Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Vācijas farmācijas un ķīmijas kompānija «Merck» ceturtdien paziņoja, ka pārdos plaša patēriņa veselības aprūpes produktu ražošanas biznesu ASV higiēnas, mājsaimniecības un patēriņa preču ražotājam «Procter&Gamble».

Šī darījuma summa veidos 3,4 miljardus eiro, un tas paredz, ka aptuveni 3300 «Merck» darbinieki pāries pie «Procter&Gamble».

«Merck» jau septembrī pavēstīja, ka apsver dažādas iespējas plaša patēriņa veselības aprūpes produktu ražošanas biznesam, tostarp tā pārdošanu.

Uzņēmums ceturtdien norādīja, ka ienākumus no šī darījuma galvenokārt izmantos parādsaistību nomaksai.

«Merck» veselības aprūpes produktu bizness ražo vairāk nekā 900 produktus, kas tiek pārdoti 44 valstīs.

Šo darījumu paredzēts pabeigt līdz gada beigām.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Akciju atpirkšana un dividenžu izmaksa bijusi jaunos rekordos

Viens no akciju cenu pieauguma balstiem turpina būt pašu kompāniju centieni atpirkt akcijas. Turklāt pagājušajā gadā ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumi šim nolūkam tērējuši līdzekļus 806 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords, liecina S&P Dow Jones Indices dati. Tas ir par 56% vairāk nekā 2007. gadā. Tāpat S&P 500 kompāniju izmaksāto dividenžu apmērs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza gandrīz 120 miljardus ASV dolāru, kas arī ir jauns rekords un par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tiek norādīts – daudzas ASV kompānijas šādi mēģinājušas atalgot savus akcionārus uz agrāk izsludināto nodokļu atlaižu rēķina.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences pēc solīdu Ķīnas ekonomikas pieauguma datu publicēšanas, kamēr IBM un farmācijas uzņēmumu vāja peļņa negatīvi ietekmēja Volstrītu.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,4%, tādējādi reģistrēta identiska izaugsme kā pērnā gada pēdējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaugs par 6,3%.

Ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājuši Ķīnas valdības īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi.

Ekonomikas stabilitāti Ķīnā apliecināja arī dati par uzlabošanos rūpnieciskās ražošanas, eksporta, jaunu kredītu un inflācijas jomās, mazinot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas varētu ievērojami ietekmēt globālo ekonomiku.

«No Pekinas perspektīvas šim datu kopumam vajadzētu parādīt, ka 2018.gada vidū notikusī politikas pārorientēšana uz izaugsmes atbalstīšanu sāk dot rezultātus,» sacīja «JP Morgan Asset Management» galvenais tirgus stratēģis Āzijas-Klusā okeāna reģionām Tajs Hujs.

Akciju cenas Eiropā otrdien pieauga, valstīm mīkstinot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, bet Volstrītas akciju cenas saruka pēc datiem par patērētāju pārliecības samazināšanos.

Francija kļuva par kārtējo Eiropas valsti, kas sāka mīkstināt pašizolācijas pasākumus. Francijas veikali un tirgi varēs atsākt darbu ar 11.maiju, tomēr mācības skolās atsāksies pakāpeniski, bet maskas sabiedriskajā transportā būs obligātas, otrdien pavēstīja premjerministrs Eduārs Filips.

"Ir augoša optimisma sajūta, ka pašizolācijas ir palīdzējušas ierobežot Covid-19," sacīja "CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

ASV akciju cenas sākumā pieauga, bet tirdzniecības sesiju noslēdza ar kritumu pēc ziņas, ka ASV patērētāju pārliecība kritusies no 118,8 punktiem martā līdz 86,9 punktiem aprīlī.

Patērētāji gan pauda optimismu par situācijas uzlabošanos, un 40% uzskatīja, ka uzlabošanās notiks nākamajos sešos mēnešos.

Ne visiem biznesiem pasaulē Covid-19 kaitē. Viena no jomām, kurai pandēmijai pasaulē vismaz pagaidām nav pamatīgi skādējusi, ir arī mājdzīvnieku industrija.

Pieejamā informācija liecina, ka šīs pandēmijas apstākļos daudzi cilvēki izlemj uzņemties rūpes par kādu mājdzīvnieku. Attiecīgi tam seko arī lielāks pieprasījums pēc dažāda veida šādas medicīnas un diagnostiskajiem pakalpojumiem. Tāpat līdz ar to, ka lielāka dienas daļa nu tiek pavadīta mājās, daudzi cilvēki vairāk laika var atlicināt rūpēm par saviem mīluļiem.

Rezultātā, piemēram, veterinārā aprīkojuma ražotāja “Idexx Laboratories” akcijas cena ASV biržā kopš šā gada sākuma palēkusies par 61%. Savukārt dažādu dzīvnieku vakcīnu nozares milža un lielākā publiski tirgotā dzīvnieku veselības aprūpes uzņēmuma “Zoetis” akcijas cena šajā termiņā palielinājusies par ceturto daļu.

Kirstija Bertarelli (Kirsty Bertarelli) ir bagātākā sieviete Lielbritānijā. Kā multimiljardiere viņa dzīvo pasakainu dzīvi, vēsta Business Insider.

Viņas bagātība tiek lēsta 9,75 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (14,5 miljardi ASV dolāru) apmērā.

Vēl pusaudža vecumā viņa kļuva par Miss Lielbritānija, bet ap divdesmit gadu vecumu - par dziesmu autori. Ap trīsdemit gadu vecumu K. Bertarelli kļuva par māti trīs bērniem, kurus radīja kopā ar Šveicē bagātāko cilvēku Ernesto Bertarelli. Viņš 2007. gadā kompānijai Merck pārdeva ģimenes farmācijas uzņēmumu Serono par apmēram 13 miljardiem eiro.

Vācijā lielajiem uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā, būs jānodrošina, ka to valdēs ir pārstāvētas sievietes, paredz jauns likumprojekts.

Likumprojekts, par kuru Vācijas koalīcijas valdība vienojās trešdien, noteic, ka uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā un kuru valdē ir vismaz četri locekļi, vismaz vienam no šiem locekļiem jābūt sievietei.

Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts sūta "ļoti spēcīgu signālu", un aicināja uzņēmumus "izmantot iespēju, ko sniedz augsti kvalificētas sievietes".

"Mēs varam parādīt, ka Vācija ir ceļā uz kļūšanu par modernu sabiedrību, kas būs piemērota nākotnei," sacīja Vācijas ģimeņu lietu ministre Franciska Gifeja.

Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, atpaliek no citām valstīm, kad runa ir par sieviešu pārstāvniecību augstos amatos.

Ja kāds nepaspēja ieguldīt Vācijas akciju tirgū šā gada pirmajā ceturksnī, tad viņš ir palaidis garām lielisku peļņas iespēju, raksta MarketWatch.

Vācijas akciju tirgus indekss DAX šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 22%, kas ir lielāks pieaugums nekā gandrīz visiem pārējiem Eiropas un ASV akciju tirgus indeksiem, turklāt iezīmē spēcīgāko ceturksni kopš 2003. gada jūnija.

«Pirmajā ceturksnī tika publicētas daudz labas ziņas, kas veicināja DAX pieaugumu,» norāda CMC Markets galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons. «Tas ir indekss, kas ir visvairāk orientēts uz eksporta tirgiem, līdz ar to tas iegūst no vājāka eiro, tāpat netieša ietekme uz to ir zemajām naftas cenām, kvantitatīvās mīkstināšanas programmai, kā arī labajam ekonomikas stāvoklim,» uzsver eksperts.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.