Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Verners Otto (Werner Otto), vācu izcelsmes celmlauzis pasta pasūtījumu katalogu biznesā, kura Otto Group izaugusi no maza kurpju tirgotāja līdz starptautiskam mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumam, miris 102 gadu vecumā, atsaucoties uz grupas izplatīto paziņojumu, vēsta thelocal.de.

Otto, kurš dzimis kā pārdevēja dēls netālu no Vācijas galvaspilsētas, bet vēlāk pārcēlies uz ziemeļu ostas pilsētu Hamburgu, miris pagājušās nedēļas trešdienā Berlīnē, liecina Otto Group paziņojums.

«Verners Otto bija starp pēdējiem pēckara perioda ekonomikas pionieriem...,» teikts paziņojumā.

Viņš sapņoja kļūt par rakstnieku, bet 1949. gadā laida klajā savu pirmo pasta pasūtījumu katalogu, piedāvājot kurpes.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Vācija atkopās pēc Otrā pasaules kara, pasta pasūtījumu katalogu bizness uzplauka un Otto bizness pārauga impērijā.

Grupa, kas joprojām ir ģimenes bizness un ko vada viens no Otto dēliem, pagājušajā gadā strādāja ar vairāk nekā 11 miljardu eiro apgrozījumu un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku 20 valstīs.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Azerbaidžānas kompānija Benkons, kas šovasar par 9,24 miljoniem latu iegādājās bijušo viesnīcu Hotel de Rome, investīcijas viesnīcā plāno atpelnīt 10-15 gados, stāsta Benkons meitasuzņēmumu Latvijā SIA Benkons MMC vadītāja, bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri (V).

Viesnīcas iegāde tika noslēgta 8. jūlijā, un tiek uzskatīts, ka šis ir šogad lielākais darījums nekustamā īpašuma nozarē.

L. Abu Meri atzina, ka lēmumu par tieši šīs viesnīcas iegādi pieņēma Azerbaidžānas kompānija, tāpēc iegādes iemeslus viņa nevar nosaukt. Tāpat L. Abu Meri patlaban nevar atklāt viesnīcas attīstības plānus, jo arī tie būs atkarīgi no tā, kā lems Benkons.

«Ir pagājušas tikai dažas nedēļas, kopš viesnīca ir Benkons īpašumā. Katrā ziņā viesnīca darbojas, bet paralēli klusām notiek tās pārņemšana, līgumu pārslēgšana utt.,» skaidroja L. Abu Meri un atzina, ka viņas uzdevums ir uzlabot un atsvaidzināt viesnīcu, padarīt to tīkamāku dzīvošanai.

Nupat aizritējušajā rudens Rīgas restorānu nedēļā bija vērojams liels vietējo un ārvalstu apmeklētāju pieplūdums un tas kliedē mītu par Rīgas restorāniem kā dārgu un nepieejamu vietu vairumam cilvēku, secinājušas tūrisma un viesmīlības ekspertes.

Restorāna Aqua Luna līdzīpašniece Jeļena Kašina informēja, ka Aqua Luna pagājušajā nedēļā pabija 436 viesu, kas bija par 54% vairāk nekā rudens restorānu nedēļā pirms gada.

«Prāvāks viesu skaits skaidrojams ar to, ka Latvijā arvien pieaug interese par restorānu kultūru, kā arī Rīgas restorānu nedēļas īpašo konceptu, kura demokrātiskais piedāvājums pamudināja cilvēkus apmeklēt restorānus,» atzīmēja Aqua Luna līdzīpašniece.

Kašina piebilda, ka par tradīciju kļuvušās restorānu nedēļas veicina to, ka apmeklētāju skaits Rīgas restorānos pieaug arī ikdienā.

Restorānu nedēļas iniciatora un rīkotāja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča atzina, ka šo īpašo restorānu nedēļu nolūks ir lauzt joprojām zināmā sabiedrības daļā valdošo priekšstatu par restorāniem kā par nepieejamām un dārgām vietām.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Paužot atbalstu Ukrainai, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Lidl" mātes kompānija "Schwarz Group" ziedojusi preces 10 miljonu eiro vērtībā, informē "Schwarz Group" pārstāvji.

"Ir svarīgi, lai grupa uzņemtos atbildību, ko tai uzliek liela mazumtirdzniecības uzņēmuma loma. Galvenā prioritāte pašlaik ir nodrošināt ātru un vienkāršu palīdzību," lēmumu sniegt atbalstu komentē uzņēmuma pārstāvji.

Kopš kara darbības sākuma "Schwarz Group" mazumtirdzniecības uzņēmumi "Lidl" un "Kaufland" sadarbojas ar dažādām vietējām palīdzības sniegšanas organizācijām un jau ir veikuši finansiālu un materiālu ziedojumu trīs miljonu eiro vērtībā, savukārt tagad šis atbalsts tiek palielināts līdz 10 miljoniem eiro.

Uzņēmums ziedo ilgi uzglabājamu pārtiku, tekstilizstrādājumus, higiēnas produktus un citas steidzami nepieciešamas preces.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Savā vietā pēc remonta atgriezies pērn Ukrainā iegādātais zemessūcējs Otto, kurš nogrima Pāvilostas jūras vārtos šā gada 22. augusta pievakarē. Pagaidām zemessūcēju darbiem nav iespējams izmantot, jo viļņi ir pārāk lieli, un tiek meklēti citi veidi, lai pabeigtu iecerēto ostas padziļināšanu, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ostas padziļināšanas darbi ar Otto ir iespējami mierīgos laika apstākļos. Šobrīd rudens vētrās ir maz cerību, ka tas varētu veikt kādus darbus. Pie tam mums ir jānolīgst jauna komanda, kurai darbi ar jauno tehniku vispirms jāapgūst,» tā Kursas Laikam Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

«Es mēģinu atrast citu risinājumu. Piedāvājumi ir vairāki, bet tie visi maksā traku naudu, kas ostas budžetam nav pa kabatai, tomēr spēcīgāka tehnika ir vajadzīga. Par to pārliecinājāmies, kad strādāja Otto,» skaidro ostas pārvaldnieks.

Vairāk nekā mēneša garumā notika apstākļu noskaidrošana, kāpēc negadījums notika, un no amata tika atstādināta Otto komanda, bet R. Griškēvičs amatā palika.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Restorānu nozares profesionāļi, eksperti un gardēži noteikuši 50 labākos Latvijas restorānus un pasnieguši balvu Ekselence labāko restorānu Latvijā 2013.

Ekselence 50 labāko restorānu Latvijā sarakstā iekļuvuši septiņi restorāni, kas neatrodas Rīgā.

Paralēli labāko restorānu sarakstam, tika izveidotas arī vairākas nominācijas, un par autentiskāko cittautu restorānu atzīts uzbeku restorāns «Uzbekistāna«, Dansukker labākās konditorejas titulu ieguvusi «Kūkotava», savukārt atbalstītāja Arkolat labākais jaunais restorāns ir «Mio».

Uzziniet, kuri ir Latvijā labākie restorāni, aplūkojot galeriju!

Ekselence 50 labāko restorānu Latvijā 2013 sarakstu noteica atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms restorānu nozares profesionāļi, gardēži un eksperti izveidoja savu individuālo labāko restorānu sarakstu un tad - katru no restorāniem izvērtēja, piešķirot punktus. Papildus tika izveidota arī neatkarīga žūrija,» Db.lv informēja labāko restorānu TOP 50 vērtējuma organizatori.

«Ir informācija no drošiem avotiem, ka šis ir mūsu konkurentu kompānijas organizēts pasūtījums. Mēs noteikti to tā neatstāsim, arī paši veiksim izmeklēšanu, savāksim visus pierādījumus un tad arī atklāsim, kurš uzņēmums tas ir,» restorānos Vairāk saules veikto kratīšanu un to slēgšanu Dienas Biznesam komentē īpašnieks Endijs Bērziņš.

Jau vēstīts, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

DB jau rakstījis, ka jaunākie Vairāk saules restorāni tirdzniecības centros Mols un Damme ir atvērti telpās, kur iepriekš atradās ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica picērijas.

«Tas, kas te notiek, ir vienkārši nonsenss, es nekad nevarēju iedomāties, ka tik vienkārši, tikai uz aizdomu pamata var graut un paralizēt biznesu. Mums ir konfiscēti visi datori, telefoni, darbs ir paralizēts, ražošana apstādināta. Ir arestēta mūsu grāmatvede, līdzīpašnieks, un policija neko vairāk mums nevar paskaidrot, nav arī zināms, cik ilgi pārbaudes turpināsies,» teic E.Bērziņš.

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Apmeklējot restorānu, 57% iedzīvotāju kā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir kvalitatīvs, no vietējiem produktiem pagatavots ēdiens, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) sadarbībā ar Snapshots veiktā aptauja.

To pierāda arī rekordaugstie Rīgas restorānu nedēļas rezultāti, kuras laikā restorānos tika pasniegti 9670 īpašo piedāvājumu, kas raksturo mūsdienu Latvijas garšu. Tas ir par 95,3% vairāk nekā pērn, informē RTAB.

Aizvien lielākā vērtība tiek piešķirta restorāniem, kuros iespējams baudīt kvalitatīvus, no vietējiem produktiem pagatavotus ēdienus, to norāda 57% aptaujāto, kas ir par 10% vairāk nekā 2013.gadā. No 47% līdz 50% palielinājies arī Eiropas virtuves cienītāju īpatsvars, un dubultojies to patērētāju īpatsvars, kas iecienījuši eko virtuves restorānus – šobrīd tas sasniedzis 8%.

Aizvien retāk restorānu apmeklētāji nododas eksotisku garšu meklējumiem, piemēram, Āzijas virtuve kā kritērijs restorāna izvēlē šogad svarīga 40% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju pretstatā 51% 2013.gadā. Popularitāti zaudē arī ātrās apkalpošanas restorāni/bistro – to popularitāte kritusies par 11%, sasniedzot 35%.

Ja restorāna telpas neatbildīs nepieciešamajam statusam un izmantošanas veidam, 2019.gadā tam var tiks atteikta vasaras terases saskaņošana, un restorānam galu galā var draudēt pat slēgšana, viedokli pauž SIA Kavis.lv vadītājs Raivis Riņķis.

Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, nākamajā gadā vasaras terases būvniecība tiks saskaņota tikai tiem restorāniem un kafejnīcām, kuru telpu grupas funkcijas atbildīs visām nepieciešamajām likumdošanas un normatīvajām prasībām, bet Rīgā tādu iestāžu daudz. Tādējādi vasaras periods, kurā nereti daudzas kafejnīcas un restorāni gūst lauvas tiesu ienākumu, var šoreiz ne tikai radīt tiem zaudējumus, bet būt darbības beigas. «Nav noslēpums, ka daudzām kafejnīcām un restorāniem Vecrīgā vasaras terases rada ievērojamu peļņu, tādēļ sezona bez vasaras terases var novest pat pie bankrota,» viņš saka.

Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka, noslēdzot īres līgumu, daudzi restorānu, bāru vai kafejnīcu īpašnieki rūpīgi nepārbauda to telpu statusu, kurās sākuši strādāt, līdz ar to var gadīties, ka ēkas telpu grupu funkcija neatbilst viņu darbības veidam un lietošanas funkcijām. «Inventarizācijas lietai ir jāatbilst kompānijas darbības veidam, tas nozīmē, ka projektam jāietver pareizs sienu novietojums un jāatbilst noteiktajām prasībām, telpās ir jābūt pareizi uzstādītai ventilācijai, tajās jābūt, minimums divām tualetēm (tām ir jābūt atsevišķi apmeklētājiem un darbiniekiem), darbībai jābūt saskaņotai ar Veselības inspekciju, uzņēmumam telpās ir jāievēro visas ugunsdrošības prasības un vides pieejamības prasības, - tas ir vesels faktoru kopums, un uzņēmuma īpašniekam tas viss ir jāzina,» viņš stāsta.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Tiešsaistes rezervācijas platformā An-host radīta, lai viesnīcu darbinieki klientiem varētu rezervēt galdiņu restorānā, saņemot par to komisijas maksu

Tieši viesnīcu uzņemšanas darbinieki ir tie, kam tūristi lielākoties vaicā, kur aiziet paēst. Jebkuram labam viesnīcas darbiniekam ir jāreklamē savs restorāns, tomēr liela daļa klientu vēlas izmēģināt arī citus restorānus un hoteļa personālam lūdz ieteikumu. Parasti par to, ka viesnīcas darbinieki apmeklētāju aizsūta uz kādu konkrētu restorānu, tiek atlīdzināts. Lai šo jomu sakārtotu un sistematizētu un lai viesnīcas varētu kontrolēt, uz kurieni aizsūtīti viņu klienti, Jānis Riežnieks ir izveidojis tiešsaistes rezervācijas platformu sistēmu An-host, kur satiekas viesnīcas un restorāni.

Iesaka piemērotāko