Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

AS «Sadales tīkls» pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla līdz šim ir atstādinājis četrus darbiniekus, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Viņš skaidroja, ka jau divas nedēļas kopš publiski izskanējusi informācija par iespējamo krāpšanos ar OIK atļauju izsniegšanu «Sadales tīklā» strādā ieksējās izmeklēšanas komisija. «Situācija ir ļoti nopietna, taču mēs apzināti neesam maldinājuši ne Ekonomikas ministriju (EM), ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par to, kā tika izsniegtas atļaujas,» teica Pinkulis.

Viņš informēja, ka izmeklēšanas rezultātā ir atstādināti četri darbinieki, kā arī atgādināja, ka no darba ir aizgājis viens valdes loceklis [Rolands Lūsvers], kas bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu. Darbinieki neesot ievērojuši uzņēmuma iekšējās procedūras pārbaužu veikšanai. «Sadales tīkla» vadītājs piebilda, ka atļauja šobrīd ir anulēta vienai stacijai, savukārt vēl vienai tiks veiktas atkārtotas pārbaudes.

Finanšu ministrijas (FM) eksperti un profesionālo organizāciju pārstāvji Grāmatvedības forumā šodien iepazīstinās ar jaunā grāmatvedības likuma projektu, informē FM.

Jaunais likumprojekts aizstās patlaban spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 29.septembrī lēma virzīt izskatīšanai parlamentā Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Par grāmatvedību", ar kuru pārstrādāts novecojušais grāmatvedības likums.

FM jauno likumprojektu izstrādāja, lai tas būtu atbilstošs mūslaiku juridiskās tehnikas prasībām. Ministrijā norāda, ka patlaban spēkā esošais likums par grāmatvedību tika pieņemts 1992.gadā, tas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī un kopš spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes.

"Laika posmā, kas pagājis no likuma pieņemšanas līdz šodienai ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Tādēļ likuma nosaukums, teksta izkārtojums un iedalījums vienībās neatbilst pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām, jo nav pantu nosaukumu un daļu numuru, kā arī nav atsevišķi norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma," skaidro FM.

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

#Papildu problēmu radot tas, ka nodokļu izmaiņās joprojām pastāv vairākas neskaidrības, kas prasa papildu paskaidrojumus.

Nodokļu reformas ietekmi asi izjūt grāmatveži, kuru darba apjoms pieaudzis par līdz pat 40%; pierašana pie izmaiņām prasa laiku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies, tāpat pieaug pieprasījums pēc grāmatvedības pakalpojumiem, norāda finanšu konsultāciju SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa. Daudzi mazie grāmatvedības biroji netiek galā ar darbiem vai arī nespēj klientus konsultēt neskaidrajos jautājumos, jo trūkst zināšanu un kapacitātes. «Daudzi klienti izvēlas lielākos grāmatvedības birojus, jo vēlas būt pārliecināti par saņemtā pakalpojuma kvalitāti. Vēl ir klienti, kas vēršas ar lūgumu veikt auditu, piemēram, algu aprēķināšanas jomā. Grāmatvedības pakalpojumu pircēji vēlas būt droši, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzrēķinās papildu nodokļus un soda naudas nepareizi veiktu aprēķinu dēļ,» stāsta L. Bērziņa.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Saeima 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

ASV no Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem un cilvēkiem, kas zaudējuši darbu pandēmijas dēļ, nozagti vismaz teju 100 miljardi dolāru (89 miljardi eiro), otrdien pavēstīja ASV Slepenais dienests.

Aplēses balstītas Slepenā dienesta lietu materiālos, kā arī Darba ministrijas un Mazo uzņēmumu administrācijas datos, pavēstīja Rojs Dotsons, kas vada dienesta darbu izkrāpto Covid-19 krīzes līdzekļu atgūšanas jomā.

Slepenā dienesta datos nav iekļautas lietas, ko izmeklē Tieslietu ministrija.

Nozagti 3% no 3,4 triljoniem dolāru, liecina dienesta aplēses. Naudas apjoms, kas nozagts no pandēmijas atbalsta programmām, liecina, ka "[naudas] poda milzīgais izmērs ir vilinošs noziedzniekiem", sacīja Dotsons.

Lielākā daļa summas saistīta ar krāpšanos ar bezdarbnieku pabalstiem.

Aptuveni 87 miljardi dolāru bezdarbnieka pabalsots izmaksāti neatbilstoši, un liela tā daļa attiecināma uz krāpšanos, norādījusi Darba ministrija.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien aizstāvējusies pret apgalvojumiem, ka ievērojama daļa no Eiropas Savienības (ES) subsīdijām lauksaimniecībai nonāk politiķu un ietekmīgu cilvēku kabatās, sevišķi Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Subsīdijas lauksaimniekiem ir lielākā ES izdevumu daļa - aptuveni 36% no bloka 2019.gada budžeta jeb 58,4 miljardi eiro.

Pēc izmeklēšanas vairāku mēnešu garumā laikraksts «The New York Times» svētdien ziņoja, ka tādā valstīs kā Ungārija un Čehija liela daļa no lauksaimniecībai paredzētajām subsīdijām nonāk pie varas esošo cilvēku kabatās vai arī viņi šo naudu izmanto savu politisko interešu aizsardzībai.

Taču EK šos apgalvojumus noraidīja, apgalvojot, ka laikraksts ir pārspīlējis, un uzsverot, ka tā dara visu iespējamo, lai cīnītos pret krāpšanos.

«2018.gadā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātu kļūdas koeficents tiešajos maksājumos bija zem 2%, kas uzskatāms par nenozīmīgu,» norādīja EK pārstāvis Daniels Rosario.

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē Grāmatvedības forums 2015 publiskotie pētījuma dati.

Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma Grant Thornton veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, teikts paziņojumā presei.

Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē.

Tieslietu ministrija (TM) turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus.

Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar TM un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes.

Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.