"Latvijā
ir 119 pašvaldības un tās ir ārkārtīgi dažādas. Katra ir
unikāla un spēj atrast, kā strādāt ar saviem uzņēmējiem.
Katrai no tām ir dažādi instrumenti, bet kopīgais ir tas, ka
visās ir uzņēmējdarbības atbalsta punkts vai uzņēmējdarbības
speciālists. Dažās pašvaldībās uzņēmējdarbības speciālists
ir arī attīstības departamenta projektu vadītājs, bet jebkurā
gadījumā ir kāds cilvēks, kurš koordinē šīs lietas. Ir arī
uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, ar ko pašvaldības
konsultējas, lai pielāgotu atbalsta instrumentus konkrētās
teritorijas uzņēmēju vajadzībām," stāsta Andra Feldmane,
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības
jautājumos.
90%
pašvaldību ir īpašs atbalsts biznesa uzsācējiem – grantu
konkursi biznesa uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanai
konkrētajā teritorijā. "Tā kā šobrīd situācija ir
mainījusies, pašvaldības transformē grantu programmas un uz
atbalstu var pretendēt ne tikai jaunie uzņēmumi, bet arī tie, kas
krīzes ietekmē ir radījuši ko jaunu. Visbiežāk grantu konkursi
notiek divas reizes gadā un ir redzams, ka vēl rudenī bija
orientācija uz inovatīvām idejām, bet tagad tiek atbalstīti tie,
kas šajā laikā māk pārprofilēties, rada jaunus produktus vai
pakalpojumus. Krīzes situācijā ir ārkārtīgi vērtīgi, ka
pašvaldības ir spējušas veikt transformāciju, jo šajā laikā
ir jādomā citādāk. Ja uzņēmējs ir pratis krīzes laikā
izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu, tas ir pelnījis
atbalstu," viņa uzskata.
"Ir
pašvaldības, kas veicina komersantu klasterus, piemēram, Latvijas
augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris, kas nebūtu
izveidojies, ja nebūtu Vidzemes plānošanas reģiona," teic A.
Feldmane. Vēl viens labs atbalsta mehānisms viņas skatījumā ir
vietējā ražojuma zīmols, kā tūrisma informācijas centru
veikaliņi, kas mājražotājiem ir papildu kanāls, kā nonākt pie
pircējiem. Vērtīgs pašvaldību atbalsta instruments vietējiem
uzņēmumiem ir arī kopdarba telpas. Šobrīd dažas pašvaldības
ir radušas iespēju samazināt maksu par strādāšanu kopdarba
telpās, piemēram, Cēsīs un Valmierā nomas maksa ir samazināta
par 75%. Pašvaldības veicina arī sociālo uzņēmējdarbību. Tās
dod iespēju šiem komersantiem nomāt telpas un zemi par samazinātu
vērtību vai pat nodod lietošanā bez maksas.
"Domāju,
ka šī krīze radīs fundamentālas izmaiņas ekonomikā un tajā,
kā mēs skatāmies uz vietējiem uzņēmējiem. Mazo un vidējo
uzņēmēju valstī ir visvairāk. Tāpēc šajā laikā ir jādara
viss, lai attīstītos mazie un mikro uzņēmēji un lai viņi varētu
pārvarēt šo krīzi. Ir būtiski dot darbu vietējiem uzņēmējiem,
lai to maksātie nodokļi paliek Latvijā. Jāsaprot, ka valsts
ieņēmumus veido uzņēmēju nomaksātie darbaspēka nodokļi,
tāpēc jāpērk sejas maksas un dezinfekcijas līdzekļi no
vietējiem uzņēmumiem. Jā, Ķīnā ražotas maskas ir lētākas,
bet valsts no tā nesaņem darbaspēka nodokļus. Piemēram, Liepājā
pašvaldība iepērk vietējo komersantu ražotās sejas maskas. Tas
ir fantastisks piemērs, jo uzņēmējiem ir svarīgs pieprasījums
un noiets," teic A. Feldmane.
Tūrisms un sabiedriskā ēdināšana ir nozares, kur bizness ir apstājies teju vai 100% apmērā. Viņas skatījumā labs piemērs tam, kā pašvaldība atbalsta vietējos komersantus, ir Olaine, kur skolu ēdinātāji turpina strādāt un pieved skolēniem pusdienu paciņas. "Tā Olaine izglābj savu komersantu, lai tam nebūtu jāaiziet dīkstāvē," saka A. Feldmane.
Raksti par tēmu
Viņai ir bažas par to, kā no krīzes izies uzņēmēji, kam ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ ir bijis jāpārtrauc bizness – uzņēmums šajā laikā nav strādājis, nav pelnījis, bet visi maksājumi krājas. Tāpēc viņa cer, ka valsts atbalsta programmās krīzes skartajiem uzņēmumiem tiks pievērsta uzmanība iepriekš nomaksātajiem nodokļiem.
"Nedrīkst sausi skatīties tikai rentabilitāti.
Šajā brīdī ir nežēlīgi svarīgi skatīties nomaksātos
nodokļus – ja uzņēmējs ir maksājis nodokļus, krīzes
situācijā tam ir tiesības nomaksāto nodokļu apmērā saņemt
atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem. Lai nebūtu tā, ka bankrotē
teju visi vietējie ēdināšanas uzņēmumi un paliek vien
hamburgeri, ir svarīgi, kā uz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem
skatīsies Altum un Ekonomikas ministrija," norāda A. Feldmane.
"Ārkārtīgi svarīgs uzņēmējdarbības atbalsta instruments ir biznesa inkubatori," uzskata A. Feldmane. Viņa min piemēru – Kuldīgas biznesa inkubatora uzņēmumi ir sākuši ražot sejas aizsargus, lai gan iepriekš ar to nenodarbojās. Kuldīgas pašvaldībai, slimnīcai, policijai, sociālajam dienestam un citām iestādēm ir vajadzīgi sejas aizsargvairogi un vietējie uzņēmumi tos ražo – tie ir pieejami uzreiz, nevis pēc nedēļas vai mēneša.
"Jā, inkubatori ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programma un tā sedz administratīvās izmaksas, bet tie nevarētu eksistēt, ja nebūtu aktīvs pašvaldības atbalsts – tā nodrošina telpas, organizē biznesa forumus, diskusijas utt. Tieši pašvaldība zina savus uzņēmējus un tic tiem visvairāk," spriež A. Feldmane.
Viņa gan norāda, ka šī
perioda inkubatoru programmā ir sašaurināts biznesa inkubatoru
tīkls un Gulbenē un Saldū to vairs nav. Latvijas Pašvaldību
savienība uzsver, ka šīs filiāles ir nozīmīgas un ir
nepieciešams tās atjaunot. "Tur ir ārkārtīgi daudz mazo un
vidējo uzņēmēju un mēs redzam, ka esošie inkubatori nespēj šos
uzņēmējus apkalpot. Problēma ir arī attālums, piemēram,
uzņēmējiem no Saldus aizbraukt līdz Liepājai vai Kuldīgai ir
pārāk tālu. Tāpat Gulbenes uzņēmējiem ir sarežģīti
izbraukāt uz inkubatoru Madonā," norāda A. Feldmane.
