Jaunākais izdevums

Uzņēmumu izzagšana «no iekšpuses» ar visdažādākajiem instrumentiem notiek ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā, tikai par to publiski cietušie daudz runāt nevēlas. Galvenie elementi, kam ir tieša ietekme uz korupcijas un krāpšanas rašanos, ir motivācija, iespējas un racionalizēšana.

To liecina Deloitte Legal veiktais pētījums. «Cilvēka motivācija, iesaistoties krāpnieciskās vai koruptīvās darbībās, var būt saistīta gan ar viņa personīgajiem ieradumiem, gan ar darbu saistītiem,» norāda zvērināta advokāte, Deloitte Legal. ZAB Znotiņa&Partneri asociētā partnere Ilze Znotiņa.

Viņa norāda uz ACFE (Association of Certified Fraud Administrators) pētījumu, kurš apliecina, ka uzņēmumi katru gadu krāpšanas rezultātā zaudē aptuveni 5% ienākumu. Nodarīto zaudējumu apmērs vidēji ir 100 000 eiro. Aptuveni 25% krāpšanu rada ne mazāk kā 1 milj. eiro zaudējumu. Krāpšana ir iemesls aptuveni 30 % no uzņēmumu maksātnespējas gadījumu.

Kā piemēru viņa minēja ekonomisko krīzi, kas smagi izpaudās tieši Baltijas valstīs, kā rezultātā ievērojami pieaudzis kopējais noziedzības līmenis un arī sabiedrības tolerance attiecībā pret likumpārkāpējiem. Otrs šīs sērgas stūrakmenis ir kreditēšanas pārtraukšana, nepārdomāta un pārāk riskanta komercdarbība, kā arī vispārējas naudas aprites problēmas.

Vēl viens «stimulators» ir meklējams arī publiskā sektora iestādēs, kur pirmskrīzes laikā darbs bija kļuvis iekārojams un prestižs, bet tad zaudēja savu pievilcību, norāda I. Znotiņa.

Tieši minēto iemeslu rezultātā Baltijas valstīs vērojama būtiska iecietība un vieglprātīga attieksme pret ekonomiskajiem noziegumiem, kas apvienojumā ar izmaksu samazināšanas pasākumiem daudzās organizācijās ir radījusi labvēlīgu augsni korporatīvajai krāpšanai, kukuļdošanai un korupcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem

Žanete Hāka,31.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja,09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijai Ķīnas krāpnieku dēļ ES budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro

LETA,08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānija noraida ES prasību atmaksāt divus miljardus eiro

LETA,09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID stingrāk pētīs uzņēmumus nozarēs ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru

Žanete Hāka,13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas rada nepamatotas priekšrocības krāpniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrūtina valsts iespējas atbilstošā kvalitātē un apjomā uzlabot situāciju sociālās aizsardzības, izglītības, veselības aprūpes, drošības un sabiedrības aizsardzības jomās, kam valsts atbalsts un papildu finansējums šobrīd ir īpaši nozīmīgs un nepieciešams, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, VID turpinās aktīvi veikt kontroles pasākumus riska nozaru uzņēmumos. Sadarbībā ar Finanšu ministriju ir arī izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos ar mērķi pastiprināt krāpniecībā iesaistīto negodprātīgo komersantu atbildību un mazināt šādu pārkāpumu iespējamību turpmāk.

Viens no pēdējā laikā VID kontroles pasākumos arvien biežāk konstatētajiem virzieniem, kurā notiek apzināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir ļaunprātīga iejaukšanās elektroniskajos kases aparātos un sistēmās ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos patiesos ienākumus pilnā apmērā un tādējādi ievērojami samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. VID veiktie nodokļu kontroles pasākumi un to rezultāti liecina, ka šāda veida pārkāpumi visbiežāk tiek konstatēti uzņēmumos, kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu, zobārstniecību, kā arī tirdzniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No apcietinājuma atbrīvots Vairāk saules IT speciālists Edgars Štrombergs

LETA,15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Apjomīga nodokļu krāpniecība vairākām Eiropas valstīm radījusi 55 miljardu eiro zaudējumus

LETA,18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīga vairāku gadu garumā īstenota krāpniecība ar nodokļiem ļāvusi bankām no vairākām Eiropas valstu kasēm aizplūdināt 55 miljardus eiro, ceturtdien vēsta mediji.

Šī krāpniecība paļāvusies uz sarežģītām nodokļu blēdībām, kas ļāvušas akciju īpašniekiem pieprasīt vairākkārtīgas atmaksas saistībā ar nodokli, kas tikai vienu reizi samaksāts par dividenžu izmaksu, investoriem ļaujot piesavināties nodokļu maksātāju naudu.

Līdz šim aplēses par radītajiem zaudējumiem bijušas atšķirīgas, Vācijas Finanšu ministrijai vēstot, ka tie veido 5,3 miljardus eiro, bet mediji iepriekš ziņojuši par 30 miljardiem eiro.

Taču Eiropas mediju kopīgi veiktā izmeklēšanā konstatēts, ka no 11 valstīm - Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Somijas, Norvēģijas un Šveices nozagti vismaz 55,2 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vairāk saules IT speciālists atbrīvots pret 20 000 eiro drošības naudu

LETA,15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkla «Vairāk saules» IT speciālistam Edgaram Štrombergam, kurš nesen tika atbrīvots no apcietinājuma, tiesa piemērojusi 20 000 eiro drošības naudu, pastāstīja Štromberga advokāts Mareks Halturins.

Jurists norādīja, ka tiesas sēdē, kurā tika pārskatīts IT speciālistam piemērotais drošības līdzeklis, tika nolemts nomainīt drošības līdzekli - apcietinājumu - pret drošības naudu. Štrombergs tiesai un izmeklētājiem ir piedāvājis veikt poligrāfa jeb melu detektora testu, kā arī kases aparātu ekspertīzi, taču abi viņa lūgumi neesot uzklausīti.

Halturins piebilda, ka patlaban Štrombergam nav piemēroti cita rakstura drošības līdzekļi, taču izmeklētājs jebkurā brīdī var lemt par tādu piemērošanu.

Ar sabiedrisko attiecību firmas starpniecību nosūtītā komentārā Štrombergs apgalvo, ka nekad nav nodarbojies ar kases aparātu datu grozīšanu. Komentējot policijas atteikšanos veikt poligrāfa testu, IT speciālists norādīja, ka «tā ir ļoti netipiska rīcība un met papildu aizdomu ēnu pār atsevišķu policijas darbinieku patiesajiem motīviem šīs lietas izmeklēšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu krāpniecība kļūs aizvien komplicētāka un profesionālāka

LETA,11.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpniecība ir industrija, un tā kļūs aizvien komplicētāka un profesionālāka, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Tāpat viņš norādīja, ka arī kiberuzbrukumi ir joma, kas nākotnē kļūs tikai aktuālāka.

Cērps atzīmēja, ka gan bankas, gan arī Finanšu nozares asociācija ļoti aktīvi strādā, lai izglītotu cilvēkus par riskiem, kas ir saistīti ar dažādu veidu krāpšanām, tomēr krāpniecības apmēri joprojām ir lieli un tie aug.

Tostarp pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro un mēnesī šādu krāpniecības gadījumu ir nedaudz vairāk kā 400, savukārt investīciju krāpšanā vidēji mēnesī tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro un šādu gadījumu mēnesī ir aptuveni 260, sacīja Cērps, piebilstot, ka šajā gadījumā katram cilvēkam ir jāpadomā arī par savu atbildību, lai aizsargātu savu īpašumu un nepaļautos uz cilvēkiem, kuri sola kaut ko nereālistisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krāpšanā uzsvars uz kovidkontekstu

Jānis Šķupelis,24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Jau pavasarī, kad bija vērojami Covid-19 pirmie uzplūdi, tika runāts par to, ka vīruss varētu būt radījis ideālus apstākļus, lai zeltu krāpniecība.

Daudzas lietas nu tiek darītas internetā, un ne visiem ir nepieciešamā pieredze, lai šādas darbības veiktu droši.

Krāpniecība parasti mēdz uzplaukt līdz ar dažādām katastrofām, jo tās sev komplektā nes papildu emocionālos satricinājumus, finansiālās grūtības, mazāk stingru uzraudzību, potenciālu vientulību un ierastā atbalsta trūkumu. Kopumā krāpšanas galvenie veidi Covid-19 laikmetā palikuši tie paši vecie. Mainījies gan konteksts, kā šo shēmu īstenotāji vēršas pret saviem upuriem, – daudzas lietas nu griežas par un ap Covid-19. Attīstoties tehnoloģijām, arī krāpniekiem ir iespēja tikt pie arvien gudrākiem rīkiem, lai sasniegtu savus mērķus.

Izkrāpj arī valdību stimulus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lietotu auto tirgotājs lepojas ar tehnoloģiju uzņēmuma tempiem

Anda Asere,05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā lietotu auto tirgotāja Longo Group kopējais apgrozījums Baltijā bija 670 tūkstoši eiro, bet oktobrī sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā divtik

«Pēdējā pusgadā uzņēmumam ir diezgan strauja attīstība, mēnesī augam par 20%. Tāds temps parasti ir tehnoloģiju uzņēmumos, kur viegli piesaistīt klientus,» spriež Edgars Cērps, AS Longo Latvia valdes loceklis.

Viņš nebija plānojis, ka pārdošanas apjomi augs tik strauji. Tas liecinot par to, ka patērētāji novērtē garantiju un pārbaudītus odometra rādītājus. «Septembrī apzvanījām visus klientus un noskaidrojām, ka 26% kompāniju ir atraduši pēc radinieku un paziņu rekomendācijām,» viņš saka.

Nākamgad uzņēmums plāno dubultot vai pat trīskāršot apjomus – 2020. gada nogalē E. Cērps cer uz aptuveni četru miljonu apgrozījumu mēnesī un pārdot vairāk nekā piecus tūkstošus auto. «Gadā Baltijā tiek pārdoti 440 tūkstoši lietotu mašīnu, mūsu plānotais apjoms no kopējā tirgus neveido pat 2%. Tas ir izpildāms mērķis,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Papildināta - Kriminālpolicija aizturējusi Riga Taxi šoferus; uzņēmums gandarīts par reidu

Jānis Rancāns,26.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamu klientu krāpšanu Rīgas Kriminālpolicijas aizturētie taksometru šoferi braukuši ar Rīga Taxi piederošām automašīnām, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, norādot, ka ir gandarīts par to, ka policija ķērusies pie negodīgu šoferu tvarstīšanas, jo paša spēkiem tas neesot iespējams, un ka līdzīgas problēmas ir arī citās taksometru kompānijās.

Valsts policija kopumā pārbaudīja septiņus taksometrus dažādās vietās Rīgā. Četros no šiem taksometriem tika atklāti pārkāpumi - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu, informēja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par notikušo Kriminālpolicijas darbinieki sākuši četrus kriminālprocesus par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu, ja tā izdarīta, izmantojot speciāli pielāgotus mērinstrumentus. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likuma paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā arestēts miljonu zādzībā apsūdzēts Krievijas baņķieris

Lelde Petrāne,21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu kaimiņvalsts Igaunijas kriminālpolicija notvērusi Aleksandru Dmitrijevu, Krievijas bankas AK Bars Bank Omskas filiāles bijušo vadītāju, ziņo baltic-course.com. Viņš bija izsludināts starptautiskajā meklēšanā saistībā ar vairāku miljonu nozagšanu Krievijā.

Igaunijas Valsts prokuratūras pārstāve Katrīna Lunta informējusi, ka Dmitrijevs ir arestēts līdz viņa izdošanai vai līdz lēmumam atteikt izdošanu.

Lūgums izdot Dmitrijevu, ko izteikusi Krievija, tiks izskatīts Harju apriņķa tiesā 22.janvārī.

Saskaņā ar Krievijas mediju sniegto informāciju Dmitrijevs apsūdzēts vairāk nekā 400 miljonu rubļu jeb gandrīz 9,9 miljonu eiro zādzībā laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam, sava statusa ļaunprātīgā izmantošanā un liela mēroga krāpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No katriem ar maksājumu karti iztērētiem 2635 eiro viens eiro tiek zaudēts krāpniekiem

Žanete Hāka,25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotajā eiro maksājumu telpā 2012. gadā pirmoreizi kopš 2008. gada pieauga krāpniecība ar maksājumu kartēm, ko lielākoties veicināja krāpniecības gadījumi internetā, liecina Eiropas Centrālās bankas apkopotā informācija.

2012. gadā no katriem 2635 eiro, kas tika iztērēti, maksājot ar kredītkarti vai debetkarti, viens eiro tika izkrāpts, kas veido 0,038% no kopējā 3,5 triljonu eiro darījumu apjoma.

Kopējā izkrāpto naudas līdzekļu vērtība 2012.gadā pieauga par 14,8%, sasniedzot 1,33 miljardus eiro.

60% no izkrāptā apjoma veidoja maksājumi no attāluma – pasta, telefona vai interneta, un tikai 25% bija POS termināļos, bet viena sestdaļa – bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākais kuģu degvielas piegādātājs - Dānijas trešais lielākais uzņēmums OW Bunker - tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu saistībā ar kompānijā atklāto krāpniecību.

Uzņēmuma nedienas gaismā nāca pagājušajā nedēļā, kad Singapūrā bāzētajā struktūrvienībā Dynamic Oil Trading tika atklāta krāpniecība, ko īstenojuši augsta līmeņa vadītāji.

Šī krāpšana ir, iespējams, viens no lielākajiem finanšu tirgus skandāliem, kas skāris Singapūru pēdējo desmit gadu laikā.

OW Bunker norāda, ka 13 bankām kompānija parādā 750 miljonus dolāru un tā nespēj izdzīvot bez jauna aizdevuma.

Kompānija nodrošina 7% no pasaulē izmantotās kuģu degvielas, un kuģniecības uzņēmumi pēc šī pavērsiena sākuši meklēt alternatīvus piegādātājus.

OW Bunker par biržā kotētu uzņēmumu kļuva vien šogad, kad martā tas pievienojās Kopenhāgenas fondu tirgum. Kompānijas akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) Dānijā bija otrais lielākais kopš 2010.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Somijā izmeklē nodokļu krāpniecības shēmu, kurā iesaistīti 500 celtnieku no Igaunijas

LETA,02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā divus gadus darbojusies nodokļu krāpniecības un «aplokšņu algu» shēma skolu un bērnudārzu būvniecībā, kurā iesaistīti vairāk nekā 500 celtnieku no Igaunijas, bet izmeklēšana pašlaik tiek veikta pret 10-20 Igaunijas pilsoņiem.

Divu Somijas pilsoņu izveidotā shēma darbojās kopš 2013.gada rudens, bet pērn policija to atklāja, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Paevaleht.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldību objektos, piemēram, skolas un bērnudārza būvniecībā Espo, ar apakšuzņēmēja starpniecību tika piesaistīti nelegāli strādājoši celtnieki, kuriem pašvaldība tiešā veidā nemaksāja.

Strādnieki nebija oficiāli reģistrēti, bet formāli tika radīts iespaids, ka nodokļi tiek maksāti.

«Divas trešdaļas strādnieku bija no Igaunijas, kā arī bija Somijas pilsoņi un citu valstu pilsoņi,» laikrakstam stāstīja Somijas kriminālpolicijas izmeklētājs Janne Jarvinens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo krāpniecības gadījumu dēļ sagaidāmais izmaksu slogs elektroenerģijas gala patērētājiem varētu nepamatoti pieaugt par vairākiem miljoniem eiro gadā

To intervijā DB norāda Saeimas deputāts Ivars Zariņš, saukdams šo skandālu par lielāko valsts izzagšanu Latvijas vēsturē, uzsverot, ka jau no sākta gala atļauju izsniegšana esot bijusi politiski piesegta afēra.

Fragments no intervijas:

Kāda ir OIK skandāla vēsture?

Tas sākās ar stāstu par Eiropas Savienības (ES) prasībām, kas paredzēja līdz 2020. gadam palielināt no atjaunojamajiem energoresursu (AER) avotiem iegūtās enerģijas īpatsvaru līdz 20% no kopējā saražotās enerģijas daudzuma ES dalībvalstīs. Latvija sev izvirzīja vēl ambiciozāku mērķi – sasniegt 40%. Par spīti tam, ka lielākais enerģijas patēriņš mūsu valstī vērojams siltuma sektorā, valsts izvēlējās šo mērķi sasniegt elektroenerģijas ražošanā. Jāpiebilst, ka AER izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir nepieciešamas ļoti lielas subsīdijas, atšķirībā no siltumenerģijas ražošanas, kur jau ir konkurētspējīgas tehnoloģijas, tāpēc gandrīz nekāds papildu atbalsts nebūtu vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iezvanīšanās krāpniecība turpinās pastāvēt, un laiku pa laikam Latviju pāršalks kārtējais iezvanu vilnis, gaidot ienākumus no cilvēku neuzmanības.

Savukārt to, kuri zvana no ārzemēm un vēlas pārdot preces vai pakalpojumus, kļuvis vairāk, jo Latvijas komersantus ierobežo Datu aizsardzības regula.Ik gadu Latvijā sūdzas par zvaniem no nepazīstamiem ārzemju numuriem un kāds neuzmanības dēļ ir atzvanījis. Izrādās, ka zvans uz šo numuru maksā pamatīgu summu, piemēram, 10, 20 vai pat 50 eiro. Šogad iezvanu sērijas un tam sekojošā cilvēku sūrošanās par krāpniekiem sociālajos tīklos notika vasaras mēnešos.

«Konkrēto krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri). Tas radies Japānā. Burtiskā tulkojumā tas arī nozīmē – viens iezvans. Pēc šīs iezvanīšanās signālu pārtrauc. Krāpnieku apkarotāju vidū tā jau ir klasika. Vangiri kā krāpšanas modelis pastāv jau gandrīz desmit gadus,» DB paskaidroja mobilā operatora Tele2 Drošības nodaļas vadītājs Ģirts Kaimiņš. Iezvans tiek veikts no kāda ārvalstu numura. Spriežot pēc cilvēku ierakstiem sociālajā tīklā Facebook, šovasar Latvijā zvanīja no dienvidu puslodes, no numuriem, kas reģistrēti Jaunzēlandē un citās valstīs. Iezvanus veic dators visā Latvijas mobilo numuru diapazonā.

Komentāri

Pievienot komentāru