Miera ielā, Rīgā atklāts pirmais klimatneitrālais “Narvesen” veikals, kuru SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) izveidojusi sadarbībā ar arhitektu biroju “CO2 ZERO” un moduļu ēku ražotāju “Master Industry”.

Iepirkšanās vieta ir atvērta jauna koncepta moduļa ēkā ar neitrālu klimata pēdas nospiedumu.

Aprēķini liecina, ka ēkas izgatavošanas kopējo CO2e emisiju summa ir negatīva, un 92 % no moduļa ražošanā izmantotajiem materiāliem iespējams atkārtoti izmantot vai pārstrādāt pēc moduļa dzīves cikla beigām. Pieskaitot aprēķināto ēkas lietošanai nepieciešamo enerģiju paredzētajā 50 gadu ekspluatācijas laikā, kopējā emisiju vērtība ir 0 kg CO2e uz kvadrātmetru gadā, padarot šo “Narvesen” moduli par pirmo klimatneitrālo tirdzniecības vietu “Reitan Convenience Latvia” tirdzniecības vietu tīklā.

“Vides ilgtspēja un mūsu uzņēmējdarbības radīto CO2 emisiju mazināšana ir mūsu galvenā prioritāte, kuras īstenošanai katru dienu meklējam jaunus risinājumus gan “Narvesen” tirdzniecības vietu, gan “Caffeine” kafejnīcu tīklā. Mēs aicinām arī mūsu sadarbības partnerus ievērot atbildīgas rīcības kodeksu un kopā padarīt katru dienu mazliet vieglāku un pasauli mazliet labāku. Tāpēc, atsaucoties uz Rīgas domes vīziju par Rīgu kā klimatneitrālu pilsētu līdz 2030. gadam, esam gandarīti par mūsu pirmā klimatneitrālā “Narvesen” veikala atvēršanu. Ticu, ka tas paver jaunu lappusi “Reitan Convenience Latvia” biznesa attīstībā un kļūs par lielisku iedvesmu arī citiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem”, saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

No trīs cilvēku tipiem - A, B un C - Latvijā visvairāk varētu būt sastopami «grāmatveža» jeb B tipa cilvēki, stāsta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmu direktore profesore Guna Svence.

Jautājumā par to, kas, viņasprāt, var noteikt to, vai kāds cilvēks var kļūt vai nekļūt par līderi, viņa norādīja, ka kādreiz esot mācīts, ka cilvēkā visu nosaka vide un audzināšana, skola. «Izrādās, ka tā nav. Sociālajā psiholoģijā ir runa par trīs tipa personībām - A tipa, B tipa un C tipa personībām.»

A tipa personība ir tā, kuras potenciāls ir spēcīgāks par jebkādiem šķēršļiem. Tādas personības parasti ir orientētas uz ātru darbību, ātru ideju ģenerēšanu, ātru lietu saprašanu un sajušanu. «Tā ir personība, kuru var raksturot ar diviem vārdiem - risks un azarts,» atzina Svence.

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» 14. aprīlī notika novada izglītības nodaļas, novada domes un pedagogu arodbiedrības pārstāvju tikšanās ar bērnudārzu audzinātājām un iestāžu vadību par atalgojuma problēmām, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Zīlīte» pedagogu uzrunāja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, ekonomiste Zaiga Kārkliņa, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un starpnovadu izglītības iestāžu arodorganizācijas vadītāja Māra Graudiņa.

M. Bauvare iepazīstināja sanākušos ar oficiālo viedokli par iemesliem, kāpēc nepieciešams samazināt darba apjomu pirmsskolās. No stāstītā varēja saprast – izglītības nodaļai bija informācija par to, ka piecus un sešus gadus vecu audzēkņu pirmsskolas izglītības iestādēs 2014. – 2015. mācību gadā būs ievērojami mazāk nekā bija gadu iepriekš. Ņemot vērā naudas piešķiršanas principu «nauda seko skolēnam», bija skaidrs, ka finansējums būs mazāks. Tomēr pastāvējusi cerība, ka naudas pietiks.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

No 1. augusta iespējams pieteikties uz pašvaldības līdzfinansējumu bērniem, kuri apmeklē Rīgas administratīvajā teritorijā reģistrētu privāto pirmsskolas izglītības iestādi, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pašvaldības līdzfinansējums pienāksies tiem bērniem, kuri jau apmeklē kādu no privātajiem bērnudārziem un vienlaikus stāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu. Šajā gadījumā vecāki, izstājoties no pašvaldības bērnudārzu rindas, varēs saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 93 latu apmērā (līdzvērtīgas izmaksas ir pašvaldības bērnudārzā), bet atlikušais, privātās iestādes noteiktais maksājums, būs jāsedz pašiem vecākiem. Pašvaldība slēgs trīspusēju līgumu ar privāto bērnudārzu un vecākiem par līdzfinansējumu programmas apguvei privātā bērnudārzā tikai tad, ja bērna un vecāku dzīvesvieta vismaz gadu būs deklarēta Rīgā.

Šogad, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, plānots veikt četru ēku renovāciju, lai izveidotu 510 jaunas bērnudārzu vietas. Tas izmaksās 1,77 milj. Ls, no tiem vairāk nekā 1,5 milj. Ls būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, pašvaldības līdzfinansējums būs 15% jeb 265 tūkst. Ls.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir atbalstījusi šo Īpašuma departamenta priekšlikumu, informē Rīgas dome.

Kopumā Rīgas pašvaldībai līdz 2014. gada beigām varētu būt pieejami gandrīz pieci miljonu latu pirmsskolas izglītības tīkla paplašināšanai. Finansējums tiks apgūts vairākās kārtās.

Projekta pirmajā posmā plānots renovēt ēku Maskavas ielā 256, kas ir tipveida pirmsskolas izglītības iestādes ēka, bet nav izmantojama tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Arī mēģinājumi piesaistīt privātos investorus, lai šeit izveidotu jaunu bērnudārzu, nav izdevušies. Plānots, ka ēkas renovācijai būs nepieciešami aptuveni 700 tūkst. Ls. Te varēs izveidot bērnudārzu ar sešām grupiņām, kurās būs vieta 120 mazuļiem.

Latvijā dažkārt veidojas situācijas, kad bērnudārzu ēdināšanas iepirkumos tiek uzrādīti produkti, kas vēlāk netiek piegādāti. Tas notiek, «lai konkursos nevarētu piedalīties godīgi uzņēmēji», Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Kā norāda M. Balodis, neretas ir situācijas, ka konkursā uzvarējušais uzņēmējs pēcāk bērnudārzam nepiegādā to pārtiku, ko iepriekš norādījis, piesakoties konkursā. Pēc PVD vadītāja teiktā, ap 40% bērnudārzu varētu tikt piegādāts ēdiens, kas nav veselīgs, piemēram, konservantus saturošs, kā arī lēti iegūstama gaļa utt.

Lai risinātu šo situāciju, pirmkārt, vērība problēmai būtu jāpievērš bērnudārzu vadībai. Tai būtu jāseko, kāds ēdiens iestādei tiek piegādāts, norādīja M. Balodis. Viņš atzina, ka PVD šajā sakarā var piemērot sankcijas, piemēram, soda naudas bērnudārziem par nepiemērota ēdiena pieņemšanu.

Nākamnedēļ, no 10. līdz 13. martam, Ķīpsalā notiks izstāde Māja 2016, informē BT1.

Izstādē šogad pulcēsies vairāk nekā 300 uzņēmumu no 12 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Itālijas, Čehijas, Austrijas, Baltkrievijas, Krievijas, turklāt pirmo reizi tajā piedalīsies uzņēmumi no Beļģijas, Šveices un Turcijas.

Izstādes Māja I 2016 vadītājs Roberts Brēde norāda, ka izstādes piedāvājumā spilgti iezīmējas divas polāras tendences – vēlme projektēt energoefektīvu mājokli un vēlme iegādāties jau gatavu moduļa tipu ēku.

Arvien vairāk būvniecības uzņēmumu orientējas uz energoefektivitāti – gan ēku siltināšanā, gan ventilēšanā, gan apgaismošanā – un katru gadu piedāvā arvien jaunus risinājumus, kā labāk ieekonomēt, ieguldot ilgtermiņā. Vienlaikus pieprasītākas kļūst arī moduļa tipa mājas ar jau gatavu mājas koncepciju, saka R. Brēde.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Šogad Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē (LU DF) pirmo reizi tiks īstenots Lielo datu analītiķa modulis, kurā papildus zināšanas un sertifikātu par kursu noklausīšanos varēs iegūt IT uzņēmuma Accenture Latvia darbinieki.

«Modulis ir paredzēts nozares profesionāļu tālākizglītībai, un tādu mēs īstenojam pirmo reizi. Tā nav pilnīga studiju programma, tāpēc par to netiks izsniegts universitātes diploms, bet kā apliecinājums zināšanām un prasmēm tiks izsniegts Datorikas fakultātes sertifikāts,» par jauno studiju moduli stāsta maģistra programmas Datorzinātnes direktors profesors Kārlis Podnieks.

Moduļa izveide ir Accenture Latvia iniciatīva un nepieciešamība pēc tālākizglītības iespējām esošajiem darbiniekiem.

«Katru dienu cilvēki aiz sevis digitālajā vidē atstāj neiedomājamu apmēru datu, gan ejot uz banku saņemt finanšu pakalpojumus, gan internetā meklējot preces iegādei. Ne velti mūsdienās datus dēvē par «jauno naftu», jo, tos prasmīgi izmantojot, uzņēmumi var palielināt ieņēmumu grozu, prognozēt nākotnes perspektīvas un apsteigt konkurentus. Darbiniekiem, strādājot informācijas tehnoloģiju nozarē, nepārtraukti ir jāpilnveidojas un jāseko līdzi tendencēm, lai palīdzētu klientiem kļūt efektīvākiem, izmantojot datu sniegtās iespējas,» sadarbību ar DF skaidro Accenture Latvia vadītājs Maksims Jegorovs.

Eiropas Komisija iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka automobiļu ražotāji stingri ievēro visas ES prasības drošības, vides aizsardzības un ražošanas jomā, informē EK.

Komisija ierosina vērienīgi pārstrādāt tā dēvēto ES tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem valstu iestādes vienīgās atbild par sertificēšanu, ar ko apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst visām prasībām tā laišanai tirgū, un uzrauga ražotāju atbilstību attiecīgo ES tiesību aktu prasībām. Šodien iesniegtie priekšlikumi transportlīdzekļu testēšanu padarīs neatkarīgāku un pastiprinās apritē jau nonākušo automobiļu uzraudzību. Labāka pārraudzība Eiropas līmenī nostiprinās sistēmu kopumā.

Komisija, jau pirms gaismā nāca fakti par Volkswagen rīcību, bija uzsākusi ES tipa apstiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Kopš tā laika Komisija secinājusi, ka, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos, ir vajadzīgas tālejošākas reformas. Šodien klajā laistais regulas priekšlikums par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību papildina centienus ieviest stingrākus emisiju testus (emisiju testēšanu reālos braukšanas apstākļos).

Ekspluatācijā nodotas Mārupes pamatskolas un Jaunmārupes pamatskolas moduļu tipa piebūves, informē Mārupes novada dome.

Lai nodrošinātu mācību telpas topošajiem pirmklasniekiem, plānojot pašvaldības budžetu, tika lemts Mārupes pamatskolu un Jaunmārupes pamatskolu paplašināt, piebūvējot moduļu tipa piebūves ar nokomplektētu materiāli tehnisko bāzi. Piebūves augustā ir pieņemtas ekspluatācijā un šobrīd norit telpu iekārtošanas darbi.

Kopējās investīcijas Jaunmārupes pamatskolas moduļa tipa būvei un aprīkojumam - 656 278 eiro apmērā, Mārupes pamatskolai – 538 727 eiro, pašvaldībai ņemot aizņēmumu valsts kasē.

Abu skolu moduļu tipa piebūvju būvprojektu izstrādi, būvdarbus un autoruzraudzību veica SIA «INOS».

Jaunās piebūves ļaus 2019.gada 1.septembrī mācības uzsākt papildus vairāk nekā 200 skolēniem.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā noslēdzies eksperiments, kura ietvaros starptautiska komanda vairāk nekā gadu pavadīja ieslēgta eksperimentālā modulī, lai pārbaudītu ietekmi kādu uz cilvēku ķermeni un psihi varētu atstāt reāla došanās uz Marsu.

Piektdien no moduļa tika izlaisti visi seši eksperimenta dalībnieki, kuri izskatījušies bāli, bet dzīvespriecīgi, raksta britu laikraksts The Guardian.

Eksperiments Mars500 tika uzsākts pirms aptuveni astoņpadsmit mēnešiem un tā laikā bija plānots noskaidrot, kā cilvēka ķermenis un prāts reaģēs potenciālā kosmosa lidojuma laikā uz Marsu. Eksperimentā piedalījās trīs krievi, francūzis, ķīnietis un itālis.

Projekta laikā tika simulēta kosmosa kuģa lidošana uz Marsu, kas ilgtu aptuveni sešus mēnešus, izpētes darbi uz Marsa un atgriešanās atpakaļ uz Zemes. Eksperimenta iekārtas un «astronautu» apdzīvotie moduļi izmaksāja 15 miljonus ASV dolāru.

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic veiksmīgi aizvadījusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) auditu par Airbus A220-300 lidmašīnu bāzes tehniskās apkopes veikšanu un saņēmusi sertifikātu, kas apstiprina airBaltic spējas nodrošināt pilna apjoma šī tipa lidmašīnu vieglo un bāzes tehnisko apkopi atbilstoši EASA Part 145 prasībām, informē lidsabiedrībā.

No 10. septembra airBaltic kļuvusi par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas ir tiesīga veikt Airbus A220-300 tipa lidmašīnu gan pilna apjoma vieglo tehnisko apkopi, gan bāzes tehnisko apkopi atbilstoši EASA Part 145 prasībām. Iepriekš airBaltic bija tiesīga veikt Airbus A220-300, Bombardier Q400 NextGen un Boeing 737 tipa lidmašīnu vieglo tehnisko apkopi.

«Vieglās tehniskās apkopes un bāzes tehniskās apkopes sertifikāta iegūšana Airbus A220-300 tipa lidmašīnām airBaltic bija loģisks solis kā lidsabiedrībai, kas kā pirmā pasaulē sāka veikt komerciālos lidojumus ar Airbus A220-300 lidmašīnām un kuras flotē jau ir 19 šī tipa lidaparāti, bet tuvākā nākotnē tās flote sastāvēs tikai no Airbus A220-300 tipa lidmašīnām. Turpmāk mūsu tehniskās apkopes darbi kļūs izmaksu un laika ziņā efektīvāki. Turklāt mēs apsveram iespēju piedāvāt mūsu tehniskās apkopes pakalpojumus arī citām lidsabiedrībām pasaulē, kas izmanto šī tipa lidmašīnas,» norāda airBaltic tehniskais direktors Andris Vaivads.

Vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā, vecākiem nereti rodas problēmas ar citu pieskatīšanas iespēju atrašanu, tāpēc jau vairākus gadus vasarā Bites centrālajā birojā tiek organizēts bērnudārzs

«Daudziem darbiniekiem ir mazi bērni, tāpēc labi redzam, cik lielas rūpes mammām un tētiem mēdz būt vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā un bērniem ir jānodrošina citas pieskatīšanas iespējas. Mums ir svarīgi, lai darbinieki darbā jūtas komfortabli, tādēļ šī ir jau trešā vasara, kad Bites centrālajā birojā organizējam darbinieku bērniem bērnudārza grupiņu, kurā mazos pieskata un izklaidē profesionālas auklītes. Tas ir liels atvieglojums darbiniekiem, kuriem nav iespēju atstāt savas atvases vecvecāku vai draugu aprūpē laikā, kad pašvaldību bērnudārzi ir slēgti,» stāsta Bites klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska.

Šī bērnudārza grupiņa darbojas vienu mēnesi. Parasti vasaras sākumā tiek veikta darbinieku aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot, kurš bērnudārzam būtu aktuālākais laiks. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākais vairākums darbinieku nobalsoja par jūliju.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 570 000 eiro apmērā Baltic RE Group, nekustamā īpašuma renovācijai Rūpniecības ielā 32, Rīgā pie Viesturdārza.

Ēkā atrodas privāts bērnudārzs, tāpēc svarīgi uzlabot ēkas energoefektivitāti un telpu iekārtojumu, lai radītu drošu, modernu vidi bērniem.

Projekts ietver vēsturiskās ēkas, kuras pagalmā ir labiekārtots laukums bērnudārza āra aktivitātēm, rekonstrukciju – palielinot tās energoefektivitāti, pilnībā atjaunojot ēkas sistēmas, fasādi, logus, kā arī uzlabojot telpu iekārtojumu. Renovāciju veic SIA "Alvo Park 2", kas ir fonda Baltic Re Group grupas uzņēmums.

“Esam gandarīti, ka ar Luminor palīdzību varam uzlabot un pielāgot vēl vienu vēsturisko ēku mūsdienu dinamiskajai Rīgai un sniegt labumu Rīgas iedzīvotājiem, nodrošinot drošu, mājīgu un radošu vidi, kurā bērni var augt un attīstīties,” dalās Giovanni dalla Zonca, Baltic RE Group izpilddirektors.

Vecāku līdzmaksājumam par privātā bērnudārza apmeklēšanu bērnam līdz 4 gadiem ir jāsamazinās, un to paredz 2016.gada nogalē veiktās izmaiņas bērna izmaksu aprēķināšanas metodikā bērnudārzos, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tas redzams arī detalizēti iepazīstoties ar privāto bērnudārzu izrakstītajiem rēķiniem. Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku, viņš uzsver.

Jaunās prasības paredz pašvaldībai, aprēķinot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, veikt atsevišķu aprēķinu par bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī par bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam, kuriem tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības saistītas ar to, ka bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.

Attīstot privāto bērnudārzu, vienmēr ir jābūt plānam B, jo bizness ir cieši saistīts ar valsts lēmumiem par mācību maksas līdzfinansējumu un vecāku rocību

Tā uzsver SIA Patnis un partneri valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas doktore Zane Ozola, kuras vadītais uzņēmums ir izveidojis trīs privātās pirmskolas izglītības iestādes. Divas no tām atrodas Rīgā, bet viena – Ādažos. Kopumā šos dārziņus apmeklē 200 bērnu. Septembrī līdz ar jauno mācību gadu Ādažos durvis vērs vēl viens uzņēmuma izveidots privātais bērnudārzs, kurā būs vietas vēl 100 mazajiem audzēkņiem. SIA Patnis un partneri apgrozījums ir audzis no 81 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vairāk nekā 680 tūkst. eiro 2015. gadā. Šī izaugsme ļāvusi tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Latvijā demogrāfiskās problēmas atrisināt diez vai izdosies, tāpēc jau tagad būtu jāsāk domāt par imigrantu piesaistīšanu, atzīst apvienības Saskaņas centrs (SC) premjera amata kandidāts, Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, nevis apstiprināta SC pozīcija.

Ušakovs neticot tam, ka demogrāfisko situāciju varētu labot ar kaut kādiem speciāliem pasākumiem, ja nesamazināsies atšķirība algās starp Rīgu un Londonu un nebūs sociālās stabilitātes. «Jo cilvēkam ir svarīga ne tikai alga, cilvēkam ir svarīgi zināt, ka gadījumā, ja viņš kļūs par bezdarbnieku un šo algu nesaņems, tad par viņu kādu laiku rūpēsies valsts vai pašvaldība,» skaidroja politiķis.

«Ja redzēsim, ka šī atšķirība ir mazinājusies, tad cilvēki, pirmkārt, sāks atgriezties, otrkārt, viņiem radīsies vēlme dzīvot kopā ar bērniem. Ja mēs neattīstīsim izglītības un medicīnas sistēmu, bērnus mēs šeit daudz neredzēsim. Cilvēki būs gatavi to darīt tikai ārzemēs. Ja sakārtosim to, kas ir Latvijā, tad būs bērni un cilvēki atgriezīsies. Ja nē, tad nekādas speciālās programmas, diferencētie pabalsti, nodokļu motivācija mums nepalīdzēs,» uzsvēra SC līderis.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2014. gadā plānoti 731,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2013. gadā, informē Rīgas domes pārstāvji.

Budžeta izdevumi plānoti 763,1 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts nākamgad plānots 31,5 miljonu eiro apmērā jeb 4,3%.

No saviem ieņēmumiem 78,3 miljonu eiro Rīgas pašvaldība ieskaitīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu Latvijas pašvaldību atbalstam.

Rīgas pašvaldība 2014.gadā plāno nemainīgi saglabāt savas līdzšinējās prioritātes – izglītību, drošību, sociālo atbalstu, infrastruktūras attīstību, kā arī prioritāri nodrošināt pasākumus, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Lielākais finansējuma pieaugums plānots ielu un tiltu remontiem.

Par visapjomīgāko investīciju projektu infrastruktūras sakārtošanā kļūs Salu tilta rekonstrukcija. Papildu finansējums 6,5 miljonu eiro apmērā tiks iedalīts pilsētas ielu seguma atjaunošanai, kas uzskatāms par vislielāko šīs nozares budžeta palielinājumu kopš 2008. gada, norāda dome.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.