotāji kā savus attaisnotos izdevumus var uzrādīt arī tādus medicīnisko pakalpojumu čekus, par ko jau patiesībā samaksājis apdrošinātājs. Tas ir, tiks novērsta iespēja, ka par vienu un to pašu čeku var saņemt dubultu atlīdzību - gan no apdrošinātāja, gan no valsts budžeta.

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas tika pieņemti Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumu paketē 27.novembrī, nosaka pienākumu apdrošināšanas sabiedrībām pēc rakstiska pieprasījuma sniegt VID informāciju par fiziskajai personai saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu atlīdzināto un nesegto medicīnas un ārstniecības pakalpojuma daļu.

Minēto informāciju apdrošināšanas sabiedrībām VID pieprasīs tikai šaubu gadījumā, lai konstatētu deklarācijā iekļauto attaisnoto izdevumu pamatotību, tādējādi novēršot nepamatotu IIN atmaksu. Tas ļaus VID izslēgt no attaisnoto izdevumu summas čekus, par ko cilvēks jau ir saņēmis atmaksu no apdrošinātāja veselības apdrošināšanas līguma ietvaros, vai arī koriģēt summu, ja saņemta daļēja atmaksa.

Iedzīvotājiem, kuri līdz 2019. gada 1. jūlijam ir veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, tiks nodrošināta to atmaksa līdz 2019. gada 31. decembrim, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

To nosaka š.g. 21. jūnijā spēkā stājušās izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz saglabāt tiesības visiem iedzīvotājiem līdz 2021. gadam saņemt veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā kārtībā neatkarīgi no veiktajām veselības apdrošināšanas iemaksām.

Iedzīvotājiem, kuri veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ar bankas pārskaitījumu, atmaksa tiks veikta automātiski – uz bankas kontu, no kura veikts maksājums. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši klātienē, piemēram, kādā no Latvijas Pasta nodaļām, NVD Klientu apkalpošanas centrā Rīgā vai kādā no NVD teritoriālajām nodaļām (Jelgavā, Daugavpilī, Smiltenē vai Kuldīgā), jāvēršas ar iesniegumu NVD, norādot savu konta numuru, uz kuru veikt atmaksu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Banka Citadele šodien (20. decembrī) Finanšu ministrijai atmaksājusi 47,2 miljonus eiro jeb 33,2 miljonus latu. Naudas atmaksāšana notikusi ātrāk par plānoto laiku, informē banka.

No atmaksātās summas 46,6 miljoni eiro jeb 32,8 miljoni latu ir finansējums, ko valsts iepriekš bija ieguldījusi bankā termiņnoguldījumu veidā, bet vairāk nekā 600 tūkstoši eiro jeb 400 tūkstoši latu ir ceturtā ceturkšņa procentu maksājumi valstij par tās noguldījumu. Šis ir jau ceturtais maksājums, ko Citadele atmaksā valstij.

Līdz ar šīs finansējuma daļas atmaksu, banka Citadele kopš 2010. gada augusta kopumā valstij būs atmaksājusi 157,1 miljonu eiro jeb 110,4 miljonus latu no finansējuma, ko valsts iepriekš ieguldījusi bankā kā termiņnoguldījumu.

Savukārt procentu maksājumos par saņemto atbalstu, tai skaitā par valsts termiņnoguldījumiem un subordinēto aizdevumu, Citadele valstij no 2010. gada augusta līdz 2011. gada decembrim būs samaksājusi 23,9 miljonus eiro jeb 16,8 miljonus latu.

Lielākā daļa jeb 85% no uzņēmumiem, kas izmanto iespēju atgūt ārvalstīs samaksāto PVN, ir transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēji.

Visbiežāk PVN tiek atgūts par ārvalstīs iegādāto degvielu, izmatotajiem viesnīcu pakalpojumiem, dalību dažādās nozares izstādēs, norāda kredītmenedžmenta uzņēmums Intrum Justitia valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte

Intrum Justitia ietvaros vislielākais tirgus PVN atgūšanas apjoma ziņā esot Vācija. Pērn šajā valstī atgūts nodokļu apjoms vairāk nekā 5 milj. eiro. Tai seko Zviedrija un Francija, no kurām uzņēmumi citās Eiropas valstīs atguvuši gandrīz 3 milj. eiro un Polija ar 2,5 milj. eiro. Tālāk sekojot Norvēģija, Beļģija, Dānija, Spānija, Nīderlande un virkne citu valstu.

Transporta uzņēmumu segmentā nodokļi visbiežāk tiek atgūti no Polijas, ko nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums – bez degvielas uzpildes Polijā citas Eiropas valstis sasniegt nevar, kā arī degvielas cenas šajā valstī ir uzņēmējiem pievilcīgas. Savukārt citu nozaru uzņēmumu vidū, kas atgūst komandējumu, konferenču un izstāžu laikā samaksātos nodokļus, visbiežāk mērķa valstis ir Skandināvija.