Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skāris kārtējais skandāls, jo Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis divas dienesta amatpersonas par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā un nestrādāšanu, informēja IDB.

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu IDB aizturējis vienu dienesta amatpersonu. Veicot sākotnējās izmeklēšanas darbības, kratīšanās izņemti 23 iepakojumi ar kokaīnu. Izņemtās vielas daudzumu IDB patlaban neatklāja, taču saskaņā ar likumu tie ir lieli apmēri.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona regulāri neatradās darbavietā un nepildīja dienesta pienākumus, turpinot saņemt atalgojumu.

IDB sācis kriminālprocesu arī par iespējamu krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un dienesta viltojumu saistībā ar darba laika uzskaiti dienesta dokumentos.

Minētajai amatpersonai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas aizdomās par kukuļošanu nolūkā noslēpt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus kādā būvniecības veikalā Rīgā, informēja IDB.

Aizdomās par kukuļdošanu personu grupā aizturēts Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors. VUGD mājaslapā esošā informācija liecina, ka Ugunsdrošības normatīvu nodaļu vada Aleksandrs Drozds.

Savukārt par iespējamu kukuļņemšanu aizturēts inspektors, kura pārziņā bija ugunsdrošības pārbaudes veikšana minētajā objektā.

Visām trim aizturētajām personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā aizliegums ieņemt amatu VUGD.

Kukuļošanas gadījums atklāts sadarbībā ar VUGD.

VUGD preses sekretāre Inta Palkavniece pavēstīja, ka dienestā jebkāda veida informācija vai signāli par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību tiek rūpīgi izvērtēti un, sadarbojoties ar izmeklējošām iestādēm, tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai to pārbaudītu.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gatavos negatīvu atzinumu par Daugavas stadiona ledus treniņu halles atbilstību ugunsdrošības prasībām, apliecināja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

VUGD piektdien veica halles pārbaudi saistībā ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Pārbaudes rezultātā tiek gatavots negatīvs atzinums, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības, kas objektam ir jānovērš, lai tas atbilstu ugunsdrošības prasībām.

VUGD amatpersonas patlaban turpina objekta dokumentācijas izskatīšanu un atzinumu paredzēts izsniegt sestdienas laikā. Nepilnību novēršanas termiņi ir dažādi, taču plašāka informācija patlaban netiek sniegta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka oficiāli VUGD atzinums Daugavas stadionā vēl nav saņemts, bet uz nepilnībām tika norādīts jau objekta apsekošanas laikā, kas bija piektdien, 7.maijā. Tādēļ uzreiz pēc VUGD vizītes tika sākta trūkumu novēršana, lai maksimāli operatīvi novērstu visas nepilnības un varētu organizēt atkārtotu VUGD vizīti, sacīja Severs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) neplānotā pārbaudē tirdzniecības parkā «Alfa», kuras laikā pārbaudīti evakuācijas ceļi un automātiskā ugunsgrēku atklāšanas sistēma, atklājis vairākus pārkāpumus, kā arī nepilnības, pastāstīja dienesta pārstāve Agrita Vītola.

Viņa informēja, ka par tirdzniecības centrā atklātajiem pārkāpumiem un nepilnībām ir sagatavots VUGD lēmums un administratīvais akts.

Vienlaikus Vītola nekomentēja, vai uzņēmumam ir piemērots jebkāda veida sods.

Tirdzniecības parka «Alfa» sabiedrisko attiecību konsultante Ilze Žūka aģentūrai LETA apstiprināja, ka VUGD ir veicis ārpuskārtas ugunsdrošības pārbaudi tirdzniecības centrā. «Par pārbaudes rezultātiem plašāku informāciju varēsim sniegt tikai pēc tam, kad no VUGD būs saņemts pārbaudes akts,» viņa piebilda.

Vienlaikus Žūka minēja, ka pirmdien, 21.janvārī, tirdzniecības parkā «Alfa», veicot iekšējo sistēmu pārbaudes, fiksēta tehniska kļūda automātisko durvju atvēršanas sistēmā, taču minētais defekts novērsts. Otrdien, VUGD atkārtoti pārbaudot šo sistēmu, visas automātiskās durvis, tostarp arī iepriekš minētās, nekavējoties atvērās.

Šodien, 4.febuārī, sasauktajā sanāksmē par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēku Akmeņu ielā 17 Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs uzdevis atbildīgajām pašvaldības institūcijām divu nedēļu laikā izvērtēt sociālā atbalsta statusa piemērošanas iespējas ēkā mītošiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd izmanto telpas bez tiesiska pamata.

Pašvaldība VUGD depo ēku Akmeņu ielā 17 plāno līdz 1.aprīlim pārņemt savā īpašumā un Rīgas domes Īpašuma departaments telpu atbrīvošanas jautājumus ar iedzīvotājiem risinās līdz 1.jūlijam.

Nekustamais īpašums Akmeņu ielā 17, Rīgā, ir Rīgas pilsētas pašvaldībai vēsturiski piederošs īpašums un Zemesgrāmatā reģistrēts 1998. gadā. Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes gabals ar kopējo platību 5041 m² ar VUGD depo ēku, četrām palīgceltnēm un atsevišķām pagalma izbūvēm.

VUGD depo ēka ir būvēta apmēram 1910. gadā kā ugunsdzēsības depo ar dzīvojamajām telpām personālam. Saskaņā ar 1998. gada tehniskās inventarizācijas lietu ēkā atrodas 16 telpu grupas, kas apzīmētas kā dienesta dzīvokļi. 2002. gada tehniskās inventarizācijas lietā norādītas 15 telpu grupas ar šādu izmantošanas veidu, kā arī viesnīcas telpu grupa. Pašreizējais nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas nodaļas pārvalde.

Šodien, 8. februārī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma četras jaunasspecializētās autocisternas IVECO MAGIRUS TLF 3000, ar kurām jau tuvākajā laikā uz izsaukumiem dosies Alūksnes, Preiļu, Dobeles un Ventspils ugunsdzēsēji glābēji, informē VUGD.

Turpinot papildināt specializēto transportlīdzekļu klāstu ar jaunām automašīnām, VUGD šogad saņems kopumā 38 jaunas un modernas ugunsdzēsības automašīnas. Jaunie specializētie transportlīdzekļi ir pilnībā aprīkoti ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgoti VUGD vajadzībām.

Šobrīd VUGD rīcībā esošais tehniskais nodrošinājums joprojām ir nepietiekams, jo no 338 ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem paredzētajiem transportlīdzekļiem lielākā daļa ir vecāki par 20 gadiem un 46% no tiem ir uz ZIL, GAZ un KAMAZ bāzes. Lai uzlabotu šo situāciju, Ministru kabinets piešķīra vairāk kā 36 milj.eiro VUGD autotehnikas iegādei, kur šo līdzekļu ietvaros plānots iegādāties vairāk kā 80 jaunos specializēts transportlīdzekļus, kā arī papildus plānots transportlīdzekļus iegādāties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros.

Patlaban visā Latvijā tiek dzēsti teju 30 ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šodien līdz plkst.16.45 ugunsdzēsēji glābēji steigušies uz 86 ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 73 izsaukumi bija uz kūlas ugunsgrēkiem.

29 no visiem saņemtajiem izsaukumiem uz ugunsgrēkiem patlaban vēl tiek dzēsti.

Plkst.17.13 VUGD saņēma izsaukumu uz Brīvības gatvi Rīgā, kur pie kanāla bija izcēlies kūlas ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pērnā zāle un pastāv liesmu izplatīšanās draudi, kā arī notikuma vietā izveidojies spēcīgs sadūmojums. Patlaban tiek veikti arī šī paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbi.

VUGD informēja, ka, redzot dūmus, iedzīvotājus māc ziņkāre un vēlme savām acīm redzēt, kas ir noticis. Tomēr, tuvojoties ugunsgrēka vietai, cilvēki pakļauj sevi briesmām, jo atrašanās dūmos var kaitēt veselībai. Tāpēc VUGD aicinām iedzīvotājus, redzot dūmus, tomēr netuvoties ugunsgrēku vietai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku algu palielināšanas efekts ir jūtams, jo jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Ugunsdzēsēju algas divu gadu laikā vidēji pieaugušas par 40%, sacīja Āboliņš. Ja pērn algas palielinātas līdz aptuveni 580 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad šogad šī summa ir vidēji 800 eiro.

Āboliņš ir pārliecināts, ka šis pieaugums palīdzēs risināt kadru problēmu. Viņš atzina, ka efekts jau ir jūtams. Vienlaikus grūtāk sokas ar virsnieku, inspektoru piesaisti.

Ja pērn VUGD bija 185 brīvas vakances, šogad tādas ir 163, piebilda dienesta priekšnieks.

Āboliņš arī atzīmēja, ka šogad VUGD budžets ir «ar plus zīmi», tomēr visas problēmas par šiem līdzekļiem aizvien nav iespējams atrisināt. Viņš norādīja uz slikto depo stāvokli un novecojušo tehniku.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

No šī gada 19.februāra oficiālā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) adrese un atrašanās vieta turpmāk būs Talejas iela 1, Rīgā, informē VUGD.

Vairāku desmitu gadu garumā VUGD vadība un centrālā aparāta struktūrvienības atradās Maskavas ielā 5, Rīgā. Ēka ar ugunsdzēsību bija saistīta jau kopš 1918.gada, kad tur atradās Rīgas brandmajora nams, bet padomju laikā tajā atradās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības pārvalde, savukārt pēc neatkarības atgūšanas - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Laikam ritot, telpas fiziski un morāli novecoja, ēkas tornis ir avārijas stāvoklī, līdz ar to bija nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu drošu un ērtu vidi VUGD nodarbinātajiem. Maskavas ielas ēka ir Rīgas Domes īpašums, savukārt jaunās telpas Talejas ielā 1 Nodrošinājuma valsts aģentūra īrē no Valsts nekustamajiem īpašumiem.

Ugunsgrēks SIA Ventspils nafta termināls (VNT) teritorijā ir lokalizēts un negadījumā cietušo nav, aģentūru LETA informēja uzņēmuma komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Pašlaik atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav. VNT vadība apliecina, ka apdraudējums nepastāv ne uzņēmuma darbiniekiem, ne arī vietējiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, tiks sākta iekšējā izmeklēšana.

Cilvēki no notikuma vietas ir evakuēti. Notikuma vietā ir atslēgta elektrība, kā arī visa VNT darbība ir apturēta.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste aģentūrai LETA uzsvēra - lai gan atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav, ugunsgrēks vēl nav lokalizēts. VUGD turpina darbu negadījuma vietā, rezervuārs no sāniem tiek dzesēts, bet no augšas pildīts ar speciālām putām, lai novērstu atkārtotas aizdegšanās iespējamību, skaidroja Gribuste.

Šogad stājušās spēkā ugunsdrošības prasības attiecībā uz publiskajiem objektiem, ja tajos atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēta cilvēku izmitināšana naktī, bet tas tiks darīts un cilvēki nakšņos – objektā ir jābūt ierīkotai automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas ceļu skaitam un platumam jābūt atbilstoši izmitināto cilvēku skaitam, kā arī evakuācijas ceļam jānodrošina cilvēku drošu izkļūšana no objekta, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šobrīd daudzviet vietās, kur tiek organizētas diennakts nometnes, konkrētie objekti nav paredzēti cilvēku izmitināšanai naktīs un tajos nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, kā arī balss izziņošanas sistēma. Ņemot vērā, ka pie VUGD vēršas daudzu nometņu organizatori, kuri diennakts nometnēm izmanto telpas, kuras ikdienā nav paredzētas nakšņošanai un nav aprīkotas atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām, VUGD nevar saskaņot atļaujas nometņu organizēšanai.

VUGD informē, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu 340.punkts, kas nosaka, ka publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja ir ievērotas šādas prasības:

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) šodien plkst.12.50 izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas izcēlies Rīgas Centrāltirgus teritorijā esošajā trīsstāvu ēkā, kurā atrodas kafejnīca un dienesta viesnīca.

Dienestā skaidroja, ka ugunsgrēka degšanas platība bijusi 1100 kvadrātmetri. Tāpat no tirgus teritorijas evakuēti apmēram 2000 cilvēki.

VUGD arī atzīmēja, ka, ņemot vērā plaši iesaistītos VUGD resursus šī ugunsgrēka dzēšanas darbos no dažādām ugunsdzēsības daļām Rīgā un to, ka tas apgrūtināja spēju reaģēt uz citiem izsaukumiem, VUDG pārdislocēja uz Rīgu vairākas ugunsdzēsības automašīnas ar glābējiem no Jūrmalas un Saulkrastiem.

VUGD pārstāve Inta Palkavniece iepriekš norādīja, ka glābēji saņēmuši izsaukumu uz ugunsgrēku Nēģu ielā, taču ierodoties negadījuma vietā konstatēts, ka ēkā izcēlies sadūmojums.

Savukārt Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins informēja, ugunsgrēks izcēlies ēkā Nēģu ielā 5, kur atrodas viesnīca un kafejnīca. Pēc kafejnīcas vadītāju paustā, patlaban nezināmu iemeslu dēļ aizdegusies katlu māja.

Saistībā ar neseno ugunsgrēku Krievijas tirdzniecības centrā un sabiedrības satraukumu par ugunsdrošību tirdzniecības centros Latvijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) veiks neplānotās ugunsdrošības pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros visā Latvijā, vēsta VUGD mājaslapā pieejamā informācija.

Tuvāko dienu laikā VUGD amatpersonas izlases kārtībā veiks neplānotās pārbaudes tirdzniecības centros ar atpūtas vietām, piemēram, bērnu rotaļu istabām, kinoteātriem, batutiem, kartingiem, kuru ietvaros tiks pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pievēršot pastiprinātu uzmanību evakuācijas ceļu un izeju atbilstībai un pieejamībai, ēku ugunsaizsardzības sistēmām, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Kopumā 2017.gadā tika reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem aptuveni 2% bija izcēlušies publiskās ēkās. VUGD šādās ēkās, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 200 cilvēkiem, tai skaitā arī tirdzniecības centros, plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic ne retāk kā reizi trīs gados. Līdztekus valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros VUGD amatpersonas objektos veic arī neplānotās ugunsdrošības pārbaudes, kur objektu atbildīgās personas netiek informētas par šādu pārbaužu veikšanu.

Pēdējo mēnešu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 12 jaunasspecializētās autocisternas MAN 6x6 ar ūdenstilpni 7 tonnām ūdens, informē VUGD.

Ar jaunajām automašīnā, drīzumā izsaukumā dosies ugunsdzēsēji glābēji no Smiltenes, Liepājas, Pļaviņām, Madonas, Skrundas, Višķiem, Piltenes, Talsiem un Gulbenes.

Vairāku gadu garumā VUGD tiek uzlabots tehniskais nodrošinājums ugunsdzēsības transportlīdzekļa jomā – pēdējos gados iegādātas 90 ugunsdzēsības automašīnas, no kurām 25 saņemtas šogad.

Jaunās automašīnas ir pilnībā aprīkotas ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgotas VUGD vajadzībām.

Tomēr darbs pie VUGD autotransporta atjaunošanas ir jāturpina arī turpmāk, paredzot tam finansējumu, jo joprojām vairāk nekā 45% no ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem paredzētajiem transportlīdzekļiem ir ekspluatācijā vairāk nekā 20 gadus.

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Vakar vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

Palkavniece stāstīja, ka naktī ik pa laikam degšana notika gan ar atklātu liesmu un intensīvu degšanu, gan vietām tikai ar gruzdēšanu. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika ir izvietota principā visapkārt perimetram, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāko izplatību.

Šobrīd uz vietas strādā vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji glābēji un lai novērtētu situāciju no gaisa, šorīt notikuma vietā Valsts robežsardzes helikopters ar VUGD amatpersonu apsekos situāciju no augšas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki piektdienas rītā turpina strādāt Rīgā, Lubānas ielā, kur vakar lielā platībā dega koka paletes, angāra ēka un vairākas automašīnas, aģentūrai LETA pastāstīja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Viņa skaidroja, ka joprojām notiek darbs, lai pilnībā likvidētu ugunsgrēku.

Vienlaikus Palkavniece precizēja, ka šī ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā cieta 11 ugunsdzēsēji, kuri tika nodoti mediķiem. Desmit no viņiem pēc palīdzības saņemšanas varēja turpināt darbu, bet viens tika nogādāts slimnīcā tālākai apskatei. Iepriekš tika ziņots par desmit cietušiem glābējiem.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka ugunsdzēsēji viegli cietuši no pārkaršanas, jo notika vietā bijusi ļoti liela temperatūra.

Kā ziņots, VUGD ceturtdien plkst.19.32 saņēma izsaukumu uz Lubānas ielu, kur bija redzami dūmi. Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg koka paletes lielā platībā.

Iespējams, līdz sezonas sākumam varētu tapt risinājums tiem ēdinātājiem, kuru vasaras terases skar ūdens hidranta akas atrašanās vietu.

Viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai restorāns veiksmīgi darbotos un spētu piesaistīt vairāk apmeklētāju vasaras sezonā, ir terases esamība. Līdz ar to restorāni un kafejnīcas iegulda gana lielus līdzekļus un pūles, lai izveidotu terases, turklāt ir svarīgi, lai tās varētu kalpot ne tikai vienu sezonu vien. Lai gan ārā vēl valda ziema, restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau tagad ir uzsākuši darbu pie terašu projektu saskaņošanas, lai, iestājoties siltajam laikam, būtu gatavi uzņemt viesus. Tomēr ne visiem iet gludi. Proti, Vecrīgā ir aptuveni 14 vietas, kur kafejnīcu vasaras terases atrašanās vieta ir arī ūdens hidranta akas atrašanās vieta, tāpēc terases izvietošana ir apgrūtināta vai nav iespējama. Jāatgādina, ka šī problēma plašāk tika izgaismota pagājušā gada pavasarī, kad vairākiem Vecrīgas restorāniem neizdevās saskaņot jau esošās terases projektus. Toreiz gan tika rasts kompromiss, proti, katrs problemātiskais gadījums tika skatīts individuāli un panākts risinājums, kas apmierināja visas puses. Šogad gan izskatās, ka risinājumus nebūs tik viegli panākt.