Uzņēmumu izzagšana «no iekšpuses» ar visdažādākajiem instrumentiem notiek ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā, tikai par to publiski cietušie daudz runāt nevēlas. Galvenie elementi, kam ir tieša ietekme uz korupcijas un krāpšanas rašanos, ir motivācija, iespējas un racionalizēšana.
To liecina Deloitte Legal veiktais pētījums. «Cilvēka motivācija, iesaistoties krāpnieciskās vai koruptīvās darbībās, var būt saistīta gan ar viņa personīgajiem ieradumiem, gan ar darbu saistītiem,» norāda zvērināta advokāte, Deloitte Legal. ZAB Znotiņa&Partneri asociētā partnere Ilze Znotiņa.
Viņa norāda uz ACFE (Association of Certified Fraud Administrators) pētījumu, kurš apliecina, ka uzņēmumi katru gadu krāpšanas rezultātā zaudē aptuveni 5% ienākumu. Nodarīto zaudējumu apmērs vidēji ir 100 000 eiro. Aptuveni 25% krāpšanu rada ne mazāk kā 1 milj. eiro zaudējumu. Krāpšana ir iemesls aptuveni 30 % no uzņēmumu maksātnespējas gadījumu.
Kā piemēru viņa minēja ekonomisko krīzi, kas smagi izpaudās tieši Baltijas valstīs, kā rezultātā ievērojami pieaudzis kopējais noziedzības līmenis un arī sabiedrības tolerance attiecībā pret likumpārkāpējiem. Otrs šīs sērgas stūrakmenis ir kreditēšanas pārtraukšana, nepārdomāta un pārāk riskanta komercdarbība, kā arī vispārējas naudas aprites problēmas.
Vēl viens «stimulators» ir meklējams arī publiskā sektora iestādēs, kur pirmskrīzes laikā darbs bija kļuvis iekārojams un prestižs, bet tad zaudēja savu pievilcību, norāda I. Znotiņa.
Tieši minēto iemeslu rezultātā Baltijas valstīs vērojama būtiska iecietība un vieglprātīga attieksme pret ekonomiskajiem noziegumiem, kas apvienojumā ar izmaksu samazināšanas pasākumiem daudzās organizācijās ir radījusi labvēlīgu augsni korporatīvajai krāpšanai, kukuļdošanai un korupcijai.