Šefpavāra Jāņa Zvirbuļa karjeras līkloči līdz šim veduši cauri Francijas smalkāko restorānu virtuvēm, bet nu viņš atgriezies Latvijā, lai attīstītu restorānu Philippe Jūrmalā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Aptuveni pirms astoņiem gadiem Jānis Zvirbulis, mācoties Pārtikas ražotāju vidusskolā, pirmo prakses vietu ieguva restorānā Vincents. Viņš uzreiz mērķējis uz augstākā līmeņa restorānu. Jāņa dzīves moto – visu vai neko! «Tiku strādāt pie šefpavāra Mārtiņa Rītiņa, kurš man daudz iemācīja, it īpaši mīlestību pret darbu. Pēc prakses beigām paliku strādāt Vincentā un tur pavadīju gandrīz divus gadus,» atminas Jānis. Pēc tam viņam radās iespēja doties apmaiņas mācību programmā Leonardo da Vinči uz Francijas liceju Lycée Hotellerie et de Tourisme, kurā zinības apgūst pavāri, viesmīļi, kā arī restorānu un viesnīcu vadošā personāla darbinieki.
Par vēdera tiesu
Programma ilga apmēram sešus mēnešus, kuras laikā Jānis apguva arī franču valodu un virtuvē lietotos terminus. «Francijā virtuvē valda pavisam cita kārtība, pretēja tai, kāda tā ir citviet pasaulē. Tur ir īpaša virtuves valoda, un, to nezinot, ir ļoti grūti strādāt,» atzīst Jānis. Licejs nodrošināja arī prakses vietas restorānos. Jānis tika strādāt Le Domaine du Tremblay restorānā Versaļā, bet tā šefpavārs Etjēns Bonoržs (Etienne Bonnehorgue) pēc nedēļas atzina, ka Jānim neredz vietu viņa virtuvē, būtu jāmērķē augstāk. Šefpavārs piezvanīja savam paziņam, šefpavāram, kuram pieder restorāns La Table des Blots, kam ir piešķirta Michelin zvaigzne. Tas atrodas Parīzes priekšpilsētā (Dampierre-en-Yvelines), nelielā ciematiņā, kurā ir divi zvaigžņoti, divi citi nelieli restorāni, viens bārs, viens veikals, viena konditoreja un divas pilis. «Tiku tur pieņemts praksē un pēc tās paliku strādāt par «vēdera tiesu». Tāda kārtība ir pieņemta visos augstākā līmeņa restorānos. Ja gribi tikt ļoti labā vietā, pie laba šefa, kurš dalās savās zināšanās, ļoti bieži jāstrādā par brīvu. Darba ritms bija saspringts. Sešas dienas no astoņiem rītā līdz aptuveni vieniem naktī pavadīju virtuvē, bet pirmdienās braucu uz Parīzes grāmatnīcām un lasīju pavārgrāmatas, jo bez naudas kabatā citas izklaides nevarēju atļauties,» stāsta Jānis.
Par izdzīvošanu bez ienākumiem nav bijis jāsatraucas, jo restorāns darbiniekiem nodrošina mājvietu un ēdināšanu. Par privāto dzīvi gan var aizmirst, jo tas ir smags darbs, tomēr vainagojas ar brīnišķīgu pieredzi.
Visu rakstu Uz zvaigznēm lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness.