Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»

Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.

Paraugi iegūti no nogulumiežiem.

Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

Vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku no 140 valstīm pieteikušies doties uz Marsu un nekad neatgriezties, pavēstījusi grupa, kas virza vērienīgu plānu kolonizēt neviesmīlīgo sarkano planētu, ziņo AFP.

Bass Lansdorps, Nīderlandes inženieris un uzņēmējs, plāno izveidot pastāvīgu bāzi uz Marsa. Ja viņš spēs atrast nepieciešamos 6 miljardus ASV dolāru, misija varētu sākties 2022. gadā.

Viens no katriem četriem pretendentiem uz vienvirziena ceļojumu (kopumā pieteikušies 202 586) ir amerikānis, informējusi Mars One, bezpeļņas grupa, kas topošo Marsa kolonistu «medības» uzsāka aprīlī. Starp iespējamiem aizbraucējiem esot arī pārstāvji no Indijas (10 procenti), Ķīnas (seši procenti) un Brazīlijas (5 procenti), kā arī no citām valstīm.

Līdz 2015. gadam 10 četru dalībnieku komandas piedalīsies intensīvos treniņos. Šie arī būšot pirmie cilvēki, kuri dosies uz Marsu augsta riska ceļojumā, kas ilgšot septiņus mēnešus.

Starptautiskie aizdevēji pozitīvi novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un sasniegto ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paužot bažas, ka esošā situācija pasaules ekonomikā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas tehniskās misijas pārstāvji šodien tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V), un, kā pēc sarunas žurnālistiem uzsvēra SVF misijas vadītājs Marks Grifits, ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4% un gadu Latvija var noslēgt arī ar vēl labākiem rezultātiem.

Diemžēl pasaules ekonomikas situācija un attīstība nav tik laba un arī situācija Eiropā ir problemātiska, tāpēc tas var atstāt ietekmi arī uz Latvijas turpmāko izaugsmi, norādīja Grifits. Situācija pasaulē un iespējamie attīstības scenāriji Latvijai darbā pie budžeta būs jāņem vērā.

Tiek uzsvērts, ka Latvijai bijuši sarežģīti laiki, kas ir pārvarēti, un ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai aizdevuma programmas noslēgšanai. Pēdējā aizdevēju pārskata misija plānota oktobra beigās, bet šī sagatavošanās misija jau sākusi sagatavošanās darbus un izvērtējumu, ar kādu budžeta deficītu Latvija noslēgs šo gadu, kā būs izpildāms 2,5% deficīta mērķis nākamgad.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) veicis pirmo izmēģinājuma braucienu pa Sarkanās planētas virsmu.

Visurgājējs nobraucis četrus metrus uz priekšu, tad pagriezies par deviņdesmit grādiem un pabraucis nelielu attālumu atpakaļ. NASA inženieri Curiosity braucienu nosaukuši par izdevušos, jo visas iekārtas strādājušas kā paredzēts.

«Tas nevarētu būt vēl svarīgāk. Mēs esam izbūvējuši visurgājēju, tāpēc, kamēr viņš stāvēja uz vietas mēs patiesībā neko nebijām sasnieguši. Šis ir liels notikums,» sacīja NASA pārstāvis Peters Teizingers (Peter Theisinger).

Db.lv jau vēstīja, ka Curiosity uz Sarkanās planētas nolaidās 5. augustā, lai nodarbotos ar dzīvības pēdu meklēšanu. Vieta, kur nolaidās visurgājējs, nosaukta «Bredberija nolaišanās vietu», tādējādi godinot ASV rakstnieku Reju Bredberiju, kurš sarakstījis Marsiešu hronikas.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) uzņēmis pirmos attēlus uz Marsa jeb tā dēvētās Sarkanās planētas, informē pasaules mediji.

Jau vēstīts, ka Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt, kā mainījies planētas klimats, kā arī – vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas neilgi pēc pulksten 10:30, svētdien (pulksten 20.30 pēc Latvijas laika).

ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren) šo projektu nodēvējis par «neticamu sasniegumu», jo iepriekš planētu izpētē nekas tāds vēl nav darīts.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) plāno izpētīt, kādā veidā miljardiem gadu laikā attīstījies Marsa klimats. Lai to izdarītu, uz Sarkano planētu nosūtīts jaunākais visurgājējs, kurš nodēvēts par Ziņkārību (Curiosity).

Visurgājējs uz Marsu devās aizvadītā gada novembrī, bet uz planētas nolaidīsies šā gada augustā. Paredzēts, ka visurgājējs varēs arī meklēt iespējamus pierādījumus dzīvības eksistencei uz Marsa.

NASA visurgājējs nolaidīsies Marsa ekvatoriālajā zonā. Tas aprīkots ar dažādām mērierīcēm un augstas izšķirtspējas kamerām. «Kamerām ir iespēja uzņemt ainavu. Mēs ceram iegūt kvalitatīvākus attēlus, nekā tas izdevās iepriekšējo misiju laikā,» skaidroja NASA.

Ceturtdien NASA inženieri tuksnesī Kalifornijā veica visurgājēja modeļa pārbaudi, lai pilnībā sagatavotos brīdim, kad Ziņkārība nolaidīsies uz Sarkanās planētas.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Valdība šodien atbalstīja priekšlikumu nosūtīt līdz desmit civilos ekspertus dalībai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā.

Kā informatīvajā ziņojumā skaidro Ārlietu ministrija (ĀM), saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 12.panta 1.daļu civilie eksperti piedalās starptautiskajās misijās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi, kā arī pēc Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts aicinājuma. Saskaņā ar šī paša panta 2.daļu lēmumu par civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā pieņem Ministru kabinets.

EDSO speciālo misiju Ukrainā apstiprināja EDSO Pastāvīgā padome šī gada 21.martā. Saskaņā ar apstiprināto mandātu misijas sākotnējais personāls būs 100 civilie novērotāji ar iespēju paplašināt misiju līdz 400 novērotājiem. Misija ir apstiprināta uz sešu mēnešu darbības termiņu ar iespēju to pagarināt, kam būtu nepieciešams jauns EDSO Pastāvīgās padomes lēmums.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Igaunijas Tehnopol inkubatoru un Wiseguys aicina IT nozares iesācējuzņēmumus pieteikties dalībai tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju.

Šī būs jau otrā tirdzniecības misija, kurā dosies vairāki Igaunijas un daži Latvijas iesācējuzņēmumi. Iepriekšējā misija uz Silīcija ieleju norisinājās šā gada maija beigās un jūnija sākumā, un no Latvijas uz ASV «tehnoloģiju meku» devās divi Latvijas start-up uzņēmumi – I-Media (projekts mailigen.com) un Web Projects (projekts getgamers.eu). Iepriekšējā misijā Latvijas uzņēmējiem izdevās dibināt kontaktus ar vairākām investīciju kompānijām un «bizesa eņģeļiem».

Pirmā latviešu pašu organizētā tirdzniecības misija Silīcija ielejā izdevusies veiksmīga – brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem.

Latviešu uzņēmēju tirdzniecības misija norisinājās no šā gada 31. janvāra līdz 12. februārim, un tajā piedalījās seši Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumi - Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Booking Group, tostarp arī četri Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatora uzņēmumi - Intelligence Media Group, Molips, Informatics un TestDevLab.

Šī bija pirmā misija Silīcija ielejā, ko organizēja latvieši paši – start-up pasaules iekarošanai paredzētā jaunizveidotā organizācija StartupLatvia un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Līdz šim Latvijas iesācējuzņēmumi izcīnīt sev vietu Silīcija ielejā devās pašu spēkiem vai, pievienojoties Igaunijas start-up uzņēmumu delegācijai. Tāpat līdz šim Latvijai nebija savas pārstāvniecības tehnoloģiju mekā, un mērķtiecīgai start-up uzņēmumu virzīšanai finansējums netika nebija atvēlēts.

No ASV atgriezušies Latvijas uzņēmēji, kas piedalījās ceturtajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un biedrības StartupLatvia organizētajā Tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju ASV. Tirdzniecības misijas mērķis bija iepazīstināt Latvijas uzņēmumus ar Silīcija ielejas iesācējuzņēmumu (startup) ekosistēmu, nodrošināt apmācības ar ASV mentoriem – nozares ekspertiem, un sniegt iespēju tīklot un veidot kontaktus ar ASV investoriem un potenciālajiem korporatīvajiem partneriem.

Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija Silīcija ielejā norisinājās no šā gada 15.septembra līdz 24.septembrim un tajā piedalījās vairāki pieredzējuši uzņēmēji.

Silīcija ieleja, kas atrodas ASV Kalifornijas štatā ir mājvieta daudzām pasaules lielākajām tehnoloģiju korporācijām, kā arī tūkstošiem startup uzņēmumu. Tā ir vadošais mezgls augsto tehnoloģiju inovācijām un attīstībai, nodrošinot vairāk nekā vienu trešdaļu no visām riska kapitāla investīcijām ASV.

Startup Latvia pārstāvis Artūrs Zandersons komentē, ka «Tirdzniecības misija sastāv no vairākiem elementiem, kas ļauj maksimizēt ieguvumu uzņēmējiem. Sākotnēji tiek veikti sagatavošanās mājasdarbi, iepazīšanās ar Silicija ieleju un darbs ar ASV mentoru, vēl atrodoties Latvijā. Pēc došanās uz ASV tiek organizētas klātienes tikšanās ar biznesa attīstības, vērtēšanas, juridiskajiem un investīciju piesaistes ekspertiem un mentoriem ASV, tikšanās un prezentācijas vadošajiem riska investīciju un enģeļu fondiem, tīklošana ar ekspertiem un citiem uzņēmējiem un iepazīšanās ar atbalsta organizācijām un inkubatoriem ASV. Misijas mērķis ir 10 dienās sniegt vispusīgu ieskatu biznesa vidē un apskatīt veidus, kā veidot un attīstīt biznesu ASV, kā arī nodrošināt praktiskas zināšanas, iemaņas un kontaktus. Pēc atgriešanās Latvijā uzņēmējiem parasti jau ir sagatavots saraksts ar veicamajiem mājasdarbiem, lai tie jau drīzumā būtu gatavi atgriezties ASV un realizēt savu mērķi investīciju un partneru piesaistei, vai arī veiksmīgi izmantot iegūto pieredzi savas darbības stiprināšanai un finanšu piesaistei tepat Eiropā.»

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

No 31. oktobra līdz 6. novembrim astoņi būvniecības uzņēmumi no Latvijas piedalīsies pirmajā būvniecības nozares tirdzniecības misijā izstādes “EXPO 2020 Dubai” laikā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Tirdzniecības misijas mērķis ir piesaistīt jaunu sadarbības partneru uzmanību un attīstīt dažādas sadarbības iespējas gan Tuvo Austrumu, gan pasaules mērogā, izmantojot globālo platformu, ko piedāvā EXPO. Savukārt 1. novembrī Latvijas uzņēmējiem būs iespēja apmeklēt EXPO Biznesa forumu, kas piedāvā vairākus tīklošanās pasākumus.

Būvniecības nozares tirdzniecības misijā piedalīsies astoņi Latvijas būvmateriālu ražotāji un būvniecības pakalpojumu sniedzēji – gan pieredzējuši uzņēmumi, gan tie, kas vēl meklē savu ceļu globālajā tirgū: koka mēbeļu un sienu apdares ražotājs “AW Latvia”, digitālo risinājumu attīstītājs būvniecības nozarei “Artehus”, apdares materiālu ražotājs “Silk Plaster Group”, inovatīvu hidroizolācijas pārbaudes risinājumu izstrādātājs “Controlit Factory”, industriālo betona grīdu ieklāšanas uzņēmums “Primekss”, 3D būvju modelēšanas, 3D skenēšanas un konsultāciju uzņēmums “ITED”, mēbeļu, kāpņu, logu, durvju un citu interjera elementu ražotājs “Wood ART.lv” un parketa ražotājs “Riga Parket”.

Starptautiskie aizdevēji patlaban neredz šķēršļus aizdevuma programmas noslēgšanai ar Latviju, vienlaikus norādot, ka kopīgi ar valdību līdz gada beigām vēl būs jāpaveic visi nepieciešamie darbi.

Neskaidrs aizdevējiem gan joprojām ir vadības sniegtais atbalsts lidsabiedrībai airBaltic, un par šo jautājumu jau daudz detalizētāk plānots runāt pārskata misijas laikā, kura sāksies pēc divām nedēļām. Tad arī varētu būt skaidrs aizdevēju viedoklis, vai budžeta līdzekļi ir ieguldīti efektīvi un kādu iespaidu tas var atstāt uz 2012.gada konsolidāciju, šodien žurnālistiem atzina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits.

Aizdevēji norāda, ka nesen panāktā vienošanās par atbalstu lidsabiedrībai ir konfidenciāla un viņi vēl gribot pārliecināties, ka budžeta nauda netiek iztērēta nelietderīgi.

Kā pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) uzsvēra Grifits, līdzšinējās diskusijas ar valdību bijušas ļoti labas un produktīvas un ir paveikts daudz, lai noslēguma pārskata misija varētu veiksmīgi sākt savu darbu.

Vairāk nekā gadsimtu veca ASV viena centa monēta jeb penijs, kas patlaban palīdz Marsa izpētes visurgājējam Curiosity (Ziņkārība) apgūt Sarkano planētu, atzīta par Visuma visvērtīgāko peniju.

Monēta, kas kalta 1909. gadā, paredzēta tam, lai zinātnieki varētu noteikt apkārtējo objektu attiecību un kalibrētu visurgājēja fotokameras.

Ziņkārības viena centa monētas vērtība, rēķinot Marsa lidojuma izmaksu attiecību pret tās svaru, varētu būt septiņu tūkstošu ASV dolāru apmērā, aprēķinājis tehnoloģiju blogs Gizmodo.

Monētas bieži izmanto ģeologi, lai noteiktu apkārtējo objektu attiecības. Lai gan Ziņkārība ir nodrošināta arī ar sarežģītu fotokameru kalibrācijas aparatūru, NASA izlēmusi pievienot arī peniju, lai tādējādi godinātu tradīcijas.