Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos, informē Latvijas Pasts.

Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Ķīnas valdība piektdien paziņojusi, ka piemēros jaunus muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru (67,6 miljardu eiro) apmērā, tādējādi Pekinai reaģējot uz Vašingtonas paredzēto tarifu pieaugumu.

Ķīnas valdība norāda, ka muitas tarifi, kas spēkā stāsies 1.septembrī, variēs no 5% līdz 10% un skars 5078 ASV ražotas preces.

Tāpat no 15.decembra tiks piemēroti 25% muitas tarifi no ASV importētiem automobiļiem un 5% muitas tarifi automašīnu rezerves detaļām.

Ķīna šā gada sākumā tarifus no ASV importētiem automobiļiem bija atcēlusi, tādējādi izrādot pretimnākšanu, kamēr norisinājās tirdzniecības sarunas.

ASV valdība ievērojami palielinājusi muitas tarifus Ķīnas precēm 250 miljardu dolāru apmērā, un tarifus precēm vēl 300 miljardu dolāru apmērā paredzēts piemērot no 1.septembra un 15.decembra.

Valsts ieņēmumu dienests gatavojas sāpīgākajam Brexit scenārijam – izstāšanās no Eiropas Savienības marta beigās bez vienošanās. Tā kā Lielbritānija tad pēkšņi kļūst par tā dēvēto trešo valsti ar attiecīgām muitas procedūrām, VID aplēsis, ka tam turpmāk būs nepieciešami papildus 48 jauni darbinieki, tā svētdien ziņoja LNT TOP10.

Sevišķi muitas kontroļu pieaugums tiek sagaidīts lidostā, arī ostās un pastā, kur sūtījumu apjoms no Apvienotās Karalistes ir ļoti liels. «Preču muitošana notiek pēc pilnas programmas abās robežas pusēs,» uzsver Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītājas vietniece Irēna Knoka. Uzņēmumiem jārēķinās, ka stāsies spēkā augstāki Pasaules tirdzniecības organizācijas noteiktie muitas tarifi, ar lielāku nodokļu un administratīvo slogu jārēķinās gan importētājiem, gan eksportētājiem. «Swedbank» aplēsusi, ka uzņēmumiem kopējie šāda veida tēriņi varētu sasniegt pusprocentu no valsts iekšzemes kopprodukta, tātad pēc pašreizējiem datiem - aptuveni 160 miljonus eiro. Šīs izmaksas veicinās cenu celšanos britu importa precēm – šobrīd no tām lielāko daļu veido stiprais alkohols. Un pēc muitas pārstāves teiktā, alkohola gadījumā, jāmaksā ne vien muitas, bet arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis.

ASV noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Vai ietekmi sajutīs arī Latvija?

Komentē: Pēteris Strautiņš, «Luminor» galvenais ekonomists

«ASV tiešām ir noteikušas 25% tarifu importam no Eiropas Savienības 7,5 miljardu dolāru vērtībā. Atšķirībā no citiem soļiem Trampa sāktajos «tirdzniecības karos», šajā gadījumā šo soli atļāva Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ES nelikumīgi atbalstīja Airbus.

Šie tarifi galvenokārt skar luksusa patēriņa preces — skotu viskijus, franču vīnus, arī olīvas un sierus. Ir acīmredzami, ka tarifi galvenokārt attiecas uz precēm no valstīm, kas ir Airbus konsorcija dalībnieces. Tarifi skar nelielu daļu ES preču eksporta uz ASV, kas pērn sasniedza 488 miljardus dolāru, tiem drīzāk ir simbolisks raksturs un skartās preces ir izvēlētas tā, lai sūtītu spēcīgu politisko vēstījumu.

Eiropas Savienība (ES) atjaunos muitas tarifus atsevišķu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, otrdien vienojās sarunu dalībnieki no ES Padomes un Eiropas Parlamenta.

Vienošanās attiecas uz olām, putnu gaļu, cukuru, kukurūzu, auzām, putraimiem un medu. Nākotnē šīm precēm tiks noteikta kvota, līdz kuras sasniegšanai tās var pārdot ES bez muitas nodevas, bet kvotas pārsniegšanas gadījumā atkal stāsies spēkā muitas nodeva.

Atcelta muitas nodeva arī turpmāk attieksies uz kviešu importu. Saskaņā ar provizorisko vienošanos šie noteikumi būs spēkā līdz 2025.gada jūnijam.

Lēmums pēc sarunām Briselē tika pieņemts, pakļaujoties spiedienam, ko radījuši lauksaimnieku protesti ES valstīs.

ES 2022.gadā atcēla tarifus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, šādi izrādot solidaritāti, lai atbalstītu Ukrainas ekonomiku pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma.

Lielbritānija samazinās importa tarifus gadījumā, ja valsts no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, un nepiemēros muitas pārbaudes uz robežas ar Īriju, trešdien paziņoja valdība.

Jaunajā sistēmā, kas spēkā stāsies bezvienošanās «Breksita» gadījumā, tarifi tiks saglabāti, taču samazināti atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, lai aizsargātu Lielbritānijas ražotājus.

Šī sistēma paredzēta, lai izvairītos no ES importa cenu pieauguma patērētājiem un piegādes tīklu traucējumiem, un tai paredzēta pagaidu ieviešana līdz 12 mēnešiem, kuru laikā norisināsies pārrunas par pastāvīgāku sistēmu.

«Ja mēs ES pametīsim bez vienošanās, mēs vairumu mūsu importa tarifu samazināsim līdz nullei, taču saglabāsim tarifus sensitīvām nozarēm,» skaidro Lielbritānijas tirdzniecības politikas ministrs Džordžs Holingberijs. «Šī līdzsvarotā pieeja palīdzēs atbalstīt britu darbavietas un izvairīties no iespējamiem cenu kāpumiem, kas vissmagāk skartu nabadzīgākās mājsaimniecības.»

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņš piekritis atlikt par divām nedēļām 1.oktobrī plānotu muitas tarifu pacelšanu Ķīnas precēm 250 miljardu ASV dolāru vērtībā, un sacīja, ka šādu atlikšanu bija lūgusi Pekina.

«Mēs esam piekrituši, izrādot labas gribas žestu, pārcelt tarifu paaugstināšanu (no 25% līdz 30%) precēm 250 miljardu dolāru vērtībā no 1.oktobra uz 15.oktobri,» tviterī rakstīja Tramps.

Viņš paskaidroja, ka šīs tarifu celšanas atlikšanu bija lūdzis «Ķīnas vicepremjers Liu He saistībā ar faktu, ka Ķīnas Tautas Republika [1.oktobrī] svinēs savu 70.gadskārtu».

Šāds lēmums pieņemts arī pēc tam, kad Ķīna trešdien paziņoja, ka no palielināto muitas tarifu piemērošanas izslēgs 16 ASV produktu kategorijas, šādi rīkojoties pirms nākamajā mēnesī paredzētā jauna tirdzniecības sarunu raunda.

Šis Ķīnas lēmums spēkā stāsies 17.septembrī un būs spēkā gadu. Šī ir pirmā reize, kad Ķīnas valdība paziņojusi par produktu izslēgšanu no paaugstināto tarifu saraksta.

ASV un Ķīna panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, tāpēc Savienotās Valstis svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

"Mēs esam panākuši ļoti lielu pirmā posma vienošanos ar Ķīnu," piektdien tviterī ierakstīja Tramps. Jaunie tarifi "netiks noteikti, jo mēs tikko panācām vienošanos", viņš norādīja.

ASV prezidents arī pavēstīja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā. Tramps piebilda, ka "mēs nekavējoties sāksim sarunas par otrā posma vienošanos, nevis gaidīsim, kamēr būs garām 2020.gada [ASV prezidenta] vēlēšanas".

Savukārt Ķīnas tirdzniecības ministra vietnieks Vans Šouveņs žurnālistiem Pekina sacīja, ka Vašingtona piekritusi pakāpeniski atcelt tirdzniecības kara laikā Ķīnas precēm noteiktos tarifus.

Risku pārvaldības kompānija "Coface" šogad Latvijā un Lietuvā sagaida iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1,8%, savukārt Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija, sagaidot IKP kritumu par 0,2%, informēja "Coface" pārstāvji, atsaucoties uz "Coface" ekspertu novērtējumu jaunākajā risku barometra pētījumā.

Vienlaikus "Coface" eksperti prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,6%, Lietuvas - par 2,7%, savukārt Igaunijas ekonomikā būs izaugsme 3% apmērā.

"Coface" pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas.

Kompānijā atgādina, ka Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja nozīmīgu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijas IKP sarūkot par 3%, bet Latvijā un Lietuvā - par 0,3%. Tomēr 2024.gada pirmais ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, 8.oktobrī valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piekrita, ka ir jāpaplašina aizliegto produktu saraksts un piebilda, ka ZM patlaban strādā pie pozīcijas paplašināšanas un to turpinās darīt.

Viņš pastāstīja, ka no 2022.gada maija līdz 2024.gada maijam no Krievijas un Baltkrievijas Eiropas Savienībā (ES) importēta pārtikas produkcija 3,1 miljarda eiro apmērā, tostarp no Krievijas - 2,9 miljardu eiro apmērā un no Baltkrievijas - 175 miljonu eiro apmērā. Savukārt lielākā no agresorvalstīm ievestās pārtikas produktu grupa bija zivju produkcija - 2,01 miljarda eiro apmērā.

Tāpat Krauze minēja, ka agresorvalstīm uzliktās sankcijas bieži apiet, ievedot spirta produkciju, piebilstot, ka spirts ar vairāk nekā 80% alkohola saturu ir ievietots sankciju sarakstā, bet ir atļauts ievest spirtu ar alkohola saturu zem 80%. Tāpēc daudzi uzņēmēji pievieno spirtam vairāk ūdeni un šādu produkciju sankcijas neietekmē.

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

Pēc piektdien panāktās vienošanās tirdzniecības sarunās Ķīna nepiemēros plānotos 25% muitas tarifus ASV ražotajām automašīnām un 5% līdz 10% tarifus citām ASV precēm, svētdien paziņojusi Pekina.

"Ķīna cer sadarboties ar Savienotajām Valstīm, balstoties uz vienlīdzību un abpusēju cieņu, lai (..) veicinātu stabilu Ķīnas un ASV ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību," paziņoja Ķīnas valdība.

ASV un Ķīna piektdien pavēstīja, ka panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, un Savienotās Valstis paziņoja, ka tāpēc svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots. Taču ASV arī paziņoja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers atklāja, ka saskaņā ar piektdien panākto vienošanos Ķīna piekritusi nākamajos divos gados iepirkt Savienoto Valstu lauksaimniecības produkciju 40 miljardu dolāru vērtībā.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) otrdien atzina par neatbilstošiem ASV noteiktos muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā.

Šādu lēmumu PTO strīdu risināšanas institūcijas eksperti pieņēma, izskatot Ķīnas sūdzību. Eksperti ieteica Vašingtonai pasākumus pret Ķīnu padarīt atbilstošus Savienoto Valstu saistībām PTO ietvaros.

Šie 2018.gadā noteiktie tarifi bija sākums ASV un Ķīnas tirdzniecības karam. Vašingtona gan norādījusi, ka arī Ķīnas noteiktie atbildes tarifi ir pretrunā ar PTO noteikumiem.

PTO eksperti izskatīs arī citu valstu sūdzības par prezidenta Donalda Trampa administrācijas noteiktajiem muitas tarifiem.

Pirmdien, 18.novembrī, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kurā Zemkopības ministrija rosinās ES dalībvalstis paaugstināt ievedmuitu vēl plašākam lauksaimniecības un pārtikas produktu klāstam no Krievijas un Baltkrievijas.

Šā gada pirmajā pusē Latvija ierosināja un panāca importa tarifu ievērojamu paaugstināšanu virknei Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktu. Šā gada jūlijā - septembrī (salīdzinājumā ar aprīli - jūniju) Latvijā ievērojami samazinājās šo lauksaimniecības produktu imports no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nozīmē, ka ES paaugstinātie muitas tarifi pilda savu mērķi un to īstenošana ir ievērojami mazinājusi līdzšinējo importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi sarakstu ar jauniem Krievijas un Baltkrievijas produktiem, kam muitas tarifus būtu nepieciešams palielināt bez kavēšanās. Tāpēc Latvija aicinās citas ES dalībvalstis atbalstīt šo ierosmi un pēc iespējas drīzāk paaugstināt muitas tarifus arī citiem Krievijas un Baltkrievijas produktiem.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Ķīna no nākamā mēneša samazinās importa tarifus vairāk nekā 850 precēm, tostarp saldētai cūkgaļai, pirmdien paziņoja valsts Finanšu ministrija.

Ķīnas cūkkopības nozari smagi skāris Āfrikas cūku mēris, kura dēļ nācies nokaut vairāk nekā miljonu cūku, izraisot cūkgaļas cenas strauju kāpumu. Finanšu ministrija pirmdien paziņoja, ka muitas tarifi saldētai cūkgaļai no 1.janvāra tiks samazināti no 12% līdz 8%.

Tāpat tarifi tiks samazināti arī citiem pārtikas produktiem, tostarp zivīm, sieram un riekstiem, kā arī medikamentiem un vairākiem ķīmijas produktiem.

Šāds lēmums nešķiet saistīts ar tirdzniecības nesaskaņām Ķīnas un ASV starpā, lai gan Pekina un Vašingtona šomēnes panāca vienošanos tirdzniecības sarunās.

Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās pret eiro un ASV dolāru, sākoties nedēļai, kurā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu panākt breksita vienošanos.

Kritās arī akciju cenas Eiropas un ASV fondu biržās, investoriem izvērtējot ASV-Ķīnas daļējo tirdzniecības vienošanos, kas piektdien bija veicinājusi kāpumu akciju tirgos.

Investoru noskaņojums mainījās nedēļas nogalē, analītiķiem fokusējoties uz faktu, ka ar šo vienošanos nav atcelti jau pastāvošie muitas tarifi tirdzniecībā starp abām valstīm. Ja sarunas atkal nonāks strupceļā, tad šogad var tikt ieviesti jauni tarifi.

«»Akciju cenas nekritīs tik daudz, jo ir uzlabojusies tirdzniecības situācija starp Ķīnu un Savienotajām Valstīm,» sacīja «Meeschaert Financial Services» analītiķis Gregorijs Volohins.

«Tomēr pastāv griesti tam, cik augstu tirgus kāps, jo vēl ir jaunu tarifu iespējamība.»

ASV piektdien noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā, kas ir rekordliels apjoms.

ES ražotajiem lidaparātiem noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Šie tarifi attieksies galvenokārt uz importu no Francijas, Vācijas, Spānijas un Lielbritānijas.

Neilgi pirms šo tarifu stāšanās spēkā Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs brīdināja, ka šādai rīcībai gaidāmi nopietni pretpasākumi.

ASV jaunos muitas tarifus noteikušas pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus».

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās pretreakcija būs ātra un atbilstoša, ja ASV varasiestādes nonāks pie secinājuma, ka Eiropas automobiļi rada draudus valsts drošībai un to importam būtu jāpiemēro muitas tarifi.

Sagaidāms, ka ASV Tirdzniecības ministrija drīzumā publiskos viedokli par to, vai automobiļu imports apdraud valsts nacionālo drošību tādā apmērā, lai būtu pamats noteikt importa nodevas.

Tad ASV prezidentam Donaldam Trampam būs laiks 90 dienas, lai izlemtu par šo tarifu noteikšanu.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Šins norādīja, ka gadījumā, ja ASV realizēs Eiropas eksportu ietekmējošus pasākumus, tad EK īstenos ātru un atbilstošu pretreakciju.

Tramps jau iepriekš izteicis iespējamību, ka ASV varētu noteikt 25% muitas nodevu Eiropā ražotu automobiļu importam, norādot, ka tas negatīvi ietekmē Savienoto Valstu autoražošanas nozari.

ASV velosipēdu ražotājs Kent International atradis veidu, kā izvairīties no Trampa piemērotajiem muitas tarifiem – pārvietojot ražošanu ārpus Ķīnas, raksta Reuters.

Tāpat kā gandrīz visi ASV velosipēdu ražotāji, Kent ilgus gadus ir izmantojis lēto Ķīnas darbaspēku un detaļas, taču Trampa piemērotie muitas tarifi līdz šim izmaksas palielinājuši jau par aptuveni 20 miljoniem dolāru gadā. «Mums nav citas izvēles kā pēc iespējas ātrāk pārvietot ražošanu projām no šīs valsts, skaidro kompānijas vadītājs Arnolds Kamlers.

Tomēr tas nenozīmē, ka velosipēdu ražotājiem jāpārvieto visa ražošana uz ASV vai jābeidz pirkt detaļas Ķīnā. Kompānija plāno ražot velosipēdu rāmjus Kambodžā, un turpināt iegādāties aptuveni pusi detaļu Ķīnā. Rezultātā gatavie velosipēdi ASV varēs tikt ievesti bez papildu tarifa, jo ASV noteikumi paredz, ka to var darīt produktiem, kas ražoti Kambodžā, ja to ražošanas un darbaspēka izmaksas veido 35% no visām izmaksām.