No Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nekādas subsīdijas nesaņems, jo tas, ar ko šis uzņēmums nodarbosies, ir paaugstināta komforta pakalpojums, tāpēc, «ja viņiem kaut kas nesanāks, viņi paņems savas mašīnas un dosies projām strādāt kaut kur Polijā...»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja konkursa uzvarētājiem neizdosies paveikt solīto.

Ušakovs norādīja, ka subsīdijas no Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nesaņems, jo tās paredzētas vien uzņēmumam Rīgas satiksme sociālo izdevumu segšanai.

Atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja «mikriņu» konkursa uzvarētājs nespēs pildīt nolikumā paredzēto, Ušakovs sacīja, ka uzņēmums ar visiem transporta līdzekļiem dosies prom un tiks sākts jauns konkurss.

Jau ziņots, ka pašvaldības SIA Rīgas satiksme izsludinātajā 25 milj. Ls vērtajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarējusi pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme.

Jau kuro reizi pēc Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība un frakcijas Demokrātiskie patrioti deputātu ierosinājuma tika sasaukta Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde. Tomēr jautājumi par SIA Rīgas satiksme budžetu un mikroautobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojuma ieviešanas plānu netika skatīti, jo vairums deputātu nobalsoja par to neiekļaušanu dienas kārtībā. Līdz ar to ārkārtas sēde nenotika.

Komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks, atklājot sēdi, norādīja, ka minētie jautājumi ir skatīti komitejā ne veinu reizi vien. Šis apgalvojums gan izraisīja asu kritiku no opozīcijas deputātu puses. Deputāts Jānis Mārtiņš Skuja uzsvēra: «Grūti spriest, kad un ko jūs skatījāt. Man ir komitejas sēdes protokoli un es redzu, ka šie jautājumi tikuši skatīti.» Viņš arī piebilda, ka jautājumi ir svarīgi un nopietni, jo var atstāt iespaidu uz pilsētu.

«Pārējiem būtu interesanti uzzināt, ka mikroautobusu pāvadātāji šobrīd strādā bez līguma. Ja viņi izdomās palikt garāžās, tad Rīga paliks bez šī pakalpojuma.Tas ir fakts. Savukārt uzņēmums, kurš ir vinnējis konkursu - ir bez naudas. Staigā pa pilsētu un meklē privātās garantijas un iet pie esošajiem pārvadātājiem un par 1,9 tūkst. Ls grib pārpirkt esošos mikroautobusus,» vēl norādīja J.M.Skuja. Viņš uzsvēra: «Es šādā ākstu un jampampiņu teātrī piedalīties netaisos.» Nesagaidījis balsojuma beigas par jautājumu iekļaušanu darba kārtībā viņš sēdi atstāja.

Partijas Vienotība Rīgas domes deputāti vērsušies pie Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme kapitāldaļu turētāja pārstāvja, aicinot uz izmeklēšanas laiku apturēt tā saukto «mikriņu» pakalpojuma līguma slēgšanu ar pilnsabiedrību SIA Rīgas mikroautobusu satiksme, informē RD deputāts Juris Viņķelis.

Ņemot vērā to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis pārbaudi par amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar izsludinātā mikroautobusu pārvadājumu konkursa rezultātiem, kā arī to, ka plānotā pakalpojuma summa ir 25 milj. Ls bez PVN, līguma slēgšana uz izmeklēšanas laiku ir jāatliek, skaidro RD Vienotība.

Paziņojumā arī norādīts, ka gadījumā, ja KNAB veiktās pārbaudes rezultātā, tiktu konstatēti kādi pārkāpumi un tiktu apšaubīts notikušais iepirkums, tad Rīgas satiksmei būtu jālauž noslēgtais līgums, kas, visticamāk, nozīmētu soda sankcijas. Jāatgādina, ka Rīgas satiksmes izsludinātajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarēja pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Līguma kopējā summa ir 25 milj. Ls.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Rīgas domes (RD) frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika (SC) demisiju, jo daudzu satiksmes projektu realizācija tikusi novilcināta vai neesot realizēta vispār.

Opozīcija norāda, ka V.Baraņņiks diemžēl nerisinot satiksmes jautājumus, izvairoties no atbildības un nespējot pildīt savus pienākumus. Iesniegumu par Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja pārvēlēšanu parakstījuši arī frakcijas Demokrātiskie patrioti deputāti.

Paziņojumā arī atzīmēts, ka Satiksmes un transporta lietu komitejas uzturēšanai ik mēnesi tiekot tērēti vairāk kā pieci tūkstoši latu. Piemēram, pērn decembrī notikusi tikai viena komitejas sēde, kurā tika skatīti trīs jautājumi, taču neatkarīgi no tā V.Baraņņika alga par komitejas vadīšanu decembrī bijusi 1,2 tūkst. Ls, Sabiedrisko attiecību koordinators saņēma 945 Ls, abas referentes – katra pa 687 Ls, autovadītājs 464 Ls. Tāpat komitejas vadītāja darba vajadzībām par 828 Ls tiekot nomāta automašīna, kuras nobraukums decembra mēnesī bija 2,4 tūkst. kilometru.

Ņemot vērā daudzas rīdzinieku sūdzības par pašreizējo mikroautobusu satiksmi Rīgā, plānots pārbaudīt uzņēmuma Rīgas mikroautobusu satiksme darbību, informē Rīgas dome.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme uz pieciem gadiem noslēgtais līgums paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus 35 maršrutos Rīgā. Līgums tika noslēgts atklāta konkursa rezultātā šā gada 4. janvārī. Savukārt visu mikriņu nomaiņa bija jāveic līdz šā gada 4. septembrim, bet tas nav izdarīts.

DB jau rakstīja, ka jaunie mikroautobusi nekursē pēc grafika, bet daudz retāk. Tikmēr strauji vairojas tā dēvētie neregulārie pārvadātāji, kas galvenokārt ir pārvadātāju konkursā zaudējušās firmas vai uz to bāzes izveidoti jauni uzņēmumi.

Rīgas mikroautobusu satiksme vadītājs Vitālijs Komars esot skaidri pateicis, ka, pārņemot arī pārējos maršrutus, līdzšinējie kustības saraksti netiks ievēroti līdz brīdim, kamēr neregulārie pārvadātāji nebūs izskausti. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks šādu paziņojumu sauca par nepieļaujamu, bet vienīgo risinājumu saskata likuma grozījumos, jo citādi cīnīties ar nelegālajiem pārvadātājiem neesot iespējams.

Saistībā ar to, ka daudzu satiksmes projektu realizācija tikusi novilcināta vai nav realizēta vispār, Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika (SC) demisiju. Iesniegumu par Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja pārvēlēšanu parakstījuši arī frakcijas Demokrātiskie patrioti deputāti.

Savā paziņojumā opozīcijas deputāti norādījuši, ka maršruta taksometru pasažieru pārvadājumu Rīgas pilsētā plāns neeksistē, lai gan jaunajai «mikriņu» kārtībai bija jābūt uzsāktai šā gada 1. janvārī. Iepirkumu uzraudzības birojs ir aizliedzis RD slēgt līgumu par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu Rīgas pilsētā, jo likums neparedz sniegt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu.

Neatrisināts joprojām esot arī jautājums par velosipēdu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā, lai gan problēmas aktualitāte, tuvojoties riteņbraukšanas sezonai, tikai pieaugšot. Savukārt Dienvidu tilta trešās kārtas «mistisko» domes darījumu (līguma laušana, jaunu konkursu rīkošana u.c.) dēļ, būvniecības izmaksas neesot mazinājušās, un rīdzinieki varēs izmantot tiltu divus gadus vēlāk nekā iepriekš plānots.

Lai gan Rīgas satiksmes organizētais «mikriņu» konkurss faktiski finišējis, pārvadātāji nav apmierināti un ir gatavi tiesāties.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā tika saņemti divi piedāvājumi, kurus iesniegušas pārvadātāju uzņēmumu apvienības. Šobrīd abi iesniegtie pieteikumi ir reģistrēti, tomēr, kad tie varētu tikt izskatīti un kad tiktu pieņemts lēmums, šobrīd vēl nav zināms, norāda SIA Rīgas satiksme.

Līdz ar to nav zināms, kad varētu tikt arī noslēgti līgumi ar uzvarētājiem. Vienu piedāvājumu ir iesniegusi pārvadātāju apvienība, kurā ir trīs pašreizējie pārvadātāji, proti, SIA Centība N, SIA DMK un SIA Bland. Savukārt otras apvienības nosaukums ir Rīgas maršrutu satiksme. Tomēr, iespējams, procesā varētu parādīties jaunas grūtības, jo šā brīža pārvadātāji ir gatavi arī tiesāties.

Rīgas domes (RD) apņemšanās sakārtot mikroautobusu maršrutus un uzlabot pārvadājumu kvalitāti nerit tik gludi, kā cerēts, vēsta laikraksts Diena.

Kopš janvāra, kad sākās reforma, dažs maršruts gan mainīts pat divreiz, taču pamatproblēmas saglabājušās - mikroautobusos cilvēki stāv kājās, lai gan tas ir aizliegts, mikriņi pietur ne tikai pieturvietās, kaut gan citur it kā nedrīkstētu, bet šoferiem reizēm gadās piemirst izsniegt braukšanas biļetes.

Gada pirmajos sešos mēnešos ar minibusiem Rīgā pārvadāti pieci miljoni pasažieru, liecina RD dati. Reformu mikroautobusu lauciņā Rīgas dome uzsāka, no janvāra šos pārvadājumus nododot SIA Rīgas satiksme (RS) pārziņā. Realitātē gan nekas neesot mainījies – par galvaspilsētas ielām brauc to pašu firmu mikroautobusi, kas līdz šim.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Iecere pensionēšanās vecumu Latvijā paaugstināt jau no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš, saistīta ar aizdevēju prasībām. Pārējie skaidrojumi izdomāti pēc tam, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, brīdinot arī ar kārtējā referenduma rīkošanu.

Pēc viņa teiktā, tas ir apkaunojoši, jo vispirms kaut kas tiek apsolīts aizdevējiem, un tikai pēc tam tiek sāktas diskusijas «savā vidū».

Kopumā par Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem grozījumiem koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā NTSP sēdē vienošanās netika panākta. Diskusijas starp valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem brīžiem bija visai asas, un tika draudēts ar kārtējā referenduma rīkošanu, kur plāni paaugstināt pensionēšanās vecumu ātrāk tikšot noraidīti. Sarunas plānots turpināt.

DB jau rakstīja, ka grozījumi paredz pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ņemot vērā ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, pensionēšanās vecumu Latvijā pakāpeniski plānots paaugstināt no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Vienlaikus plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015. gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, skaidro grozījumu izstrādātāja Labklājības ministrija (LM). Jāatgādina, ka pret piedāvātājām izmaiņām iepriekš asi iestājās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), brīdinot ar kārtējā referenduma rīkošanu.

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.