Autotransporta direkcija (ATD) bateriju elektrovilcienu iegādes iepirkumā turpina vērtēt personu apvienības "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") piedāvājumu, aģentūrai LETA pavēstīja ATD pārstāvji.

Jautāti, cik ilgi šī vērtēšana vēl turpināsies, ATD pārstāvji aģentūrai LETA atbildēja, ka "piedāvājuma vērtēšana tiks pabeigta iespējami ātrāk un bez liekas kavēšanās".

Iepirkumu bateriju elektrovilcienu iegādei ATD izsludināja 2022.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka ATD šī gada aprīlī iepirkumā saņēma divus piedāvājumus, taču no tiem atbilstošs konkursa prasībām un vērtējams bija tikai personu apvienības "Škoda" piedāvājums.

Atbilstoši jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegādes iepirkuma prasībām pretendentiem, kuri konkursa pirmajā kārtā tika atzīti par atbilstošiem nolikumā noteiktajām prasībām, - "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF), "Škoda" un "Stadler Polska" - līdz 25.aprīlim bija jāiesniedz piedāvājumi.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Akcionāru sapulcē ievēlēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (ATD) valde.

Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Dins Merirands, savukārt par valdes locekli ar kompetenci pakalpojumu nodrošināšanas jautājumos autopārvadājumu jomā ievēlēts Kristaps Krūmiņš. Jaunā uzņēmuma valde darbu uzsāks šī gada 20.aprīlī, un tās darbības termiņš ir noteikts uz pieciem gadiem.

"Vēlos pateikties ATD pagaidu valdes priekšsēdētājam Artūram Caunem un pagaidu valdes loceklim Tālivaldim Vectirānam par ieguldīto darbu uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Sagaidām, ka jaunā valde turpinās jau uzsākto darbu sabiedriskā transporta nozares darbības uzlabošanā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes attīstību. Novēlu jaunajai valdei izturību un veiksmi profesionālajos izaicinājumos!" komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Autotransporta direkcijas (ATD) jaunieceltais valdes priekšsēdētājs Dins Merirands par vienu no uzdevumiem uzskata izvest no krīzes attiecības ar pasažieru pārvadātājiem.

Tostarp Merirands intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka viņš ir gatavs runāt ar visiem pārvadātājiem. "Esmu gatavs runāt ar visiem pārvadātājiem, un par viņiem būs neitrāls juridisks vērtējums, nevis kāda pagātnes pieredze vai tas, ko viņi ir vai nav izdarījuši pagātnē," viņš sacīja.

Tāpat starp paveicamajiem uzdevumiem Merirands minēja pastāvīgu līgumu noslēgšanu tīkla daļās "Sigulda, Limbaži" un "Cēsis", kā bateriju elektrovilcienu iepirkuma tālāku virzīšanu, kas šobrīd ir priekšpēdējā solī pirms līguma noslēgšanas.

"Tie ir īstermiņa mērķi šai vasarai un rudenim," pauda Merirands.

Savukārt, runājot par ilgtermiņa mērķiem, viņš atzīmēja, ka uzdevums ir turpināt plānot un pielāgot sabiedriskā transporta tīklu valstī.

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Rīgas plānošanas reģions izsniedzis speciālās licences kartītes taksometru pārvadātājam SIA "Red Cab", kas Rīgas lidostas slēgtajā zonā varēs atsākt sniegt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, informē Rīgas plānošanas reģionā.

Pārvadātājam izsniegtas speciālās licences kartītes 11 transportlīdzekļiem.

Tādējādi "Red Cab" un divu pārvadātāju apvienība "TaksiLV" un "X-Taxi" ir tie pārvadātāji, kas nodrošina Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības un drīkst veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru Rīgas lidostā, atrodoties tās slēgtajā zonā.

Kopumā tiesības apkalpot pasažierus lidostā jūlijā ir izsniegtas 87 taksometriem, kas pārstāv "Red Cab", "TaksiLV" un "X-Taxi".

Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš norāda, lai cīnītos ar nelegālo taksometru problēmu lidostā un nepamatoti augstajām braukšanas maksām, regulējums nosaka, ka slēgtajā lidostas zonā var uzturēties un uzņemt pasažierus tikai tie transportlīdzekļi, kas ir saņēmuši speciālās licences kartītes.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs ar autobusiem "Lux Express" no šodienas palielinās pasažieru komercpārvadājumu reisu skaitu reģionālās nozīmes maršrutā Liepāja-Rīga un Liepāja-Rīga-Daugavpils, kā arī ieviesīs ekspresreisus, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums līdzšinējā viena reisa vietā no šodienas ieviesīs vēl vienu reisu no Liepājas uz Daugavpili un atpakaļ. Reiss izbrauks no Liepājas plkst.16, savukārt no Daugavpils uz Liepāju autobuss aties plkst.9.15.

Papildu autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs katru dienu plkst.9, bet no Rīgas uz Liepāju plkst.15. Tāpat tiks ieviesti jauni reisi piektdienās un svētdienās no Liepājas uz Rīgu plkst.14.45, bet no Rīgas uz Liepāju plkst.10.

Ņemot vērā jaunos reisus, mainīsies arī līdzšinējo reisu atiešanas laiki - no Liepājas uz Rīgu reiss, kas līdz šim izbrauca plkst.8.30, tagad aties plkst.8, savukārt reiss, kas no Rīgas uz Liepāju izbrauca plkst.14.30, aties plkst.14.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.

Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē Conexus Baltic Grid varētu būt šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā ar vēl piecu valstu - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss. Viņš stāsta, ka pašlaik notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pārliecināts, ka valdībā izdosies panākt vienotu redzējumu par tālākajiem scenārijiem sarunās par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - "Telia".

Pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Valainis atgādināja, ka pašlaik tiek gatavots informatīvais ziņojums par "Tet" un LMT akcionāru sarunu rezultātiem.

Valainis skaidroja, ka ziņojums būšot maksimāli vispusīgs. "Tuvākajā laikā to plānojam iesniegt izskatīšanai valdībā, pēc kā tā iedos tālāko konceptuālo redzējumu, kurā virzienā mēs dodamies," sacīja Valainis.

"Tajā brīdī varēsim daudz sīkām skaidrot, daudz vairāk atklāt informāciju par datiem, kas ir mūsu rīcībā, gan arī iesaistīt pašus uzņēmumus tālāko scenāriju izstrādē, kā arī sākt publiskas debates par to, vai izvēlētais ceļš ir pareizs, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas," klāstīja Valainis.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.