Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Pēc traģēdijas Zolitūdē mazumtirdzniecības kompānija SIA Maxima Latvija mainīs uzņēmuma attīstības stratēģiju, šodien preses konferencē apstiprināja veikalu ķēdes Maxima īpašnieka - holdinga Vilniaus prekyba - akcionārs Igns Staškevičs.

Viņš norādīja, ka viņa kā līdzīpašnieka lielākā mācība šajā situācijā ir tā, ka Maxima Grupa auga pārāk strauji un izaugsmes gaitā Maxima īpašnieki ir aizmirsuši par būtiskiem darbības procesiem un svarīgām vērtībām. «Taču esmu pārliecināts, ka Maxima ir sākusi būtiskas pārmaiņas.»

Staškevičs arī atzīst, ka Maxima Latvija nav darījusi visu iespējamo, lai novērstu ēkas sabrukšanu. Viņš pauda nožēlu, ka Maximas komanda nespēja izglābt uzņēmuma darbiniekus un pircējus, kā arī par bojāgājušajiem glābējiem.

«Es gribētu no sirds atvainoties par nepareizo rīcību, maldinošo komunikāciju un aizvainojošiem izteikumiem no Maximas pārstāvjiem pagājušajā nedēļā,» teica Staškevičs, uzsverot, ka Maxima ir ievērojami līdzatbildīga, tāpēc turpmāk tiks darīts viss, lai garantētu Maxima tirdzniecības telpu drošību un uzlabotu darbinieku apstākļus.

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Maxima strādājošo darbinieku verdziskā pakļautība ir jāizbeidz, darbiniekiem ir jāmeklē palīdzība arodbiedrību savienībā un vairāk jādarbojas uzņēmumā izveidotajai arodbiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.

Šobrīd Maxima darbinieku arodbiedrībā darbojas tikai 60 cilvēki, kurus P. Krīgers šī iemesla dēļ raksturoja kā drosmīgus.

P. Krīgers pauda, ka situācija Maximā tiekot pārrunāta ar Lietuvas kolēģiem.

Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs atzina, ka nereti vietējie iedzīvotāji, kas iecelti kādā ārzemju uzņēmumā par Latvijas daļas vadītāju, mēdz pārcensties un savā darbā pret darbiniekiem var būt nežēlīgi un izkalpinoši.

Jau ziņots, ka jautājums par darba apstākļiem un darba devēja attieksmi mazumtirdzniecības veikalu tīklā Maxima aktualizējās pēc Zolitūdes Maxima notikušās traģēdijas. Atklājies, ka pirms sabruka nama jumts, signalizācija ieslēgusies vismaz desmit reizes, taču cilvēki netika evakutēti.

MAXIMA GRUPĖ, kurai pieder mazumtirdzniecības uzņēmumi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, paziņojusi par jauniem augstākā līmeņa vadītājiem uzņēmumiem Maxima LT Lietuvā un Aldik Nova Polijā, informēja grupas pārstāve Renata Saulīte.

Žīdrūns Valkeris kļūst par Maxima LT jauno ģenerāldirektoru. Pirms tam pēdējos trīs gadus viņš vadīja Polijas uzņēmumu Aldik Nova. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā viņu nomainīs Mindaugs Pilkausks, kurš līdz šim vadīja vienu no Maxima uzņēmumu grupas departamentiem Lietuvā. Tikmēr Arūns Zimņicks, kurš līdz šim darbojās Maxima LT ģenerāldirektora amatā, ir pieņēmis jaunus izaicinājumus un vadīs mazumtirdzniecības ķēdes, kuras šobrīd tiek veidotas Spānijā.

Kā norāda MAXIMA GRUPĖ ģenerāldirektore Neringa Janavičūte, Maxima LT Lietuvā stingri ieturēs savus stratēģiskos virzienus - uzņēmums turpinās jau iesākto projektu īstenošanu, īpašu uzsvaru liekot uz sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai. Arī Aldik Nova jaunajam vadītājam noteiktie mērķi paliks nemainīgi. Vissvarīgākais uzdevums jaunajam vadītājam Polijā joprojām būs palielināt mazumtirdzniecības veikalu konkurētspēju un nodrošināt mazumtirdzniecības ķēdes vienmērīgu izaugsmi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Tirdzniecības uzņēmuma Maxima ieņēmumi gada nogalē salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali samazinājušies par aptuveni piektdaļu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 1:1 sacīja viens no Maxima Latvija īpašnieku holdinga Vilniaus prekyba akcionāriem Igns Staškevičs.

Pēc I. Staškeviča teiktā, ieņēmumu samazinājums saistīts arī ar Zolitūdes traģēdiju. Tomēr vienlaikus uzņēmuma līdzīpašnieks arī uzsvēra, ka ieņēmumus ietekmē dažādi faktori - ir atvērti vairāki jauni veikali, ir aizvērti veikali, ir mainītas cenas.

Intervijā I. Staškevičs arī atkārtoti atzina, ka jūtas personīgi līdzatbildīgs par notikušo traģēdiju.

«Žēl, ka nespējām novērst ēkas sabrukšanu. Nezinu vai tas bija mūsu spēkos,» sacīja I. Staškevičs. Šādas lietas varot gadīties ar katru, sacīja uzņēmējs. Viņš piebilda - ja lēmums iegādāties ēku, lai izvairītos no īres maksas, būtu bijis savādāks, varbūt uzņēmums būtu varējis izvairīties no saistības ar šo traģēdiju. Izmeklēšana arī parādīšot, vai Maxima pārstāvji varēja būt profesionālāki pārņemot šo ēku.

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Zolitūdes traģēdijas lietā Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs šodien pauda, ka sociāli atbildīgs uzņēmums neveic cilvēku evakuāciju un nedzenā viņus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime.

Uz prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema jautājumu, vai Maxima pirms un pēc traģēdijas rīkojās sociāli atbildīgi, Rozenbergs atbildēja apstiprinoši, izklāstot, ka pirms lielveikala jumta iebrukšanas Maxima ievēroja un turpināja ievērot normatīvo aktu prasības. Gobzems papildināja jautājumu, norādot, ka viņu interesē tieši, kāpēc netika veikta veikala apmeklētāju un darbinieku evakuācija. Rozenbergs pauda, ka evakuācija nebija jāveic, tā nebija nepieciešama.

«Protams, tas bija sociāli atbildīgi. Sociāli atbildīgi bija nedzenāt cilvēkus no veikala iekšā un ārā ik reizi, kad nostrādā trauksmes signalizācija, ja netiek konstatēta potenciāla ugunsnelaime. Šī signalizācija neko citu nespēj «pareģot» kā vien ugunsgrēku - ugunsgrēks šajā veikalā nav bijis un tas netika konstatēts, par to strīda nav. Līdz ar to neevakuēšana bija pilnīgi loģiska, pamatota un saprātīga,» rezumēja advokāts.

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Uzsākot convenience store jeb mazā formāta veikalu tīkla izvēršanu visā Latvijā, uzņēmums «Maxima Latvija» šodien, 12. jūlijā, atklāj pirmo «Maxima Express» veikalu ārpus galvaspilsētas - Ventspilī, Saules ielā 46.

Jaunā «Maxima Express» veikala izveidē Ventspilī ir investēti aptuveni 220 000 eiro, veikala platība ir 143 m².

«Ar veikala atvēršanu Ventspilī »Maxima Latvija« uzsāk dinamisku mazā formāta »Maxima Express« veikalu tīkla attīstību visā Latvijā,» saka «Maxima Latvija» valdes loceklis Viktors Troicins.

Jaunatvērtais «Maxima Express» ir jau trešais uzņēmuma «Maxima Latvija» veikals Ventspilī un otrais jaunā «Maxima Express» formāta veikals visā «Maxima Grupe» veikalu tīklā Baltijā.

«Maxima Express» veikala izveide Ventspilī ir daļa no «Maxima Latvija» šī gada investīciju programmas. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali visā Latvijā, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali, tostarp, «Maxima Express».

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

Šodien sākti sagatavošanas darbi Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai, apstiprina SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl netiek veikta aktīva darbība, jo demontāžas darbu veicēji SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG darbinieki veic sagatavošanas darbus. No rīta viss sākās, kā iepriekš plānots. Demontāžas darbu veicēji bija klāt. Patlaban tiek sagatavota teritorija.

Pirms pašas ēkas demontāžas sākšanas teritorijas līdzīpašniekiem - SIA Tineo un SIA Homburg Zolitūde - jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi atsevišķas demontāžas projekta nianses.

Kā ziņots, Maxima Latvija šodien plāno sākt Zolitūdes traģēdijā sabrukušā veikala atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu.

Šo darbu veikšanai būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Uzņēmums atvainojas Zolitūdes iedzīvotājiem par iespējamām neērtībām - trokšņiem un putekļiem, kas var rasties darbu veikšanas laikā, atzīmēja Beseris.

«Maxima Latvija» veikalu tīkla paplašināšanā un rekonstrukcijās šogad iecerējusi investīcijas 22 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tiks novirzīti, attīstot pašapkalpošanās kasu tīklu, savukārt klientu apkalpošanas sistēmas pilnveidē tiks ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro.

Kopumā «Maxima Latvija» šogad plāno rekonstruēt 15 veikalus gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērt vismaz piecus jaunus dažāda formāta veikalus visā Latvijā, tostarp «Maxima XXX» formāta veikalu modes un izklaides centrā «Riga Plaza», kas durvis pircējiem vērs šonedēļ - 7.jūnijā, kā arī virkni «Maxima Express» koncepta veikalu.

Pieaugot pārtikas produktu un ikdienas preču apjomam, kas tiek iegādāts internetā, šā gada pavasarī internetveikals «E-maxima.lv» pievienojās pārtikas e-tirdzniecības platformai «Barbora».

«Maxima Latvija» uzsāk izvēršanos jauna tipa piemājas veikalu segmentā, atverot «Maxima X» formāta veikalu Maskavas ielā 118, kura izveidē investēti vairāk nekā 203 tūkstoši eiro.

«Maxima X» veikala Maskavas ielā kopējā platībā ir 250 kvadrātmetri, no kuriem tirdzniecības zāle aizņem 152 kvadrātmetrus. Šajā veikalā strādās astoņi darbinieki.

«Maxima X» veikals Maskavas ielā 118 ir daļa no «Maxima Latvija» šī gada investīciju programmas ar mērķi uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi, kopumā investējot vairāk nekā 23 miljonus eiro. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali visā Latvijā.

Tev varētu interesēt arī:

Tiesa atbalsta Maxima atvēršanu Rīga Plaza, noraidot Rimi prasību

Maxima Latvija noraidījusi Maxima kasiera Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam 49,9 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji norāda – aicinājumu izmaksāt 50 miljonu eiro kompensāciju būtu jāizsaka personai, kuras prettiesikās darbības rezultātā notika Zolitūdes traģēdija. «Pašlaik neviena valsts institūcija nav noteikusi personas, kuru darbību rezultātā notika nelaime,» teikts tirdzniecības tīkla valdes locekles Jeļenas Kondrašovas atbildē advokātiem, ko kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! nofotografējusi un ievietojusi sociālajā tīklā Facebook.

«Šobrīd Maxima Latvija nav pamata pievienoties Aicinājumā izteiktajam viedoklim par to, ka Maxima Latvija kā darba devējs būtu pieļāvusi rupju nolaidību,» pauda uzņēmuma pārstāvji.

Mazumtirdzniecības tīklam Maxima šis ir pagrieziena gads un tāds tas ir arī man - pievienoties šādā laikā uzņēmumam, kurš sagaida izaugsmi, intervijā DB teica bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic runasvīrs Jānis Vanags, kurš šogad janvārī pievienojies Maxima Latvija komandai, kļūstot par uzņēmuma valdes locekli un korporatīvo attiecību vadītāju.

J.Vanags atzina, ka aizejot no airBaltic, viņš izskatījis vairākus darba piedāvājumus, taču darba piedāvājumu Maxima Latvia viņu ieinteresējis visvairāk. «Es airBaltic nostrādāju 10 gadus un par šo laiku uzņēmums kļuva par vienu no labākajām reģionālajām lidsabiedrībām visā pasaulē. Tāpēc arī man pašam bija svarīgi turpināt izaugsmi un neapstāties. Karjeras attīstība man ir ļoti svarīga, desmit gadu laikā mani pakalpojumi kļuva vajadzīgi visa pasaulē – lielās globālās organizācijās, ar kurām es sadarbojos. Domāju, ka pašreizējais solis ir loģisks posms,» saka J.Vanags.

Viņš atzīst, ka gaidāmie pienākumi Maxima Latvija viņam ir jauna lieta un vienlaikus arī liela atbildība, bet viņš ir priecīgs, ka uzņēmums bija spējīgs konkurēt ar starptautiskiem piedāvājumiem. Jautāts, vai pēc aiziešanas no airBaltic nebija vēlme uzsākt pašam savu biznesu, J.Vanags atbild, ka savulaik viņš to sekmīgi izmēģinājis, bet pēdējā pusgada laikā viņš īstenojis dažus privātus projektus, kas bija svarīgi viņa ģimenei. Maxima Latvia vadītājs Andris Vilcmeiers to esot ņēmis vērā un bijis gatavs gaidīt šo pusgadu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Maxima Latvija šī gada pirmās puses apgrozījums atpaliek no pirmā pusgada apgrozījuma pērn, apstiprināja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norāda, ka Maxima Latvija 2014.gada pirmās puses apgrozījuma rādītāji no tā paša perioda apgrozījuma rādītājiem 2013.gadā atpaliek par aptuveni 1%. Tiesa, cik daudz tas ir naudas izteiksmē, Beseris neatklāj.

Taču viņš skaidro, ka šāds uzņēmuma sniegums varētu būt skaidrojams ar to, ka šogad Maxima nav aktīvi paplašinājusi savu darbību, turklāt līdz ar nomas attiecību izbeigšanu ir slēgts viens Maxima X veikals Rīgā.

«Tāpat arī no maija līdz pat Līgo svētkiem uz rekonstrukciju bija slēgts pircēju iecienīts Maxima XX veikals Jelgavā. Tai pat laikā kopējais mazumtirdzniecības tirgus Latvijā turpinājis savu attīstību,» atzīmē Maxima Latvija pārstāvis, piebilstot, ka, vērtējot pircēju pirktspēju, būtiskas izmaiņas, salīdzinot šī gada pirmos sešus mēnešus ar tādu pašu periodu pērn, Maxima veikalos nav novērotas.

MAXIMA GRUPĖ, kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā, informē, ka mainās uzņēmuma SIA MAXIMA Latvija vadība. No 7.septembra uzņēmumu vadīs Andris Vilcmeiers. Viņš amatā nomaina Jeļenu Kondrašovu, kura uzņēmumu vadīja gandrīz divu gadu garumā, un kura turpinās savu karjeru uzņēmumā Akropolis LV, kur, pievienojoties komandai, pildīs valdes locekles pienākumus un attīstīs Akropoles tirdzniecības centru Rīgā, teikts paziņojumā medijiem.

«Pēdējie divi gadi MAXIMA Latvija nav bijuši viegli. Esmu pateicīga Jeļenai, ka viņa sarežģītā brīdī uzņēmās uz saviem pleciem atbildību un prasmīgi kopā ar uzņēmuma vadības komandu nostabilizēja uzņēmuma darbību. Šobrīd MAXIMA Latvija uzsāk jaunu attīstības posmu, un jaunās vadības galvenie mērķi būs – nodrošināt pēctecību kompānijas darbībā, īstenot stratēģiskos darbības plānus, kas dotu stabilu izaugsmi konkurējošā vidē, kā arī veidot efektīvu piegāžu ķēdi un stiprināt profesionālu darbinieku komandu. Tāpat svarīgi būs turpināt iesāktos darbus uzņēmuma iekšienē - jauno vērtību ieviešanu un jaunas organizācijas kultūras veidošanu,» norāda MAXIMA GRUPĖ, UAB ģenerāldirektore Neringa Janavičiūte.

Maxima lielveikalu kulinārijas cehos Latvijā vienā mēnesī tiek saražotas teju simts tonnas dažādu salātu mēnesī, bet, piemēram, cehs Slokas ielā 115 ik dienas saražo aptuveni 300 kilogramu gaļas salātu. Šoreiz rubrikā «Kā top?» skatiet, kā gatavo liellopu gaļas salātus lielveikalā Maxima.

Salāti tiek gatavoti ražošanas cehos, kuri atrodas atsevišķos Maxima XXX un Maxima XX lielveikalos visā Latvijā, un no turienes tie tiek nogādāti arī uz mazākām Maximām.

No kopējā kulinārijas produktu klāsta dažādu veidu salāti ir visvairāk pirktie un aizņem nedaudz vairāk kā 70% no visa Maxima kulinārijas piedāvājuma. Kopumā Maximā tiek gatavoti 63 dažādu salātu veidi.

Uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris, vaicāts, kur tiek pirkti salātu pagatavošanā izmantotie produkti, norāda, ka tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, sezonas un pašmāju dārzeņu pieejamības, kā arī dārzeņu kvalitātes. Savukārt liellopu gaļa tiekot pirkta no vietējiem ražotājiem un audzētājiem. Vienā dienā vienā Maxima kulinārijas cehā salātiem tiek sagriezti aptuveni 50 kilogrami liellopu gaļas.

#Mierizlīgums paredz, ka Ergo Insurance, neatzīstot nekādu savu atbildību, samaksās 1,037 miljonus eiro Tineo un 578 100 eiro Maxima Latvija.

Baltijas valstu apdrošināšanas kompānija ar Vācijas kapitālu Ergo Insurance, kas bija apdrošinājusi 2013.gadā sagruvušo Zolitūdes veikala Maxima ēku, samaksās Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmumam Maxima Latvija un ēkas īpašniecei SIA Tineo 1,615 miljonus eiro.

Tas paredzēts 8.janvārī noslēgtajā Ergo Insurance, Maxima Latvija un Tineo mierizlīgumā, ko 16.janvārī apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ziņu aģentūru BNS informējusi tiesas pārstāve Vaida Jurkevičūte.

Pēc viņas teiktā, tiesa atzinusi, ka mierizlīgums nav pretrunā likumu normām un sabiedrības interesēm un nepārkāpj pušu tiesības un likumīgās intereses, tādēļ prasība to apstiprināt un izbeigt lietu apmierināta.