Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Iedzīvotāji gan privātām vajadzībām, gan darba nolūkos aktīvi veic zvanus uz ārvalstīm, liecina Tele2 dati.

Viens mobilo sakaru lietotājs, zvanot no Latvijas uz ārzemēm, norunā aptuveni 30 minūtes mēnesī jeb vienu minūti dienā. Aktīvāk uz ārvalstīm zvana biznesa klienti, norunājot divas reizes vairāk nekā mobilo sakaru lietotājs, kam ir privātais pieslēgums.

Arī ceļojot Latvijas iedzīvotāji norunātajām sarunu minūtēm vairs neseko līdzi tik rūpīgi kā agrāk. Atrodoties ārpus Latvijas jeb viesabonēšanā telefona saruna dienā ilgst vidēji 4,5 minūtes. Līdzīgi kā veicot starptautiskos zvanus no Latvijas, arī šeit ir novērojama atšķirība starp privātpersonām un biznesa pārstāvjiem - pēdējie mobilos zvanus ārvalstīs veica par 30% vairāk.

«Mūsdienas klientam ir svarīgi, lai viņš varētu sazināties ar ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem, lai kurā pasaules malā viņi atrastos. Mobilo sakaru industrija pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies, kā arī ir ieviesti dažādi oficiālie regulējumi, kas devuši iespēju klientiem ārvalstīs mobilos sakarus lietot daudz izdevīgāk. Pēc mūsu tīkla datiem mēs redzam, ka zvani uz ārvalstīm vai viesabonešānā gadu no gada tiek veikti arvien vairāk. Nedaudz vairāk starptautiskie zvani un zvani ārvalstīs tiek veikti vasaras periodā, kad cilvēki dodas baudīt brīvdienas uz ārzemēm,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Monetāro sargu rosīšanās nāk par labu varas politiķiem

Jau vairākkārt rakstīts, ka centrālās bankas pēdējos gados iesaistījušās bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumos. Pašlaik īsti vairs nav iedomājama situācija, kas būtu noticis, ja tās nebūtu drukājušas naudu un ekonomikas stimulu ziņā būtu bijušas daudz konservatīvākas. Tiesa gan, jāņem vērā, ka centrālo banku darbībām nav tika plika ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem. Visām to darbībām ir ietekme arī uz reģiona politiku un pat visu demokrātijas procesu.

Proti, galu galā, šķiet, radusies situācija, kad, stimulējot ekonomiku, Rietumvalstu centrālās bankas piesedz netalantīgus, politiski impotentus politiķus, kuri vilcinās un nespēj, vai arī nevēlas izdarīt vajadzīgos darbus. Centrālā banka drukā, un tā rezultātā viss vēl daudzmaz turas kādā rāmī. No tā labumu gūst varas politiķi, kuriem citos laikos jau sen, iespējams, būtu jāatrodas daudz tuvāk politiskajai atkritumu kaudzei. Arī pēc Brexit redzējām, ka politiķus no atbildības par šāda balsojuma rezultātu ātri vien glāba, piemēram, Anglijas Banka, kas vēl zemākos līmeņos noteica gan mārciņas procentlikmes, gan reanimēja savu likviditātes drukāšanas programmu.

Eiropas ekonomiskā izaugsme pagaidām nav daudzsološa, tāpēc centrālajām bankām arī nākamajos gados var nākties atvērt makus

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes pagājušās nedēļas sēdes rezultāts pārsteigumus nerada, monetārajai iestādei paliekot pie jau ierastajām procentu likmēm un līdzšinējiem ekonomikas stimulēšanas mēriem. Tomēr svarīgs aspekts ir monetārās politikas nākotne. Darījumu aprindās tiek sagaidīts, ka tiks turpināta vai paplašināta ECB īstenotā kvantitatīvā stimulēšana, kuras ietvaros šobrīd tiek iegādāti vērtspapīri par 80 mljrd. eiro mēnesī.

Taču ECB prezidents Mario Dragi norādīja, ka nav runāts par pašreizējo kvantitatīvo stimulu pastiprināšanu, tomēr vienlaikus kā maz iespējama tiek minēta strauja obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšana. Tādējādi var noprast, ka arī pēc nākamā gada marta, kad noslēdzas pašreizējās ekonomikas stimulēšanas programma, varētu turpināties tautsaimniecības stutēšana ar dažādām monetārām metodēm.

#Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

Uzpērkot specifiskāku vērtspapīru klāstu, centrālās bankas var nodrošināt akciju tirgu nonākšanu jaunos maksimumos, tomēr tas vienlaikus draud ar finanšu disciplīnas pasliktināšanos

Rudens pasaules vērtspapīru tirgos nav sācies kā citkārt ar visai ierastu vērtspapīru izpārdošanu un tam sekojošu būtisku akciju cenu samazinājumu, bet gan ar atziņu, ka pašreizējām ekonomikas stimulēšanas metodēm ar finanšu tirgus mehānisma starpniecību pievienojas aizvien jaunas. Turklāt tās ir labvēlīgas tam, lai investori atvērtu makus. Lai dotu grūdienu tautsaimniecībai pēckrīzes periodā, ASV Federālo rezervju sistēma pirmā nāca klajā ar paziņojumu par valsts ilgtermiņa obligāciju uzpirkšanu, tādējādi vienlaikus samazinot procentu likmes ilgtermiņa aizdevumiem. Tas komercbankām lika vairāk pievērsties privātā sektora kreditēšanai, tajā pašā laikā stimulējot mājokļu tirgus attīstību, tādējādi veicinot gan celtniecības, gan apstrādes rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Lai ASV tautsaimniecība varētu noturīgi ieiet sliedēs, bija nepieciešami vairāki gadi, savukārt eirozonai un Japānai tas īsti nav izdevies, līdz ar to jautājums, kā panākt izaugsmi, aizvien nezaudē aktualitāti. Šajā ziņā septembrī savu novitāti nodemonstrēja Japānas Centrālā banka, koriģējot savu iepriekšējo monetāro politiku. Kā savā mēneša tirgus komentārā rakstīja Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš, jaunās izmaiņas nozīmē «pāriet no plašas parādzīmju iepirkšanas uz specifiski izvēlētu parādzīmju iepirkšanu». Šis jauninājums savā ziņā ļauj ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus uzreiz. Viens no tiem ir valdības parādu vērtspapīru cenu pieauguma bremzēšana, vienlaikus neļaujot ienesīgumam sasniegt aizvien jaunas negatīvas atzīmes, tādējādi bremzējot burbuļa pūšanos valdību parāda vērtspapīru segmentā. Otrs ir labvēlīgu apstākļu radīšana kreditēšanas turpinājumam. Tāpat šāda politika ir labvēlīga tam, lai veicinātu akciju cenu pieaugumu biržās, neraugoties uz to, ka ekonomiskais fons ir visai nepārliecinošs.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijā deklarētie iedzīvotāji, kuri brauca ar ārvalstīs reģistrētu auto pa Latviju, valsts budžetu pērn papildinājuši ar nepilniem 0,8 milj. eiro, bet šā gada pirmajā pusgadā ar nepilniem 0,3 milj. eiro.

Tādu ainu rāda Satiksmes ministrijas dati. Savulaik pirms šī specifiskā ceļu nodokļa ieviešanas bija bažas par šīs normas ievērošanas kontroli. Nodokļa ieviešana bija vērsta uz to, lai Latvijā dzīvojošie un strādājošie cilvēki nereģistrētu automašīnas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, šādi nemaksājot Latvijā paredzēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, bet ikdienā auto lietojot Latvijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jāatgādina, ka 2016. gada rudenī, izskatot 2017. gada valsts budžeta projektu, tika akceptētas izmaiņas, kas paredz, ka braukt pa Latviju ar ārvalstīs reģistrētu vieglo automašīnu (arī N1) bez maksas nevarēs, ja Latvijā būs reģistrēta dzīvesvieta. Tādējādi jau no 2017. gada, iebraucot dzimtenē ar ārzemēs reģistrētu automobili, jāmaksā nodeva (10 eiro dienā, 250 eiro mēnesī, 600 eiro sešos mēnešos un 1000 eiro gadā). Vienlaikus tika ieviestas soda sankcijas, proti, ja šāds maksājums nav veikts, tad transportlīdzekļa vadītājam jārēķinās ar naudas sodu – 150 līdz 400 eiro. Līdz tam Ceļu satiksmes likums noteica, ka Latvijas iedzīvotāji ar ārvalstīs reģistrētu auto šeit varēja braukt 92 dienas gadā.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Šā gada divos mēnešos, kopš mainījusies kārtība, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā, par braukšanu ar ārvalstīs reģistrētu auto noformēti 37 protokoli, Db.lv informē Valsts policijas (VP) pārstāve Ance Rozīte.

Par šādu pārkāpumu personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura nav samaksājusi noteiktā kārtībā un apjomā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, uzliek naudas sodu no 150 līdz 400 eiro, papildina VP.

Brīdinājums par konkrēto pārkāpumu nav paredzēts.

Jau vēstīts, ka no 1.janvāra stājušās spēka izmaiņas kārtībā, kādā izmantojami ārvalstīs reģistrēti vieglie automobiļi Latvijā. Ar tiem drīkst pārvietoties, tikai samaksājot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli.

To paredz grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šim nodoklim ir noteiktas šādas likmes:

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī turpināja atspoguļot preču importa atjaunošanos. Tas būtiski veicināja deficīta veidošanos, kas ir 300,8 milj. eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Spēcīgs pieprasījums globālajā ekonomikā kopumā un Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs sekmēja arī eksporta pieaugumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos.

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug vēlme lietot mobilo internetu arī ārvalstīs, tādēļ no janvāra vadošais mobilo sakaru operators «Tele2» saviem klientiem, kuriem ir kāds no bezlimita tarifu plāniem, nodrošina iespēju Eiropas valstīs lietot par 30% lielāku datu apjomu.

Saskaņā ar «Tele2» tīkla datiem, 2018. gadā privātpersonu datu kopējais patēriņš ārzemēs palielinājās par aptuveni 60%, salīdzinot ar 2017. gadu.

«Cilvēki arvien biežāk lieto internetu mobilajos telefonos darba un mācību vajadzībām, kā arī izklaidei un norēķiniem, tostarp, arī ceļojot un atrodoties ārpus Latvijas. Mūsu dati rāda, ka pērn ārvalstīs viens lietotājs patērēja vidēji 1,2 GB datu, gada laikā šim apjomam pieaugot par 30%,» stāsta «Tele2» komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

«Līdzīgi kā Latvijā, ārvalstīs klienti vēlas lietot datus brīvi, nesatraucoties par pārtēriņu, tādēļ arvien populārāki kļūst bezlimita tarifu plāni, kur pieejamais datu apjoms, ko var lietot, atrodoties ārzemēs, ir pietiekams.»